JAUNUMI

Otrdien, 13. augustā, valdība skatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", kas paredz mainīt patlaban likumā latos minētās summas uz summām eiro, kā arī veikt citus precizējumus. Tāpat likumprojekts satur arī papildus normas, kuras attiecas uz attaisnojuma dokumentā izteikto vērtību ārvalstu valūtā pārrēķināšanas kārtību grāmatvedībā uz eiro. Grozījumi nosaka, ka grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss būs Eiropas Centrālās bankas (ECB) publicētais eiro atsauces kurss (ko ECB publicē katru darba dienu plkst. 15.15). Tām valūtām, kurām ECB nepublicē eiro atsauces kursus, grāmatvežiem būs jāizmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā interneta resursā publicēto valūtas tirgus kursu. Par šādas informācijas sniedzējiem kā piemērus likumprojekta autori tā anotācijā min tādus medijus kā Financial times (www.ft.com), Bloomberg (www.blooomberg.com), vai Reuters (http://www.reuters.com/). Tāpat grozījumi paredz, ka pēc eiro ieviešanas attaisnojuma dokumentos, gadījumā, ja tajos vērtības mērs ir ārvalstu valūta, norādītās summas iegrāmatošanai jāpārrēķina uz eiro pēc grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursa pret eiro,...

Ministru kabinets otrdien, 13.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos priekšlikumus elektrības cenu pieauguma ierobežošanai informatīvajā ziņojumā "Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai", izveidojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām kompensēs patērētājiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu. Priekšlikumi paredz kompleksu risinājumu gan OIK izmaksu pieauguma apturēšanai, apliekot ar īpašu nodokli atbalstu, ko saņem subsidētās enerģijas ražotāji, gan sociāla atbalsta instrumenta izveidi, lai palīdzētu segt elektrības izmaksas mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju. „Līdz šim ir īstenotas vairākas iniciatīvas, lai vēsturiski izveidotajā subsidētās enerģijas atbalsta sistēmā ieviestu lielāku kārtību, skaidrākus, stingrākus atbalsta principus un ierobežotu OIK turpmāku pieaugumu. Tomēr šīs iniciatīvas dos ilgtermiņa efektu un nespēj tiesiski korektā un ātrā ceļā novērst OIK maksājumu pieaugumu patērētājiem no nākamā gada. Valdībā šodien atbalstītie priekšlikumi ir reāls un izlēmīgs risinājums, lai patērētājiem nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski izveidoto atbalsta shēmu subsidētās enerģijas ražotājiem, kas sniedz ieguvumus elektrostaciju...

Finanšu ministrijas sabiedriskās domas jaunākais pētījums apliecina, ka iedzīvotāju informētība par eiro aug, kā arī palielinās sabiedrības interese par eiro ieviešanas praktiskajiem aspektiem - algu, pensiju izmaksām, ir aktualizējies arī cenu jautājums. Savukārt iedzīvotāju atbalsts eiro ieviešanai joprojām saglabājas iepriekšējā līmenī - vairākums valūtas maiņu neatbalsta. "Saskaņā ar jaunākajiem "Factum" aptaujas datiem, pēdējo divu mēnešu laikā iedzīvotāju informētība ir pieaugusi par septiņiem procentpunktiem. Jau 65% no respondentiem jūtas informēti par eiro ieviešanas jautājumiem," skaidro Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene. "Līdz ar 1.janvāra tuvošanos, iedzīvotājiem eiro kļūst par ikdienā svarīgu jautājumu. Aptaujātie kā īpaši būtiskus uzsver praktiskos jautājumus - vairāk nekā 80% interesē, kā eiro ietekmēs algas un pensijas. Turklāt gandrīz tikpat daudziem aktuāls ir cenu aspekts." Iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu joprojām pārsvarā negatīva - arī jūlijā pāreju uz eiro atbalsta 38% aptaujāto. "Sabiedrības noskaņojums ir adekvāts. Un katrā valstī ir arī unikālie...

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie un piedāvātie darbaspēka nodokļu samazināšanas pasākumi sniegs atbalstu arī iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem, uzskata FM. Patlaban spēkā esošais likums par iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), kas līdz 2015.gadam paredz likmes samazinājumu līdz 20%, ministrijas ieskatā būtiski palielina strādājošo ienākumu nevienlīdzību. Otrdien, 13.augustā, valdība konceptuāli atbalstīja vairākus priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumus palielinošiem pasākumiem un vienojās par pamatu izmantot FM piedāvāto otro darbaspēka nodokļu samazināšanas modeli, par ko vēl turpinās diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem. "FM piedāvātajā variantā uzņēmēji iegūs no tā, ka zemu algu grupā būtiski palielināsies atalgojums, ko strādājošais varēs saņemt uz rokas. Savukārt ieguvums motivēs atgriezties darba tirgū tos darbaspējīgos iedzīvotājus, kuri pašlaik dzīvo no pabalstiem," uzskata finanšu ministrs Andris Vilks. Piemēram, strādājošais bez apgādībā esošām personām ar minimālo darba algu (ņemot vērā arī minimālās darba algas izmaiņas no 2014.gada - no 200 uz 225 latiem mēnesī) pie esošajiem noteikumiem iegūs par 13,7% lielāku darba algu, salīdzinot...

Ministru kabinets otrdien, 13. augustā, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) priekšlikumu, ieviešot obligātā depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam, depozīta maksai pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN) nepiemērot. To paredz VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums "Par informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu atbilstoši koncepcijai par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam". Jau pavasarī VARAM panāca vienošanos ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem par sadarbību depozīta sistēmas ieviešanai, lai tā varētu sākt darboties 2015. gadā, un līdz šim laikam ir jāpieņem visi nepieciešamie normatīvie akti, lai ieviestu sistēmu un komersanti varētu izveidot tukšās taras atpakaļ pieņemšanas punktus. Viens no būtiskiem aspektiem ceļā uz depozīta sistēmas ieviešanu ir vienošanās – vai vienreiz lietojamajām pudelēm un skārda bundžām piemērot PVN. Eiropas Savienības regulējums piedāvā abus variantus. Par ekonomiski pamatotāko Latvijas situācijai VARAM un tās sadarbības partneri uzskata PVN nepiemērošanu, vienlaikus paredzot iespējas summu koriģēt, ja iepakojums netiek nodots atpakaļ. Šajā gadījumā apgrozāmo līdzekļu izmaksas gan...

Otrdien, 13. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdes slēgtajā daļā tika izskatīti neatkarīgo institūciju iesniegtie priekšlikumi par valsts budžeta ieņēmumu izmaiņām (ziņojums turpmākai rīcībai "Par valsts budžeta jaunajām politikas iniciatīvām 2014., 2015. un 2016.gadam"). Tika nolemts piešķirt papildu finansējumu nākamā gada budžetā vairākiem pasākumiem - gan Augstākās tiesas reformām, lai saīsinātu lietu izskatīšanas termiņus, gan līdzekļus Valsts kontrolei, lai nodrošinātu revīzijas pašvaldībās, kā arī nekavējoties izmeklētu sabiedrībai svarīgus notikumus, gan finansējumu Latvijas televīzijai un radio, šiem pasākumiem kopumā nākamgad atvēlot 3 560 898 latu. Atvēlētā finansējuma ietvaros tiesu sistēmas pilnveidošanai tika nolemts piešķirt 1 882 363 latus. Līdzekļi tiks izmantoti tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanas sistēmas ieviešanai, lietu izskatīšanas termiņu samazināšanai, drošības nodrošināšanai tiesās, tiesas spriedumu un gala nolēmumu anonimizēšanai. Finansējuma izlietošanā ietilpst arī izdevumi tiesu namu un to infrastruktūras atbilstošai uzturēšanai un uzlabošanai, kā arī tīro tiesu instanču ieviešanai. Ar tīrajām instancēm izveido skaidru un vienkāršu lietu piekritības...

Otrdien, 13. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Stabilitātes mehānismam", kā arī rīkojuma projekts par Latvijas pievienošanos Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM). ESM savu darbību sāka 2012. gada 8. oktobrī, un tā līgums paredz, ka visas eirozonas dalībvalstis kļūs arī par ESM dalībvalstīm ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Tā kā dalībvalsts iestāšanās ESM ir atvērta no brīža, kad ir stājies spēkā Eiropas Savienības padomes (ECOFIN) lēmums par valsts pievienošanos eirozonai, Latvijas pievienošanās ESM var sākties no šā gada 6. augusta. Dalība ESM tā dalībvalstīm rada finansiālās saistības, kas izpaužas kā ieguldījumu veikšana ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamajā kapitālā (paid-in capital) un vajadzības gadījumā kapitāla pēc pieprasījuma (callable capital) nodrošināšanā. Pēc sākotnējiem aprēķiniem pirmajos piecos gados pēc iestāšanas eirozonā Latvijai ESM būs jāiegulda aptuveni 40,4 miljoni eiro katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī ieguldāmā summa veidos...

Otrdien, 13. augustā, valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu "Par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2012.gadā", ietverot viedokli par iekšējās kontroles sistēmu. Viedokli par iekšējās kontroles sistēmas darbību var sniegt tikai par daļu no valsts pārvaldes īstenotajām funkcijām un uzdevumiem. 26% gadījumos izteiktais viedoklis nav pietiekami pamatots, kā rezultātā pastāv iespēja, ka valsts pārvaldes iekšējās kontroles sistēmā ir trūkumi, kas ietekmē tās mērķu sasniegšanu. Lai audita resursus novirzītu augstas un vidējas prioritātes sistēmām, turpmāk zemas prioritātes sistēmas varēs neauditēt vai noteikt garāku auditēšanas periodu. Kopumā iekšējā audita sistēma pārbaudītajās institūcijās darbojas atbilstoši Iekšējā audita likuma prasībām, tomēr Ārlietu ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Satiksmes ministrijā un Veselības ministrijā iekšējā audita darbībā ir konstatēti būtiski trūkumi, savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Nacionālajā veselības dienestā FM nevar novērtēt iekšējā audita procesu, jo iestādēs nav veikts pietiekams iekšējo auditu skaits. Lai...

Otrdien, 13.augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz mazināt augsto nelegālo nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū, kā arī augsto administratīvo slogu, kas saistīts ar šai nozarei raksturīgu nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. Grozījumi likumā paredz kā alternatīvu jau esošajiem darbaspēka nodokļiem ieviest sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, nosakot 15% nodokļa likmi. Darba devējs, kura saimnieciskā darbība ir saistīta ar augļu, ogu un dārzeņu audzēšanu, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli varēs piemērot ienākumam, kuru izmaksās personai, kas tieši tiks nodarbināta augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Tā kā augļkopības un dārzkopības nozarēs sezonas rakstura darbi tiek veikti, izmantojot gan tehniku, gan sezonas laukstrādnieku roku darbu, likumprojektā ir paredzēts par sezonas laukstrādnieka darbu lauksaimniecības nozarē neuzskatīt traktortehnikas vadīšanu. Lai segtu minimālās administratīvās izmaksas un vienkāršotu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa administrēšanu, kā arī, ņemot vērā nozarei raksturīgo nevienmērīgo...

Otrdien, 13.augustā, Ministru kabineta sēdē skatīti "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.328 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai - atbalsts partnerībās organizētām apmācībām" projektu iesniegumu atlases otro kārtu"", ar ko nolemts ES struktūrfondu programmai piešķirt papildu finansējumu 4,36 milj. latu apmērā, kas ļaus apmācīt vēl vismaz 4360 darbiniekus. Tādējādi programmas kopējais budžets sasniedzis vairāk kā 19,5 milj.latu. Tāpat tiek pagarināts projektu īstenošanas laiks līdz 2015.gada vidum ar nosacījumu, ja līdzšinējais projekta īstenošanas progress ir bijis sekmīgs - t.i., ir apmācīti vismaz 70% no projektā sākotnēji plānotā komersantu darbinieku skaita. Programmas mērķis ir sniegt atbalstu komersantiem darbaspēka kvalifikācijas celšanai, tādējādi sekmējot to darba ražīgumu, veicinot darba tirgus un komercdarbības attīstību, līdz ar to ceļot gan darbinieka, gan komersanta, gan ekonomikas kopējo konkurētspēju. Programmu kopš 2010.gada ievieš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Programmas ietvaros līgumus ar LIAA ir noslēgušas 16 biedrības, kuras organizē apmācības...

Otrdienas, 13.augusta Ministru kabineta sēdē akceptēti vairāki transporta jomas likumprojekti saistībā ar pāreju uz eiro 2014.gada 1.janvārī, tie vēl virzāmi pieņemšanai Saeimā. Tā veikti "Grozījumi Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā", kuru mērķis ir pielāgot likuma normas par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmēm euro ieviešanai, aizstājot tajā latus ar euro. Likumprojekta "Grozījumi Jūras kodeksā" mērķis ir pielāgot Jūras kodeksu euro ieviešanai, aizstājot tajā latus ar euro (5000 latu izsakot kā 7114 eiro). Kā arī grozot tās normas, kurās ir minēts Latvijas Bankas noteiktais valūtas kurss, ņemot vērā, ka pēc euro ieviešanas Latvijas Banka vairs nenoteiks valūtas maiņas kursu, bet to veiks Eiropas Centrālā banka. Likumprojektā "Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā" paredzēts aizstāt Autoceļu lietošanas nodevas likumā latus ar euro atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā paredzētajiem principiem. Grozītās tiesību normas euro valūtā nav personām nelabvēlīgākas par sākotnējo tiesību normu latos un nerada vērā ņemamu negatīvu...

Otrdien, 13.augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja un atbalstīja noteikumu projektu "Noteikumi par publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas dāvinājuma (ziedojuma) līgumu", ar ko tiek mainīts šobrīd spēkā esošais regulējums. Pašreiz spēkā esošo MK noteikumu terminoloģija ir novecojusi, kā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas par dāvināšanu (ziedošanu) ir precizētas un papildinātas, tādejādi papildināti arī tiek tipveida līguma nosacījumi. Projekts paredz apstiprināt publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas dāvinājuma (ziedojuma) līguma tipveida līgumu, kā arī paredz, ka ziedojuma (dāvinājuma) līguma projektu var papildināt, ja tas nav pretrunā apstiprinātajam tipveida līguma projektam, vai grozīt, ja tas ir atrunāts pašā tipveida līguma projektā. Noteikumi attieksies uz publiskām personām, kurām īpašos gadījumos ar likumu vai MK noteikumiem ir piešķirtas tiesības dāvināt (ziedot) publiskas personas finanšu līdzekļus un/vai mantu. Tāpat šis tiesību akts attieksies uz publiskas personas kapitālsabiedrībām, kapitālsabiedrībām, kurās publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, kā arī...

Bezdarbniekiem turpmāk būs vienkāršāk iesaistīties algotos pagaidu sabiedriskajos darbos. Tas ļaus cilvēkiem, kuri palikuši ārpus darba tirgus, nezaudēt darba iemaņas un saņemt pabalstu. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais "Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.996 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.5.aktivitātes "Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts" otro kārtu"", ko otrdien, 13.augustā, atbalstīja valdība. Līdz šim algotos pagaidu sabiedriskajos darbos varēja iesaistīties tādi bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus. Tagad pagaidu darbiem varēs pieteikties arī tādi cilvēki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti bezdarbnieka statusā mazāk par sešiem mēnešiem, bet vismaz 12 mēnešus nav strādājuši. LM uzskata, ka tādējādi tiem bezdarbniekiem, kuriem ir grūtības iekļauties darba tirgū, uz laiku būtu nodrošināta iespēja saglabāt darba prasmes. Tāpat pašvaldības algotos pagaidu sabiedriskos darbus varēs noteikt kā līdzdarbības pasākumu klienta sociālās problēmas risināšanai....

Otrdien, 13.augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par iespēju administratīvā sloga mazināšanai pašvaldībām samazināt iesniedzamo pārskatu skaitu". To izstrādājusi Finanšu ministrija (FM) ar Centrālo statistikas pārvaldi (CSP) un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), lai izvērtētu iespēju administratīvā sloga mazināšanai pašvaldībām samazināt iesniedzamo pārskatu skaitu, informētu par izvērtējuma rezultātiem un iesniegtu priekšlikumus. Šī informatīvā ziņojuma izpratnē pašvaldību administratīvo slogu veido informācijas pieprasījumi, kuru sagatavošanai nepieciešams laiks. FM vienojās ar CSP un LPS, ka dažādās valsts informācijas sistēmās iesniedzamās informācijas apjomu (pārskatu skaitu) būtu iespējams samazināt, papildinot CSP datu bāzē iesniedzamo informāciju "Pārskats par darbu" ar datiem, kurus pašvaldības sniedz Atlīdzības uzskaites sistēmā atbilstoši MK noteikumiem. Paredzēts, ka regulējums stāsies spēkā 2015. gada 1.janvārī.

Otrdien, 13.augustā, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2007. gada 13.februāra noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz noteikt regulējumu nelielu labības sēklu iesaiņojumu tirdzniecībai, kā arī nosacījumu griķu sēklu ievešanai. Noteikumi paredz prasības labības sēklu nelieliem iesaiņojumiem un to etiķetēšanai ar saiņotāja etiķetēm. Šobrīd ir aktualizējies jautājums par labības sēklu iegādi nelielos iesaiņojumos, līdz ar to noteikumi papildināti ar nosacījumu, ka rudzu, kviešu, miežu, auzu, tritikāles un griķu sertificētas sēklas var saiņot nelielos iesaiņojumos, kuros sēklu masa nepārsniedz 1000 gramu. Izmaiņas noteikumos paredz arī informāciju, kas jānorāda uz etiķetes nelieliem sēklu iesaiņojumiem. Tāpat noteikumi papildināti ar nosacījumu, ka griķu (Fagopyrum esculentum Moench) sēklas atļauts ievest un tirgot arī tad, ja minētās sugas šķirne nav iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā, bet sēklu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām.