JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 2.maijā, trešajā galīgajā lasījumā lems par apjomīgiem grozījumiem Komerclikumā un saistītajiem likumprojektiem, kas paredz personas paraksta notariālu apliecināšanu, ja tiek veiktas izmaiņas kapitālsabiedrības sastāvā. Ar grozījumiem paredzēts stiprināt kapitālsabiedrības dalībnieku, akcionāru un kapitālsabiedrības potenciālo pircēju aizsardzību. Trešajā lasījumā parlaments skatīs grozījumus arī likumā „Par mērījumu vienotību”, ar ko paredzēts sakārtot valsts metroloģiskai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu pārbaudes procesu, to atvieglojot un samazinot komersantiem ar kontroles īstenošanu saistītās izmaksas. Tāpat galīgajā lasījumā deputāti lems par izmaiņām Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Jūras akadēmijas Satversmēs. Konceptuāli pirmajā lasījumā Saeima ceturtdien skatīs sešus likumprojektus, tostarp likumu grozījumu paketi, kas paredz radīt mehānismu, lai personas personiskās tiesības ― tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību ― būtu iespējams aizsargāt arī ar personisko tiesību aizsardzības līdzekļiem, kā tas ir paredzēts daudzās Eiropas un arī citās pasaules valstīs. No vardarbības un vajāšanas cietušās personas varēs pēc savas...

Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, žurnāla Bilance un Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis izdevējs, sadarbībā ar AS SEB banka sagatavojusi bezmaksas Lielsemināru ciklu par likumdošanas aktualitātēm. Seminārā Jēkabpilī, kas notika ceturtdien, 18. aprīlī, zvērināta advokāte, nodokļu konsultante, partnere zvērinātu advokātu birojā "Girne & Partneri" Elīna Girne informēja par likumdošanas niansēm, kas nosaka elektronisko rēķinu izmantošanu:

Latvija neatbalsta 2012.gada 14.novembrī Eiropas Komisijas (EK) publicēto priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2020.gada 1.janvārim 40% direktoru bez izpildpilnvarām biržā kotētajos uzņēmumos jābūt no mazāk pārstāvētā dzimuma, nosakot to kā obligātu kvotu, kā arī paredzot sankcijas, ja mērķis netiks sasniegts (attiecībā uz biržā kotētajiem valsts uzņēmumiem šis mērķis būtu jāsasniedz līdz 2018.gada 1.janvārim), paziņojusi Labklājības ministrija. Latvija uzskata, ka ilgtspējīgāki rezultāti dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir sasniedzami, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un sniedzot visa veida atbalstu sieviešu uzņēmējdarbības un karjeras izaugsmei. Uzņēmuma darbības pamatmērķis, neatkarīgi no uzņēmuma vadībā pārstāvētā dzimuma, ir nodrošināt tā rentabilitāti, tādējādi būtiskākais ir augsta līmeņa profesionāļu piesaiste, nevis dzimumu faktora obligāta noteikšana, teikts nacionālajā pozīcijā. Dalībvalstīm būtu jādod izvēles iespējas attiecībā uz pieeju un pasākumiem, kas atbilstu konkrētai nacionālajai situācijai, un būtu efektīvi un rezultatīvi. Šāds viedoklis ietverts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā Latvijas nacionālajā pozīcijā "Par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un...

Zemkopības ministrija (ZM) šodien, 30. aprīlī, valdībā iesniedza Informatīvo ziņojumu "Par nepieciešamo papildu finansējumu lauku ceļu sakārtošanai 2014.–2020.gadam". Tā kā Latvija no 2014. līdz 2019. gadam no ES budžeta tiešajos maksājumos joprojām saņems vismazākos platības maksājumus no ES dalībvalstīm, kā arī, ņemot vērā kritisko situāciju Latvijas lauku ceļos, kas kavē lauku saimniecību attīstību un konkurenci, ZM ierosina nākamajā plānošanas periodā paredzēt papildu valsts līdzfinansējumu 129 miljonus latu Latvijas lauksaimniekiem no valsts budžeta, lai samazinātu konkurences kropļojumus ES koptirgū un palielinātu kopējā finansējuma apmēru tiešajam atbalstam un lauku attīstībai 2014.–2020. gadā. Papildu valsts līdzfinansējums ļaus izlīdzināt atšķirības starp trīs Baltijas valstu lauksaimniekiem, kompensējot iztrūkumu ES tiešajos maksājumos, un aptuveni 39,8 miljonus latu novirzīt papildu valsts tiešajiem maksājumiem 2014. gadā. Pārējie 89,2 miljoni latu nonāks ieguldījumos vietējo pašvaldību ceļu sakārtošanai, kas saistīti ar lauku teritorijas uzņēmējdarbību. Ministru kabinets otrdien uzdeva Finanšu ministrijai,...

Ņemot vērā, ka mediju nozares jautājumi sistēmiski netiek risināti nevienā izpildvaras institūcijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti otrdien, 30.aprīlī, vienojās lūgt Kultūras ministriju (KM) vērtēt iespēju tās paspārnē izveidot jaunu struktūrvienību, kas būtu atbildīga par mediju nozari. Pirms šo ieceri virzīt tālāk, svarīgi noskaidrot un saprast nozares vēlmes, un tas ietver arī mediju jomas pārstāvju uzticības mandātu politiķiem, izvirzot jautājumu par šādas nodaļas veidošanu, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Mediju nodaļa vai departaments spēs sekmīgi strādāt vienīgi tad, ja mediju nozare to uzskatīs par atbalsta institūciju mediju jautājumu risināšanā, nevis par birokrātisku šķērsli. Komisijas priekšsēdētāja aicināja Kultūras ministriju šo jautājumu vispusīgi apspriest gan ar žurnālistu asociāciju pārstāvjiem, gan nozares apvienībām, gan mediju ekspertiem. Pašlaik mediju politikas jautājumus risina KM Sabiedrības integrācijas departaments, taču tas mediju jautājumus uzlūko vienīgi caur integrācijas prizmu, un nepieciešama struktūrvienība, kas tos risinātu plānveidīgi, sacīja departamenta direktore Solvita Vēvere. Komisijas priekšsēdētājs biedrs Boriss Cilevičs vērsa uzmanību...

Otrdien, 30.aprīlī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un Patentu valdes sagatavoto likumprojektu „Rūpnieciskā īpašuma likums”. Tā mērķis ir skaidri noteikt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes (RĪAP) un profesionālo patentpilnvarnieku darbības tiesisko regulējumu, kā arī precizēt Patentu valdē veiktās rūpnieciskā īpašuma reģistrācijas procedūras. Likumprojekts nosaka institucionālos jautājumus, procedūras un tiesiskās attiecības rūpnieciskā īpašuma tiesību reģistrācijas jomā, ciktāl tās ir kopīgas rūpnieciskā īpašuma tiesību objektiem (izgudrojumu patentiem, preču zīmēm, dizainparaugiem, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām). Projektā ietvertas normas par Patentu valdes darbībām reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrās, Patentu valdes amatpersonu kompetenci un ierobežojumiem, par dokumentu iesniegšanas kārtību Patentu valdē un tajos sniedzamo informāciju, par rūpnieciskā īpašuma objektu reģistru kārtošanu un reģistrācijas ziņu publiskumu. Likumprojekts nodrošinās Patentu valdes Apelācijas padomes reorganizāciju, un paredz RĪAP izveidošanu, kas būs funkcionāli neatkarīga, koleģiāla lēmējinstitūcija ar rūpnieciskā īpašuma reģistrāciju saistītu strīdu ārpustiesas izskatīšanai. Likumprojektā tiek noteikti lietas dalībnieki, to tiesības un pienākumi, procesuālie termiņi,...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 24.aprīlī rakstveida procesā izskatīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa ir pareizi interpretējusi un piemērojusi likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta sesto daļu, kas paredz, ka bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijis darba ņēmējs, bet šā panta pirmajā daļā noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, no aprēķina perioda tiek izslēgts bērna kopšanas atvaļinājuma laiks. Normas mērķis ir novērst netiešu diskrimināciju, kas rodas, ieskaitot aprēķinā pabalstu par bērna kopšanu, kas parasti ir ievērojami mazāks nekā tā iemaksu alga, kas ir nodarbinātai personai. Senāta spriedums nav pārsūdzams, līdz ar to stājas spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru VSAA uzlikts pienākums izdot administratīvo aktu, ar kuru pieteicējas vidējo apdrošināšanas iemaksu alga bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai tiktu aprēķināta saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta sestajā daļā noteikto kārtību, veicot atbilstošu pārrēķinu un...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 30.aprīlī kopsēdē rakstveida procesā izskatīja pieteicēju Ineses Bīnemanes un Andreja Dovguško kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, proti, ierakstīt biedrību un nodibinājumu reģistrā biedrību „Komunisma atbalsta kustība Latvijā”. Lietas fakti Uzņēmumu reģistrs atteicās ierakstīt biedrību un nodibinājumu reģistrā biedrību „Komunisma atbalsta kustība Latvijā”, pamatojot lēmuma ar to, ka biedrības nosaukums un biedrības statūtos noteiktais mērķis – veicināt komunisma ideju atbalstīšanu – ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Pieteicēji vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – biedrības reģistrēšanu, norādot, ka ir nepamatoti ierobežotas viņu vārda un biedrošanās brīvības. Izskatot lietu pirmajā instancē, Administratīvā rajona tiesa pieteikumu apmierināja. Izskatot lietu sakarā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu noraidīja. Senāta lēmums Senāts Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu,...

Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētajās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) asistentu praksēs jaunieši - bezdarbnieki varēs iesaistīties par gadu ilgāk – līdz 2014.gada 30.jūnijam. Tas ļaus apmācībās piedalīties vēl papildus 100 jauniešiem. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumos Nr.181 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.1.3. apakšaktivitātes "Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība" trešo kārtu"", ko otrdien, 2013.gada 30.aprīlī, atbalstīja valdība. Līdz šim bija plānots, ka projektu „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība” īstenos līdz 2013.gada 30.jūnijam, kopumā aktivitātē iesaistot 300 jauniešus. Projekta īstenošana līdz šim bijusi ļoti sekmīga. LM rīcībā esošie dati liecina, ka līdz 2013.gada martam projektā pavisam iesaistījušies 311 jaunieši – bezdarbnieki vecumā līdz 25 gadiem ar augstāko izglītību. No viņiem 239 jaunieši jau ir pabeiguši dalību projektā. 192 jeb 80% no jauniešiem, kas ir pabeiguši dalību projektā, pēc prakses NVA stājušies darba tiesiskajās attiecībās....

Otrdien, 30.aprīlī, valdība atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā reģistrē personas, kurām izmaksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un parādniekus, kā arī izsniedz ziņas par minētajām personām”, kas nosaka, ka fiziskām personām, kurām izmaksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF), un parādniekiem, personām, kuru vietā izmaksāti uzturlīdzekļi no UGF, būs iespējams saņemt ziņas par sevi no reģistra, izmantojot e-pakalpojumus. Noteikumu projekts paredz nodrošināt iespēju ieviest e-pakalpojumus, izmantojot Latvijas valsts portālā www.latvija.lv pieejamos elektroniskos pakalpojumus, proti, „parādu informācijas sniegšana” un „lietas izskatīšanas procesa informācijas sniegšana.” E-pakalpojumi samazinās administratīvo slogu un nodrošinās ātrāku informācijas pieprasīšanas un saņemšanas procesu no UGF iesniedzēju un parādnieku reģistra. Šobrīd, lai saņemtu ziņas no reģistra, personai jāiesniedz rakstisks pieprasījums vai jābūt noslēgtai rakstiskai vienošanās starp fonda administrāciju un ziņu pieprasītāju par reģistrā iekļauto ziņu sniegšanu. Noteikumu projektu īsteno atbilstoši vienošanās „Par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu...

Ņemot vērā šajā nedēļā esošās svētku dienas, Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) atgādina – piektdien, 3.maijā, jāstrādā vismaz par vienu stundu mazāk. Darba likuma 135.pantā ir noteikts, ka pirmssvētku dienās darba dienas ilgums jāsaīsina par vienu stundu, ja darba koplīguma, darba līguma vai darba kārtības noteikumos nav noteikts īsāks darba laiks. Tas nozīmē, ka šodien darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu. Nosacījums par darba laika saīsināšanu pirmssvētku dienā ir spēkā arī tad, ja svētku diena ir sestdienā – tātad arī piektdien, 3.maijā, darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu. Iepriekš minētā norma ir attiecināma uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, var neattiecināt minēto noteikumu par darba dienas ilguma saīsināšanu. Darba inspekcija atgādina, ka darbiniekiem, kam noteikts summētais darba laiks, konkrētajās dienās darba laiku par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu aprīļa un maija mēnešu normālais darba laiks,...

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №214 «Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumos №914 «Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 25.aprīļa noteikumi №231 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumos №955 «Noteikumi par Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №224 «Valsts robežsardzes sniegto maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 9.aprīļa noteikumi №197 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumos №876 «Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.aprīli.