JAUNUMI

Lielākā daļa (61%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka nozīmīgākais Latvijas ilgtermiņa attīstības pamatnosacījums uzņēmējdarbības kontekstā ir sakārtota darba vide un rūpes par darbinieku, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu (KIAI) veiktā pētījuma dati. Darba vide ir viena no piecām jomām Ilgtspējas indeksā, kurā savu "veselības pārbaudi" jau ceturto gadu veic Latvijas uzņēmumi un kurā līdz šim uzrādīti viszemākie rezultāti. Ilgtspējas indeksa autori un īstenotāji - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un KIAI - atzīst, ka dalībuzņēmumi ar katru gadu kļūst aizvien sakārtotāki, apliecinot labāku izpratni par ilgtspējīgu biznesa attīstību. Neraugoties uz to, līdz šim uzņēmumi visvājāko sniegumu ir uzrādījuši tieši darba vides sadaļā, kurā tiek analizētas to īstenotās aktivitātes darbinieku attīstībai, kā arī drošības un labsajūtas sekmēšanai darbā. Šogad Ilgtspējas indeksā piedalās 72 Latvijas uzņēmumi, kuru kopējais darbinieku skaits pārsniedz 30 000. Lai noskaidrotu, vai un kā šī novērtējuma dalībuzņēmumu sniegums gan darba...

Šā gada pirmajā ceturksnī valsts konsolidētajā kopbudžetā labvēlīgu situāciju nodrošināja labi nodokļu ieņēmumi, kā arī budžetā saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšanai. Saskaņā ar Valsts kases datiem, janvārī-martā kopbudžetā bija izveidojies finansiālais pārpalikums 31,8 miljonu latu apmērā, ko noteica 11,7 miljonu latu deficīts valsts konsolidētajā budžetā un 43,5 miljonu latu pārpalikums pašvaldību konsolidētajā budžetā. Ieņēmumi pieauga straujāk nekā izdevumi un, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, šā gada pirmajos trīs mēnešos kopbudžeta bilance uzlabojās par 75,8 miljoniem latu. Vienlaikus Finanšu ministrija informē, ka saskaņā ar 2013. gada aprīļa valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas datiem vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai 2012. gadā bija 187,2 miljoni lati jeb 1,2% no IKP, kas ir ievērojami zemāks nekā iepriekš noteiktais mērķis 1,9% no IKP. Atbilstoši jaunākajiem aprēķiniem, 2013. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 1,1% no IKP apmērā. Janvārī-martā kopbudžeta ieņēmumi, salīdzinot...

Vairums Latvijas iedzīvotāju savu pašreizējo finanšu stāvokli raksturo kā samērā saspringtu, savukārt iespējas veidot finanšu "drošības spilvenu" vērtē kā stipri ierobežotas. Katrs otrais jeb 50% aptaujāto šobrīd nespēj atlicināt kaut minimālu summu uzkrājumiem un atzīst, ka visu nopelnīto iztērē ikdienas vajadzībām. Vienlaikus sev pieejamos brīvos finanšu līdzekļus iedzīvotāji daudz labprātāk izvēlētos tērēt dažādu vēlmju piepildīšanai, nevis uzkrājumu veidošanai "nebaltai dienai", liecina Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Sīkāk aptaujas rezultāti tiks prezentēti šo ceturtdien, 25. aprīlī.

Izdevniecībā Lietišķās informācijas dienests iznākusi jauna grāmata sērijā Bilances Bibliotēka! Zita Janitēna IEVADS DOKUMENTU PĀRVALDĪBĀ Grāmata ir praktisks palīgs katram, kurš vēlas pārzināt lietvedības jomu, kā arī profesionāļiem, kuri vēlas atsvaidzināt zināšanas. Grāmatas autore, lietvedības speciāliste ar 18 gadu pieredzi Mg.hist. Zita Janitēna jau desmit gadus vada seminārus par dokumentu pārvaldības tematiku. Šai darbā izmantota jaunākā normatīvā regulējuma prasības, par ko lielu paldies ievadvārdos izteic Līga Kokare, Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Kancelejas vadītāja. Kā redzams grāmatas noslēgumā norādītajā normatīvo aktu uzskaitījumā, dokumentu pārvaldības jomā saistoši var būt vismaz piecpadsmit dažādi likumi un tikpat daudz Ministru kabineta noteikumi. Autore lasītājam sniegs atbildes uz tādiem jautājumiem, kā: Kā uzrakstīt iesniegumu vai vēstuli tā, lai saņēmējam par mums rastos pozitīvs viedoklis? Kas dokumentiem piešķir juridisko spēku? Kā papīra formāta dokumentu pārvērst un uzglabāt elektroniski? Kā pareizi organizēt saņemto dokumentu apriti? u.c. Grāmata sniedz praktiskus piemērus un atbildes uz jautājumiem par dokumentu sagatavošanu, noformēšanu, kārtošanu un...

Eiropas Komisijas 2013.gada 18.aprīļa regula №356 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) №356/2013 (2013.gada 18.aprīlis), ar ko apstiprina darbīgo vielu halosulfuronmetilu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) №1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) №540/2011 pielikumu»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 9.maiju.

Eiropas Komisijas 2013.gada 18.aprīļa regula №353 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) №353/2013 (2013.gada 18.aprīlis), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) №543/2011 attiecībā uz apjomiem, kuri iedarbina papildu nodokļu uzlikšanas mehānismu gurķiem, ķiršiem, izņemot skābos ķiršus, aprikozēm, tomātiem, plūmēm, persikiem, tostarp gludajiem persikiem un nektarīniem, un galda vīnogām»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 19.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 9.aprīļa noteikumi №198 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos №884 «Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa tiešo nodokļu jomā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un valstīm, ar kurām ir noslēgti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 20.aprīli.

Valsts ieņēmu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu „Par likuma “Par nodokļiem un nodevām” 11.pantā noteiktajiem valsts nodevas objektiem, normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts nodevas likmi, iestādēm, komersantiem, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem atbildīgi par valsts nodevas uzlikšanu un valsts budžeta ieņēmumu kontiem, kuros ieskaita attiecīgās valsts nodevas”. Informatīvo materiālu var lejuplādēt: Info par nodevas norm aktiem_aktualizeta 15 04 2013

Pēc medijos izskanējušās informācijas par uzņēmumu nepamatotu iekļaušanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu parādnieku datu bāzē, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) paziņojusi, ka datu bāzei steidzami nepieciešami sistēmas uzlabojumi, savukārt finanšu ministrs Andris Vilks uzdevis VID problēmu tuvākajā laikā novērst. Izveidojusies situācija esot skaidrojama ar apstākli, ka informācija par maksājumu līdz VID nenonāk vienlaicīgi ar maksājuma uzdevuma nosūtīšanas brīdi. Ja maksājums tiek veikts pēdējā termiņa dienā un VID datu bāze tiek aktualizēta nākamajā dienā, tiek radīts maldinošs ieraksts par neveiktu maksājumu un izveidojušos parādu. Tādējādi kļūdainā informācija par faktiski neesošiem nodokļu parādiem VID datu bāzē tika iekļauta tehnisku nepilnību rezultātā. "Maksājumu informācijas aizkavēšanās ir jāparedz, ģenerējot datus par nodokļu parādiem, un turpmāk nav pieļaujama maldinošu datu publiska pieejamība par uzņēmuma reputācijai tik nozīmīgu jautājumu. Esošās nepilnības datu apstrādē VID jānovērš tuvākajās dienās," uzsver finanšu ministrs Andris Vilks. Savukārt LDDK atzīmē, ka tās paustās bažas par jaunizveidotās datu bāzes informācijas kvalitāti un pieejamību...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegusi likumprojektu "Kredītbiroju likums", kurā noteikti kredītbiroja darbības un kredītinformācijas apstrādes nosacījumi, kredītinformācijas glabāšanas termiņi, kā arī kredītinformācijas izsniegšanas noteikumi un atbildība par kredītinformācijas apstrādi. Kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti un to darbības mērķis būs apstrādāt datus, kas ļautu saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir kredītbiroja dalībnieki, pirms līguma noslēgšanas novērtēt iespējamā klienta kredītspēju (spēju uzņemties finansiālās saistības) un likumprojektā paredzēts, ka kredītbiroji būs tiesīgi apkopot kredītinformāciju no kreditoriem (saimnieciskās darbības veicējiem) par saistību izpildes pārkāpumiem (parādiem), kā arī no attiecīgām Valsts informācijas sistēmām, kuru informācija jau patreiz tiek ņemta vērā, vērtējot personas kredītspēju. Sagaidāms, ka komersantiem (kredītbiroja dalībniekiem) kredītbiroji palīdzēs novērtēt iespējamā sadarbības partnera kredītrisku, tādējādi pasargājot tos no zaudējumiem, ko varētu radīt nenomaksāti rēķini un "sliktie" debitori, samazināt klientu nenokārtoto saistību apjomu un samazināt komersantu izmaksas par darījumu risku kontroli. Savukārt iedzīvotājiem kredītbiroju darbības rezultātā varētu tikt atvieglota piekļuve kredītresursiem un pakalpojumiem ar pēcapmaksu,...

Darba aizsardzības speciālistu novērojumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vieglprātīgi uztver ar darba drošību saistītos jautājumus, kā arī neatpazīst arodslimības un nav informēti par to profilakses iespējām. Piektdien, 19. aprīlī, Jelgavā, Vispasaules darba aizsardzības dienai veltītās konferences dalībnieki diskutēja par aktualitātēm darba aizsardzības jomā Zemgales reģionā un Latvijā kopumā, individuālo aizsardzības līdzekļu pielietojums arodslimību profilaksē u.c. jautājumiem. Pērn Latvijā reģistrēti 807 pirmreizējie arodslimnieki, no kuriem 73 diagnosticēti Zemgales reģionā. Kaut arī kopējais pirmreizējo arodslimnieku skaits Zemgalē nav augsts, tā dinamika ir negatīva - kopš 2010.gada šo arodslimnieku skaits reģionā palielinājies par teju 70% (2010.gadā diagnosticēti 63 arodslimnieki, bet 2011.gadā - 43). Visbiežāk Zemgales reģionā arodslimībām ir pakļauti veselības un sociālās aprūpes, kā arī tirdzniecības un pārtikas produktu ražošanas nozarēs strādājošie. Bet izplatītākie arodslimību iemesli ir piespiedu darba pozas, pārslodze un smagumu pārvietošana. "Kopējā situācija arodsaslimšanu jomā Zemgalē un valstī kopumā nav apmierinoša, jo šī ir tikai oficiālā statistika. Reālais arodslimnieku skaits varētu būt...

Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi vidēja termiņa politikas plānošanas dokumenta projektu "Transporta attīstības pamatnostādnes 2013. - 2020. gadam", kurš ceturtdien, 18.aprīlī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pamatnostādnes izstrādātas, ievērojot Eiropas transporta politikas Baltajā grāmatā noteikto mērķi - izveidot sistēmu, kas atbalsta Eiropas ekonomikas attīstību, paaugstina konkurētspēju un nodrošina augstas kvalitātes mobilitātes pakalpojumus, vienlaicīgi efektīvāk izmantojot resursus. - un izaicinājumus, izvērtējot ES Stratēģijā Baltijas jūras reģionam noteiktās prioritātes, mērķus un sasniedzamos rezultātus transporta jomā, nodrošinot atbilstību nacionālos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī nodrošinot sasaisti ar citu nozaru politikas plānošanas dokumentiem. Atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2014-2020 noteiktajam vadmotīvam "Ekonomikas izrāviens" un prioritātēm - "Tautas saimniecības izaugsme", "Cilvēka drošumspēja" un "Izaugsmi atbalstošas teritorijas", transporta politikas mērķis ir konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. ES fondus. Transporta politiku paredzēts īstenot divos darbības virzienos: Latvija - ilgtspējīgs transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējs; nodrošināta iekšējā un ārējā...

Lai izzinātu, kas uzņēmēju dzīvē mainīsies pēc 2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanām, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un biznesa augstskola "Turība" (Turība) aicina uzņēmējus uz priekšvēlēšanu diskusiju ar Rīgas mēra amata kandidātiem - "Rīgas atslēga - kuras partijas rokās?". Diskusijā piedalīsies piecu vadošo politisko partiju - partijas "Vienotība," "Zaļo un zemnieku savienība," politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs," partijas "Reformu Partija," ""Visu Latvijai" un "Tēvzemei un Brīvībai" / LNNK" - Rīgas mēra amata kandidāti: Sarmīte Ēlerte, Guntis Belēvičs un Armands Krauze, Nils Ušakovs, Inga Antāne, un Aleksandrs Kiršteins (Baibas Brokas vietā). LTRK ekspertu panelī, politiķus izprašņājam un viņu sniegtās atbildes vērtējam, redzēsim biedrības viceprezidentus Aigaru Rostovski un Lienīti Cauni, kā arī padomes locekli, Eksporta padomes priekšsēdētāju Normundu Bergu. Diskusiju moderēs LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Diskusijas fokusā sekojošs problēmjautājumu loks: Stimuli uzņēmējdarbības attīstībai - kas tiks darīts nākamajā periodā, lai Rīga piesaistītu investīcijas un veicinātu jaunu darba vietu radīšanu? (infrastruktūra, nodokļu atlaides, darbaspēks);...

Eiropas Parlaments ar 18. aprīļa balsojumu apstiprinājis grozījumus 2008. gada vīzu režīma nolīgumos ar Ukrainu un Moldovu, kas paredz atvieglot īslaicīgas uzturēšanās vīzu izsniegšanu iedzīvotājiem, kuru paredzētā uzturēšanās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas. Grozītais ES un Ukrainas vīzu režīma atvieglošanas nolīgums paredz vienkāršot prasības iesniedzamiem dokumentiem attiecībā uz ceļojuma nolūku. Tas attieksies uz plašu vīzas pieteikuma iesniedzēju loku, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, tehniskiem darbiniekiem, kas pavada žurnālistus, un profesiju pārstāvjiem, kas piedalās starptautiskās izstādēs, konferencēs un semināros. Nolīguma grozījumi atceļ 70 eiro lielo nodevu, kas līdz šim bija jāmaksā, piesakoties vīzai. Tajos arī precizēti noteikumi par vairākkārtējas ieceļošanas vīzu derīguma termiņu un paredzēts atbrīvojums no īslaicīgas uzturēšanās vīzas prasības tām Ukrainas valdības amatpersonām, kam ir biometriskās pases. Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegtajiem datiem, ES vīzu skaits, tostarp vairākkārtējas ieceļošanas vīzas, kas izsniegtas ukraiņiem laikā no 2009. līdz 2011. gadam, ir pieaudzis par 33,8%. Savukārt ES pilsoņi...

Ceturtdien, 18. aprīlī, Eiropas Parlaments apstiprināja vienotus noteikumus par to, kā ES dalībvalstīm vākt un apkopot datus par ES iedzīvotāju skaitu. Pamatoti ES mēroga dati ir vajadzīgi, lai aprēķinātu balsu sadalījumu balsojumos ar kvalificētu vairākumu Padomē, kā arī valstu tiesības pretendēt uz noteiktu ES finansējumu. Jaunie noteikumi paredz, ka ES dalībvalstīm būs jāiesniedz Eiropas Komisijai dati par "pastāvīgajiem iedzīvotājiem", t.i., par cilvēkiem, kas dalībvalstī dzīvo vismaz vienu gadu vai kuri ir ieradušies, lai tur uzturētos vismaz vienu gadu. Komisijas mērķis ir nodrošināt to, lai ikvienu iedzīvotāju pieskaitītu tikai vienreiz. Noteikumi ļaus dalībvalstīm konsekventi vākt kvalitatīvus iedzīvotāju uzskaites datus, ko izmantot, izstrādājot ES politiku, aprēķinot balsu sadalījumu starp dalībvalstīm balsojumos ar kvalificētu vairākumu Padomē un nosakot tiesības pretendēt uz ES finansējumu. Pašlaik ikviena dalībvalsts lieto savas metodes, kā noteikt un apkopot demogrāfiskos datus un statistiku un kā paziņot šo informāciju Komisijai. Komisijai reizi piecos gados būs jāziņo Parlamentam un Padomei par to, vai...