JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 12.marta noteikumi №139 «Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 5.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 26.marta noteikumi №164 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumos №258 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma apakšaktivitāti «Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 5.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumi №166 «Noteikumi par 2013./2014. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 5.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumi №176 «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos №184 «Prasības darbībām ar biocīdiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 5.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumi №177 «Ģenētisko resursu mežaudžu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.aprīli.

Otrdien, 9. aprīlī, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.884 "Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa tiešo nodokļu jomā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un valstīm, ar kurām ir noslēgti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Grozījumi paredz pārņemt Padomes direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Pēc noteikumu spēkā stāšanās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs tiesības lūgt atsauksmi ES dalībvalsts kompetentajai iestādei par VID sniegto informāciju, kā arī pienākums nosūtīt atsauksmi par saņemto informāciju, ja to lūdz ES dalībvalsts kompetentā iestāde. Ar grozījumiem noteiktas arī VID tiesības nodot no to valstu kompetentajām iestādēm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, saņemto informāciju citas ES dalībvalsts kompetentai iestādei. Noteikumu projektā paredzēts pienākums nodrošināt plašāku sadarbību jebkurai dalībvalstij, ja tā nodrošina plašāku sadarbību nekā paredzēts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Tāpat ar grozījumiem tiks precizēta lietotā terminoloģija...

Otrdien, 9.aprīlī, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, kas noteic, ka turpmāk Uzņēmumu reģistram (UR) vairs nebūs obligāti jāizsniedz reģistrācijas apliecība reģistrētajiem tiesību subjektiem. Tam vienkārši vairs nav juridiskās nozīmes, jo šobrīd reģistrācijas apliecības pilnībā aizstāj elektroniskie reģistra ieraksti. Likumprojekts gan vēl jāatbalsta Saeimai. Gadījumā, ja persona tomēr vēlēsies saņemt reģistrācijas apliecību, par to noteikta maksa, kas nepārsniedz ar šī pakalpojuma nodrošināšanu saistītos administratīvos izdevumus. Vienlaikus ir izstrādāti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas paredz samazināt administratīvo slogu UR vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem, nosakot, ka nav nepieciešama reģistrācijas apliecības uzrādīšana, tās kopijas iesniegšana vai citas atsauces uz reģistrācijas apliecības norādīšanu, iesniedzot dokumentus valsts vai pašvaldību institūcijās, lai persona saņemtu kādu valsts pakalpojumu vai nokārtotu saistības ar valsti. Valsts iestādes nepieciešamo informāciju par tiesību subjektiem gūs nepastarpināti no UR. Tāpat likumprojekts paredz, ka gan personām, gan...

Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā „Rīcības plāns elektroenerģijas kopējās cena pieauguma risku ierobežošanai” piedāvātie pasākumi, lai ierobežotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jeb tarifā iekļautā subsīdiju apjoma turpmāku pieaugumu, ar konkrētiem izpildes termiņiem otrdien, 9. aprīlī, tika atbalstīti Ministru kabinetā, uzdodot EM piedāvātajos termiņos sagatavot nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus pasākumu īstenošanai. Būtiskākie pasākumi, kurus šajā plānā paredz EM, ir: pastiprināta esošo staciju kontrole – projektu kontroles grupas izveidošana, neatkarīga auditora apstiprināti gada pārskati, kā arī nodokļu nomaksas pārbaude; OIK budžeta fonda izveide – sākotnējā iecere paredz no AS „Latvenergo” peļņas ieskaitījumiem kompensēt subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, starpību starp paaugstināto tarifu un elektrības tirgus cenu, lai panāktu vispārēju OIK samazinājumu un īstenotu fokusētas sociālās programmas. Ministru kabinets vienojās, ka detalizēts OIK fonda darbības modelis EM sadarbībā ar Finanšu ministriju ir jāizstrādā līdz š.g.15.maijam. EM, strādājot pie vispārējās OIK sistēmas sakārtošanas un vēsturiski uzņemto ievērojamo saistību...

Otrdien, 9. aprīlī, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 24.augusta noteikumos Nr.802 "Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi". Tie paredz kārtību, kādā pašvaldības aprēķina NĪN prognozi nākamajam taksācijas periodam, sākot no 2014. gada. NĪN ieņēmumu prognoze tiek izmantota pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam. Noteikumu projektā ir norādīts, ka prognozētā NĪN apjomu pašvaldība samazina no taksācijas gadā aprēķinātajiem un piešķirtajiem atvieglojumiem trūcīgām un maznodrošinātām personām par mājokļiem piekritīgo zemi. Tāpat noteikumi paredz, ka prognozētā NĪN apjomu pašvaldība samazina par 50% no taksācijas gadā personai aprēķinātās nodokļa summas par mājokļiem un tiem piekritīgo zemi, ja šai personai (pašai vai kopā ar laulāto) vai tās laulātajam taksācijas gada 1. janvārī ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem. Kopējā nodokļa izpilde, pagājušo gadu noslēdzot, par 16 miljoniem latu pārsniedza 2013. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā iekļauto prognozi. Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības aprēķināto...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām un nozaru ministrijām izstrādājusi un otrdien, 9.aprīlī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par "Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2012.gadam" uzdevuma izpildi un situācijas izpēti un rekomendācijām atļauju izsniegšanai elektroniskā formā" un apstiprināts ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2013.-2014.gadam. Plānā iekļauti 32 pasākumi, kuru īstenošana virzīšot Latviju tuvāk izcilai uzņēmējdarbības videi un augstākai vietai starptautiskajā Pasaules Bankas Doing Business indeksā. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2013.-2104.gadam izstrādes procesā uzsvars likts tieši uz Doing Business 2013.gada ietverto rādītāju uzlabošanu, ņemot vērā pasaules labās prakses analīzi, un tādu pasākumu izvirzīšanu, kas paredz iespēju saņemt kvalitatīvākus e-pakalpojumus, tādējādi atvieglojot uzņēmēju saimniecisko darbību. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2013.-2014.gadam ir paredzēti 32 pasākumi, no kuriem nozīmīgākie ir šādi: uzņēmējdarbības uzsākšanā: izvērtēt uzņēmumu (t.sk. mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrācijas procesa optimizācijas iespēju, samazināt nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija, paplašināt...

Izvērtējot „klusēšanas – piekrišanas” principa ieviešanu un piemērošanu administratīvajā praksē, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 2012.gadā tas jau veiksmīgi ieviests un tiek pielietots 9 valsts pārvaldes sniegtajos pakalpojumos, tuvākajā laikā tas tiks piemērots vēl 3 pakalpojumu sniegšanā, savukārt līdz 2013.gada beigām „klusēšanas – piekrišanas” principu plānots ieviest vēl 3 pakalpojumu sniegšanā. Otrdien, 9.aprīlī, Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrija iepazīstināja ministrus ar informatīvo ziņojumu "Par Pasākumu plānā "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo institūciju administratīvajā praksē noteikto uzdevumu izpildes gaitu". „Klusēšanas ‒ piekrišanas” princips paredz, ka, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un tas ir tiesīgs uzsākt paredzētā pakalpojuma sniegšanu. „Klusēšanas – piekrišanas” principa ieviešana valsts pārvaldes sniegtajos pakalpojumos ir būtisks solis administratīvo šķēršļu mazināšanā, tas ļauj ne tikai atvieglot uzņēmējdarbības veikšanu, samazinot gan komersanta izmaksas, gan dažādās birokrātiskās procedūrās patērēto laiku, bet arī padarot...

Tieslietu padome, pēc Saeimas Juridiskās komisijas lūguma izskatot likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", ko Valsts prezidents nodevis otrreizējai caurlūkošanai, atbalstīja likumprojektā paredzēto regulējumu noteikt konkrētu vienu tiesu lietu izskatīšanai par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Savukārt par otru problēmjautājumu, uz ko uzmanību vērsis Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments, Tieslietu padomes balsojums bija negatīvs. Tieslietu padome neatbalsta likumā noteikto kārtību, ka rajona (pilsētas) tiesas spriedums lietās par kapitālsabiedrību (akcionāru) sapulču lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tieslietu padomes diskusijās pārliecinošāks atbalsts bija priekšlikumam, ja ir jāatkāpjas no principa par lietu izskatīšanu trīs tiesu instancēs, tad šīs lietas būtu pārskatāmas apelācijas, nevis kasācijas kārtībā. Tas ļautu Senāta resursu virzīt principiālu tiesību normu piemērošanas jautājumu izlemšanai, un vienlaikus sekmētu šo uzņēmējiem un investoriem svarīgo lietu ātrāku izskatīšanu. Apelācijas kārtībā, vēlreiz pārbaudot gan fakta, gan arī tiesību jautājumus, iespējams ātrāk atrisināt problēmas, nekā to darot caur kasācijas instanci, kas nevērtētu pierādījumus,...

Lai samazinātu administratīvo slogu un nekustamā īpašuma reģistrācijā veicamo procedūru skaitu, kā arī nodrošinātu virkni pilnveidojumus kvalitatīvākam zemesgrāmatu pakalpojumam, uzsākts projekts „Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai - 1.kārta", vēsta Tiesu administrācija. Zemesgrāmatu nodaļu klientiem, nekustamo īpašumu īpašniekiem, pašvaldībām un valsts iestādēm, nevajadzēs atkārtoti iesniegt jau citas nodaļas rīcībā esoša dokumenta kopiju. Pēc grozījumu Zemesgrāmatu likumā pieņemšanas un spēkā stāšanās, nodaļas savā starpā ar šo informāciju varēs apmainīties elektroniski. Projekta rezultāti nodrošinās līdz šim tikai papīra dokumentu apriti arī elektroniskā formā. Paredzams, ka rezultātā valsts pārvaldē panāks finanšu un cilvēkresursu ietaupījumus institūcijām, kas iegūst informāciju no zemesgrāmatu nodaļām. Lai vienkāršotu un uzlabotu zemesgrāmatu nodaļu darba procesus un samazinātu uzturēšanas izmaksas, paredzēts arī izstrādāt un ieviest vienotu elektroniskā arhīva sistēmu un būs iespējama arhīva lietu pieejamība neatkarīgi no nekustamā īpašuma atrašanās vietas un garantēs darba nepārtrauktības principu visās zemesgrāmatu nodaļās. Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata (VVDZ) papildināta ar...

Otrdien, 9.aprīlī, valdība atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", kas veicinās pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem. Izmaiņas normatīvajos aktos paredz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2011/82/ES, jo līdz tās pieņemšanas brīdim nepastāvēja regulējums, kas veicinātu šādas informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Valdībā apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", pamatojoties uz direktīvā noteikto, paredz pamatprincipus normatīvajam regulējumam, lai varētu veikt informācijas apmaiņu ar citām ES dalībvalstīm par noteiktiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas minēti direktīvā. Latvijas kompetentās iestādes būs tiesīgas izmantot citu ES dalībvalstu transportlīdzekļu reģistrācijas datus (datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku un turētāju), kā arī piešķirt citām ES dalībvalstīm tiesības izmantot minēto informāciju. Likumprojekts nosaka pārkāpumus, par kuriem tiks nodrošināta informācijas apmaiņa, kā arī iestādi, kas veiks valsts kontaktpunkta funkcijas. Par kontaktpunkta funkciju deleģēšanu paredzamas diskusijas Saeimā. Likumprojektā arī ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt pārrobežas informācijas apmaiņas kārtību starp ES dalībvalstīm. Jaunais regulējums attieksies uz...

No 2014.gada 1.janvāra Labklājības ministrija (LM) plāno palielināt valsts atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Iecerēts palielināt gan kopšanas pabalstu pieaugušajiem, gan valsts sniegto atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šādas ieceres ietvertas LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Par valsts atbalsta palielināšanu personām ar invaliditāti, kuru plāno izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 11.aprīlī. 2014.gadā par 50 latiem mēnesī plānots palielināt pabalsta apmēru cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama kopšana. Plānots, ka pabalsts no esošajiem 100 latiem pieaugs līdz 150 latiem mēnesī. Pabalstu iecerēts palielināt, lai to pielīdzinātu bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēram. Tas nozīmē, ka cilvēkam ar ļoti smagu invaliditāti, kuram nepieciešama nepārtraukta īpaša kopšana, sasniedzot 18 gadu vecumu, valsts atbalsts paliks līdzšinējā 150 latu apmērā ik mēnesi. LM aprēķini liecina, ka palielināto pabalstu saņemtu 11,5 tūkstoši cilvēku. 2012.gada decembrī pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, saņēma 11 480 cilvēki. Tāpat no 2014.gada 1.janvāra...