JAUNUMI

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības(LPCS) izplatītajā paziņojumā, ka piena produktu cenas tuvākajā laikā kāps par 8%, ir saskatāmas piena pārstrādātāju karteļa iezīmes, jo liecina par LPCS biedru saskaņotu rīcību cenu paaugstināšanā. Turklāt šis paziņojums draud ar lavīnveidīgu cenu kāpumu arī citās pārtikas produktu grupās, uzskata Noris Krūzītis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) ieskatā piena pārstrādātāju paziņojumi dod pamatu aizdomām, ka starp piena ražotājiem (pārstrādātājiem), kuri ir LPCS biedri, iespējams, pastāv aizliegtā vienošanās par cenu paaugstināšanu, kopīgu sarunu un ietekmēšanas stratēģiju, kas vērsta pret mazumtirgotājiem, kā arī notiek apmaiņa ar konfidenciālu informāciju par individuāliem sadarbības nosacījumiem ar mazumtirgotājiem. Nav pieņemami, ka viena konkrēta ražotāju asociācija ar spekulatīviem paziņojumiem bruģē ceļu cenu kāpumam, tāpēc LPTA ir vērsusies pie Konkurences padomes un Ekonomikas ministrijas ar aicinājumu izvērtēt šo situāciju un savu iespēju robežās novērst šādu paziņojumu iespējamās negatīvās sekas. Tāpat LPTA par šo situāciju informējusi arī premjeru Valdi Dombrovski, Valsts kanceleju...

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē 23. jūlijā spraigas diskusijas izraisījās par Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1616 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai". Komiteja nolēma pieprasīt noteikumu projektā palielināto koeficientu līdz 1 attiecināt ne tikai uz to skolu pedagogiem, kurās skolēnu skaits ir 100 vai mazāks, bet attiecināt to uz visu pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu. Pašvaldības arī nevēlas, ka Izglītības un zinātnes ministrija iejaucas finansējuma pārdalē starp skolām pašvaldības ietvaros. Tādēļ komiteja prasa svītrot noteikumos paredzēto papildinājumu, ar ko ministrija noteiktu gadījumus, kad pārdale pieļaujama. Ne novadu pašvaldības, ne pilsētu pašvaldības neapmierina ministrijas iecerētā izmaiņa - normētā skolēnu skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi, to palielinot - novados no...

Jūrmalas pilsētas dome 25.jūlijā nolēma mainīt iebraukšanas noteikumus, atceļot iebraukšanas maksu Jūrmalā rudens un ziemas sezonā no 1.oktobra līdz 31.martam. Iebraukšanas atļaujas īpaša režīma zonā - Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā - būs jāpērk tikai laika periodā no 1.aprīļa līdz 30.septembrim. "Jūrmala kā unikāla atpūtas vieta kļūst aizvien populārāka arī ārpus tradicionālās tūrisma sezonas - rudens un ziemas periodā mūsu pilsēta piedāvā baudīt kvalitatīvu kultūras dzīvi un sniedz iespējas aktīvai atpūtai. Daudzi viesi, īpaši ģimenes ar bērniem, arī rudens un ziemas sezonā aizvien biežāk izvēlas pavadīt nedēļas nogales Jūrmalā. Iebraukšanas maksas atcelšana rudens un ziemas mēnešos dos iespēju pašvaldībai piesaistīt vairāk tūristu un būs ieguldījums pakalpojumu nozaru attīstībā," uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. "Pilsētai ir jādzīvo pilnvērtīga dzīve arī ziemā. Maksas atcelšana rudens un ziemas periodā ir pozitīvs solis, tajā jaušama pašvaldības interese sekmēt ar pakalpojumu sfēru saistīto uzņēmumu attīstību, kā arī parāda pilsētas atvērtību - arī rudens un ziemas periodā...

Dabas aizsardzības pārvalde ir sākusi īstenot Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (turpmāk - EKPI) Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros finansētu projektu "Pārrobežu aizsargājamās dabas teritorijas "Augšdaugava-Braslavas ezeri" izveide un priekšnoteikumu radīšana tās integrētai pārvaldībai" (LLB-2-258). Projekta rezultātā tiks izveidota pirmā pārrobežu aizsargājamā dabas teritorija Latvijā. Projekta mērķis ir ieviest savstarpēji saskaņotas aktivitātes abās teritorijas pusēs, tādējādi sniedzot ieguldījumu pārrobežu aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldības efektivitātē. Projekta gala rezultātā tiks izveidota kopīga pārrobežu aizsargājamās dabas teritorijas "Augšdaugava-Braslavas ezeri" pārvaldības koncepcija, veicināta sabiedrības informētība par šo teritoriju, kā arī izveidota vienota administratīva struktūra turpmākai teritorijas pārvaldībai un informācijas apmaiņai. Pārrobežu aizsargājamās dabas teritorijas izveide sniegs būtisku pieredzi dabas aizsardzības un teritorijas ilgtspējīgas attīstības problēmu apzināšanā un risināšanā starpvalstu līmenī, kā arī radīs priekšnoteikumus mērķtiecīgākai darbībai Eiropas pārrobežu aizsargājamo dabas teritoriju tīklā. Projektu kopīgi īsteno Latvijas un Baltkrievijas partneri - Dabas aizsardzības pārvalde kā vadošais partneris, Daugavpils novada pašvaldība, Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Bioresursu...

Pēc biedrības „Par latu, pret eiro” iesnieguma tiesībsargs vērtēja, vai Saeima, pieņemot Eiro ieviešanas kārtības likumu, ir prettiesiski pārkāpusi Satversmes 101.pantu un balsstiesīgo vēlētāju vēlēšanu tiesības. Atsakot pieņemt biedrības "Par latu, pret eiro" izstrādāto Satversmes grozījumu projektu, Centrālā vēlēšanu komisija ir rīkojusies likumīgi un nav pārkāpusi tautas tiesības piedalīties likumdošanas procesā. "Lai gan valsts iestāžu rīcībā nav konstatējami vēlētāju tiesību pārkāpumi, vēlos norādīt, ka valstij tika dota iespēja sasniegt ekonomiskos rādītājus, izvēloties laikietilpīgāku, bet iedzīvotājam saudzīgu un drošu politiku. Ekonomiskā izaugsme nenoliedzami ir svarīgs mērķis, uz kuru būtu jātiecas katrai attīstītai valstij, tomēr ekonomiskai izaugsmei ir jāiet roku rokā ar iedzīvotāju labklājību," uzskata tiesībsargs. Tiesībsargs norāda, ka Latvijas tauta eiro kā nacionālas valūtas ieviešanai piekritusi līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Ievērojams ekonomiskais progress, līdz ar to eiro ieviešanas kritēriji, sasniegti, ietaupot uz iedzīvotājam nedraudzīgas sociālās politikas pamata. Pievienošanās līgums Eiropas Savienībai neparedz sankcijas par eiro neieviešanu līdz kādam konkrētam datumam, bet dod...

Policija, strādājot uz dažādiem Latvijas autoceļiem, vakar, 25. jūlijā, īpašas akcijas ietvaros pārbaudījusi 22 kravas automašīnas un sastādījusi septiņus administratīvā pārkāpuma protokolus. Pieci pārkāpumi saistīti ar darba un atpūtas laika režīma neievērošanu, savukārt vēl divi protokoli sastādīti par smaguma ierobežojuma pārkāpumiem. Eiropas Autopārvadājumu uzraudzības nedēļas ietvaros policija rīkoja akciju ar mērķi aktualizēt un pievērst uzmanību autopārvadājumu pārkāpumu problēmām un to bīstamajām sekām Latvijā. "Kravu pārvadātāju noteikumu pārkāpumu sekas var būt vissmagākās," atzīst Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre. "Kravu pārvadājumi jau pēc būtības ir zināmā mērā paaugstinātas bīstamības - negadījumu rezultātā var ciest ne tikai paši vadītāji un to kravas, bet arī citi satiksmes dalībnieki, brauktuves segums, kas tiek bojāts un satiksmes plūsma, kas nereti tiek slēgta vai ierobežota." V. Mistre uzsver, ka sekas, kādas iestājas, kad negadījumā iesaistīta kravas automašīna, vienmēr ir daudz traģiskākas - ar lielāku cietušo skaitu, smagākām traumām un bojā gājušajiem. "Ne velti ne tikai Latvijā,...

Pārtikas nozarē un Latvijas tautsaimniecībā kopumā, vērtējot potenciālos ieguvumus un zaudējumus no gaidāmās eiro ieviešanas, tas galvenokārt nozīmē atteikšanos no savas nacionālās valūtas, tādējādi arī no iespējas to izmantot kā instrumentu, lai ietekmētu tautsaimniecības attīstību. Citādāk nav būtiskas starpības starp latu un eiro, jo lata kurss tāpat ir fiksēts, uzskata Valdis Blūms, AS "Latfood" valdes priekšsēdētājs. Uzņēmumiem eiro nomaiņa ir saistīta ar izmaksu samazinājumu, jo nav jāveic valūtas konvertēšana. Tāpat arī spekulāciju mazināšanos par iespējamo lata devalvāciju. Šobrīd gatavība eiro ieviešanai ir katra uzņēmuma atbildība. Tāpat arī valūtas nomaiņas procesam finansiālie izdevumi ir atkarīgi no katra uzņēmuma darbības specifikas un informāciju tehnoloģiju sistēmas, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem veiksmīgai pārejai. AS "Latfood" kontekstā eiro ieviešanas process nebūs vienkāršs, nprāda Valdis Blūms. "Jau tagad sākam gatavoties un plānojam, ka gada nogalē būs nepieciešami ne tikai finansiālie, bet arī vēl papildu cilvēku resursi. Pēc mūsu veiktajiem aprēķiniem, AS "Latfood" šīs pārmaiņas izmaksās no...

Noslēdzoties bankomātu testēšanas procesam eiro ieviešanas kontekstā, kura laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī piecu eiro banknošu testēšanai, SEB banka jau īsi pirms oficiālā eiro ieviešanas apstiprinājuma lēma, ka bankomātos nodrošinās piecu eiro banknošu izsniegšanu, sākot ar 2014.gada 1.janvāri. SEB banka veiktajos testos izmantoja arī šī gada maijā apgrozībā laistās jaunā parauga piecu eiro banknotes, secinot, ka jaunā parauga piecu eiro banknotes testos daudz mazāk izraisa tehnisko defektāciju bankomāta darbībai. Ņemot vērā, ka eiro banknotes ir dažāda lieluma, eiro banknotes SEB bankas bankomātos tiks izsniegtas tādā veidā, lai mazākās nominālvērtības un attiecīgi mazākās izmēra banknotes atrastos virspusē, bet lielākās banknotes - secīgi apakšpusē, acumirklī ļaujot pārliecināties par izsniegto banknošu daudzumu. SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: "Ņemot vērā Igaunijas pieredzi, ka iepriekšējās piecu eiro banknotes bieži iestrēga un radīja problēmas bankomātos, mūsu eksperti ir veikuši testus gan ar jaunajām, gan esošajām banknotēm. Testu rezultāti liecina, ja vecā piecu eiro banknote izmēra, papīra...

Trešdien, 24.jūlija vakarā, Zemkopības ministrijā notika Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padomes sēde, kuras laikā zemkopības ministre Laimdota Straujuma ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem pārrunāja atbalsta iespējas mazajiem lauksaimniekiem nākotnes tiešo maksājumu sistēmas ietvaros. Sēdes laikā nolēma, ka Latvijā ar 2015.gadu tiks īstenota mazo lauksaimnieku atbalsta shēma. Lauksaimnieki, kuri izvēlēsies piedalīties šajā atbalsta shēmā, saņems ikgadēju maksājumu par saimniecību 500 eiro apmērā, neatkarīgi no tā, cik hektāru zemes būs saimniecībā. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas ieviešanas mērķis ir saglabāt dzīvotspējīgus laukus un samazināt administratīvo slogu gan mazajiem lauksaimniekiem, gan administrējošām iestādēm. Lauksaimniekiem 2015.gadā būs izvēles iespējas - saņemt atbalstu standarta tiešo maksājumu shēmās (vienotais platības maksājums vai pamata maksājuma shēma, zaļināšanas maksājums, saistītais atbalsts) vai saņemt atbalstu mazo lauksaimnieku shēmā. Paredzams, ka izšķirošais faktors izvēlei par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai būs atbalsta summa. Ja lauksaimniekam šķitīs saistošs 500 eiro atbalsta maksājums par saimniecību, tad lauksaimnieks pievienosies mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, savukārt, ja lielāku atbalstu...

Saeimas 2013.gada 9.jūlija likums «Grozījumi Gada pārskatu likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 7.augustu.

Saeimas 2013.gada 9.jūlija likums «Grozījums likumā «Par zvērinātiem revidentiem»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 7.augustu.

Saeimas 2013.gada 9.jūlija likums «Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 7.augustu.

Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumi №364 «Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 24.jūliju.

Saeimas 2013.gada 9.jūlija likums «Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 7.augustu.

Saeimas 2013.gada 9.jūlija likums «Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 7.augustu.