JAUNUMI

Eiropas Komisija trešdien, 12. jūnijā, ierosināja paplašināt automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm Eiropas Savienībā (ES), lai pastiprinātu cīņu pret nodokļu nemaksāšanu. EK ierosina dividendes, kapitāla pieaugumu, visus citus finanšu ienākumu veidus un kontu atlikumus iekļauti ienākumu kategoriju sarakstā, uz kuriem attiecas automātiskā informācijas apmaiņa ES iekšienē. Tas ļautu ES ieviest pasaulē visaptverošāko sistēmu automātiskai informācijas apmaiņai cīņai pret nodokļu nemaksāšu. ES komisārs nodokļu, muitas, statistikas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta sacīja: "Pateicoties šodienas priekšlikumam, dalībvalstis spēs labāk aprēķināt un iekasēt tām pienākošos nodokļus, savukārt Eiropas Savienība būs gatava cīnīties par augstākiem labas nodokļu pārvaldības standartiem visā pasaulē. Priekšlikums būs vēl viens iedarbīgs ierocis mūsu arsenālā, lai enerģiski apkarotu nodokļu nemaksāšanu." Automātiskā informācijas apmaiņa Eiropas Savienības iekšienē ir jau paredzēta divos nozīmīgos tiesību aktos. ES Direktīva par uzkrājumu aplikšanu ar nodokļiem nodrošina, ka dalībvalstis ievāc datus par nerezidentu uzkrājumiem un automātiski sniedz šos datus nodokļu iestādēm tajās valstīs, kurās uzturas...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus (ieskaitot), deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi līdz 2013.gada 17.jūnijam VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2013.gada maijā gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 500 latus. Savukārt par 2013.gada otrajā ceturksnī (no...

Lai uzlabotu medību jomas regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 12.jūnijā, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Medību likumā. Grozījumi paredz samazināt administratīvo slogu medniekiem un ieviest efektīvu mehānismu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu samazināšanai. Likumprojekts paredz mainīt regulējumu pieļaujamajam nomedīšanas apjomam – turpmāk to plānots katrai sugai noteikt pēc populācijas stāvokļa. Līdz šim nomedīšanas apjomu noteica Valsts meža dienests, pamatojoties uz dzīvnieku uzskaites datiem. Izmaiņas paredz atļaut publiskajos ūdeņos un to tauvas joslā medīt visus nelimitētos medījamos dzīvniekus, lai preventīvi samazinātu postījumu apjomu, ko, piemēram, nodara bebru pieaugošais populācijas blīvums. Pašreizējā likuma redakcija noteic, ka publiskajos ūdeņos bez medību pieteikšanas atļauts medīt ūdensputnus, Amerikas ūdeles un jenotsuņus. Jaunajā regulējumā precizēta pašreizējā likuma norma par klaiņojošu dzīvnieku nošaušanu, nosakot, ka medībām pielīdzināma klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzības starptautiskos līgumus un citus normatīvos aktus. Grozījumi paredz jaunu regulējumu, kas...

Šogad brīvdiena pēc Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma būs tikai svētku dalībniekiem. To paredz priekšlikums, ko trešdien, 12.jūnijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti atbalstīja, strādājot pie likumprojekta "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā" otrā lasījuma redakcijas. Vienlaikus deputāti bija vienisprātis, ka vēl rūpīgi jāstrādā pie regulējuma, kā pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma nodrošināt brīvdienu ikvienam, lai visi varētu pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncertā. Tādēļ komisijas deputāti vienojās uzdot Ministru kabinetam līdz 2013.gada 31.decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu risinājumu brīvdienas (svētku dienas) piešķiršanai saistībā ar Dziesmu un deju svētku noslēgumu. Šodien komisijā atbalstītais priekšlikums noteic, ka darba devējam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu, diena pēc svētku noslēguma - 8.jūlijs – jānosaka par brīvdienu. Darbiniekam līdz šī gada 15.jūlijam darba ņēmējam būs jāuzrāda Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas karte. Savukārt darba devējs būs tiesīgs prasīt, lai darbinieks, kurš bijis Dziesmu un deju...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 12.jūnijā, izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz nodrošināt efektīvāku un pārredzamāku iepirkumu procesu un veicināt preču un pakalpojumu iepirkumu centralizāciju pašvaldībās. Likuma grozījumi paredz, ka iepirkumu procedūru nebūs jāpiemēro piegādes vai pakalpojumu līgumiem, kuru cena būs zem 30 000 latu līdzšinējo 20 000 latu vietā. Lai atvieglotu izziņu izsniegšanu, turpmāk pasūtītājam iepirkuma procesā pašam būs jāpieprasa nepieciešamā izziņa par nodokļu parādu neesamību. Pašreizējais regulējums noteic, ka šāda izziņa jāpieprasa iepirkuma konkursa pretendentam. Tāpat attiecīgais pretendents varēs iesniedzamos dokumentu apliecinājumus un tulkojumus apliecināt kopā, nevis katru atsevišķi, kā tas noteikts patlaban. Jaunais regulējums arī noteiks pienākumu iepirkuma pasūtītājam publicēt noslēgtos līgumus un to grozījumus savā interneta mājaslapā. Grozījumi paredz, ka informācija būs jāpublicē ne vēlāk kā dienā, kad stājas spēkā attiecīgi iepirkuma līgums vai tā grozījumi. Iepirkuma līguma un tā grozījumu tekstam būs jābūt pieejamam pasūtītāja mājaslapā internetā iepirkuma...

Dalībvalstīm vajadzētu novērst situāciju, kad no mājokļiem izlikti iedzīvotāji ir spiesti turpināt hipotekāro kredītu atmaksu, pauž Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā, kurā arī uzsver, ka ieguldījumi sociālajos mājokļos var palīdzēt Eiropai pārvarēt krīzi. "Pienācīgas dzīvesvietas saglabāšana ir viena no būtiskākajām Eiropas iedzīvotāju raizēm. Daudzas ES mājsaimniecības saskaras ar situāciju, kad par mājokli jāmaksā līdz pat 40% no ikmēneša ienākumiem. Pienācīgs sociālo mājokļu piedāvājums var palīdzēt samazināt arī nekustamā īpašuma "burbuļu" risku", teica par paziņojuma izstrādi atbildīgā Eiropas Parlamenta deputāte Karima Delli (Zaļie/EFA, Francija) debatēs pirms balsojuma. Deputāti rezolūcijā aicina dalībvalstis novērst situāciju, kad no mājokļiem izlikti iedzīvotāji ir spiesti turpināt hipotekāro kredītu atmaksu. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm jārod risinājums ekonomikas krīzes un bezdarba visvairāk skarto iedzīvotāju problēmām, kas rodas, zaudējot mājokļus. Dalībvalstīm jācenšas visiem spēkiem rast alternatīvus risinājumus izlikšanai, uzsvērts rezolūcijā. Ieguldījumi sociālajos mājokļos jāizskata ne tikai par izdevumiem, bet arī par produktīviem ieguldījumiem, jo tie palīdz radīt darbavietas, uzsver deputāti. Rezolūcijā...

Revīzijas un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumu grupas Grant Thornton ikgadējā International Business Report pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijā un Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi nākotnē raugās cerīgāk un gaišāk nekā vidēji citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Starptautiskā projekta ietvaros Grant Thornton pētīja to, kā uzņēmumi vērtē gan savas, gan valsts ekonomikas izaugsmes iespējas. 8 % no Latvijas uzņēmumu vadītājiem ir optimistiski noskaņoti un paredz ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Par latviešiem vēl pozitīvāk noskaņoti ir igauņu uzņēmēji, no kuriem neto 18 % paredz ekonomikas uzlabošanos. Lai arī Lietuvā šādi optimistiski noskaņoti ir tikai 2 % uzņēmēju, tas ir ievērojami vairāk, nekā vidēji Eiropas Savienībā. Ekonomisko izredžu indeksā tas ir mīnus 17 %, kas nozīmē, ka neto 17 % Eiropas Savienības uzņēmumu līderi pesimistiski raugās uz ES ekonomikas nākotnes izredzēm. Pasaules vidējais rādītājs ir + 4 %. "Lai gan rezultāti atspoguļo tikai uzņēmumu vadītāju noskaņojumu un sajūtas attiecībā uz gaidāmo nākotnē, tie iezīmē tendenci, kādu patiešām varam sagaidīt....

Eiropas Komisijas 2013.gada 10.jūnija regula №530 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) №530/2013 (2013.gada 10.jūnijs), ar kuru groza Regulu (EEK) №2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) №2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 1.jūliju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2013.gada 7.jūnija noteikumi №137 «Grozījumi «Noteikumos par finanšu konglomerāta kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību un par informācijas sniegšanu par nozīmīgiem riska koncentrācijas gadījumiem un nozīmīgiem grupas iekšējiem darījumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 12.jūniju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2013.gada 7.jūnija noteikumi №136 «Grozījumi «Uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas, attīstītās mērīšanas pieejas, iekšējā modeļa metodes un riskam pakļautās vērtības iekšējā modeļa izmantošanas atļauju saņemšanas noteikumos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 12.jūniju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2013.gada 7.jūnija noteikumi №130 «Grozījums «Normatīvajos noteikumos par naudas tirgus fonda nosaukuma izmantošanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 12.jūniju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2013.gada 7.jūnija noteikumi №131 «Informācijas par pārņemto nekustamo īpašumu sagatavošanas normatīvie noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 12.jūniju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2013.gada 7.jūnija noteikumi №134 «Grozījumi «Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 12.jūniju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2013.gada 7.jūnija noteikumi №135 «Grozījumi «Informācijas atklāšanas un iestādes pārredzamības normatīvajos noteikumos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 12.jūniju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2013.gada 7.jūnija noteikumi №127 «Grozījumi «Normatīvajos noteikumos par papildu uzraudzībai pakļautās apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības koriģētās maksātspējas normas un koriģēto pašu līdzekļu aprēķināšanas kārtību un par informācijas sniegšanu par papildu uzraudzībai pakļautās apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas savstarpējiem darījumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 12.jūniju.