JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumi №455 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos №817 «Noteikumi par darbības programmas «Uzņēmējdarbība un inovācijas» papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 3.augustu.

Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumi №443 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 14.jūnija noteikumos №450 «Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru, apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 3.augustu.

Otrdien, 6. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja to elektronisko kases aparātu sarakstu, kurus, pārejot no latiem uz eiro, pārprogrammēt nevajadzēs. Kopumā šāds izņēmuma statuss ir piemērots aptuveni 30 tūkstošiem Latvijā reģistrētu kases aparātu, un tas komersantiem ļaus ietaupīt gandrīz 4 miljonus latu. MK noteikumu Nr. 282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” grozījumos apkopoti visi tie elektroniskie kases aparāti, kurus nav nepieciešams pārprogrammēt. Piemērojot izņēmuma statusu, vienlaikus ir nodrošināta arī patērētāju interešu aizsardzība. Ja pircējs to vēlās, komersantiem saistošs ir pienākums ar pildspalvu uz čeka norādīt summu gan latos, gan eiro. Padomi komersantiem Gan cenu paralēlās atspoguļošanas periods, kas sāksies šā gada 1. oktobrī, gan abu valūtu paralēlās aprites periods janvāra pirmajās divās nedēļās būs izaicinājums kā komersantiem, tā arī pircējiem. To pārvarēt palīdzēs sadarbība starp komersantiem un sabiedrību. „Lai pāreja no...

Valdība otrdien, 6.augustā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Darba likumā, kas paredz pilnveidot darba tiesiskās attiecības regulējošas normas. Tie vēl jāpieņem Saeimā. Likumprojektā precizēti nosacījumi par darba tiesisko attiecību nodibināšanu. Piemēram, precizēta darba sludinājumos un darba līgumā ietveramā informācija, kur turpmāk būs jānorāda darba devēja – fiziskās personas – vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, kā arī noteikts darba devēja pienākums nodrošināt darba līgumu uzglabāšanu un uzrādīšanu pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma. Konkretizēti atsevišķi darba samaksas jautājumi gan saistībā ar vidējās izpeļņas aprēķināšanu (nosakot līdzīgu regulējumu tam, kāds ir attiecināms uz publiskā sektorā nodarbinātajiem), gan, padarot skaidrākus nosacījumus ieturējumiem par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem - šie ieturējumi nedrīkstēs pārsniegt 20 procentu no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Tāpat noteikti jauni nosacījumi atpūtas dienu piešķiršanai cilvēkiem, kuri ārstniecības iestādē nodod asinis ("darbiniekam pēc asins vai asins komponentu...

Bezskaidras naudas norēķinu ieviešanu uzņēmumi uzskata par vienu no būtiskākajiem soļiem, gatavojoties pārejai uz eiro, liecina Swedbank sadarbībā ar TNS veiktais pētījums "Latvijas eiro gatavības indekss" . To minēja gandrīz trīs ceturtdaļas (71%) aptaujāto Latvijas uzņēmēju, bet 42% atzina, ka plāno arī savus klientus virzīt uz bezskaidras naudas norēķiniem. Tomēr joprojām zema - zem 10% - ir uzņēmumu aktivitāte, plānojot skaidrās naudas plūsmu un tās atvieglošanu. Mazāk nekā desmitā daļa (9%) Latvijas uzņēmumu atzina, ka plāno naudas plūsmu 2013.gada otrajā pusgadā, bet par priekšpiegādes laikā saņemtās skaidrās naudas glabāšanu jūnijā ir domājuši vien 7%. Uzņēmumu sagatavošanās aktivitāte pieaug No marta, kad tika veikts pirmais "Latvijas eiro gatavības indeksa" mērījums, par 7 procentpunktiem (no 10% martā līdz 3% jūnijā) ir sarucis to uzņēmēju skaits, kuri nedara neko, lai gatavotos eiro ieviešanai. "Pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem ir uzņēmēju straujāk augošā aktivitāte, gatavojoties pārejai uz eiro. No marta tā palielinājusies par 16 procentpunktiem, apliecinot,...

Otrdien, 6. augustā, stājas spēkā Latvijas Republikas Saeimas 2012. gada 31. maijā ratificētais līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ar kuru Eiropas Savienībā (ES) tika būtiski nostiprināts ekonomiskajā ciklā sabalansēta budžeta nosacījums. Līgums ir jāpiemēro eirozonas valstīm. Saskaņā ar līguma nosacījumiem, tas tiek piemērots no brīža, kad ir stājies spēkā lēmums par izņēmuma statusa atcelšanu eiro ieviešanai. Līgums nosaka, ka vispārējās valdības budžets ir sabalansēts vai ar pārpalikumu. Saskaņā ar Līgumu, tas tiek ievērots, ja vispārējās valdības strukturālais deficīts nepārsniedz 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) tirgus cenās. Izņēmuma gadījumā, ja vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP tirgus cenās ir ievērojami mazāka par 60% un ja publisko finanšu ilgtspējas risks ilgtermiņā ir neliels, strukturālais deficīts var sasniegt 1%. Latvija pašlaik atbilst šim nosacījumam. Līgumu ratificēja visas ES dalībvalstis, izņemot Čehijas Republiku un Apvienoto Karalisti. Līgums paredz, ka sabalansēta budžeta nosacījums...

Otrdien, 6.augustā, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.746 „Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība””, kas paredz pārtikas pārstrādes uzņēmumiem palielināt maksimālo garantijas apmēru un iespēju kredītgarantijas saņemt arī zvejas un akvakultūras produktu apstrādes uzņēmumiem. Līdz šim pārtikas pārstrādes uzņēmumiem maksimālais kredīta garantijas apmērs bija 40% no kredītiestādes izsniegtā kredīta vai galvojuma summas vienā projektā. Veiktie grozījumi valdības noteikumos „Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība” pārtikas pārstrādātājiem ļauj saņemt līdz 60% no kredītiestādes izsniegtā kredīta vai galvojuma summas investīciju pasākumiem. Savukārt zvejas un akvakultūras produktu apstrādes uzņēmumiem līdz grozījumu veikšanai nebija nekādu iespēju saņemt kredītgarantijas ne Lauku attīstības fondā, ne Latvijas Garantiju aģentūrā. Pēc grozījumu stāšanās spēkā arī zvejas un akvakultūras produktu apstrādes uzņēmumi varēs saņemt kredītgarantijas. Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) otrdien izplatījusi paziņojumu, ka Veselības ministrijas (VM) ierosinājums palielināt akcīzes nodokli akcīzes nodokli tabakai, alkoholam, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar saldinātājiem un azartspēlēm varot sekmēt ne tikai šo produktu cenu paaugstināšanos, bet arī nodarīt šīm nozarēm vairāku miljonu latu zaudējumus un veicināt ārvalstu ražotāju konkurētspēju Latvijā. "Uzskatām, ka tieši ražošanas veicināšana, ēnu ekonomikas apkarošana un veselības nozares sakārtošana ir pareizie līdzekļi, lai rastu papildu ieņēmumus veselības nozarē nodarbināto algu palielināšanai. Piekopjot pašreizējo politiku, kad kādas nozares problēmas tiek risinātas, vienkārši paaugstinot nodokļus, novedīs pie tā, ka pēc gada atkal veselības ministre I.Circene vērsīsies valdībā ar ierosinājumu kārtējo reizi paaugstināt nodokļus", pauž Ināra Šure, LPUF padomes priekšsēdētāja. Tabakas un alkoholisko dzērienu ražotāji esot spiesti regulāri pielāgoties dažādu izejvielu un energoresursu cenu pieaugumam. Tajā pašā laikā produkcijas cenas netiekot palielinātas, jo iedzīvotāju pirktspēja vēl joprojām ir visai zemā līmenī. Taču akcīzes nodokļa celšana var novest pie cenu pieauguma, kas negatīvi atsauksies...

Otrdien, 6.augustā, pēc finanšu ministra Andra Vilka iniciatīvas notika finanšu ministra, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres Sanitas Bajāres un FM speciālistu tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadību - priekšsēdi Andri Jaunsleini, viņa jaunievēlēto vietnieku Gintu Kaminski, līdzšinējo ilggadējo vietnieku Edvīnu Bartkeviču no novada pašvaldībām un Andri Rāviņu no republikas pilsētu pašvaldībām. Finanšu ministrs uzaicināja LPS vadības pārstāvjus, lai pārrunātu aktualitātes nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesā, tai skaitā Finanšu ministrijas piedāvātos scenārijus darbaspēka nodokļu samazināšanai, kam ir vistiešākā pozitīvā ietekme uz pašvaldību budžetiem. Tikšanās notika saskaņā ar nākamā gada un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas grafiku un valdības pieņemto lēmumu turpināt meklēt risinājumu par pašvaldību budžetu stabilitāti un prognozējamību vidējā termiņā. Finanšu ministrs klātienē vienojās ar LPS priekšsēdi par iespējamiem nākamo LPS oficiālo sarunu datumiem augusta beigās. Finanšu ministrs uzsvēra, ka diskusijas par nākamā gada budžetu un finansējuma apmēru pašvaldībām tradicionāli ir bijušas sarežģītas. LPS un valdības viedokļi sākotnēji ir bijuši...

Otrdien, 6. augustā, valdībā tiks skatīts Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos Nr.237 „Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi””, kas paredz veikt tehniskus precizējumus, nomainot noteikumu tekstā atsauces no latiem uz eiro un attiecīgi pārrēķinot summas. Jaunie grozījumi atstās labvēlīgu ietekmi uz nodokļu maksātājiem, jo vairāku summu pārrēķinos, ievērojot vēsturiski izveidojušos principu izmantot apaļas summas (veselos tūkstošos vai simtos), mazliet paaugstināts "slieksnis", no kura jāveic skaidras naudas darījuma deklarēšana. Tā, piemēram, visur, kur šis slieksnis bija 1000 latu, tagad tas būs 1500 eiro (precīzi būtu bijis jābūt tikai 1422,87 eiro). Tur, kur atskaites punkts noteikumos bija 2000 lati (deklarējot saimnieciskos darījumus ar fiziskajām personām, kur daļēji izmantota skaidra nauda), tagad tas būs 3000 eiro (šeit "ietaupījums" iznāk vairāk nekā 150 eiro, jo, precīzi konvertējot, būtu 2845,74 eiro), savukārt 5000 latu summas noteikumos pārvērstas par 7200 eiro (precīzi konvertējot būtu 7114,35 eiro). Noteikumu projekta autori uzskata, ka...

Pirmdien, 5. augustā, Ministru kabineta komitejas sēdē izskatīja likumprojektu Zemes pārvaldības likums un grozījumi Civillikumā, kas paredzēja mainīt tiesisko izpratni par jūras piekrastes piederību starp valsti un privātīpašniekiem, izslēdzot normu, kas nosaka, ka jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas. Neapmierinātību pirmdienas sēdē ar plānotajām izmaiņām paudusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), un tās iebildumi tikuši uzklausīti. LPS uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) rosinātie grozījumi Civillikumā, kā arī atsevišķas likumprojekta "Zemes pārvaldības likums" normas, ir absolūtā pretrunā ar valstiskajām interesēm, kas šobrīd ir nostiprinātas Civillikumā - nodrošināt, ka visa jūras piekraste līdz tai vietai, kuru sasniedz (nākotnē sasniegs, ņemot vērā erozijas procesus) jūras augstākās bangas, ir visu Latvijas Republikas pilsoņu īpašums, nevis atsevišķa indivīda īpašums. Piekrastes josla ir publiskie ūdeņi, kas vienlaicīgi nevar atrasties gan valsts īpašumā, gan privātīpašumā, pauž LPS. LPS ir gandarīta, ka Ministru prezidents piekritis LPS kategoriskajam iebildumam, ka nedrīkst no Civillikuma...

Otrdien, 6.augustā, valdība lems par grozījumiem Valsts civildienesta likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas valsts pārvaldes augstākā līmeņa vadītāju atlasē - atbilstoši starptautiskajai praksei, padarot to atklātāku un profesionālāku, kā arī mazinot korupcijas riskus. Likumprojekts paredz stiprināt cilvēkresursu attīstības politikas koordinācijas funkciju Valsts kancelejā, turpmāk sadarbībā ar personāla atlases speciālistiem un profesionālām atlases kompānijām nodrošinot centralizētu un atklātības standartiem atbilstošu atlases procesu. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane uzsver, ka cilvēkresursi ir noteicošais faktors, lai valsts pārvaldē tiktu īstenotas pēc iespējas efektīvākas pārmaiņas, ilgtermiņā attīstot profesionālu un efektīvu pārvaldības modeli, kā to paredz valdības apstiprinātā Cilvēkresursu attīstības koncepcija. "Līdzšinējā praksē augsta ranga vadītāju "virzīšanā" politiskajai ietekmei un personīgiem kontaktiem nereti bijis daudz lielāks svars nekā profesionalitātei un pieredzei. Šāda sistēma ir jāizskauž, jo tieši no vadītāja kompetences, pieredzes un stratēģiskā redzējuma ir atkarīgs visas iestādes darbs un rezultāti. Lai nodrošinātu politisko neitralitāti un neatkarību atlases procesā, Latvija pārņems citu ES dalībvalstu, t.sk., Nīderlandes un...

Otrdien, 6.augustā, pēc valdības sēdes notiks ministru darba seminārs, kurā ministrus informēs par 2014.-2016. gada budžeta sagatavošanu. Seminārs rīkots ar mērķi sniegt valdības pārstāvjiem pilnvērtīgu informāciju par visu nozaru ministriju pieprasījumiem pēc papildu finansējuma nākamajam gadam, kā arī lai vērtētu iespējas palielināt 2014. gada fiskālo telpu, lai jau vēlāk Ministru kabineta sēdes laikā varētu pieņemt lēmumus par valsts budžeta likumprojektu. "Veidojot nākamā gada budžetu, ir svarīgi turpināt nodrošināt fiskālo disciplīnu, vienlaikus apmierinot valsts attīstībai nepieciešamās vajadzības. Nozaru ministriju priekšlikumi ir jāizvērtē pragmatiski, ņemot vērā ierobežoto fiskālo telpu un diskusijās ar sabiedrību un sociālajiem partneriem panāktos risinājumus," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Līdz šim jau jaunās politikas iniciatīvas (JPI) tika izvērtētas atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem, bet valdībā vēl turpināsies diskusijas par pieejamā finansējuma sadalīšanu arī pēc valdības prioritātēm un mērķiem. Patlaban Finanšu ministrija (FM) apkopo visu nozaru ministriju priekšlikumus par valsts budžeta ieņēmumu, tostarp nodokļu politikas izmaiņām, lai tos jau izskatītu nākamajā valdības...

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut „East-West Transit” un SIA „Sumata” vienošanos, kas paredz, ka atlaides, ko saņem katra uzņēmuma lojalitātes kartes īpašnieki, ar šo pašu karti varēs saņemt, arī iepērkoties otra uzņēmuma degvielas uzpildes stacijās. Šī gada jūnijā līdzīgu vienošanos KP atļāva noslēgt SIA „East-West Transit” un SIA „Astarte Nafta”, bet pagājušā gada augustā – SIA „Astarte Nafta” un SIA „Sumata”. Tādējādi šobrīd dota atļauja visu trīs uzņēmumu lojalitātes karšu savietošanai. Lēmumā KP norāda, ka šāda degvielas tirgotāju vienošanās dos būtisku labumu patērētājiem, jo ļaus saņemt atlaides vairāku degvielas uzpildes staciju tīklos. Savukārt pašiem uzņēmumiem vienošanās ļaus stiprināt konkurētspēju, piesaistot plašāku patērētāju loku un gūstot iespēju piedalīties konkursos par degvielas piegādi arī tad, kad pasūtītājs prasa plašu degvielas uzpildes staciju pārklājumu. Vienošanās dalībnieku konkurētspējas pieaugums labvēlīgi ietekmēs arī kopējo konkurences situāciju degvielas mazumtirdzniecības tirgū. Attiecīgi, izvērtējot situāciju konkrētajā tirgū, kā arī vienošanās nosacījumus, Konkurences padome lēma, ka vienošanās ir atļaujama –...

Pēc vājāka snieguma pērnā gada nogalē un šī gada pirmajos mēnešos, aprīlī - jūnijā apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi stabilizējas un pamazām atgriežas iepriekšējā gada līmenī. Jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi pieauga par 1,2% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) un bija līdzvērtīgi iepriekšējā gada līmenim. Gada 1.ceturksnī saražotās produkcijas apjomi bija par 4,8% mazāki nekā pirms gada, bet 2.ceturksnī tie jau pietuvojās pagājušā gada līmenim (-0,6%). Kā iepriekš jau bija prognozēts, apstrādes rūpniecības izaugsmi šogad ietekmē zemais pieprasījums ārējos tirgos. Vienlaikus rūpniecības produkcijas apjomu samazinājumu ir noteikuši arī citi faktori, piemēram, ražošanas apjomu samazinājums metālapstrādes nozarē, saistībā ar finansiālās grūtībās nonākušo AS Liepājas metalurgs un citi. Tajā pašā laikā apstrādes rūpniecību pozitīvi ietekmē ekonomisko aktivitāšu pieaugums iekšējā tirgū. Tā pārtikas rūpniecība, kas vietējā tirgū realizē vairāk nekā 60% produkcijas, šī gada pirmajā pusē ir kāpinājusi saražotās produkcijas apjomus par vairāk kā 4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Pakāpenisks aktivitāšu...