JAUNUMI

Sākot 2014.-2020. gada Eiropas Savienības (ES) fondu perioda plānošanu, ir aktualizējies jautājums par pilnvērtīgu nevalstisko partneru iesaisti ES fondu plānošanā, uzraudzībā un īstenošanā, vēstī Finanšu ministrija. Partnerības princips vienmēr ir bijis neatņemama ES fondu investīciju veikšanas sastāvdaļa. Nevalstiskais sektors ir plaši pārstāvēts ES fondu uzraudzības komitejā un Pagaidu uzraudzības komitejā, kuras mērķis ir diskutēt un lemt par investīciju mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem, projektu atlases kritērijiem, kā arī uzraudzīt finansēto pasākumu ieviešanu un definēto mērķu sasniegšanu. Nevalstisko partneru kapacitātes stiprināšanai ir pieejami 4,67 miljoni latu 2007.-2013. gada plānošanas periodā Eiropas Sociālā fonda (ESF) ietvaros un 7,6 miljoni latu 2009.-2014. gada Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ietvaros. Vērtējot līdzšinējo pieredzi, Finanšu ministrija uzskata, ka nepieciešama tālāka diskusija un vairākos aspektos partnerība ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) nākamajā plānošanas periodā ir jāpilnveido un jāpaplašina. Līdzšinējā pieeja NVO kapacitātes stiprināšanai dažkārt ir ierobežojusi iespējas mērķtiecīgi izmantot valsts un nevalstiskā sektora sadarbības potenciālu ES fondu investīciju mērķu sasniegšanā,...

Ceturtdien, 25.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Satiksmes ministrijas jaunā redakcijā izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Noteikumi par valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pakalpojumu cenrādi"". Noteikumu projekts sagatavots, ievērojot to, ka jau iepriekš valdība MK noteikumos Nr.619 "Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju apmācību, sertificēšanu un reģistrāciju" atpūtas kuģu vadītāju sertifikāciju uzticēja nodrošināt Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD). Atbilstoši tam MK jānosaka arī maksa par kuģu vadītāju sertifikāciju. Noteikumu projekts sagatavots jaunā redakcijā, jo 2013.gada 1.janvārī stājies spēkā Pievienotās vērtības nodokļa likums, kas nosaka atšķirīgu pievienotās vērtības nodokļa likmi nekā tas noteikts spēkā esošajā pakalpojumu cenrādī. Vienlaikus jāuzsver, ka sagatavotā projekta rezultātā nepalielināsies CSDD sniegto pakalpojumu izmaksas. Minētais tiesību akta projekts attiecas uz starptautisko atpūtas kuģu vadītājiem un ūdens transportlīdzekļu īpašniekiem, kā arī komersantiem, kas nodarbojas ar ūdens transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu tirdzniecību. Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā dokumenta projekts izstrādāts sadarbībā ar biedrību "Latvijas Zēģelētāju savienība". Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo...

Labklājības ministrija ir sagatavojusi precizējumus Bāriņtiesu darbības noteikumos un Audžuģimeņu noteikumos, kas ceturtdien,25.aprīlī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Precizējumi noteikumos veikti, lai rīcībspējas tiesisko regulējumu ieviestu atbilstoši Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā šogad izdarītajām izmaiņām. Cilvēkiem ar ierobežotu rīcībspēju būs tiesības pretendēt uz audžuģimenes statusa piešķiršanu. Cilvēkam ar ierobežotu rīcībspēju, kā jebkuram citam cilvēkam, lai viņš varētu iegūt audžuģimenes statusu, būs jāatbilst vairākiem kritērijiem, kas noteikti Audžuģimeņu noteikumos. Piemēram, bāriņtiesa vērtēs cilvēka motivāciju kļūt par audžuģimeni, spējas pienācīgi aprūpēt bērnu u.c. Ja cilvēks neatbildīs šiem kritērijiem, bāriņtiesa audžuģimenes statusu nepiešķirs. Tāpat atbilstoši grozījumiem Civillikumā ir plānots precizēt terminu "bērna aprūpes tiesību atņemšana", ko plānots aizstāt ar terminu "aizgādības tiesību pārtraukšana". Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem, 2013.gada 1.javārī Latvijā bija 2357 rīcībnespējīgi cilvēki. No 2013.gada 1.janvāra šie cilvēki uzskatāmi par personām ar ierobežotu rīcībspēju.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts 25.aprīlī parakstījis vienošanos par sadarbību, gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā, kas sāksies 2015. gadā. Viens no jautājumiem, kas Latvijas prezidentūras laikā ir īpaši jāakcentē, ir informācijas sabiedrības attīstība un informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozīme un loma valstu ekonomiskajā izaugsmē un konkurētspējā, uzskata LIKTA. Starp LIKTA un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu parakstītais protokols paredz sadarbību kopīgu projektu un aktivitāšu organizēšanā Latvijas ES Padomes prezidentūras laikā. LIKTA jau iepriekš pārrunājusi ar sekretariātu vairāku IKT attīstības jautājumu iekļaušanu prezidentūras darba programmā un kopīgu aktivitāšu īstenošanu. Prioritāro jautājumu lokā IKT un informācijas sabiedrības jomā ir vienotas digitālās telpas attīstība ES, datu saglabāšana digitālajā vidē (digital data preservation) t.sk. kultūras mantojums e-vidē, platjoslas infrastruktūra, e-pārvaldes un e-pakalpojumu jautājumi, sadarbība latviešu un citu mazo valodu pilnvērtīgai attīstībai e-vidē, kā arī IKT izglītība un e-prasmes, īpaši uzsverot MVU un to kompetenci pielietot jaunākās...

Ministru kabineta 2013.gada 26.marta noteikumi №159 «Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 24.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №216 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumos №1209 «Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Saeimas 2013.gada 4.aprīļa likums «Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 9.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 9.aprīļa noteikumi №194 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 17.janvāra noteikumos №57 «Noteikumi par zāļu marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmajām prasībām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №219 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumos №70 «Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmām un deklarācijām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi №215 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 1.novembra noteikumos №1020 «Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu uzskaites un veselības stāvokļa novērošanas, kā arī slimību, invaliditātes un personas nāves cēloņsakarības ar Černobiļas atomelektrostacijas avāriju noteikšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Saeimas 2013.gada 4.aprīļa likums «Grozījums likumā «Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 9.maiju.

Saeimas 2013.gada 4.aprīļa likums «Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Saeimas 2013.gada 4.aprīļa likums «Grozījumi likumā «Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 9.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumi №211 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumos №344 «Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.aprīli.

Ceturtdien, 25. aprīlī, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika panākta vienošanās par minimālās algas paaugstināšanu 225 Ls apmērā no 2014. gada. Vienošanos atbalstījusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas iepriekš pret minimālās algas paaugstināšanu iebilda. "Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos minimālās algas paaugstināšana šādā apmērā ir samērīgs solis, tomēr tas joprojām neatceļ nepieciešamību domāt un rīkoties kompleksi - tostarp pārskatīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un izmantot citus instrumentus, kā paaugstināt iedzīvotāju labklājību un arī mazināt ēnu ekonomiku", saka LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Par neapliekamā minimuma un neapliekamā minimuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanu no nākamā gada lems nākamajā NTSP sēdē. Tāpat NTSP sedē puses vienojās par grozījumiem Darba likuma 45. pantā, kas paredz, ka turpmāk nevarēs slēgt ilgākus darba līgumus par pieciem gadiem. Par Darba likuma 68. un 110. pantu tika nolemts vēl 2 nedēļas turpināt diskusijas Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē. Puses vienojās par sekojošiem grozījumiem 45. panta redakcijā:...