LIKUMDOŠANA
Jaunie grozījumi Publisko iepirkumu likumā – kas jāņem vērā iepirkumu veicējiem un dalībniekiem
Šā gada 1. augustā stājās spēkā kārtējie, nu jau sestie, grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Grozījumi, kas tika iniciēti ar mērķi veicināt centralizēto iepirkumu attīstību, jo īpaši pašvaldībās, kļuva par iemeslu plašām diskusijām ne tikai par iepirkumu centralizācijas plusiem un mīnusiem, bet vēl lielākā mērā – par iepirkuma procesa vienkāršošanu, tostarp administratīvā sloga samazināšanu gan uzņēmējiem, gan pasūtītājiem, kā arī par godīgas konkurences veicināšanu iepirkumu procesā. Kā tas parasts, lielākā daļa grozījumu neattiecas uz iepirkumiem, kas izsludināti līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai. Bet turpmāk – gan! Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas DACES GAILES labi izskaidrojošs raksts žurnālā BILANCE.
GRĀMATVEDĪBA
Valsts negatavojas iesaistīties grāmatvežu profesionālā līmeņa celšanā
Valdības veiktās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju ir izraisījušas negatīvu attieksmi šīs specialitātes profesionāļu vidū, liekot uzsvērt, ka, ļaujot kārtot finanšu dokumentāciju faktiski jebkurai fiziskai personai, tiek degradēts šīs profesijas prestižs un profesionālais līmenis. Savukārt valsts iestādes norāda, ka tā joprojām ir paša uzņēmuma vadītāja vai īpašnieka atbildība, kam viņš uztic finanšu dokumentu kārtošanu. Valsts vismaz pagaidām nav gatava iejaukties grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas tirgū, lai arī pareiza un savlaicīga nodokļa nomaksa ir tieši saistīta ar grāmatvežu profesionālajām spējām. AIGA PELANE BILANCĒ iepazīstina ar uzņēmēju, grāmatvežu un valsts viedokli šajā svarīgajā jautājumā.
NODOKĻI
Jaunie grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas pieņemti 2013. gadā un stājušies spēkā
Saeima pēc vairāk nekā gada pārtraukuma ir pieņēmusi divus grozījumus (7. martā un 6. jūnijā) likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (turpmāk – likums). Abi grozījumi likumā ir pieņemti Saeimā steidzami, tas nozīmē, ka tie ir pieņemti, atbalstot tos divos lasījumos, un otrais lasījums ir galīgais lasījums. Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore ASTRA KAĻĀNE par svarīgāko abos šais grozījumos. Piemēram, 2013. gada atlikušajos mēnešos tiek radīta iespēja īstenot lielo investīciju projektus tādās nozarēs, kuras līdz šim nebija atbalstītas, piemēram, poligrāfijas un papīra izstrādājumu ražošanā. Svarīgi ir atcerēties, ka šobrīd likuma pārejas noteikumu 99. punkts paredz, ka 17.2 panta normas būs piemērojamas par tādiem atbalstāmo investīciju projektiem, par kuriem Ministru kabinets būs pieņēmis lēmumu līdz 2013. gada 31. decembrim un kuri tiks pabeigti līdz 2018. gada 31. decembrim.
GRĀMATVEDĪBA
Eiro tuvojas. Vai esam gatavi? Neskaidrie jautājumi
Jūlijā Finanšu ministrija rīkoja semināru grāmatvedības profesionāļiem, skaidrojot grāmatvedības uzskaites, nodokļu maksājumu, kases aparātu, cenu atspoguļošanas un valūtas kursu piemērošanas vadlīnijas pārejas procesā uz eiro valūtu. Seminārā papildus vispārējam eiro ieviešanas vadlīniju izklāstam (kas tika prezentēts jau februārī un par ko žurnāls Bilance informēja jau šā gada 4. numurā) šoreiz tika sniegta papildu informācija par jautājumiem, par kuriem grāmatvežiem bija radušās neskaidrības. Jūsu ikdienas rīka – mūsu portāla www.plz.lv redaktors IKARS KUBLIŅŠ dalās ar seminārā gūtajiem šo jautājumu skaidrojumiem.
GRĀMATVEDĪBA
Viena vārda vērtība… jeb Kāda tiesas procesa stāsts
Diskutējam par sagatavotajiem jaunajiem grozījumiem Darba likumā
Pirms kāda laika praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, biedrības Kompetents grāmatvedis valdes priekšsēdētāja MAIJA GREBENKO solīja lasītājiem sniegt informāciju par tiesas procesu, kurā par grēkāzi bija noteikts grāmatvedis, kas „neprot” aprēķināt atvaļinājuma naudu. Nu, vai tad tie grāmatveži prot rēķināt?!… Viena no tiesām ar izbrīnu konstatēja, ka summa, ko pasniedzējs uzskata par taisnīgu atvaļinājuma naudu, pārsniedz pusgadā saņemto darba samaksu! Nopelnīt pusgadā 1,5 tūkst. latu, bet atvaļinājumā saņemt teju 1,8 tūkst. latu! Jauki, vai ne?! Kaut kas nav kārtībā „dāņu karalistē”. Izrādījās, ka juristi tomēr prot rēķināt un arī atzīt iepriekšējo kolēģu pieļautās kļūdas… Tātad – šoreiz atkal saistībā ar sagatavoto grozījumu projektu Darba likumā.
Numurā:
- IN MEMORIAM. Redakcijas atvadvārdi VELTAI DZIĻUMAI.
- Dabas resursu nodokļa atbrīvojumu piemērošana iepakojumam un videi kaitīgajām precēm Būtiskie jaunie grozījumi MK 1293., 1294. noteikumos un topošie 983. noteikumu grozījumi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktores RUDĪTES VESERES raksts.
- Izmaiņas „baltajā sarakstā” jeb Padziļinātās sadarbības programmas darbībā. Apritējis gads, kopš ir spēkā tā sauktais nodokļu maksātāju baltais saraksts, kurā iekļautie uzņēmumi var saņemt virkni priekšrocību sadarbībā ar nodokļu administrāciju. Oficiāli to sauc par Padziļinātās sadarbības programmu, kuras pirmā gada ražu, veiktās un iecerētās noteikumu izmaiņas aplūkotas un analizētas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces INESES BINDEMANES rakstā.
- Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa trūkumi un priekšrocības. SIA EK Sistēmas galvenās grāmatvedes ITAS BEKERTAS raksts.
- Lai neķer soda izkapts… jeb Atbildība par nodokļu pārkāpumiem. KPMG Baltics SIA pārstāves zvērinātas advokātes IEVAS TILLERES-TILNERES raksts.