JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №731 «Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №737 «Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №722 «Grozījums Ministru kabineta 2012.gada 25.septembra noteikumos №670 «Kārtība, kādā pašvaldībām tiek aprēķināta un sadalīta valsts budžeta mērķdotācija māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №717 «Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumos №939 «Noteikumi par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №723 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos №975 «Kārtība, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.septembri.

Šī gada 2.ceturksnī IKP bija par 4,4% lielāks nekā iepriekšējā gada 2.ceturksnī, bet kopumā šogad pirmajā pusgadā IKP par 4% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. Ekonomikas izaugsmi šogad pamatā nodrošina privātais patēriņš – 2.ceturksnī tas bija par 6,6% lielāks nekā pirms gada. To lielā mērā sekmē pakāpenisks nodarbinātības pieaugums un darba samaksas kāpums. Pieprasījuma pieaugums iekšējā tirgū pozitīvi ietekmē tādas nozares kā tirdzniecība un komercpakalpojumi. Tirdzniecības nozarē sniegto pakalpojumi apjomi 3.ceturksnī bija par 6,2% lielāki nekā pirms gada. Strauja izaugsme vērojama tādās komercpakalpojumu nozarēs kā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī māksla, izklaide un atpūta. Stabila izaugsme 2.ceturksnī saglabājās arī būvniecībā un informācijas un komunikācijas pakalpojumos. Kā iepriekš tika prognozēts, tad vājāks sniegums šogad ir eksportā, ko ietekmē zemais pieprasījums ārējos tirgos – 2.ceturksnī preču un pakalpojumu eksporta apjomi bija tikai par 2,3% lielāki nekā pirms gada. Tas atspoguļojas arī uz ārējiem tirgiem orientēto nozaru attīstības rādītājos....

Ņemot vērā, ka patlaban aktuāls valdības diskusiju objekts ir nākamā gada valsts budžets un ar to saistītās iniciatīvas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kā valdības sociālais partneris vēlas uzsvērt, ka jebkādi lēmumi, kas skar nodokļu sistēmas izmaiņas un paredz papildu izmaksas uzņēmējiem, ir jādiskutē savlaicīgi un tos nevar iekļaut nākamā gada budžetā pēdējā brīdī. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „2014.gada budžetu patlaban plāno ne tikai valdība, bet arī uzņēmēji, turklāt daudziem uzņēmumiem jārēķinās ne vien ar ikdienas izmaksām, bet arī dažāda mēroga investīciju projektiem, kuru īstenošanu jebkādas negaidītas un neparedzamas pārmaiņas valsts nodokļu politikā nopietni apdraud.” Kaut arī 2011.gadā starp LDDK un Finanšu ministriju tika parakstīta „Nodokļu politikas stratēģija 2011. – 2014.gadam”, kas paredzēja, ka strauju izmaiņu nodokļu sistēmā pārskatāmā nākotnē nebūs un pēckrīzes periodā jebkādi nodokļu un citu saistītu izmaksu piemērošana tiks skatīta no Latvijas uzņēmēju konkurētspējas viedokļa Eiropas un pasaules tirgos, pēdējos mēnešos ir bijušas vairākas lēmumu pieņēmēju iniciatīvas, kuras nesaskan...

Finanšu ministrs Andris Vilks nākamā gada valsts budžeta likumprojektu Saeimā iesniegs šā gada 1.oktobrī, informē Finanšu ministrija. Šobrīd ir precizēti aprēķini jaunajām politikas iniciatīvām (JPI), kuru izdevumu kopējais apmērs ir 170 919 197 latu. To veido papildu piešķirtie finanšu līdzekļi nozaru ministrijām, valsts neatkarīgajām institūcijām, horizontālajiem pasākumiem visām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī valdības iepriekš pieņemtie lēmumi par papildu finansējuma piešķiršanu nākamajā gadā, piemēram, minimālās algas palielināšana līdz 225 latiem. Svarīgi paskaidrot, ka daļa no valsts budžeta papildu izdevumiem rada arī papildu ieņēmumus, tādējādi neto ietekme uz fiskālo telpu ir mazāka, nekā, piemēram, elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda izveide un subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana, kā arī minimālās algas celšana. "Galvenā valsts finanšu dokumenta apstiprināšana raksturo valsts spēju sekmīgi vadīt publiskās finanses. Izvērtējot un aprēķinot visu ministriju, iestāžu un pasākumu nepieciešamo finansējumu nākamajam gadam un saskaņā ar fiskālās politikas būtību, ir paveikts vērienīgs darbs, taču jāpatur prātā, ka līdz 1.oktobrim, kā arī pēc tam...

4.septembrī Rīgā norisinājās augsta līmeņa apaļā galda diskusija par intelektuālā īpašuma aizsardzības problemātiku. Tās konteksts - daudz diskutētie Eiropas Komisijas priekšlikumi par iespējamām izmaiņām Tabakas produktu direktīvā, kas citu starpā arī paredz vienkāršota iepakojumu ieviešanu, kā rezultātā var tikt ierobežota vai pilnībā aizliegta vērtīgu zīmolu un preču zīmju lietošana. AIPPI Latvijas valdes locekle Rūta Olmane ir gandarīta par spraigu un produktīvu diskusiju par juridiskām sekām un sekām, kādas var rasties intelektuālā īpašuma tiesību jomā, iestrādājot nacionālās tiesību normās ES Tabakas produktu direktīvas prasības. Šobrīd vienkāršotā iepakojuma jautājums ir aktuāls saistībā ar tabakas produktiem, taču nav izslēdzama iespēja, ka vienreiz panākts precedents nākotnē var ietekmēt arī citu nozaru zīmolu un preču zīmju lietošanu. Rūta Olmane uzsver, ka ir augsti vērtējama Veselības ministrijas pārstāvju dalība un aktīvā iesaistīšanās diskusijā, jo šī ministrija ir vadošā iestāde Latvijas viedokļa sagatavošanā un paušanā ES. Tas apliecina virzību uz Valda Dombrovska vadītās valdības deklarācijā uzsvērto nodomu izstrādāt efektīvu...

Skaidrojot elektroenerģijas cenu svārstības, kas raisījušas Igaunijas tirgus uzraugu pārmetumus Latvijai un Lietuvai, Konkurences padome (KP) norāda: cenu svārstības nav bijušas tieši saistītas ar Latvijas tirgus pilnīgu liberalizāciju, bet gan ar elektroenerģijas piedāvājuma un infrastruktūras nepietiekamību. Šovasar novērotais cenu pieaugums skaidrojams ar elektroenerģijas deficītu Latvijā un Lietuvā, ko vasaras periodā būtiski palielināja ražošanas jaudu samazināšana visās Baltijas valstīs apkopes un remontu vajadzībām. Deficīts Latvijā daļēji skaidrojams arī ar to, ka importa (tirgus) elektroenerģijas cena ir zemāka nekā Latvijā saražotās elektroenerģijas cena, tāpēc to ir izdevīgāk iepirkt nevis ražot uz vietas. Tāpat elektroenerģijas cenu pieaugumu ietekmēja elektroenerģijas starpsavienojumu nepietiekamā pārvades jauda starp Igauniju un Latviju, kā arī nepietiekama kopējā Baltijas tirgus integrācija ES (nepietiekami starpsavienojumi ar Poliju un Skandināvijas valstīm). KP uzrauga elektroenerģijas tirgus dalībnieku darbību tirgū un seko līdzi elektroenerģijas cenas svārstībām elektroenerģijas vairumtirdzniecības biržā. Elektroenerģijas tirgotāju, enerģētikas ekspertu un Ekonomikas ministrijas publiski sniegtā informācija, kā arī elektroenerģijas biržas publiskā informācija liecina,...

"Nosakot ekonomikas izrāvienu par Nacionālā attīstības plāna virsmērķi jeb vadmotīvu, plāna praktiskajā ieviešanā nevajadzētu sekot soļiem, kas mazina Latvijas uzņēmēju starptautisko konkurētspēju," uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, skaidrojot, ka grozījumi likumdošanā, kas skar akcīzes nodokļa palielinājumu autogāzei, šobrīd bremzē izrāviena ekonomikā sasniegšanu. "Šī iniciatīva faktiski traktējama kā nodokļa palielinājums Latvijas ražotājiem, kas starptautiskās konkurētspējas celšanas un ražošanas izmaksu samazināšanas nolūkā savus autoparkus ir pielāgojuši autogāzes lietošanai," norāda LTRK vadītājs, papildinot, ka starp LTRK biedriem šādu eksportētāju - ražotāju un pakalpojumu sniedzējus - ir daudz. LTRK iestājas pret nepārdomātu nodokļu un nodevu palielinājumu, kas var negatīvi ietekmēt ekonomisko aktivitāti valstī. Runājot par grozījumiem, kas skar akcīzes nodokļa palielinājumu autogāzei, nav pieņemama prakse, ka grozījumi, kas tieši skar komersantus, kas veic darbības ar autogāzi, tiek virzīti steigā skaņojot tos tikai ar Tieslietu ministriju un no konsultāciju procesa izslēdzot nozares uzņēmēju pārstāvošās organizācijas, kā arī komersantus, kuri savu autoparku...

Tiek plānots, ka no nākamā gada ar akcīzes nodokli varētu aplikt atsevišķas neveselīgo pārtikas produktu grupas, piemēram, desas un gaļas izstrādājumus, palmu eļļu, cūku taukus un speķi, kartupeļu čipsus, zupas, kā arī saldinātos bezalkoholiskos dzērienus un enerģijas dzērienus. Tomēr lielākā daļa (59%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta atsevišķu neveselīgo pārtikas produktu grupu aplikšanu ar akcīzes nodokli (22% - drīzāk nē; 37% - noteikti nē). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augusta beigās veiktais pētījums. Savukārt trešā daļa (35%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pauž atbalstu atsevišķu neveselīgo pārtikas produktu grupu aplikšanai ar akcīzes nodokli (15% - noteikti jā; 20% - drīzāk jā). Salīdzinoši biežāk starp šādu atbildi sniegušajiem ir sievietes, latvieši, respondenti ar salīdzinoši augstiem mēneša ienākumiem. 6% aptaujāto nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu. Par aptauju Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, laikā no...

Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments 10.septembrī rakstveida procesā izskatīs lietu, kurā bija apturēta tiesvedība sakarā ar to, ka Senāts līdzīgā lietā bija uzdevis Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālos jautājumus par pievienotās vērtības nodokļa maksātāja tiesībām atskaitīt minētā nodokļa priekšnodokli situācijā, kurā darījums, par kuru persona vēlas priekšnodokli atskaitīt, reāli nav noticis ar nodokļa rēķinā norādīto personu. Eiropas Savienības tiesa (EST) 2013.gada 28.februārī izdeva motivētu rīkojumu norādot, ka EST normas nepieļauj, ka nodokļu rēķina saņēmējam tiek atteiktas priekšnodoklī samaksātā pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanas tiesības, pamatojoties uz to, ka, ņemot vērā šī rēķina izsniedzēja īstenoto krāpšanu vai pieļautās nelikumības, ar šo rēķinu saistītais darījums ir uzskatāms par tādu, kurš faktiski nav noticis, ja vien netiek pierādīts, ņemot vērā objektīvus pierādījumus un nepieprasot minētā nodokļu rēķina saņēmējam veikt pārbaudi, kura tam nav jāveic, ka šis saņēmējs zināja vai viņam bija jāzina, ka minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā pievienotās vērtības jomā. Sakarā ar minētā EST...

INTERVIJA Mēs esam priekš nodokļu maksātājiem, nevis viņi - priekš mums jeb Jaunie laiki VID Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone daudziem no jums ir zināma kā Nodokļu kontroles pārvaldes direktore, kā lietpratīga lektore, kā amatpersona, kas labi prot argumentēt savu viedokli un uzstāties auditorijas priekšā. Parasti jau žurnālisti diezin ko nepiedomā, vai iestādes vadītājs ir cilvēks īstajā vietā – viņš tur ielikts, un cauri. Bet šoreiz nopriecājos gan, ka I. Pētersonei, kļūstot par VID vadītāju, zināms ledus laikmets attiecībās ar VID pirmo personu varētu beigties. Bet dzīve ir raiba kā dzeņa vēders. Mūsu intervija notika dienu pirms jaunās VID ēkas spāru svētkiem, kad vēl nezinājām par to, ka negaisa mākoņi savilksies pār priekšgājēju Neliju Jezdakovu. Lai nu kā būtu, Ināra Pētersone ir nodokļu administrācijas galvgalī, un ceru, ka viņu no turienes neizgrūstīs. Cik saprotu, viņai ir liels kolēģu atbalsts. Tātad žurnāla BILANCE galvenais redaktors GUNTIS ROZENBERGS intervē Valsts ieņēmumu...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) nodokļu speciālisti šodien, 2013.gada 6.septembrī, piedalās Eirodienu pasākumā Kurzemes reģiona iedzīvotājiem un uzņēmējiem, lai atbildētu uz sabiedrībā aktuālajiem jautājumiem saistībā ar izmaiņām sadarbībā ar VID līdz ar eiro ieviešanu Latvijā. Pasākums notiek Ventspils Rātslaukumā no 11.00 - 19.00 un to atklās finanšu ministrs Andris Vilks, savukārt pasākumu vadīs un ekspertus iztaujās Latvijas Radio raidījuma "Kā labāk dzīvot" vadītājs Valters Krauze. Eirodienas ir lieliska iespēja ikvienam interesentam gūt atbildes uz sev aktuālajiem eiro jautājumiem vienuviet, jo pasākuma laikā gan VID, gan vairāk nekā 10 citu iestāžu speciālisti atbildēs uz ikvienu iedzīvotāja jautājumu, kā arī izsniegs interesentiem dažādus informatīvos un skaidrojošos materiālus saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā. Eirodienu Ventspilī papildinās arī semināri uzņēmējiem, ko iniciatīvas "Godīgs eiro ieviesējs" ietvaros rīkos Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Tirgotāju asociācija. Semināru programmā paredzēta tikšanās ar valsts amatpersonām, ekonomistiem, kā arī praktiski ieteikumi uzņēmumu pārejai uz...