JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, galīgajā lasījumā steidzamības kārtā lems par vēl 56 likumprojektiem, kas saistīti ar pāreju no latiem uz eiro. Izmaiņas likumos nepieciešamas, lai tajos minētos latus aizstātu ar eiro. Galīgajā lasījumā Saeima šodien skatīs arī atbildīgās Juridiskas komisijas virzītos grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz turpmāk arī Satversmes tiesas tiesnešus ievēlēt amatā atklātā balsojumā Saeimā. Konceptuāli pirmajā lasījumā Saeima lems par deviņiem likumprojektiem, tostarp, par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz ar nodokli neaplikt ienākumu, kas gūts, ja atsavināts nekustamais īpašums, kas nepieciešams autoceļa vai dzelzceļa būvniecības vai rekonstrukcijas vajadzībām. Deputāti šodien konceptuāli skatīs arī jauna likuma "Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums" projektu, kas paredz noteikt, ka turpmāk publiskajai personai būs jāpārvalda savas kapitāla daļas un kapitālsabiedrības. Tāpat Saeima pirmajā lasījumā lems par deputātu ierosinājumu sociālās apdrošināšanas iemaksas par darba ņēmējiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem daļēji segt no valsts budžeta līdzekļiem. 12.septembra Saeimas sēdē deputāti...

Sezonas laukstrādnieki kļūs sociāli apdrošināti, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro. To paredz jaunais regulējums sezonas laukstrādnieku sociālajai apdrošināšanai, ko trešdien, 18.septembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, skatot attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Saskaņā ar likumprojektu persona, kura maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro. Sezonas laukstrādniekus reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā. Tāpat likumprojekts paredz darba devējam pienākumu par saviem līdzekļiem apdrošināt sezonas laukstrādniekus pret nelaimes gadījumiem. „Pēc deputātu lūguma sēdē piedalījās lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, kuri apliecināja, ka jaunais regulējums ir atbalstāms un mazinās administratīvās procedūras. Ar ogu un augļu novācējiem vairs nebūs jāslēdz līgumi, pirms darbu uzsākšanas ziņojot Valsts ieņēmumu dienestam, kā tas jādara tagad – pat gadījumos, kad ražas novākšana ilgst tikai vienu dienu. Procedūra būs vienkāršāka – saimniekam ziņas par tās dienas strādniekiem būs jāievada Lauku...

Nodokļu ieņēmumi no lauksaimniecības nozares 2013.gada septiņos mēnešos ir bijuši 24,14 miljoni latu; 7,9 % jeb 1,91 miljons latu - ieņēmumi no zvejniecības nozares, šādu statistiku atklāj Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavotais izvērstais analītiskais apskats par lauksaimniecības nozari. Analītiskais apskats par lauksaimniecības nozari ir jau ceturtais VID sagatavotais nozares apskats un tajā ir analizēti augkopības un lopkopības, medniecības un saistīto palīgdarbību un zivsaimniecības nozares darbības rādītāji. Pēc informācijas uz 2013.gada 15.augustu nozarē darbojas 43 081 nodokļu maksātājs, t.sk. 7 509 (17,4 % no visiem nozares nodokļu maksātājiem) ir PVN maksātājs un 332 (0,77 %) ir MUN maksātāji. 2012.gadā aprēķinātās pamatnodokļu (UIN, IIN, VSAOI, PVN) summas nozarē veido vidēji 5,1 % no apgrozījuma. Lielāko nodokļu sloga daļu veido PVN un VSAOI maksājumi. Apskatā var redzēt, ka lielākais nodokļu slogs veidojas maziem nodokļu maksātājiem – fiziskām personām (ar apgrozījumu līdz 10 000 latu). VID pētījums atklāj, ka 2012.gadā 606...

Trešdien, 18.septembrī, finanšu ministrs Andris Vilks, kā arī Finanšu ministrijas (FM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāju Andri Jaunsleini, valdi un speciālistiem, lai izskatītu Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolu. "Pēc vairākkārtējām tikšanās reizēm un sarunām, jāteic, ka pašvaldības vēlas redzēt neadekvātu nodokļu ieņēmumu pieaugumu, proti, no kopējiem nodokļu ieņēmumiem nākamajos gados palielināt apjomu pašvaldību budžetos līdz pat 25%. Jāteic, ka LPS prasības nākamā gada budžetā par labu pašvaldībām ir utopiskas un neizpildāmas, turklāt pilnīgi bez nekāda ekonomiska pamatojuma. Pats dīvainākais, jo vairāk valsts nolemtu atvēlēt nākotnes pensijām, sociālajiem pabalstiem, jo vairāk būtu "parādā" pašvaldībām," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Tikšanās laikā tika pārrunāti protokola projektā ietvertie jautājumi par pašvaldību budžetu ieņēmumiem vidējā termiņā, kā arī par aktualitātēm saistībā ar pašvaldībām plānoto finansējumu 2014. gada valsts budžetā. Protokola ietvaros IZM pārstāvji arī informēja par nākamajā gadā plānoto finansējumu izglītības jomā, proti, finanšu...

"Valstīm ir nepieciešams jauns līdzeklis, lai cīnītos pret nelegāli iegūtas naudas legalizāciju, kā arī izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Dalībvalstīm jāzina patiesie uzņēmumu īpašnieki, kas slēpjas ofšoros," uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš 18. septembrī Briselē notikušajā diskusijā par naudas "atmazgāšanas" likumprojektu. Vakar Eiropas Parlamentā notika deputāta K. Kariņa organizētā diskusija par naudas "atmazgāšanas" likumprojektu, pie kura šobrīd Parlamentā notiek aktīvs darbs. Deputāts Krišjānis Kariņš ir nominēts par šīs direktīvas galveno virzītāju Eiropas Parlamentā. Diskusijā par jauno likumprojektu piedalījās Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Komisijas un ES lielāko banku asociāciju un banku pārstāvji. Banku pārstāvji pauda atbalstu K. Kariņa ierosinājumam par nepieciešamību pēc patiesā labuma guvēju reģistra dalībvalstīs, uzsverot, ka tas dotu nepieciešamo informāciju ne tikai varas iestādēm, bet arī industrijai. Vienlaikus banku pārstāvji norādīja, ka pašlaik ir izjaukts balanss starp datu aizsardzību un informāciju, kas nepieciešama, lai varas iestādes varētu cīnīties ar nelegālas naudas legalizāciju. Naudas "atmazgāšana" ir globāla problēma un tās apjomi...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 18.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas nepieciešami valsts kapitāla daļu pārvaldības reformas īstenošanai. Ar likuma grozījumiem paredzēts paplašināt iespēju kapitālsabiedrību padomju locekļiem savienot amatus, tostarp ar amatu privātā kapitālsabiedrībā. Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai valsts uzņēmumu pārvaldībā varētu piesaistīt profesionāļus no privātā sektora un starptautiskā tirgus, norāda likumprojekta autori. Vienlaikus plānots saglabāt vispārējo ierobežojumu, ka amatpersona savu amatu var savienot ne vairāk kā ar diviem citiem algotiem amatiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem citās publiskas personas institūcijās. Jaunais amatu savienošanas regulējums attieksies ne tikai uz valsts un pašvaldību kapitāla pārvaldību, bet arī uz citām atvasinātām publisku personu dibinātām un pārvaldītām kapitālsabiedrībām. Grozījumi interešu konflikta novēršanas likumā ir saistīti ar jauno Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projektu, kas paredz, kā publiskai personai būs jāpārvalda savas kapitāla daļas un kapitālsabiedrības. Jaunais likums noteiks publisko personu kapitālsabiedrību dibināšanas, darbības...

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju par aizņemtajām un brīvajām darbavietām, kopējais darbavietu skaits 2013. gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2012. gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 23,9 tūkst. jeb 2,8%. Vienlaikus ir palielinājies arī brīvo darbavietu skaits. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, brīvo darbavietu skaits ir audzis par piektdaļu un bija 3,9 tūkst. Darbavietu pieaugumu 2.ceturksnī galvenokārt noteica darbaspēka pieprasījuma palielināšanās privātajā sektorā. Aizņemto darbavietu skaits privātajā sektorā palielinājās par 3,5% jeb 19,4 tūkst., salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu. Vienlaikus sabiedriskajā sektorā aizņemto darbavietu skaits pieaudzis vien par 4,5 tūkst. jeb 1,6%. Starp tautsaimniecības nozarēm būtiskākais darbavietu pieaugums gada griezumā bija būvniecības nozarē (3,9 tūkst. darbavietu), apstrādes rūpniecībā (2,4 tūkst. darbavietu), izglītības nozarē (2,6 tūkst. darbavietu) un valsts pārvaldē (2,6 tūkst. darbavietu). Jāatzīmē, ka darbavietu pieaugums pamatā ir bijis augstākās un vidējās kvalifikācijas profesiju grupās. Salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, augstākās kvalifikācijas profesiju grupā tas pieaudzis par 14 tūkst.,...

Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi №816 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos №1471 «Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 18.septembri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2013.gada 11.septembra lēmums №205 «Par atsevišķu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumu atcelšanu»Lēmums stājas spēkā ar 2013.gada 11.septembri.

Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumi №701 «Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 18.septembri.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 17.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Arodbiedrību likuma redakciju. Kā komisijas sēdē norādīja par likumprojekta izstrādi atbildīgās Labklājības ministrijas pārstāvji, būtiskas inovācijas un konceptuālas izmaiņas jaunais likums neparedz, taču tas būtiski modernizēs līdzšinējo regulējumu, kas fundamentālus uzlabojumus nav pieredzējis kopš deviņdesmito gadu sākuma. Spēkā esošais likums „Par arodbiedrībām” ietver normas, kas ir novecojušas un pretrunā citiem likumiem, turklāt tas vairs neatbilst arī starptautisko tiesību normām. Jaunais likums regulēs arodbiedrību statusu, to izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, darbības principus, arodbiedrību dialogu ar valsts institūcijām un darba devējiem, kā arī virkni citu jautājumu. Atbalstu izstrādātajai likuma redakcijai otrdien pauda gan arodbiedrību, gan darba devēju organizāciju pārstāvji, kā arī iesaistīto ministriju pārstāvji. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju patlaban arodbiedrību reģistrā ietvertas ziņas par 188 arodbiedrībām, bet kopumā, ieskaitot arodbiedrību struktūrvienības, 2012.gadā bija 2176 arodorganizācijas. Arodbiedrību darbības tiesiskais pamats nostiprināts Satversmē, kas nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Jaunā likuma...

Ministru kabinets otrdien, 17.septembrī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto likumprojektu paketi tā saucamās subsidētās enerģijas izmaksu pieauguma ierobežošanai, kas paredz, ka no nākamā gada 1.aprīļa sāks darboties mehānisms, kas Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām kompensēs obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu. Izstrādātie likumprojekti, kas vēl ir jāapstiprina Saeimā, paredz kompleksu risinājumu gan OIK izmaksu pieauguma apturēšanai, apliekot ar īpašu nodokli atbalstu, ko saņem subsidētās enerģijas ražotāji, gan sociāla atbalsta instrumenta izveidi, lai palīdzētu segt elektrības izmaksas mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju. "Vietējiem enerģijas ražošanas projektiem ir jāpalīdz attīstīties, taču līdzšinējā dāsnā atbalsta sistēma ir radījusi nesamērīgus riskus pārējai Latvijas ekonomikai. Tāpēc mūsu mērķis ir rast līdzsvaru starp dažādu nozaru vajadzībām, veidojot tādu subsidētās enerģijas atbalsta sistēmu, kas neapdraud citu Latvijas nozaru dzīvotspēju un konkurētspēju, kā arī mājsaimniecību maksātspēju. No nākamā gada patērētājiem tiks kompensēts turpmākais OIK pieaugums, saglabājot šos maksājumus 1,89 santīmu par kilovatstundu (sant./kWh) līmenī. Valdībā atbalstītie pasākumi, visticamāk, netiks ar sajūsmu uztverti subsidētās...

Lai veicinātu konkurenci elektroenerģijas tirgū un konkurētspējīgāku piedāvājumu lietotājiem, Ministru kabinetā otrdien, 17.septembrī, tika atbalstīti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot, ka no 2014.gada 1.aprīļa visi elektroenerģijas lietotāji, t.sk. mājsaimniecības, pirks elektroenerģiju brīvajā tirgū. Elektroenerģijas tirgus atvēršanas galvenie ieguvumi esot lielāka konkurence tirgotāju sektorā, lielāka pakalpojuma plānu izvēle, caurskatāmāka, saprotamāka un konkurētspējīgāka elektrības cena lietotājiem. Elektroenerģijas tirgus atvēršanā varot vilkt paralēles ar situāciju 90.gadu sākumā telekomunikāciju jomā, kad Latvijā bija pārstāvēts tikai viens fiksētais sakaru operators, kas dominēja tirgū un diktēja cenas. Tirgum atveroties, ienākot jauniem spēlētājiem un saasinoties konkurencei, veidojās spiediens uz cenām, kas tirgus dalībniekiem lika kļūt efektīvākiem, un patlaban Latvijā telekomunikāciju jomā cenas attiecība pret kvalitāti ir viena no labākajām Eiropā. Ieguvēji no atvērta tirgus un konkurences būšot visi. Elektroenerģijas tirgus pakāpeniska atvēršana notiek visā Eiropā; t.sk. Baltijas valstīs. Igaunijā jau kopš 2013. gada 1. janvāra elektroenerģijas tirgus ir pilnībā atvērts...

Otrdien, 17.septembrī, Ministru kabinets atbalstīja informatīvo ziņojumu "Par Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29. un 30.punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem” un uzdeva Valsts kancelejai sagatavot ziņojumu iesniegšanai Saeimai. Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29. un 30.punktā iekļauti nosacījumi, saskaņā ar kuriem trešo valstu pilsoņi, kuri veic komercdarbību vai veikuši investīcijas Latvijas Republikas tautsaimniecībā, var pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) Latvijas Republikā. Ziņojumā aplūkota TUA piešķiršanas dinamika, ar tām saistīto ārvalstu investīciju loma kopējā ārvalstu investīciju ieplūdē, kā arī ārvalstu investoru sadalījums pēc valstiskās piederības. Tāpat ziņojumā rūpīgi analizēts katrs no termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas veidiem, piemēram, investīcijas nekustamajos īpašumos, finanšu investīcijas kredītiestādē un ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā. Ziņojumā sniegts attiecīgo Imigrācijas likuma normu ietekmes izvērtējums uz tautsaimniecības reālo sektoru, finanšu sektoru un valsts budžetu. Ziņojuma secinājumos norādīts, ka no 2010.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam investīciju programmas ietvaros Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 6 883 personu, tajā...

Lai nodrošinātu vienotu ūdens patēriņa uzskaiti mājā un līdz ar to norēķinus par pakalpojumiem, ņemot vērā to patēriņu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un Ministru kabinets š.g. 17.septembrī apstiprināja grozījumus trīs MK noteikumos, mainot kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Izstrādātie grozījumi MK noteikumos nosaka rīcību gadījumos, kad veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu un dzīvokļos patērēto ūdeni, un dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieka tiesības lemt par vienotu atsevišķajos dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņu dzīvojamā mājā. Paredzēts, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieki vai pārvaldnieks pieņems lēmumu par vienotu atsevišķajos dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņu dzīvojamā mājā, ūdens skaitītāju iegāde turpmāk nebūs katra atsevišķā dzīvokļa īpašnieka pienākums un līdz ar to šie skaitītāji arī nebūs katra īpašnieka atsevišķais īpašums. Tos iegādāsies no maksājumiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanai, iekļaujot attiecīgu maksājuma pozīciju tāmē, un šie skaitītāji...