JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz ieviest sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli 15 procentu apmērā. Likumprojekts paredz, ka sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli varēs piemērot personai, kas pie darba devēja strādā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim un tiks nodarbināta tieši augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, to kopšanā un ražas novākšanā, kā arī augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Plānots, ka minimālais nodokļa maksājums būs 0,70 eiro (0,50 Ls) apmērā par katru nostrādāto dienu un persona, kas maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensijai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro (50 Ls). Lai samazinātu administratīvās procedūras, uzņēmējam, kurš nodarbina sezonas laukstrādniekus, ziņojums par nodarbinātajām personām, viņu ienākumiem un aprēķināto ienākuma nodokli Valsts ieņēmumu dienestam būs jāsniedz vienu reizi mēnesī. Informācijas apkopošanai paredzēts izmantot Lauku atbalsta dienesta (LAD) informācijas sistēmu. Likumprojekta izstrādātāji norāda, ka dārzkopības un augļkopības nozarē vērojams augsts...

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, konstitūcijā nostiprinot atklātu Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu. Satversmes grozījums paredz, ka Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Konstitūcija grozīta, lai, atsakoties no līdzšinējās prakses amatpersonas ievēlēt aizklātā balsojumā, veicinātu lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un atklātību. „Deputāti vairs nevarēs slēpties aiz slēgtajiem balsojumiem, jo turpmāk būs jāskaidro sava izvēle katrā konkrētā gadījumā. Šāda kārtība nodrošinās gan debates parlamentā par nozīmīgiem jautājumiem, gan arī veicinās diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Atsakoties no aizklātas amatpersonu ievēlēšanas, Saeima jau veikusi attiecīgas izmaiņas Saeimas kārtības rullī, un kopš pagājušā gada februāra sākuma noteikta atklāta balsošana, ievēlot Saeimas Prezidija locekļus, tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un virkni citu likumos noteiktu...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ceturtdien, 19.septembrī, nolēma atbalstīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz risināt komunālo maksājumu parādnieku problēmu gadījumos, kad dzīvokļa īpašums tiek pārdots vai iegādāts izsolē. Likuma grozījumi izstrādāti gan, lai padarītu skaidrāku jau esošo regulējumu, gan arī, lai parādnieku problēmas risināšanā ieviestu jaunas normas, deputātus informēja likumprojekta autori. Likumprojekts nosaka - pārdodot dzīvokļa īpašumu, tā pircējam būs jāuzņemas visas iepriekšējā īpašnieka saistības par nenokārtotajiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, pārvaldīšanas izdevumiem, kā arī zemes lietošanu. Tādējādi tiks dzēsts iepriekšējā īpašnieka parāds, bet dzīvokļa ieguvējs varēs prasīt samazināt pirkuma summu par parāda apmēru. Paredzēts, ka par šādu darījumu pārdevējam un pircējam būs jāslēdz vienošanās. Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka pienākums norēķināties par dzīvokļa pārvaldīšanas pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, īpašniekam, kurš dzīvokli iegādājies izsoles ceļā, būs ar dienu, kad stājies spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu. Šāds risinājums novērsīs...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir izstrādājis un šī gada 3.septembrī apstiprinājis vadlīnijas “Godīgas komercprakses īstenošanai patērētāju kreditēšanas jomā” (turpmāk – Vadlīnijas). PTAC aicina kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus iepazīties ar Vadlīnijām un savas komercprakses īstenošanā ņemt vērā Vadlīnijās sniegtos pamatprincipus. Īpaši nozīmīga ir komersantu atbildība, veidojot pārdomātas reklāmas, kas neveicinātu patērētāju bezatbildīgu aizņemšanos. Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju īstenotā komercprakse un patērētājiem adresēto reklāmu atbilstība normatīvo aktu prasībām ir aizvien aktuālāks jautājums. Īpašu uzmanību nepieciešams pievērst, lai ar kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju īstenoto komercpraksi netiktu veicināta patērētāju bezatbildīga aizņemšanās. Tāpēc PTAC ir izstrādājis Vadlīnijas, kas paredzētas patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem (tai skaitā, kredīta starpniekiem), kā arī personām, kas darbojas to vārdā vai uzdevumā, piemēram, dažādiem plašsaziņas līdzekļiem un mārketinga kompānijām, lai atvieglotu sagatavot un piedāvāt patērētājiem normatīvajiem aktiem atbilstošas patērētāju kreditēšanas reklāmas un īstenot godīgu komercpraksi. Līdzšinējā patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju īstenotā komercprakse (tai skaitā, patērētājiem adresētās kreditēšanas pakalpojumu reklāmas) un grozījumi Ministru...

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir izstrādājis Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam projektu (stratēģija) un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam projektu (programma), kā arī abu minēto dokumentu Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata projektu (vides pārskats). Minētie dokumenti vakar, 19.septembrī, tika konceptuāli atbalstīti Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā un drīzumā Rīgas iedzīvotāji tiks aicināti iepazīties ar tiem un izteikt savus priekšlikumus publiskajās apspriešanās. Stratēģijā ir definēti četri Rīgas ilgtermiņa attīstības mērķi: prasmīga, nodrošināta un aktīva sabiedrība; inovatīva, atvērta un eksportspējīga ekonomika; ērta, droša un iedzīvotājiem patīkama pilsētvide; Rīga - starptautiski atpazīstama, nozīmīga un konkurētspējīga Ziemeļeiropas metropole. Mērķu sasniegšanai programmā izvirzīti 19 vidēja termiņa rīcības virzieni ar veicamajiem uzdevumiem un sagatavots rīcības plāns, kas ietver pasākumu un aktivitāšu kopumu turpmāko septiņu gadu periodam, kā arī investīciju plāns trīs turpmāko gadu laikā īstenojamajiem projektiem. "Minētajos dokumentos akcentēta sociāli atbildīga un ilgtspējīga kompaktas pilsētas attīstība. Izstrādājot stratēģiju un analizējot esošo situāciju, apzināmies, ka viens...

Labklājības ministre Ilze Viņķele 18. septembrī sasauktajā preses konferencē par demogrāfiju, iepazīstināja ar Labklājības ministrijas (LM) piedāvāto 2014. gada demogrāfijas risinājumu, kā arī norādīja uz nepilnībām Nacionālās apvienības (NA) uzstādītajā "ultimātā". Kā uzsvēra ministre, NA piedāvājums pagarināt vecāku pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam visvairāk ietekmētu tieši turīgāko ģimeņu ienākumus, turklāt, lai to īstenotu, valstij būs jāceļ sociālā nodokļa likme. Tikmēr LM visām jaunajām māmiņām pēc bērna gada vecuma sasniegšanas piedāvā turpināt saņemt minimālo bērna kopšanas pabalstu Ls 120 apmērā, kā arī māmiņām vai tētiem, kas dodas strādāt, mācīties vai ir reģistrējušās Nodarbinātības valsts aģentūrā, piešķirs pabalstu Ls 100 apmērā. Ar šī risinājuma palīdzību iespējams arī novirzīt papildu atbalstu bērniem no nepilnām ģimenēm, kuru vecāki izvairās pildīt savas finansiālās saistības. Kā ziņots iepriekš, šie bērni joprojām saņem krīzes laikā samazināto atbalstu Ls 35 - 40 mēnesī, taču tieši nepilnās ģimenes ir nabadzības riskam visvairāk pakļautā sabiedrības grupa. Ministre iestājas par to, lai...

Īstenojot Latvijas un Šveices mikrokreditēšanas programmu, Hipotēku banka līdz šā gada septembrim mikrokredītos izsniegusi 4,6 miljonus latu, piešķirot kopumā 800 aizdevumus, kas ir vairāk nekā programmas ietvaros bija paredzēts. Līdz 2014.gada beigām, turpinot programmas īstenošanu no klientu atmaksātajiem līdzekļiem, Hipotēku banka mikroaizdevumos plāno piešķirt vēl aptuveni 1,6 miljonus latu. Nozaru griezumā lielākais piešķirto mikroaizdevumu skaits ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē - 50% no kopējā aizdevumu skaita. Otra populārākā nozare ir dažāda veida mazumtirdzniecība (17% no piešķirtajiem aizdevumiem), kurai seko dažāda veida pakalpojumi (10%) un apstrādes rūpniecība (9%). Vidējais piešķirtā mikroaizdevuma apjoms ir 5800 latu. Gandrīz ceturtā daļa jeb 23% aizdevumu piešķirti mikrouzņēmumu projektiem Latgalē, tikpat - uzņēmējiem Vidzemē, 22% - Zemgalē, savukārt 19% piešķirto aizdevumu nonākuši Kurzemē. Jēkabs Krieviņš, Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks: "Īstenojot mikrokreditēšanas programmu, ir sasniegts viens no būtiskākajiem mērķiem veicināt reģionālo ekonomisko aktivitāti. 87% no aizdevumiem ir piešķirti uzņēmējiem ārpus Rīgas un tās apkaimes, tajā skaitā pierobežas pagastos....

Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi №797 «Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi №794 «Kultūras ministrijas publisko maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi №764 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 31.jūlija noteikumos №524 «Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanas prasības»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 13.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi №759 «Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības vadītāju foruma nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 13.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi №787 «Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumos №381 «Noteikumi par vispārējās pirmsskolas izglītības un speciālās pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi №789 «Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi №765 «Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos №610 «Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 13.septembri.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējam ir noslēgts būvniecības līgums ar apakšuzņēmējiem, saskaņā ar kura noteikumiem no katra izpildīto darbu pieņemšanas – nodošanas aktā uzrādītas summas tiek ieturēta garantijas summa 5% no izpildīto darbu apjoma uz diviem gadiem no izpildīto darbu pieņemšanas – nodošanas aktu parakstīšanas. Šī garantijas summa kalpo kā nodrošinājums, ja garantijas laikā (2 gadi) rodas izpildīto darbu trūkumi vai nepilnības, tad no šīs summas tiek novērstas visas nepilnības. Būvniecības laikā apakšuzņēmējam tiek apmaksāts rēķins daļēji, izņemot garantijas summu. Piemēram, darbi ir izpildīti par kopējo summu Ls 10 000, apakšuzņēmējs izraksta rēķinu Ls 9 500, kur atskaita no izpildīto darbu vērtības 5% un kopēja summa apmaksai ir Ls 9 500. Garantijas summa var tikt ieturēta pēc diviem gadiem un neatmaksāta apakšuzņēmējam, ja izpildītos darbos tiks atklātas nepilnības. Iesniedzējs lūdz sniegt atbildi uz jautājumu: vai iesniedzot PVN deklarācijas par šo periodu ir jāuzrāda pilna pakalpojuma vērtība,...