JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumi №423 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumos №1157 «Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm aprēķina, piešķir un izmaksā izdienas pensijas»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumi №458 «Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta noteikumos №613 «Noteikumi par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 3.augustu.

Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumi №422 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumos №1159 «Kārtība, kādā piešķir un izmaksā izdienas pensijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Piektdien, 2. augustā, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera (LTRK) nākusi klajā ar paziņojumu, kurā kritizē 11.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas paredz, ka turpmāk par luksus klases automašīnām un ar tiem saistītiem izdevumiem vairs nebūs iespējams saņemt PVN priekšnodokļa atmaksu. „Nosakot, ka par luksus auto uzskatāms ikviens spēkrats, kura vērtība ieskaitot PVN pārsniedz 30 000 latu, neļaujot ar šīs kategorijas auto iegādi un ekspluatāciju saistītos izdevumus uzņēmumiem norakstīt saimnieciskās darbības izdevumos, Latvija kaimiņvalstīm ik gadu uzdāvina miljonus," saka LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune. „Latvijā ir spēkā tālajā 2007.gadā pieņemtā luksusa auto definīcija - Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts, ka luksus klases automašīna ir tāda, kuras vērtība pārsniedz 30 000 latu ieskaitot PVN. Turklāt būtiski ir nepiemirst, ka 2007.gadā Latvijā PVN apmērs bija 18% nevis 21%," atgādina L.Caune, vēršot uzmanību uz to, ka jaunierosinātie „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" problēmsituāciju saasinās un vairos Igaunijā...

Valdības un Ministru prezidenta kā tās vadītāja rīcība, 2014.gada valsts budžeta izstrādē ignorējot augstākā valsts stratēģiskās plānošanas dokumenta prioritāti „ekonomikas izrāviens," rezultēsies tautsaimniecības stagnēšanā, jaunu darba vietu trūkumā, demogrāfisko rādītāju kritumā un emigrācijas pieaugumā, uzskata uzņēmēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedri. „Jaunās politikas iniciatīvas būtu jāvērtē, par pamatu ņemot Nacionālās attīstības plāna (NAP) vadmotīvu - ekonomikas izrāviens - un prioritāti „Tautas saimniecības izaugsme," atgādina LTRK prezidents Gundars Strautmanis, akcentējot, ka šobrīd prioritātei atvēlētie 16% 2014.gadā, 8% - 2015.gadā un vien 4% 2016.gadā liecina, ka joprojām nepieciešama domāšanas maiņa. „Primāri ir jāsasniedz iekšzemes kopprodukta pieaugumā balstīts budžeta ieņēmumu palielinājums un tikai pēc tam jādomā par ieņēmumu tērēšanu, tos mērķtiecīgi novirzot," uzsver LTRK prezidents. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „„Ekonomikas izrāviena" sasniegšana ir atkarīga gan no pārdomātas, prognozējamas nodokļu politikas, kur uzsvars jāliek uz darba nodokļa sloga mazināšanu, gan no tā, kādiem pasākumiem fiskālās telpas finanšu līdzekļi...

Ceturtdien, 1. augustā, Finanšu ministrijā (FM) ir saņemts gaidītais pozitīvais atzinums no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas Finanšu instrumentu biroja Briselē par finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju vadības un kontroles sistēmu apstiprināšanu. Šis apstiprinājums bija galvenais priekšnoteikums pirmo maksājumu saņemšanai no donorvalstīm EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu ietvaros īstenotajās programmās. „Šajā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu periodā uzsvars likts uz nevalstisko organizāciju sektora atbalstu, pētniecību, stipendiju piešķiršanu, inovācijām „zaļās” ražošanas jomā, kā arī citām nozarēm. Jāteic, ka projekti aptvers plašas un daudzveidīgas darbības jomas, tāpēc esam gandarīti, ka projektu īstenošana var pilnvērtīgi sākties un ka ar to palīdzību tiks veikti ieguldījumi Latvijas attīstībā,” uzsver FM valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards. Šobrīd turpinās aktīvs darbs pie EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu apsaimniekotāju vadības un kontroles sistēmu izstrādes un izvērtēšanas, kā arī citu nepieciešamo procedūru izstrādes, lai nodrošinātu sekmīgu turpmāko EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu ietvaros pieejamo investīciju veikšanu 2009.-2014. gada periodā....

Lielākā daļa jeb 65% šobrīd nodarbināto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem šovasar ieplānojuši doties atvaļinājumā. Ceturtā daļa (25%) jau ir bijuši atvaļinājumā, savukārt vēl 40% - vēl tikai plāno doties atvaļinājumā šajā vasarā. Salīdzinoši biežāk šovasar atvaļinājumā plānojuši doties vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti un aptaujātie ar salīdzinoši augstākiem mēneša ienākumiem. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, jūlijā veiktais pētījums. Šovasar atvaļinājumā nedosies trešā daļa (30%) šobrīd nodarbināto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri šovasar nav plānojuši doties atvaļinājumā, ir aptaujātie ar vidējo izglītību, pašnodarbinātie, strādnieki, respondenti ar zemākiem mēneša ienākumiem. 5% šobrīd nodarbināto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav skaidras atbildes uz šo jautājumu. Par aptauju Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, laikā no 2013.gada 23. līdz 25. jūlijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 850 Latvijas...

Konkurences padome 29. jūlijā saņēmusi kompāniju Douglas Investment B.V. un SIA "Douglas Baltic" apvienošanās ziņojumu. Douglas Investment ir Nīderlandē reģistrēts uzņēmums, kura Baltijas filiāle ir vienīgie "Douglas Latvia" kapitāldaļu turētāji, kas savukārt ir veikalu tīkla "Kolonna" īpašnieki, kā arī pārstāv zīmolu "Douglas", kopumā aptverot 28 parfimērijas un kosmētikas preču veikalus visā Latvijas teritorijā. 2011. gadā uzņēmums Douglas Latvia bija starp 500 lielākajiem uzņēmumiem Latvijā. Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi. Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padomes mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma...

Banka "Citadele" informē, ka interneta vidē izplatās viltus e-pasti "Citadeles" vārdā, ar kuru palīdzību viltvārži mēģina iegūt konfidenciālus iedzīvotāju datus. Banka brīdina iedzīvotājus, ka, saņemot šādu e-pastu ar virsrakstu: "JUSU KONTS VAR TIKT BLOKETS - AKTIVIZETU SAVU KONTU TAGAD", nekādā gadījumā nesniedziet prasīto informāciju. Šie e-pasti nav saistīti ar banku, bet ir viltvāržu mēģinājums iegūt konfidenciālus iedzīvotāju datus. Banka "Citadele" ir informējusi par interneta drošību atbildīgās organizācijas par šo viltus e-pastu, lai tās bloķētu viltus mājas lapu, jo gan paziņojums e-pastā, gan mājas lapa, uz kuru šis paziņojums ved, ir viltus. Atgādinām, ka banka nekad neprasa iedzīvotājiem atklāt internetbankas lietotājvārdus, paroles, internetbankas kodus, PIN kodus, kā arī maksājumu karšu CVC kodus.

Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumi №408 «Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumos №284 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» projektu iesniegumu atlases vienpadsmito un turpmākajām kārtām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.augustu.

Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumi №409 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumos №1374 «Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.augustu.

Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumi №436 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos №559 «Noteikumi par vekseļa protesta akta paraugiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumi №411 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 26.maija noteikumos №485 «Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.augustu.

Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumi №407 «Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa noteikumos №272 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» projektu iesniegumu atlases devīto un desmito kārtu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.augustu.

Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumi №414 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 26.maija noteikumos №370 «Noteikumi par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 2.augustu.