JAUNUMI

Valsts reģionālās attīstības aģentūra informē, ka no 1.jūlija sākas elektroniskās pieteikšanās pirmā kārta studijām. Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.Latvija.lv/studijas pieteikties studijām varēs 11 Latvijas augstskolās - Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Banku augstskolā, Daugavpils universitātē, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, Liepājas Universitātē, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, Rēzeknes augstskolā, Ventspils Augstskolā un Vidzemes augstskolā. Pēc elektroniskās pieteikšanās studijām visiem reflektantiem obligāti personiski jādodas uz kādu no 11 augstskolu uzņemšanas punktiem, jāuzrāda nepieciešamie dokumenti un jāapstiprina pieteikums studijām augstskolā. Ja izvēlētajās programmās ir iestājpārbaudījumi, tad reflektantiem tie jākārto no 16. līdz 19.jūlijam. E-pakalpojumā reflektanti var sekot līdzi pieteikšanās gaitai un uzzināt konkursa rezultātus. Vienotās uzņemšanas pamatstudiju programmās pirmā kārta noslēdzas 19.jūlijā plkst. 19.00. Ja reflektants konkursa pirmajā kārtā būs iekļuvis studiju programmā, kas bijusi viņa pirmā prioritāte, tad viņš var doties uz izvēlēto augstskolu reģistrēties studijām. Ja reflektants nav ieguvis studiju vietu pirmajā kārtā, tomēr vēlas studēt,...

Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija noteikumi №332 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumos №611 «Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 28.jūniju.

Ministru kabineta 2013.gada 18.jūnija noteikumi №330 «Grozījums Ministru kabineta 2012.gada 24.janvāra noteikumos №79 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.2.2.3.aktivitāti «Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.jūniju.

Ministru kabineta 2013.gada 18.jūnija noteikumi №328 «Prasības kautuvēm, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.jūniju.

Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija noteikumi №334 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumos №394 «Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 28.jūniju.

Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija noteikumi №339 «Par Ministru kabineta 2009.gada 13.oktobra noteikumu №1160 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» atcelšanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 28.jūniju.

17.jūnijā Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu par konkurences kropļošanu un cenu sadārdzināšanu kopumā vairāk nekā 300 iepirkumos sodīt 26 uzņēmumus, kas veic energobūvdarbus. Uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā Ls 2 011 557 apmērā. Aizliegtās vienošanās rezultātā konkurence tika deformēta 316 AS „Latvenergo” un AS „Sadales tīkls” rīkotos iepirkumos, trīs VAS „Latvijas Dzelzceļš”, divos SIA „LatRosTrans” un vienā CBF SIA „Binders” rīkotā iepirkumā. Šie pasūtītāji iegādājās elektroietaišu būvdarbus un elektromontāžas darbus (piemēram, elektrolīniju ierīkošana, remonts, modernizācija), kas pārsvarā tika īstenoti Latgalē un Vidzemē. Savukārt iepirkumu summas svārstījās no dažiem tūkstošiem līdz pusotram simtam tūkstošu latu. Sodītie elektrobūvniecības uzņēmumi no 2006.gada līdz pat brīdim, kad Konkurences padome ierosināja pārkāpuma lietu, saskaņoja savu dalību konkrētajos iepirkumos, tādējādi likvidējot konkurenci un liedzot pasūtītājam iespēju saņemt zemāku, tirgus situācijai atbilstošu cenu. Aizliegtā karteļa vienošanās tika īstenota pēc šādas shēmas – pretendents, kuram vienošanās rezultātā bija paredzēts uzvarēt, citiem pretendentiem nosūtīja vai nu jau sagatavotas tāmes, vai norādes...

Trešdien, 26.jūnijā, Eiropas Savienības fondu pasākumu uzraudzības komiteja vērtēja projektu – "Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana" un "LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos" – īstenošanas rezultātu progresu. Komiteja kā pabeigtus, būtiskus rezultātus Valsts kancelejas īstenotā projekta "Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana" ietvaros atzina atviegloto spirta iegādi tiem uzņēmumiem, kuriem saimnieciskajām vajadzībām gadā nepieciešams iegādāties vien pāris litru spirta, piemēram, higiēnas prasību nodrošināšanai pārtikas uzņēmumu laboratorijās. Atzinīgi novērtēta samazinātā administratīvā procedūra preču iznīcināšanas organizēšanā, turpmāk novēršot vajadzību pēc Valsts vides dienesta atzinuma par preču iznīcināšanas vietu un nosacījumiem. Tāpat nozīmīga administratīvā sloga mazināšanas iniciatīva ir atļaujas vai atteikuma izsniegšanas termiņa samazinājums koku ciršanai ārpus meža. Izvērtējot projektu "LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos", komiteja vienojās, ka nepieciešams intensīvāk popularizēt ideju par darba koplīgumu, kuras mērķis ir veicināt darba devēju un darba ņēmēju savstarpējo izpratni un sadarbību. Eiropas Savienības struktūrfondu...

Ceturtdien, 27. jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Konkurences likumā, kas paredz pielāgot Konkurences likumu euro ieviešanai, aizstājot tajā latus ar euro. Likumā ierakstītās skaitliskās vērtības noapaļojot no latiem uz eiro, noapaļošana veikta gan uz augšu, gan uz leju līdz veseliem desmitiem un simtiem euro. Apaļojot sankcijas, kurās paredzēts naudas sods 250 un 500 lati, ievērots princips par labu privātpersonai. Savukārt, sankcijā, kas paredz 1000 latu naudas sodu, ievērots noapaļošanas princips uz augšu attiecīgi līdz tuvākajam simtam euro. Paredzēts, ka likumprojektā noteiktās normas par lata aizstāšanu ar euro stājas spēkā euro ieviešanas dienā, t.i., 2014.gada 1.janvārī. Plz.lv

Atgādinām, ka no 1. jūlija tiek samazināts darba aizsardzības speciālistu pamatlīmeņa apmācību minimālais apjoms – tās būs 60 stundas līdzšinējo 160 stundu vietā. To un citus administratīvā sloga mazinājumus paredz 2012. gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.883 "" Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos Nr.749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos"", kas stājas spēkā šī gada 1. jūlijā. No minētajām 60 stundām 40 stundas būs paredzētas teorijas apmācībai, bet 20 – praktiskajai apmācībai. Papildus paredzēta specializēta apmācība 40 stundu apjomā saistībā ar bīstamiem komercdarbības veidiem, piemēram, kokapstrādi, būvniecību, ražošanu, u.c. Šāda apmācība nepieciešama, jo bīstamo nozaru uzņēmumos darbinieki saskaras ar specifiskiem riskiem un darba aizsardzības speciālistam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas par iespējām tos novērst. Vienlaikus profesionālās pilnveides izglītības apliecību vai profesionālās ievirzes izglītības apliecību varēs izsniegt cilvēkam, kurš akreditētā izglītības iestādē būs apguvis licencētu izglītības programmu mazākā apjomā nekā šobrīd noteiktās 160 stundas. Speciālisti, kas apguvuši pamatlīmeņa apmācību 160 stundu...

Valsts zemes dienests (VZD) uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu ar devīzi „Robežām jābūt kārtībā!”, lai vērstu zemes īpašnieku uzmanību robežzīmju sakārtošanai un atjaunošanai dabā. Zemes vienību robežzīmju uzturēšana un to savlaicīga atjaunošana apvidū ir zemes īpašnieku iespēja izvairīties no nepatīkamiem gadījumiem, piemēram, robežstrīdiem vai netīšas būvniecības un saimnieciskās darbības kaimiņa īpašumā. Savukārt īpašumu pircējiem tā ir iespēja pārliecināties par iegādāto zemes vienību robežu atrašanos apvidū. VZD apkopotā informācija liecina, ka kopš 2009. gada pirmreizējās zemes robežu uzmērīšanas laikā ir izskatīti vairāk nekā 300 zemes robežstrīdu. Savukārt no iepriekš ierādītām robežzīmēm Latvijā izzuduši 49%, bet no uzmērītām robežzīmēm – izzuduši teju 30%. Robežzīmju izzušanai var būt dažādi iemesli, piemēram, tās izzudušas laika gaitā, sabojātas vai iznīcinātas saimniecisko darbību rezultātā, tādēļ zemes vienībām nav skaidri zināmas robežas. Tāpat kampaņas ietvaros VZD aicina pievērst uzmanību zemes vienību kopplatībām, jo gadījumos, kad robežas noteiktas ar ierādīšanas metodi, vai atsevišķos gadījumos, kad noteiktas ar instrumentālo metodi, atkārtotas...

Ir noslēdzies nozīmīgs etaps augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijā - gandrīz pilnībā veikta to studiju virzienu akreditācija, kuru novērtēšana Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) bija jāveic līdz 2013.gada 30.jūnijam. Noteiktajā termiņā lēmumi nav pieņemti tikai par to studiju virzienu akreditāciju, par kuriem augstskolas nav iesniegušas visu akreditācijai nepieciešamo dokumentāciju, līdz ar to nav bijis iespējams savlaicīgi organizēt ekspertu vizītes. No 14.maija līdz 26.jūnijam notikušas 12 Studiju akreditācijas komisijas sēdes, kurās izskatīti 243 augstākās Izglītības iestāžu pieteikumi, kas ir aptuveni 95% no 257 studiju virzieniem, par kuriem bija jāpieņem akreditācijas lēmumi līdz šīs nedēļas beigām. Rezultātā ir akreditēti 229 studiju virzieni 56 augstākās izglītības iestādēs. 204 virzieni akreditēti uz maksimālo termiņu - 6 gadiem, 25 virzieni - uz 2 gadiem, bet par 4 studiju virzieniem pieņemti negatīvi lēmumi (šiem studiju virzieniem atbilst 8 programmas). Tāpat Studiju akreditācijas komisija pieņēmusi lēmumu norīkot ekspertus uz vairākām augstākās izglītības iestādēm, un lēmums par akreditāciju tiks pieņemts...

Satversmes tiesa 27. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2012-22-0103 "Par Civilprocesa likuma 567. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības segšanu no valsts budžeta gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam un Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 670 "Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību" 8., 9., 10., 11. un 12. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam" Likumdevējs nav pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt atšķirīgu izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru atkarībā no tā, vai izpildu darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus maksā piedzinējs, vai arī tie tiek segti no valsts budžeta Apstrīdētās normas Civilprocesa likuma 567. panta trešā daļa nosaka: "Gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem." Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr....

Ciešāka maksājumu piesaiste vides aizsardzībai, obligātas piemaksas jaunajiem zemniekiem, mazāk birokrātijas atskaitēs par ES līdzekļu izlietojumu - par šādiem kopīgās lauksaimniecības politikas elementiem trešdien, 26. jūnijā, likumdevēju sarunās izdevies vienoties Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Attiecībā uz tiešmaksājumu apjomu un sadali dalībvalstīm likumdevēju sarunas vēl turpināsies. Trešdienas politiskā vienošanās vainago trīs mēnešus ilgušās sarunas starp Eiropas Parlamentu, ES prezidentvalsti Īriju un Eiropas Komisiju, tomēr galīgos lauksaimniecības politikas tiesību aktus varēs pieņemt vien pēc tam, kad būs apstiprināts ES daudzgadu budžets laikposmam no 2014. līdz 2020.gadam. ES maksājumi vienīgi aktīvajiem zemniekiem Deputātiem izdevās panākt to, lai ES izveidotu "melno sarakstu" ar zemes īpašniekiem, kas nevar pretendēt uz tiešajiem maksājumiem, iekļaujot, piemēram, lidostas un sporta klubus, ja vien tie nespēj pierādīt, ka lauksaimnieciskā darbība veido būtisku viņu ienākumu daļu. Zaļāka lauksaimniecība Panākta vienošanās 30% no katras valsts tiešmaksājumu budžeta piešķirt vienīgi zemniekiem, kas īsteno noteiktus vides aizsardzības pasākumus. Tomēr attiecīgos pasākumus ļaus īstenot pakāpeniski...

Luksemburgā 24. un 25. jūnijā notika Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padome, kurā panākta vienošanās par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas nosacījumiem laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam. Šis lēmums ņem vērā valstu un valdību vadītāju vienošanos 2013. gada 7. un 8. februāra Eiropadomē par izlīdzinātākiem maksājumiem. Tātad tiešie maksājumi Latvijā nākamā perioda ietvaros tiks vairāk nekā divkāršoti, sasniedzot 196 eiro par hektāru 2019. gadā. Situācijā, kad ES budžets lauksaimniecībai un lauku attīstībai no 2014. līdz 2020. gadam tika samazināts par 17 procentiem, Latvija ir panākusi 50 procentu pieaugumu lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Jaunā tiešo maksājumu, lauku attīstības un tirgus politika būs: mērķtiecīgāka; konkurētspējīgāka; elastīgāka; vairāk uz ražošanu vērsta; zaļāka. Tiešie maksājumi KLP ietvaros tiks paredzēti tikai aktīviem lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un uztur lauksaimniecības zemi ganīšanai un kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā arī mazajiem lauksaimniekiem, kas nodrošina lauku dzīvotspēju. Īpašs papildus atbalsts būs pieejams jaunajiem lauksaimniekiem....