JAUNUMI

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka šī gada 15.aprīlī sākas "Platību maksājumu iesniegumu 2013.gadā" pieņemšana. Lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi vēlas pieteikties platību maksājumu saņemšanai, jāreģistrējas par LAD klientiem. To var izdarīt tās LAD reģionālās lauksamniecības pārvaldes (RLP) Klientu apkalpošanas un administratīvajā daļā, kuras teritorijā atrodas lielākā apsaimniekojamā lauksamniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība. No 15.aprīļa RLP būs pieejamas iesniegumu veidlapas un "Informatīvais materiāls platību maksājumu saņemšanai 2013.gadā". Savukārt lauku bloku kartes varēs saņemt tajā RLP, kurā 2012.gadā tika iesniegts platību maksājumu iesniegums. Aizpildīts iesniegums (tai skaitā iesnieguma pielikumi, ja ir aktīvas vides un lauku ainavas uzlabošanas pasākumu saistības) un lauku bloku kartes ar precīzi iezīmētām platībām LAD jāiesniedz līdz 2013.gada 15.maijam. Dokumenti tiks pieņemti arī līdz 10.jūnijam (ieskaitot), taču piemērojot 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu pēc 15.maija. LAD klienti, kuri ir reģistrējušies kā EPS lietotāji, platību maksājumu iesniegumu 2013.gadam var iesniegt jau no šī gada 8.aprīļa. Ja lauksaimnieka izaudzētā...

Otrdien, 9.aprīlī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Likumprojekts precizē kārtību, kādā tiek sniegta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tiem patvēruma meklētājiem, kuri iesnieguši iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā robežšķērsošanas vietā un Patvēruma likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ir aizturēti un izmitināti Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās un to iesniegumi tiek izskatīti saīsinātā kārtībā, pieņemot lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu. Likumprojekts vēl jāatbalsta Saeimai. Šajā gadījumā valsts nodrošināto juridisko palīdzību patvēruma meklētājs varēs pieprasīt vienas dienas laikā no lēmuma par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu paziņošanas dienas. Valsts robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā, pēc tam, kad saņems patvēruma meklētāja pieprasījumu nodrošināt valsts apmaksātu juridisko palīdzību, uzaicinās juridiskās palīdzības sniedzēju no saraksta, ko sagatavojusi Juridiskās palīdzības administrācija. Minēto sarakstu Juridiskās palīdzības administrācija sastādīs reizi kalendārā...

No 15.līdz19.aprīlī tiek rīkota Emocionālās veselības nedēļa, kas šajā pavasarī veltīta tēmai "Psihoemocionālā veselība darbā". Pasaules Veselības Organizācija ir atzinusi, ka jau 2030. gadā stress un depresija būs viens no vadošajiem darba nespēju izraisošajiem iemesliem. Kāda ir situācija Latvijā? Kāds ir emocionālais stāvoklis darbā? Cik darba devējam ir svarīgs darbinieku emocionālais stāvoklis? Kā būtu jārīkojas darba devējam, ja darbinieku skārušas emocionālas problēmas? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnika Emocionālās veselības nedēļas ietvaros organizē apaļā galda diskusiju, kur aicināti eksperti, lai sniegtu savu vērtējumu par emocionālo problēmu ietekmi uz darbinieku veselību, darba kvalitāti un produktivitāti, kā arī par iespējamiem risinājumiem un profilaksi. Diskusijas dalībnieki: • Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore • Eva Selga, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas prezidente • Agita Kalviņa, RISEBA Personāla vadības programmas zinātniskā konsultante • Jānis Lucaus, BTA valdes priekšsēdētājs • Armands Ploriņš, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktors • Dzintars Mozgis, Slimību profilakses...

Zvērinātu advokātu birojs SORAINEN atgādina, ka tuvojas termiņš gada pārskata iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Saskaņā ar Gada pārskatu likumu visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (tātad, ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, ne vēlāk kā līdz 30.aprīlim) VID jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats. Izņēmums ir lielākas komercsabiedrības, kuras, ja tās atbilst Gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, gada pārskatu iesniedz ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Papildus gada pārskatam un revidenta atzinumam par gada pārskatu (tām sabiedrībām, kuras sasniedz Gada pārskatu likumā noteiktos kritērijus, kā arī sabiedrībām, kuru statūtos vai dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumā ir noteikts, ka gada pārskatu pārbauda revidents), saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem pirms gada pārskata apstiprināšanas ir nepieciešams sagatavot arī valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu (zaudējumu gadījumā – par finanšu stāvokļa uzlabošanu) un padomes ziņojumu par gada pārskatu...

Ekonomikas ministrija (EM), izanalizējot starptautisko pieredzi un Latvijas specifisko situāciju, ir izstrādājusi un darba grupas ietvaros apspriedusi priekšlikumus patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma pilnveidei, kas nodrošinātu stingrāku ātro kredītu jomas regulējumu un efektīvāku patērētāju interešu aizsardzību. Priekšlikumi paredz aizliegt bezatbildīgu aizņemšanos veicinošu reklāmu, ierobežo gada procentu likmi (GPL) līdz 100% un nosaka nokavējuma procentu apmēra robežu, kā arī stigrākas prasības pārbaudīt kredītņēmēja maksātspēju. Attiecībā uz kreditēšanas pakalpojumu reklāmu EM izstrādātais priekšlikumsparedz aizliegt reklamēt patērētāju kreditēšanas pakalpojumu, kas pēc sava satura veicina bezatbildīgu aizņemšanos, t.sk., reklāmas, kas mudina vai var mudināt patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti, rada šķietamu iespaidu, ka kreditēšanas pakalpojums tiek sniegts bez maksas,rada iespaidu, ka kredīta saņemšana ir bez riska vai viegls veids, kā atrisināt finansiālās problēmas. Jau šobrīd ir aizliegtas reklāmas, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos, taču sagatavotie priekšlikumi sniegs uzskatāmāku un saprotamāku gadījumu uzskaitījumu, kuros reklāma atzīstama par bezatbildīgu aizņemšanos veicinošu, tādējādi atvieglojot, gan uzraudzības iestāžu darbu reklāmu kontrolē, gan arī...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, konstatējot vairāku pašvaldību saistošo noteikumu neatbilstību jaunajam priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumam, aicina pašvaldības tos operatīvi pārskatīt un saskaņot ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kas stājās spēkā šī gada 1.janvārī. „Īsi pirms šī gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanām esam konstatējuši, ka vairākās pašvaldībās, tostarp Jūrmalā, Liepājā un Valmierā, izdotie saistošie noteikumi par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas kārtību un ierobežojumiem neatbilst jaunajam priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumam, tādējādi nenodrošinot politiskajām partijām un apvienībām likumā paredzētās tiesības,” pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. „Dažās pašvaldībās saistošie noteikumi paredz, ka priekšvēlēšanu reklāmu atļauts izvietot trīs mēnešus pirms vēlēšanām, kaut gan jaunais likums nosaka, ka aģitācijas periods ilgst no 120.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai. Tāpat vēl ir pašvaldības, kurās politisko reklāmu atļauts izvietot tikai politiskajām organizācijām un to apvienībām, kuru kandidātu saraksti ir reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā, lai gan saskaņā ar jauno likumu priekšvēlēšanu aģitāciju var veikt politiskā partija, partiju apvienība, vēlētāju...

Vakar, 8.aprīlī, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valde, atbalstot Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) uzsākto parakstu vākšanas kampaņu pensiju indeksācijas atsākšanai jau no šī gada oktobra un par periodu, kopš indeksācija tika "iesaldēta" 2009.gadā, nolēma ceturto reizi gatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā. Jau pagājušā gada 24.septembrī ZZS paziņoja, ka pensiju indeksācijai atbilstoši likumdošanai jānotiek katru gadu, un rosināja indeksāciju atsākt, sākot ar 2013.gadu. ZZS aicināja valdību 2013.gada budžetā paredzēt līdzekļus pensiju indeksācijai un koalīcijas pārstāvjus būt atbildīgiem pret mazaizsargātāko sabiedrības daļu, un paralēli gandarījumam par straujiem ekonomikas attīstības tempiem nepasliktināt dzīves līmeni apmēram pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju. ZZS frakcijas deputāti trīs reizes gatavoja un iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektus "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", taču koalīcijas partijas tos nav atbalstījušas. Šobrīd valsts pensiju indeksācija līdz 2014.gada 1.janvārim ir iesaldēta. 2014.gadā plānots atsākt visu pensiju indeksāciju vienu reizi gadā - 1.oktobrī, ņemot vērā tikai patēriņa cenu (inflācijas) indeksu. Pensionāru federācija pirms aptuveni mēneša sāka vākt iedzīvotāju parakstus...

Ekonomikas ministrijas darba grupa kopā ar Siltumapgādes uzņēmumu asociāciju līdz 1.jūlijam sagatavos detalizētu plānu par nepieciešamajiem valsts atbalsta pasākumiem, to finansējumu un laika grafiku, lai koģenerācijas stacijas varētu pāriet uz efektīvākām siltuma ražošanas sistēmām un vietējo resursu izmantošanu siltuma ražošanā. Mērķis ir kopīgi ar siltuma ražotājiem izstrādāt nepieciešamos rīcības soļus, lai obligātās iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanas pasākumi un izmaiņas, kas vērstas uz visu patērētāju izmaksu samazināšanu, iespējami mazāk ietekmētu atsevišķas pašvaldības un siltuma ražotājus. Jau šajā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu periodā EM ir atbalstījusi siltuma ražotāju pāreju uz alternatīviem energoresursiem un arī īstenojusi plašu programmu centralizētās siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai. Šīs programmas plānots turpināt arī nākamajā plānošanas periodā, lai siltuma ražotāji, īpaši tie, kurus skars izmaiņas OIK atbalsta sistēmā, varētu pakāpeniski pārorientēt savu darbību, uzlabot efektivitāti un pāriet uz alternatīviem siltuma ražošanas avotiem, mērķtiecīgi samazinot arī dabasgāzes kā ražošanas avota dominējošo lomu siltumenerģijas ražošanā. Ekonomikas ministrija šiem mērķiem paredzējusi būtiskus līdzekļus ES Kohēzijas...

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju ticība reģiona ekonomiskajai stabilitātei un izaugsmei turpina palielināties, un vairākums prognozē valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2013. gadā no 2% līdz 4% (75% - Latvijā, 79% - Lietuvā un 80% - Igaunijā), liecina KPMG jaunākais Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas Pulss 2013. Salīdzinoši nedaudz lielāku optimismu pauž Latvijas uzņēmēji - 9% Latvijas respondentu uzskata, ka IKP 2013. gadā varētu pieaugt pat vairāk nekā 4%. Savukārt Igaunijā un Lietuvā šādas prognozes izteica tikai 3% respondentu. Arī pagājušajā gadā visu trīs Baltijas valstu uzņēmēju viedoklis par valstu IKP izaugsmi bija salīdzinoši līdzīgs - divas trešdaļas respondentu norādīja, ka ekonomika pieaugs no 0% līdz 2,9% (Latvijā - 68%, Lietuvā un Igaunijā - 67%), savukārt gandrīz trešdaļa prognozēja izaugsmi no 3% līdz 6% (Latvijā - 28%, Lietuvā - 25%, Igaunijā - 27%). Armine Movsisjana, KPMG Baltics SIA partnere uzskata, ka "Baltijas valstu uzņēmēju viedoklis kopumā atbilst 2013. gada februārī publiskotajām...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir paudusi kritiku Autortiesību likuma grozījumiem pašreiz piedāvātajā redakcijā. LTRK uzskata, ka šie grozījumi nenovērš situāciju, kad t.s. „autortiesību nodeva" arī turpmāk par mūzikas (t.sk. radio) klausīšanos tiks piemērota slēgta tipa birojiem - tādiem, kuros apmeklētāji tiek pieņemti pēc iepriekšēja pieraksta - ražošanas telpām un pat ārstniecības iestādēm - ir pārliecināti uzņēmēji. Šobrīd Kultūras ministrijas piedāvātā un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalstītā publiskā izpildījuma definīcija skan sekojoši - "publiskais izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesumu, atskaņojumu vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veiktu izmantojumu, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem". LTRK biedri - uzņēmēji - uzskata, ka precīzi definējams publiskā izpildījuma jēdziens, tajā ietverot arī atrunu par tieša vai netieša ekonomiska / komerciāla labuma gūšanu - tas novērsīs neskaidrības, kas saistītas ar atlīdzības par publisku izpildījumu...

Mazliet vairāk nekā puse (52%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem piekrīt Valsts prezidenta Andra Bērziņa konstitucionālās reformas ierosinājumam, kas paredz, ka ministru kabinetu pēc savas izvēles nokomplektētu premjers, nevis tos deleģētu partijas. No aptaujātajiem 14% iedzīvotāju šo domu atbalsta noteikti, bet 38% - atbild ar "drīzāk jā". To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, aprīlī veiktais pētījums. Savukārt 29% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta valsts prezidenta izteikto priekšlikumu par ministru izvēles nodošanu premjera kompetencē (11% - noteikti nē; 18% - drīzāk nē). Valdības veidošanas modeļa pārmaiņas salīdzinoši biežāk neatbalsta sievietes. Piektdaļai (19%) aptaujāto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa par šo jautājumu. Salīdzinoši biežāk viedokli par A.Bērziņa izteikto priekšlikumu - ministru izvēles nodošanu premjera kompetencē - ir grūti paust iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Par aptauju Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju...

Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2013 Latvija 185 valstu konkurencē ierindota augstajā 25.vietā un atrodas 8.vietā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, vēstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informācijā. Latvijas vērtējums ir krities salīdzinoši ar vērtējumu gadu iepriekš – Latvija Doing Business 2012 bija 21.vietā starp 183 pasaules valstīm un 7.vietā – starp ES dalībvalstīm, piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Īrijai, Somijai, Zviedrijai, Vācijai un Igaunijai. Vērtējot kaimiņvalstis, Igaunija ir zaudējusi savas pozīcijas par 2 vietām (no 19.vietas uz 21.vietu), savukārt Lietuva saglabājusi nemainīgu pozīciju - tāpat kā gadu iepriekš (27.vieta). Latvija abas kaimiņvalstis apsteidz maksātnespējas un kredītu reģistra indikatoros. Visas trīs Baltijas valstis ir vērtētas vienlīdzīgi investoru tiesību aizsardzības jomā. Igaunija un Lietuva apsteidz Latviju sekojošās pozīcijās: Igaunija – uzņēmējdarbības uzsākšanā, būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma reģistrācijā, nodokļu maksāšanā, pārrobežu tirdzniecībā, Lietuva – būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma reģistrācijā un līgumu izpildē. Doing Business 2013.gadam pētījumā uzņēmējdarbības vide vērtēta 10 aspektos un Latvijas...

Rīt kārtējā Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna projektu 2013.-2014.gadam (Plāns 2013.-2014.gadam). Kā norādītsprojekta kopsavilkumā, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna mērķis ir pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, lai nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un nedublēšanos, kā arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu attīstību dažādos ciklus. Plāna 2013.-2014.gadam mērķis ir „vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu” un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kuriem ir ietekme uz Latvijas rādītājiem Doing Business pētījumā, galvenokārt sekojošās jomās. Uzņēmējdarbības uzsākšanā, neskatoties uz ieviesto uzņēmumu elektronisko reģistrāciju Komercreģistrā Latvijas valsts portālā www.latvija.lv, ir jāizvērtē uzņēmumu (t.sk., mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrācijas procesa optimizācijas iespēju, samazināt nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija, paplašināt e-paraksta funkcionalitāti uzņēmumu reģistrācijai portālā www.latvija.lv, u.c. Plānā paredzēto pasākumu ieviešana un ieviestā uzņēmumu elektroniskā reģistrācija Komercreģistrā Latvijas valsts portālā www.latvija.lv kopumā nodrošinātu Latvijas kāpumu uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā par 39 vietām (no 59.vietas...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi materiālu par nodokļu politikas mērķiem, pamatprincipiem un sasniedzamajiem rezultātiem 2013.-2016.gadā. Materiālā atspoguļoti nodokļu politikas virzieni un FM atbildība šīs politikas veidošanā attiecībā uz nodokļu veidiem, kam apliekamā objekta politika tiek veidota citu ministriju līmenī. „Nodokļu politika ir instruments sociālās nevienlīdzības mazināšanai, kas ir viena no galvenajām valdības prioritātēm. Risinājumiem ir jābūt vienkāršiem, saprotamiem un taisnīgiem, lai ieguvumus no valsts izaugsmes visdrīzākajā laikā sajustu ikkatrs Latvijas iedzīvotājs, it sevišķi strādājošas ģimenes ar bērniem un iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem,” atzīmē finanšu ministrs Andris Vilks. Nodokļu politikas galvenie mērķi ir nodrošināt stabilus ieņēmumus valsts un pašvaldību funkciju finansēšanai, panākt, lai nodokļu likmes būtu stabilas un prognozējamas, veicināt tautsaimniecības konkurētspēju un veidot sociāli taisnīgu nodokļu sistēmu. Tāpat sekmīgai nodokļu politikas īstenošanai definēti vairāki pamatprincipi, piemēram, efektivitāte, taisnīgums, vienkāršība, savlaicīgums un citi. Nodokļu politikas sasniedzamie rezultāti 2013. – 2016.gadam definēti šādi: 1) nodokļu ieņēmumi ir aptuveni 1/3 no IKP līmenī; 2) saglabāta...

Pirmdien, 8. aprīlī, Ministru kabineta komitejas sēdē skatīs likumprojektu "Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums", ar kuru paredzēts ieviest ES direktīvu 2011/61/ES, lai stingrāk regulētu finanšu tirgus alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus. Likums noteiks vienotu regulējumu visiem pārvaldniekiem, kuri pārvalda alternatīvos ieguldījumu fondus. Šī mērķa ietvaros tiks noteikts alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku tiesiskais statuss, reglamentēta to darbība, informācijas atklāšanas prasības, atbildība un uzraudzība, lai novērstu ar alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbību saistīto varbūtējo risku negatīvo ietekmi uz finanšu sistēmu un veicinātu efektīvu uzraudzības institūciju sadarbību šo risku uzraudzībā un mazināšanā. Likums paredz, ka noteiktos gadījumos, ja tiek izpildīti atsevišķi kritēriji, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem būs jāreģistrējas (un jāreģistrē paši fondi) vai jāsaņem licence. Tāpat tiek paredzēts, ka alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki kļūs par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzības subjektiem. Eiropas mērogā par nepieciešamību stingrāk regulēt alternatīvo ieguldījumu fondu (hedžfondu, riska kapitāla fondu, privātā kapitāla fondu, nekustamā īpašuma fondu u.c.) darbību sāka spriest pēc...