JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №839 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumos №333 «Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №927 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumos №188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 12.septembra likums «Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №909 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 20.marta noteikumos №187 «Noteikumi par valsts nodevu par publiska dokumenta legalizāciju»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №911 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 2.decembra noteikumos №986 «Kārtība, kādā veicama privatizācija ar nodokļu parādu kapitalizācijas metodi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №906 «Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas valsts nodevu»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №907 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 28.jūnija noteikumos №515 «Noteikumi par valsts nodevas apmēru par vietējās pierobežas satiksmes atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un valsts nodevas maksāšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi №908 «Grozījums Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos №895 «Noteikumi par konsulāro pakalpojumu valsts nodevu par notariālo darbību izpildi, ko veic konsulārās amatpersonas ārvalstīs»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 12.septembra likums «Grozījumi likumā «Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 12.septembra likums «Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 12.septembra likums «Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 12.septembra likums «Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Valsts sekretāru sanāksmē 19.septembrī tika izsludināts projekts grozījumiem Konkurences likumā, šobrīd tas ir pieejams arī sabiedrības vērtējumam, ziņo Konkurences padome. Grozījumi izstrādāti, lai Konkurences likuma piemērošanu padarītu efektīvāku un ērtāku uzņēmējiem. Ar grozījumiem likumā iestrādāti uzlabojumi, kas novērš līdz šim konstatētas nepilnības, tāpat, tos izstrādājot, ņemtas vērā Eiropas Savienības Tiesas atziņas un citu ES dalībvalstu prakse. Ar grozījumiem paplašinātas uzņēmumu iespējas saņemt atbrīvojumu no soda, skaidrot savu viedokli Konkurences padomei (KP) un saņemt konkurences kropļojumu radīto zaudējumu atlīdzību. Tāpat efektivizēta apvienošanās kontroles kārtība, stiprinātas KP iespējas nodrošināt, lai uzņēmumi nomaksā tiem uzliktos sodus un pilda piemērotos pienākumus, kā arī paredzēta iespēja KP savus resursus koncentrēt tieši smagāko pārkāpumu izmeklēšanai. Būtiskākās izmaiņas, ko paredz grozījumu projekts: Iespēja KP prioritāri skatīt smagāko pārkāpumu lietas Lai KP resursi tiktu tērēti tikai sabiedrībai svarīgāko lietu izpētei un pārkāpumu novēršanai, KP paredzēts piešķirt tiesības prioritāri skatīt tieši šādas – smagu pārkāpumu – lietas, kas būtiski ietekmē konkurenci...

Piektdien, 27.septembrī, Saeimā notiks Baltijas Asamblejas (BA) un Beniluksa parlamenta rīkots seminārs, kurā Baltijas un Beniluksa valstu parlamentu deputāti, kā arī augsta līmeņa ierēdņi un eksperti diskutēs par koordinētu stratēģiju efektīvākai ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) saistītu krāpšanu Eiropas Savienībā (ES) apkarošanai. Semināru atklās BA prezidents Raimonds Vējonis. Paredzēts, ka klātesošos uzrunās arī Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Heincs Cureks (Heinz Zourek) un ES dalībvalstu sadarbības tīkla Eurofisc bijušais prezidents Janiks Ulo (Yannic Hulot). Semināra ietvaros diskutējot par riska vadības īstermiņa un ilgtermiņa uzlabojumiem un sadarbību ar PVN saistītas krāpšanas apkarošanā, plānots izvērst debates arī par daudzpusēju agrīnās brīdināšanas sistēmas ieviešanu, iespējām novērst ļaunprātīgu PVN sistēmas izmantošanu un ar PVN saistītas karuseļveida krāpšanas agrīnās identificēšanas rīkiem. Tiks diskutēts arī par iespējām uzlabot administratīvo sadarbību, jauno tehnoloģiju un digitālo rīku efektīvāku izmantošanu, kā arī apspriest labākās stratēģijas cīņai ar PVN saistītām krāpšanām. Plānots, ka klātesošos uzrunās arī Latvijas Valsts...

Saeima ceturtdien, 26.septembrī, pirmajā lasījumā pieņēma jaunu Arodbiedrību likuma redakciju. Būtiskas inovācijas un konceptuālas izmaiņas jaunais likums neparedzot, taču tas modernizēs līdzšinējo regulējumu, kas fundamentālus uzlabojumus nav pieredzējis kopš deviņdesmito gadu sākuma, pirms jaunās redakcijas izskatīšanas Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputātus informēja likumprojekta izstrādātāji Labklājības ministrijā. Spēkā esošais likums „Par arodbiedrībām” ietver normas, kas ir novecojušas un pretrunā citiem likumiem, turklāt tas vairs neatbilst arī starptautisko tiesību normām. Jaunais likums regulēs arodbiedrību statusu, to izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, darbības principus, arodbiedrību dialogu ar valsts institūcijām un darba devējiem, kā arī virkni citu jautājumu. Atbalstu izstrādātajai likuma redakcijai esot paudušas gan arodbiedrības, gan darba devēju organizāciju pārstāvji, kā arī iesaistīto ministriju pārstāvji. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju patlaban arodbiedrību reģistrā ietvertas ziņas par 188 arodbiedrībām, bet kopumā, ieskaitot arodbiedrību struktūrvienības, 2012.gadā bija 2176 arodorganizācijas. Arodbiedrību darbības tiesiskais pamats nostiprināts Satversmē, kas nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Jaunā...