JAUNUMI

Labklājības ministrija (LM) plāno precizēt kārtību, kādā pensiju aprēķināšanai pierādāmi un uzskaitāmi darba un tam pielīdzinātie periodi, kas uzkrāti līdz 1995.gada 31.decembrim. To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība", kas ceturtdien, 26.septembrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Noteikumu projekts nemaina pastāvošo tiesisko regulējumu pēc būtības, bet tikai juridiskās skaidrības nodrošināšanai precizē atsevišķu apdrošināšanas periodu, kas uzkrāti līdz 1995.gada 31.decembrim pierādīšanas un uzskaites kārtību. Attiecībā uz darba periodiem no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim paredzēts noteikt, ka darba devējam minētajā periodā ir jābūt reģistrētam kā sociālā nodokļa maksātājam. Politiski represētie apdrošināšanas periodu varēs pierādīt, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecinās vecāku atrašanos izsūtījumā vai nometinājumā un cilvēka dzimšanas apliecību. Tas attieksies uz gadījumiem, ja cilvēks ir dzimis vecāku izsūtījuma vai nometinājuma laikā. Minētā apdrošināšanas perioda sākuma datums ir cilvēka dzimšanas diena, bet beigu datums - vecāku izsūtījuma vai nometinājuma beigu datums....

Labklājības ministrija (LM), ņemot vērā statistikas datus par paredzamo pensionāru mūža ilgumu, rosina no 2014.gada 1.janvāra aktualizēt vecuma pensijas izmaksas laika posmus „G". Tas nepieciešams, jo pensiju aprēķina formula paredz, ka darba mūžā uzkrātais pensijas kapitāls, piešķirot pensiju, tiek vienmērīgi sadalīts pa gadiem visā prognozētajā pensijas izmaksas periodā. Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par pensijas aprēķināšanai piemērojamiem plānotajiem vecuma pensijas izmaksas laikposmiem", kas ceturtdien, 26.septembrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka noteikumi būs jāpiemēro, aprēķinot tās vecuma un izdienas pensijas, kuru piešķiršanas (pārrēķināšanas) datums ir no 2014.gada 1.janvāra. Noteikumos vislielākā atšķirība ir 40-41 gadu vecumā, kad jaunās „G” vērtības samazinājušās par 1,04-1,09 gadiem, savukārt visvairāk palielinājušās 72-74 gadu vecumā, t.i. par 0,46-0,47 gadiem. Ja „G” vērtības ir mazākas, tad piešķirtās vecuma pensijas apmērs ir lielāks, savukārt, ja „G” vērtības ir lielākas, tad piešķirtās vecuma pensijas apmērs ir mazāks. Atgādinām, ka Ministru kabinets,...

Līdz ar līguma noslēgšanu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), SEB dzīvības apdrošināšana ir pirmā apdrošināšanas sabiedrība, kura Latvijas iedzīvotājiem sāk piedāvāt Mūža pensijas apdrošināšanu. Tā paredz, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu iedzīvotāji var saņemt ar plašākām izvēles iespējām, tai skaitā atstāt to mantojumā labuma guvējam, kas var būt jebkura brīvi izvēlēta persona. Tādējādi darba mūžā uzkrātā summa personas nāves gadījumā vairs netiks automātiski ieskaitīta valsts budžetā. Īpaši aktuālas šīs izmaiņas būs pirmajiem 2. pensiju līmeņa saņēmējiem, kas shēmai pievienojušies brīvprātīgi un pensionēsies jau šī gada 1. jūlijā, sasniedzot 62 gadu vecumu. Mūža pensijas polise attieksies tikai uz tiem sociālo iemaksu veicējiem, kas pieteikušies pensiju 2.līmenim. Iedzīvotājiem, kas dzimuši no 1971.gada, dalība tajā ir obligāta, bet no 1951.gada 2.jūlija līdz 1971.gada 1.jūlijam dzimušajiem – brīvprātīga. Labklājības ministres padomniece Maija Poršņova: "Mūža pensijas apdrošināšana ir ilgtermiņā ieplānots solis Latvijas pensiju sistēmas attīstībā, un mūža pensijas apdrošināšanas nozīme laika gaitā varētu nostiprināties, ņemot vērā...

Saeima ceturtdien, 26.septembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Ārlietu komisijas sagatavotos grozījumus Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, kas paredz noteikt, ka par diplomātu var būt Latvijas pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības. Tomēr izņēmuma gadījumos pēc ārlietu ministra priekšlikuma Ministru kabinets varēs ļaut piešķirt diplomātisko rangu Latvijas pilsonim, kuram ir citas valsts pilsonība, ja tas nepieciešams Latvijas valsts interesēs. Šī gada 1.oktobrī stāsies spēkā grozījumi Pilsonības likumā, kas atzīst dubulto pilsonību, nosaka pilsonības piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem un Latvijas pilsoņu bērniem, kuri dzimuši ārvalstīs, kā arī paredz izmaiņas naturalizācijas kārtībā. Lai nerastos situācija, ka Latvijas Republiku pārstāvošajiem diplomātiem varētu būt arī citas valsts pilsonība, grozījumi likumā paredz noteikt, ka diplomāts ir Latvijas pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības. Kā norāda likumprojekta autori, diplomāts, kuram ir dubultpilsonība, situācijās, kurās Latvijas un otras pilsonību pārstāvošās valsts intereses vai viedokļi atšķiras, nevar būt lojāls abām valstīm vienlaikus, un līdz ar izmaiņām Diplomātiskā un konsulārā...

Saeima ceturtdien, 26.septembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauno Apsardzes darbības likuma projektu, kas paredz būtiskus jauninājumus apsardzes iestāžu un komersantu darbībā. Likumprojekts precizēs un noteiks prasības apsardzei attiecībā uz pārrobežu skaidras naudas pārvadājumiem, sadarbības līgumiem, darba līgumiem, sertifikātiem, speciālās atļaujas saņemšanu, pakalpojumu veidiem, kā arī apsardzes darbinieku formas tērpiem. Jaunā likuma projekts paredz atvieglot apsardzes sertifikātu saņemšanas kārtību personām, kuras apguvušas akreditētu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu un ieguvušas drošības speciālista kvalifikāciju. Šādām personām nebūs jākārto apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījums. Likumprojekts paredz, ka turpmāk inkasācijas apsardze būs kā atsevišķs apsardzes pakalpojuma veids, un tai būs jāsaņem atsevišķa atļauja. Jaunais regulējums noteiks, ka apsardzes darbinieka formas tērpiem jābūt atšķirīgiem no ikdienas apģērba ar skaidri izlasāmu apsardzes uzņēmuma nosaukumu. Tāpat plānots, ka turpmāk apsardzes darbiniekus varēs nodarbināt, tikai slēdzot darba līgumus. Slēgt uzņēmuma līgumus vairs nebūs iespējams. Turpmāk speciālo atļauju neizsniegs personām, kas ir sodītas ne tikai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet arī,...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzsver, ka darba vai sociālo konfliktu risināšana ar streiku palīdzību nekādā veidā neveicinātu strādājošo dzīves līmeņa uzlabošanos, jo tie negatīvi ietekmētu gan valsts iekšzemes kopproduktu, gan darba ražīgumu, gan darba devēju ienākumus un līdz ar to viņu iespējas uzlabot strādājošo atalgojumu, sociālās garantijas un darba apstākļus. Tādā veidā nebūtu iespējams arī straujāk likvidēt Latvijas atpalicību no attīstītajām ES valstīm. Tāpēc šādi aicinājumi ir naivi un bezatbildīgi. Neapstrīdot strādājošo tiesības Latvijā likumā paredzētajā kārtībā izmantot arī streikus kā konfliktu, tostarp sociālo konfliktu risināšanas galējo līdzekli, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž izbrīnu un neizpratni par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieka Egila Baldzēna Latvijas Radio 25. septembrī pausto viedokli, ka iedzīvotāji esot pārāk kūtri un vāji spējot aizstāvēt savas intereses, bet streikiem esot jābūt biežākiem. LDDK vienmēr ir ļoti augstu vērtējusi Latvijas strādājošo izpratni par ekonomiku un gatavību risināt problēmas dialoga ceļā, balstoties uz racionāliem argumentiem, ko...

Uzņēmēju eiro gatavības indekss pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis par 4 indeksa punktiem, septembra sākumā sasniedzot 54 indeksa punktus, kas norāda uz vidēja līmeņa gatavību pārejai uz eiro. Šādus rādītājus atklāj Swedbank sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS šī gada septembra sākumā veiktais pētījums "Latvijas eiro gatavības indekss". Indeksu veido Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti par informētību, attieksmi un rīcību saistībā ar plānoto pāreju uz eiro. Uzņēmēju eiro gatavību pozitīvi ietekmējis informētības pieaugums, savukārt iedzīvotāji sākuši nedaudz aktīvāk rīkoties - apzināt informāciju, eiro maiņas kursu, pārrēķināt cenas un tarifus eiro valūtā. Visvairāk pārejai uz eiro ir gatavi vidzemnieki un rīdzinieki, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kā arī cilvēki ar vismaz vidējiem ienākumiem (ģimenes ikmēneša ienākumi vairāk nekā 200 lati uz cilvēku, personīgie ienākumi augstāki par 300 latiem), liecina indeksa vidējais svērtais rādījums. Uzņēmumu vidū pārejai uz eiro vislabāk ir sagatavojušies Rīgas, Pierīgas un Vidzemes uzņēmēji, pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, kā...

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №867 «Valsts akciju sabiedrības «Latvijas Jūras administrācija» maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 12.septembra likums «Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi №768 «Prasības veterinārmedicīniskās prakses iestādēm un veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem, to reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 13.septembri.

Saeimas 2013.gada 12.septembra likums «Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №870 «Patentu valdes maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №848 «Nodrošinājuma valsts aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 20.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi №769 «Valsts administrācijas skolas maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi №790 «Latviešu valodas aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.