JAUNUMI

Lai pilnveidotu un modernizētu arodbiedrību darbības tiesisko regulējumu, Saeima ceturtdien, 26.septembrī, pirmajā lasījumā vērtēs jauna Arodbiedrību likuma projektu. Savukārt, lai uzlabotu apsardzes pakalpojumu kvalitāti, kā arī noteiktu prasības komersantiem, kas veiks skaidras naudas pārrobežu pārvadājumus, un ieviestu speciālas atļaujas šādu darbību veikšanai, Saeima pirmajā lasījumā vērtēs jauno Apsardzes darbības likumu. Parlaments šodien pirmajā lasījumā lems arī par grozījumiem valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kas paredz sociāli apdrošināt sezonas laukstrādniekus, ja viņu ienākumi no visiem darba devējiem pārsniegs 70 eiro mēnesī, un grozījumiem likumā „Par autoceļiem”, kas paredz iespēju stāvlaukumus pie valsts galvenajiem ceļiem iznomāt komersantiem. Šodienas sēdē deputāti arī lems, vai nodot izskatīšanai komisijās grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz ieviest valsts nodevu par pilsonības reģistrācijas iesnieguma izskatīšanu. Valsts nodeva, kuras apmēru un maksāšanas kārtību noteiks Ministru kabinets, būs jāmaksā personām, kurām ir tiesības reģistrēties Latvijas pilsonībā un kurām pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā. Saeima lems arī par Ārlietu komisijas sagatavotajiem grozījumiem...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 25.septembrī, izskatīšanai parlamenta sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja apjomīgas izmaiņas Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. „Šodien deputāti vienbalsīgi atbalstīja ar sociālajiem partneriem saskaņoto likumprojektu, kas paredz tās darba likuma izmaiņas, kurām piekrīt gan darba devēju, gan darba ņēmēju organizācijas. Plašākas diskusijas varam sagaidīt starp lasījumiem, ja tiks iesniegti priekšlikumi, kurus neatbalsta kāda no sociālajā dialogā iesaistītajām pusēm,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Valdības iesniegtais likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, disciplinārsodu piemērošanas termiņiem, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti. Likumprojekts paredz, ka darba sludinājumā juridiskajai personai un personāla atlases uzņēmumam būs jānorāda darba devēja reģistrācijas numurs. Šāda kārtība ļaus iegūt precīzāku informāciju par uzņēmumu, kas meklē darbiniekus. Savukārt darba līgumā būs jānorāda...

Finanšu ministrija (FM) ir izveidojusi Konsultatīvo padomi nodokļu jomā. Tās sastāvā augsta līmeņa nozares eksperti, izstrādājot nodokļu politiku, veicinās jomas attīstību jaunā kvalitātē. "Līdz šim ir bijusi ļoti laba sadarbība ar nevalstiskajām un uzņēmumu pārstāvētām organizācijām. Tomēr, lai daudz pilnvērtīgāk organizētu un attīstītu valstiski tik nozīmīgo nodokļu jomu, nepieciešams nozares politiku pacelt jaunā līmenī. Izveidotā padome vienkopus apvieno ļoti kompetentus nozares profesionāļus, kā arī valdības, sociālo un sadarbības partneru pārstāvjus, kas veicinās daudz operatīvāku viedokļu apmaiņu, jaunu ideju apspriešanu un lēmumu pieņemšanu," pārliecināts finanšu ministrs Andris Vilks. Valsts sekretāres Sanitas Bajāres vadībā padome plāno piedalīties nodokļu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādes un pilnveidošanas procesā, kā arī citu nozīmīgu un aktuālu ar nodokļu politiku un iekasēšanu saistītu jautājumu kopīgā risināšanā. Padomes priekšsēdētājas vietniece ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone. Padomes locekļus pārstāv FM, VID, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nodokļu jomas vadošie darbinieki, kā arī Latvijas Nodokļu...

Lai diskutētu par Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja Egila Levita sagatavoto Latvijas Republikas Satversmes preambulas projektu, Saeimas Juridiskā komisija piektdien, 27.septembrī, sanāks uz paplašināto komisijas sēdi. Uz komisijas sēdi aicināts Satversmes preambulas projekta autors E.Levits, kā arī Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakciju un pie frakcijām nepiederošo deputātu pārstāvji. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne informē - lai uzklausītu ekspertus no Latvijas un citām Baltijas valstīm, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus un veicinātu diskusiju sabiedrībā par preambulas nepieciešamību un tās saturu, Juridiskā komisija sadarbībā ar Latvijas Universitāti rīko Satversmes preambulas projektam veltītu konferenci „Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs”. Konference notiks 25.oktobrī. Šeit lasāms izvērstas Satversmes preambulas iespējamā teksta piedāvājums un komentārs (pirmpublicējums izdevumā "Jurista Vārds" 2013. g. 24. septembra numurā), ko piedāvā lejuplādēt www.la.lv portāls.

Ceturtdien, 26.septembrī, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) nodokļu speciālisti piedalīsies informatīvajā tirdziņā Daugavpilī, kas norisināsies iniciatīvas "Atbalsti mazo biznesu" ietvaros. Informatīvā tirdziņa ietvaros VID nodokļu speciālisti sniegs praktisku informāciju Latvijas mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem par nodokļu piemērošanas jautājumiem, kā arī iepazīstinās ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS) un tās efektīvu izmantošanu sadarbībā ar VID. Vēršoties pie VID nodokļu speciālistiem, uzņēmējiem būs iespēja uzzināt, kā kļūt par EDS lietotāju (kā noslēgt līgumu par EDS izmantošanu, kā iegūt paroli un parakstu un kā izmantot EDS nodokļu maksātāju operatīvākai un efektīvākai saziņai ar VID), kā reģistrēt VID savu saimniecisko darbību, kādi ir iespējamie iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas režīmi dažādām uzņēmējdarbības formām un kā kļūt par PVN maksātāju. Tāpat VID nodokļu speciālisti skaidros, kas ir mikrouzņēmumu nodoklis, kā kļūt par šī nodokļa maksātāju un kādi nosacījumi jāievēro, izvēloties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu. VID speciālisti arī atbildēs uz uzņēmēju neskaidrajiem jautājumiem par minētajiem tematiem,...

No šī gada 25.oktobra, kad darbu sāk Ārstniecības riska fonds, pacienti par ārstniecības laikā veselībai un dzīvībai nodarīto kaitējumu varēs prasīt kompensāciju arī par ārstniecības izdevumiem. To paredz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā otrdien, 24.septembrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Pacientu tiesību likumā. Izmaiņas likumā paredz tiesības pacientam prasīt atlīdzināt izdevumus par ārstēšanu, ja tā bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas nodarīto kaitējumu pacienta dzīvībai vai veselībai. Persona varēs prasīt kompensēt izdevumus par konsultācijām pie ārsta, medicīniskajām manipulācijām, diagnostiskajiem un laboratoriskajiem izmeklējumiem, zāļu un medicīnisko preču iegādi un rehabilitāciju. Atlīdzību, iesniedzot attiecīgu medicīnisko dokumentāciju, čekus, kvītis un rēķinus, varēs pieprasīt divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas un to varēs saņemt ārstēšanās izdevumu apmērā, bet ne vairāk kā 20 000 latu (28 460 eiro) apmērā. Ārstniecības riska fondam prasījums būs jāizskata un lēmums jāpieņem sešu mēnešu, bet sarežģītās un apjomīgās lietās - viena gada laikā. Patlaban persona var prasīt atlīdzību par...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 25.septembrī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz paplašināt valsts amatpersonu deklarācijā obligāti norādāmās informācijas apjomu. Amatpersonām būs jāsniedz detalizētākas ziņas par saviem ienākumiem un mantisko stāvokli. Likuma izmaiņas paredz, ka amatpersonai deklarācijā turpmāk būs jānorāda, ka tā ir patiesais labuma guvējs no citai personai piederoša vai pārvaldīšanā nodota īpašuma vai lietas, kā arī kapitāla daļām, akcijām un citiem finanšu instrumentiem, ja kopējā iegādes vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Tāpat deklarācijā būs jānorāda informācija par īpašumiem, piemēram, dārglietām, antīko priekšmetu kolekcijām, kuru vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas un kas norāda uz valsts amatpersonas patieso mantisko stāvokli. Jānorāda būs arī informācija par uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā Latvijā vai ārvalstīs. „Ar šīm izmaiņām nodrošināsim to, ka arī valsts amatpersonai attiecīgajām iestādēm būs jānorāda tāds pat ziņu apjoms, kā fiziskām personām tā saucamajā nulles deklarācijā,” uzsver...

Otrdien, 24.septembrī, Ministru kabinets pieņēma noteikumus "Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas kārtība". Ja līdz šim par pilsonības atņemšanu lēma tiesa, bet pilsonību atjaunoja Ministru kabinets, tad turpmāk lēmumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu un Latvijas pilsonības atņemšanu pieņems Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Tādējādi Latvijas pilsonības atjaunošanas un atņemšanas procedūra tiks paātrināta, samazinot lēmumā iesaistīto institūciju skaitu. Izstrādātie noteikumi paredz, ka persona iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības vai Latvijas pilsonības atjaunošanu iesniedz personiski PMLP vai Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā, vai nosūtot pa pastu. Tāpat noteikumi paredz iespēju personai iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības vai Latvijas pilsonības atjaunošanu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma nosacījumiem. Lai samazinātu personai radīto administratīvo slogu un vienkāršotu administratīvās procedūras, noteikumi paredz, ka iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības vai Latvijas pilsonības atjaunošanu varēs turpmāk nosūtīt pa pastu. Līdz ar jauno regulējumu paredzēts atteikties no prasības, ka personas parakstam ir jābūt notariāli apliecinātam, vienkāršojot iesnieguma...

Otrdien, 24.septembrī, Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus "Kārtība, kādā personu reģistrē par Latvijas pilsoni" atbilstoši Pilsonības likumā veiktajiem grozījumiem. Grozījumi Pilsonības likumā paredz paplašināt Latvijas pilsoņu kopumu un nostiprināt Latvijas valsts tiesiskās saiknes ar tai piederīgajiem pilsoņiem. Noteikumi paredz arī dubultpilsonības iespējamību Latvijā, kā arī atvieglojumus nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu atzīšanai par Latvijas pilsoņiem un izmaiņas naturalizācijas procesā. MK noteikumi paredz kārtību, kādā personas tiks reģistrētas par Latvijas pilsoņiem saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmo daļu (Latvijas pilsoņu pēcnācēji, latvieši un līvi) un 8.1pantu (trimdinieki un viņu pēcnācēji) un kādi dokumenti personai jāiesniedz, lai tā apliecinātu savu atbilstību Pilsonības likuma noteiktajām prasībām. Tāpat arī šie noteikumi paredz to, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes(PMLP) priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu par personas reģistrēšanu par Latvijas pilsoni vai atteikumu reģistrēt personu par Latvijas pilsoni. Ņemot vērā faktu, ka lielākā daļa Latvijas pilsonības pretendentu, kas vēlēsies reģistrēt vai atjaunot Latvijas pilsonību atrodas ārvalstīs,...

Nepieciešamas izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumos ārvalstu investoriem attiecībā uz ieguldījumiem kapitālsabiedrībās. To Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 25.septembrī, lēma, skatot valdības iesniegto ikgadējo ziņojumu par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstu investoriem. Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norāda, ka, ieguldot uzņēmumu pamatkapitālā, investori likuma prasības nereti izpilda formāli un likuma mērķis netiek sasniegts. Tāpēc atbildīgajām ministrijām jāpārskata kritēriji attiecībā uz investoru ieguldījumiem kapitālsabiedrībās un jāsagatavo attiecīgi grozījumi Imigrācijas likumā. Pašlaik likums noteic, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks var pieprasīt uz pieciem gadiem, ja viņš ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu, un šis ieguldījums ir vismaz 100 tūkstoši latu. Tāpat ir iespēja ieguldīt mazāku summu - 25 tūkstošus latu - uzņēmumos, kas nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, kuras apgrozījums nepārsniedz septiņus miljonus latu gadā un kas valsts budžetā nodokļos iemaksā 20 tūkstošus latu gadā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze vērsa deputātu uzmanību, ka, izmantojot...

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №864 «Grozījums Ministru kabineta 2012.gada 3.janvāra noteikumos №28 «Valsts akciju sabiedrības «Latvijas gaisa satiksme» sniegto aeronavigācijas pakalpojumu maksas noteikšanas un iekasēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №822 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumos №687 «Marķēšanas mašīnu reģistrēšanas un izmantošanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 20.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №823 «Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija noteikumos №426 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.2.1.3.1.apakšaktivitāti «Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 20.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №832 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumos №181 «Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014.gada perioda programmas «Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā» īstenošanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi №824 «Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra noteikumos №743 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.2.1.2.aktivitāti «Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 20.septembri.