JAUNUMI

Saeimas 2013.gada 19.septembra likums «Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 15.oktobri.

Saeimas 2013.gada 19.septembra likums «Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 12.septembra likums «Grozījumi likumā «Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №941 «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 10.jūnija noteikumos №298 «Kārtība, kādā pretendents sedz izdevumus, kas saistīti ar personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 28.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №929 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumos №981 «Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Tuvojoties eiro ieviešanai, Konkurences padome (KP) plašāk uzraudzīs cenu noteikšanas procesus tirgos, kā arī aktīvi sadarbosies ar Ekonomikas ministriju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai nodrošinātu, ka patērētājiem būtiskajos tirgos uzņēmumi konkurē un neveido aizliegtas vienošanās, kas mākslīgi sadārdzina cenas. Līdztekus plašākām tirgus uzraudzībām, KP turpmāk saņems Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veiktā monitoringa datus par KP izvēlētiem konkrētiem produktiem un to cenu izmaiņām mazumtirdzniecības vietās. Šī informācija ļaus KP veikt cenu izmaiņu ekonomisko analīzi. Jau šobrīd eiro ieviešanas kontekstā KP uzrauga cenu izmaiņas vairākos patērētājiem svarīgos preču un pakalpojumu tirgos. Tāpat KP savā darbā izmanto Ekonomikas ministrijas cenu monitoringa datus, ik nedēļu veicot cenu svārstību izvērtējumu atsevišķām pārtikas un nepārtikas precēm, analizējot sakarības gan viena mazumtirdzniecības tīkla ietvaros, gan starp konkurējošiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem dažādās Latvijas pilsētās. Tāpat KP izvērtē arī PTAC saņemtos patērētāju ziņojumus par cenu pieaugumu, kā arī seko līdzi publiski pieejamajai informācijai par cenu celšanas gadījumiem. Šobrīd KP Konkurences...

Valdība otrdien, 1. oktobrī, apstiprināja likumprojektu par 2014. gada valsts budžetu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,14 miljardi eiro. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi 2014. gadam ir plānoti 8,58 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 8,75 miljardi eiro. Līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts pēc naudas plūsmas tiek prognozēts 0,17 miljardi eiro jeb 0,7% no IKP. Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2014.-2016. gadam, nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 4,2% apmērā, bet turpmākajos gados 4,0% apmērā no IKP. „Gatavojot 2014. gada budžeta projektu, valdība ir noteikusi par prioritāti sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Jāuzsver arī tas, ka nākamais gads...

Otrdien, 1.oktobrī, Ministru kabinets (MK) pabeidza darbu pie valsts pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanas eiro. Turpmākās nedēļas laikā tie tiks publicēti valsts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. MK ir apstiprinājis visus ministriju iesniegtos valsts pakalpojumu cenrāžus eiro, kas nostiprināti ar MK noteikumiem. Lielākajā daļā cenrāžu līdzšinējās summas no latiem konvertētas uz eiro saskaņā ar „Euro ieviešanas kārtības likuma” 6. pantu. Tomēr ir arī tādi cenrāži, kas veidoti no jauna, balstoties uz pašizmaksas aprēķinu. Visi grozījumi MK noteikumos par valsts pakalpojumu cenrāžiem stāsies spēkā ar 2014. gada janvāri. „Gatavojoties pārejai uz eiro, darba efektivitātes nolūkos atsevišķos gadījumos identificēti arī citi – ar eiro ieviešanu tieši nesaistīti grozījumi, kas bija jāveic noteikumos par valsts cenrāžiem saskaņā ar izteiktajiem Valsts kontroles ieteikumiem, vai aktualizējot tos pēc pakalpojuma pašizmaksas principa,” skaidro Sandis Voldiņš, Valsts kancelejas direktora vietnieks tiesību aktu jautājumos. MK saistībā ar pāreju uz eiro jāizskata...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot valsts budžeta 2014.gadam paketē iekļautos likumprojektus, uzsver, ka to tapšanā nepietiekami ņemti vērā ilgtermiņa attīstības plāni un stratēģijas. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Kaut arī, no vienas puses, jau zināmu laiku tiek runāts par tautsaimniecības atkopšanos un nepieciešamību veicināt turpmāku tās izaugsmi, kas noteikta arī Nacionālās attīstības plānā 2014.-2020.gadam un citos ilgtermiņa plānošanas dokumentos, budžeta veidošanas process emociju un pēdējā brīža piedāvājumu ziņā šogad gandrīz vai pārspēj krīzes perioda budžeta veidošanas spriedzi." LDDK vadītājs uzsver, ka lielākās diskusijas šogad skar nodokļu jautājumus. V.Gavrilovs norāda, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas un LDDK 2011.gadā parakstīto Nodokļu stratēģiju jebkuras izmaiņas nodokļu politikā rūpīgi jāizsver diskusijās ar sociālajiem partneriem un nozaru pārstāvjiem, kā arī - jebkādas šāda veida izmaiņas ieviešamas, pārdomāti izvērtējot laiku, kas tautsaimniecībai nepieciešams, lai pārorientētos uz jaunu nodokļu un nodevu bāzi. Jebkurā gadījumā šis laiks nevar būt īsāks par vienu gadu. Tomēr šā gada budžeta veidošanas procesā ik...

Šī gada 23.maijā Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludināja Saeimā pieņemtos Grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz dubultpilsonības iespējamību Latvijā, atvieglojumus nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu atzīšanai par Latvijas pilsoņiem un izmaiņas naturalizācijas procesā. Likuma grozījumi paredz dubultpilsonības iespējas gan trimdas Latvijas pilsoņiem un to pēcnācējiem, gan latviešiem un līviem, gan arī citām pilsoņu grupām. Latvijas pilsoņiem tiks atļauta dubultpilsonība ar noteiktām valstu grupām un valstīm - Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm, Austrāliju, Brazīlijas Federatīvo Republiku un Jaunzēlandi. Savukārt trimdas Latvijas pilsoņiem, latviešiem un līviem, reģistrējot Latvijas pilsonību, būs atļauta dubultpilsonība ar jebkuru pasaules valsti, tādējādi radot visus priekšnosacījumus šo personu atgriešanai Latvijas pilsoņu kopumā. Personas, kuras atteicās no Latvijas pilsonības vai kurām tā tika atņemta saistībā ar citu valstu pilsonības iegūšanu, būs tiesības iesniegt iesniegumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu. To nevarēs vien tad, ja šīs personas būs ieguvušas to valstu pilsonību, kuras neietilpst to valstu lokā, ar...

Otrdien, 1.oktobrī, valdība atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) likumā, kuri paredz, ka no 2014.gada izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs tiks palielināts par 15 latiem katrā vecuma grupā. No nākamā gada par bērnu no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai UGF izmaksās uzturlīdzekļus 50 latu apmērā līdzšinējo 35 latu vietā. Savukārt par bērnu vecumā no 7 līdz 18 gadiem uzturlīdzekļi tiks izmaksāti 55 latu apmērā līdzšinējo 40 latu apmērā. UGF nodrošina uzturlīdzekļu izmaksu bērniem, ja viens no vecākiem tos nemaksā un uzturlīdzekļu piedziņa no viņa nav iespējama. Jaunie grozījumi stāsies spēkā, ja Saeima apstiprinās nākamā gada budžeta projektu.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №884 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumos №493 «Valsts augu aizsardzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādis»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 21.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №967 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 8.septembra noteikumos №1007 «Kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa «Eiropas teritoriālā sadarbība» programmu finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un atgūstami neatbilstoši veiktie izdevumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №902 «Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №897 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos №1487 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.5.1.2.3.apakšaktivitāti «Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.septembri.