JAUNUMI

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2013.gada 25.jūlija ieteikumi №166 «Ieteikumi valdes un padomes locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanai»Ieteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 31.jūliju.

Eiropas Komisijas 2013.gada 26.jūlija regula №723 «Komisijas Regula (ES) №723/2013 (2013.gada 26.jūlijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) №1333/2008 II pielikumu attiecībā uz ekstraktu no rozmarīna (E 392) izmantošanu konkrētos gaļas un zivju produktos ar zemu tauku saturu»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 16.augustu.

Eiropas Komisijas 2013.gada 25.jūnija regula №612 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) №612/2013 (2013.gada 25.jūnijs) par ekonomikas dalībnieku un akcīzes preču noliktavu reģistra darbību, saistītajiem statistikas datiem un ziņošanu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) №389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 16.jūliju.

Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu prognožu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2014.-2016. gadā un apstiprināti vispārējās valdības budžeta un strukturālās budžeta bilances mērķi vidējam termiņam. Līdz ar to vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2014. gadam tika noteikts 0,9% apmērā no IKP, 2015. gadam – 0,9% apmērā no IKP, 2016. gadā – 0,8% no IKP. Savukārt strukturālais vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2014. gadā ir 1,0% no IKP, 2015. gadā – 1,0% no IKP un 2016. gadā – 0,9% no IKP. Kopbudžeta ieņēmumi 2014.-2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tiek prognozēti augstāki, savukārt, 2016. gadā ieņēmumos tiek prognozēts samazinājums. Līdzīga situācija būs vērojama valsts konsolidētajā budžetā, taču pašvaldību konsolidētajā budžetā ieņēmumi 2014.-2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būs zemāki, kas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu. Taču tiek prognozēts, ka 2016. gadā šie ieņēmumi pieaugs. Pateicoties...

Saskaņā ar Nacionālās industriālās politikas (NIP) mērķi veicināt augstāka ienesīguma preču un pakalpojumu attīstību Latvijā, Ekonomikas ministrija sagatavojusi un Ministru kabinets otrdien, 30. jūlijā, apstiprinājis Augstas pievienotās vērtības investīciju programmas (APV) trešo kārtu (pieņemot grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos Nr.817 „Noteikumi par darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām”), kurā finansējums būs plašāk pieejams maziem un vidējiem komersantiem. Sākotnēji programmā uzņēmējiem būs pieejami 26 576 882 latu, bet rudenī pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju plānots piešķirt APV programmai vēl 13 336 957 latu. „Ziemeļvalstu un citu attīstītu ekonomiku piemērs rāda, ka veselīgas un ilgtspējīgas ekonomikas mugurkauls ir moderni un spēcīgi mazie un vidējie uzņēmumi. Tie ir uzņēmumi, kas spēj elastīgi reaģēt uz izmaiņām tirgū un atrast aizvien jaunas nišas saviem produktiem. Īstenojot NIP plānotos pasākumus Latvijas ekonomikas turpmākai modernizācijai un ražošanas attīstībai, APV programmas trešajai kārtai kopumā esam plānojuši novirzīt...

Ņemot vērā, ka šobrīd jau ir sākusies aktīva ogu un sēņu lasīšanas sezona, un daudzi iedzīvotāji papildina savu ģimenes budžetu ar ienākumiem no ogu un sēņu pārdošanas, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) izplatījis informāciju par normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, kā arī atgādina dabas velšu iepircējiem viņu pienākumus. Nosacījumi ogotājiem, sēņotājiem un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vācējiem VID atgādina, ka ogotāji, sēņotāji un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vācēji, ja to ienākumi gada laikā nepārsniedz 2000 latu, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, taču viņiem ir jāveic uzskaite par gūto ienākumu (t.i. no viņa gūtajiem ieņēmumiem ir jāatskaita izdevumi, kas radušies sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas gaitā). Tas ir jādara tādēļ, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un...

Vakar, 31. jūlijā, Ministru kabineta apstiprinātais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.-2016.gadam paredz, ka vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.Latvija.lv vienkopus tiks apkopota un izvietota emigrējušajiem iedzīvotājiem aktuālā informācija par jautājumiem, kas attiecas uz personas pārcelšanos un uzturēšanos Latvijā. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) savas kompetences ietvaros darbosies kā koordinators informācijas sniegšanā par darba tirgus piedāvājumu un darba iespējām Latvijā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: "Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns bieži kļūdaini tiek jaukts ar Nacionālo attīstības plānu (NAP). NAP fokusējas uz visas valsts un ekonomikas attīstību, bet Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna uzdevums ir viens - palīdzēt aizbraukušajiem iedzīvotājiem, kuri vēlas atgriezties un strādāt Latvijā, vai no savas mītnes zemes grib uzturēt ciešākas saites ar Latviju. Plāna mērķis nav aicināt visus emigrācijā dzīvojošos nekavējoties braukt atpakaļ, rūpīgi neizvērtējot darbavietu un atalgojuma situāciju Latvijā. Tomēr plāns paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus un to īstenošanas pasākumus, lai cilvēki varētu noorientēties informācijas klāstā un nepieciešamajās darbībās ar dažādajām...

Otrdien, 30. jūlijā, valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos „Noteikumi par tiesu informācijas publicēšanu mājaslapā internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas”, kuri nosaka kārtību, kādā no 1.septembra tiesu portālā www.tiesas.lv tiks publicēti visi atklātā tiesas sēdē pieņemti un spēkā stājušies tiesu spriedumi. Publicēti tiks arī atklātā tiesas sēdē pieņemti kasācijas instances tiesas lēmumi. Noteikumi ļauj publicēt arī atklātā tiesas sēdē pieņemtus spēkā stājušos tiesas lēmumus sabiedrību interesējošās lietās vai citus atklātā tiesas sēdē pieņemtus spēkā stājušos tiesas lēmumus pēc tiesas ieskata. Publicētie tiesu spriedumi un lēmumi būs pieejami bez maksas ikvienam interesentam. Šobrīd internetā jau tiek publicēti administratīvajās lietās pieņemtie spriedumi, kā arī var tikt publicēti citi spriedumi pēc pašas tiesas iniciatīvas. Lai nodrošinātu personas datu aizsardzības prasības, publicējot tiesas nolēmumus, tiks aizsegta tā informācijas daļa, kas atklāj fiziskās personas identitāti. Noteikumi arī paredz,...

Bezdarbnieki, kuri vēlēsies iesaistīties algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanā vai reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumā "Darbs Latvijā", varēs šajos pasākumos iesaistītes ātrāk, iepriekš neatrodoties bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem", kurus otrdien, 30.jūlijā, apstiprināja valdība. Pašlaik algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos var iesaistīties bezdarbnieki, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un vismaz 6 mēnešus atradušies bezdarbnieka statusā, taču nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Līdz ar aktuālajiem grozījumiem, algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos varēs iesaistīties arī tie bezdarbnieki, kuri bezdarbnieka statusā ir reģistrēti mazāk par 6 mēnešiem, bet vismaz pēdējos 12 mēnešus nav strādājuši. Atviegloti iesaistes nosacījumi paredzēti arī cilvēkiem, kuri atraduši darbu attālāk no savas pastāvīgās dzīvesvietas un vēlas pretendēt uz finansiālu atbalstu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākuma "Darbs Latvijā" ietvaros. Līdz ar aktuālajiem grozījumiem, šajā pasākumā...

Ministru kabinets vakar, 30. jūlijā, ir pieņēmis lēmumu, ka pedagogu algu iztrūkuma segšanai nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts no citām valsts budžeta programmām, paziņojis izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Valdībā vakar tika skatīts Informatīvais ziņojums "Par papildu finansējumu pedagogu darba samaksai 2013.gadam un turpmākajiem gadiem" un atbildes projekts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai . Līdz ar to pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā valsts un pašvaldības atbildības sadalījuma mācību līdzekļu finansēšanā, sākot jau ar šā gada 1.septembri, līdz minimumam ir samazināta vecāku iesaiste mācību procesā skolēnam nepieciešamo mācību līdzekļu iegādē. Turpmāk par valsts budžeta līdzekļiem tiks nodrošināta mācību literatūras - grāmatu, tām pielīdzinātās darba burtnīcu, mācību materiālu – izejvielu un priekšmetu, ar kuru palīdzību nodrošina izglītības satura apguvi, sporta aprīkojuma u.c. iegāde. Nepieciešamo finansējumu 537 112 latus mācību līdzekļu iegādei 2013.gadā, IZM var nodrošināt apstiprinātā budžeta ietvaros, veicot finanšu līdzekļu pārdali no budžeta apakšprogrammas "Studējošo un studiju kreditēšana". Ietaupījums apakšprogrammā...

No 1.augusta Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra pienākumus pildīs Guna Paidere. To paredz vakar, 30.jūlijā, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts. G.Paiderei ir iegūts maģistra grāds tiesību zinātnē, kā arī uzkrāta ilgstoša darba pieredze UR, kur viņa strādā kopš 2007.gada. Pēdējos 3 gadus G.Paidere pildīja galvenā valsts notāra vietnieces funkciju jautājumos pienākumus. Kā galvenās prioritātes turpmākajā darbā G.Paidere izvirza reģistrācijas pakalpojumus, padarot tos klientam pieejamus un mūsdienīgus, kā arī reģistrācijas praksi, kas būtu jāpārskata, lai samazinātu formālismu dokumentu izskatīšanā un kļūtu pretimnākošāki pret klientu. Lai uzlabotu reģistrācijas pakalpojumus, pēc G.Paideres domām, ir jāveicina sadarbība starp institūcijām, ar kurām uzņēmējs saskaras, kā arī jāattīsta elektroniskie pakalpojumi, jo tehnoloģijas attīstās un uzņēmēju vide kļūst arvien dinamiskāka un mobilāka. "Uzņēmumu reģistrs vienmēr ir bijusi progresīva iestāde, tāpēc galvenais ir neapstāties un iet uz priekšu", teic G.Paidere.

Otrdien, 30.jūlijā, Ministru kabinets apstiprinājis Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, lai pastiprinātu subsidētās elektroenerģijas ražotāju uzraudzību, stiprinātu kontroles mehānismus, kā arī ierobežotu projektu īstenošanas termiņu pagarināšanas iespējas. EM prognozē, ka šie grozījumi ne tikai izveidos caurskatāmāku subsidētās enerģijas ražošanas atbalsta sistēmu, bet arī samazinās cenu pieauguma riskus patērētājiem. Līdz ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" un Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" turpmāk netiks pagarināti termiņi staciju ekspluatācijas uzsākšanai. Šobrīd abos MK noteikumos nav noteikts, kā pagarināmi lēmumi, kas piešķir komersantam tiesības pārdot elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu. Tomēr EM skatījumā ir skaidri jānosaka, ka termiņi staciju ekspluatācijas uzsākšanai nav pagarināmi, jo komersantam, kas ir ieguvis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu...

Gatavojoties vidēja termiņa budžeta ietvara 2014. - 2016. gadam, kā arī 2014. gada budžeta sagatavošanai, Finanšu ministrija ir atjaunojusi tautsaimniecības attīstības prognozes vidējam termiņam. Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze šim un nākamajam gadam palielināta no 4,0% līdz 4,2%, savukārt IKP pieauguma prognoze vidējam termiņam saglabāta nemainīga 4,0% apmērā. "Ņemot vērā, ka šā gada pirmajā ceturksnī IKP un darba tirgus rādītāji ir labāki nekā iepriekš prognozēts, esam palielinājuši IKP izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam. Papildus tam valsts izaugsmi veicina reitingu aģentūru lēmumi paaugstināt valsts kredītreitingu, kā arī pozitīvais lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Paredzams, ka ekonomikas izaugsmi šogad galvenokārt noteiks privātā patēriņa attīstība, savukārt vidējā termiņā, uzlabojoties ekonomiskai situācijai eirozonā, ekonomikas izaugsme būs sabalansēta starp iekšējo pieprasījumu, eksportu un investīcijām. Papildus IKP attīstības prognozēm ir mainītas arī inflācijas prognozes, šim gadam inflācijas prognozi samazinot no 1,5% līdz 0,4%, savukārt nākamajā gadā saglabājot nemainīgu prognozi 2,3% apmērā. Zemo...

Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi "Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam". Šis sociālās politikas plānošanas dokuments ir pieejams sabiedriskajai apspriešanai, kas turpināsies no 2013.gada 30.jūlija līdz 28.augustam. Iesaistīties dokumenta sabiedriskajā apspriešanā var ikviens interesents, apmeklējot LM interneta vietni un izmantojot tur pieejamo aptaujas anketu. Deinstitucionalizācija, sabiedrībā balstīti, pēctecīgi un klienta individuālajām vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi, kā arī efektīva sociālo pakalpojumu pārvaldība - šie ir trīs rīcības virzieni, kuros nākamajos sešos gados plānota sociālo pakalpojumu attīstība. Īstenojot šādu ilgtspējīgu sociālās aprūpes politiku, kas ietverta Pamatnostādnēs, katram klientam būs iespējas saņemt tieši viņam vispiemērotāko sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopumu, uzskata LM. LM uzsver, ka "Pamatnostādnēs sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam" noteikto pasākumu ieviešana sekmēs Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktā īstenošanu: investīcijas cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums, lai nodrošinātu visa potenciālā cilvēkresursa, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu, līdzdalību darba tirgū, uzlabotu veselības, sociālās aprūpes un sociālās drošības, kā arī mūžizglītības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu administrēšanas pasākumus nodokļu maksātājiem un konstatējot nodokļu maksātāja pārkāpumus nodokļu aprēķināšanā un nomaksā valsts budžetā, nodokļa maksātāja atbildību nosaka saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.     VID aicina nodokļu maksātājus iepazīties ar VID izstrādātajām vadlīnijām par soda naudas noteikšanu nodokļu maksātājiem. Vadlīnijās gan skaidroti soda naudas noteikšanas principi, gan arī sniegti uzskatāmi piemēri. Vadlīnijas pieejamas sadaļā Tiesību akti > VID vadlīnijas, kā arī PDF formātā varat lejuplādēt šeit: Vadlīnijas par soda naudas noteikšanu nodokļu maksātājam