JAUNUMI

Saeimas Pieprasījumu komisija nolēmusi nosūtīt vēstuli premjerministram Valdim Dombrovskim, lūdzot pārskatīt valsts iestāžu darbinieku atalgojuma sistēmu, jo pašreizējo uzskata par nevienlīdzīgu, informējis komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks. „Tūkstošiem valsts iestāžu darbinieki ir neizpratnē par to, kādēļ atalgojums vienam un tam pašam amatam dažādās iestādēs būtiski atšķiras. Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki, protestējot pret šo nevienlīdzību, ir pat gatavi badoties. Nedrīkst pieļaut, ka valsts sektorā strādājošie vēl ilgi paliek neziņā, cik ilgi šāda nevienlīdzība turpināsies,” sacīja R.Ražuks. Komisijas priekšsēdētājs iebilda pret to, ka Finanšu ministrija (FM) plānu, kā panākt vienlīdzīgu darbinieku atalgojumu un sociālo garantiju sistēmu, grasās izstrādāt tikai trīs gadu laikā, uzstājot, ka ar izmaiņām nedrīkst vilcināties. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums ļauj katru gadu palielināt darbinieku atalgojumu fondu. Tomēr, katru gadu sastādot un pieņemot valsts budžetu, redzams, ka dažām ministrijām un to padotības iestādēm ir iespējams nodrošināt saviem darbiniekiem gan adekvātu atalgojumu, gan sociālās garantijas, taču citām nav iespējas...

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.martā, tika atbalstīti grozījumi 2012.gada 13.marta noteikumos Nr.179 „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.1.6.apakšaktivitāti „Atbalsts darba vietu radīšanai””, kas paredz piešķirt papildu 4 miljonus latu atbalstam jaunu darba vietu radīšanai, tādējādi programmas kopējo finansējumu palielinot līdz 7 miljoniem latu, kas ļaus kopumā atbalstīt gandrīz 600 jaunu darba vietu radīšanu. Projektu iesniegumu pieņemšana aktivitātē "Atbalsts darbavietu radīšanai" turpinās līdz š.g. 28.martam, bet jau šobrīd prognozējams, ka komersantu interese par atbalsta saņemšanu ir lielāka par līdzšinējo programmas finansējumu (3 milj. LVL). Papildu finansējums aktivitātei "Atbalsts darbavietu radīšanai" piešķirts, pārdalot programmā "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" neizmantoto finansējumu 4 milj. LVL apmērā. Projekta iesniedzējs var būt Latvijā reģistrēts komersants. Atbalsts tiks piešķirts par tām jaunradītajām darba vietām, kuras ir tieši saistītas ar veiktajām investīcijām un kuru atalgojuma līmenis ir vismaz par 20 % augstāks par vidējo tautsaimniecībā. Programmas ietvaros atbalsts tiks sniegts komersantiem, kuri rada vismaz 50 jaunas darba...

Šodien, 14.martā, notiks Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēde, kurā paredzēts lemt, vai reģistrēt parakstu vākšanai biedrības "Latvija par latu" iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"". Likumprojekts CVK tika iesniegts šā gada 30.janvārī un ierosina noteikt, ka "lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā līdz brīdim, kad tauta tautas nobalsošanā lemj savādāk". Likums "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" nosaka, pirms sākt parakstu vākšanu iniciatīvas grupai likumprojekts jāiesniedz izvērtēšanai CVK. Savukārt CVK 45 dienu laikā jāizlemj reģistrēt likumprojektu parakstu vākšanai, noteikt termiņu konstatēto trūkumu novēršanai vai atteikt likumprojekta reģistrāciju. Atteikt reģistrēt likumprojektu CVK drīkst gadījumā, ja likumprojekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts vai ja iniciatīvas grupa neatbilst likumā noteiktajām prasībām. Izvērtējot parakstu vākšanai iesniegto likumprojektu, CVK ir tiesīga pieprasīt ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus. Atzinumus par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" CVK ir sniegusi Tieslietu ministrija, LU Juridiskā...

Vakar, 13. martā, Eiropas Parlaments(EP) plenārsēdē Strasbūrā deputāti atbalstīja Sandras Kalnietes sagatavoto priekšlikumu Eiropas Savienības (ES) septiņgades budžetā piešķirt Baltijas valstu zemniekiem par 500 miljoniem eiro vairāk, nekā par to februārī Eiropadomē lēma ES valstu un valdību vadītāji. Kalnietes priekšlikums paredz, ka visu Baltijas valstu zemnieki jau no 2014. gadu saņems tikpat pat lielus tiešmaksājumus kā Rumānijas zemnieki un līdz 2019. gadam Latvijas zemniekiem tie pieaugs krietni vien straujāk kā iepriekš piedāvāja Komisija vai dalībvalstu vadītāji. Šis parlamenta lēmums ir pamats Eiropas Parlamenta un Padomes sarunām par budžeta galīgo variantu, kuras turpināsies vēl vairākus mēnešus. Sandra Kalniete: "Šis EP balsojums ir ļoti nozīmīgs, jo tas rada juridisku un politisku pamatu nopietnām sarunām par Latvijas zemnieku tiešmaksājumu tālāku palielināšanu. Svarīgi, ka izdevās panākt 4 Parlamenta politisko grupu atbalstu šim priekšlikumam. Tagad mēs sekosim, lai budžeta sarunās šis Parlamenta mandāts tiktu konsekventi ievērtos." Deputāte gan atgādina, ka šis nav galīgais lēmums, bet pavisam drīz...

Ministru kabinets (MK) 12. martā apstiprinājis Zemkopības ministrija (ZM) izstrādāto MK noteikumu projektu "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros" . Tādējādi ir noteiktas prasības un atbalsta piešķiršanas kārtība 2013. gadā. Jaunie noteikumi saglabā tādus pašus atbalsta piešķiršanas nosacījumus kā patlaban spēkā esošie 2011. gada 1.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 173 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros" šādiem Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem: 1) vienotajam platības maksājumam (VPM), 2) atsevišķajam maksājumam par cukuru, 3) īpašajam atbalstam par pienu, 4) īpašajam atbalstam cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai, 5) īpašajam atbalstam lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai. Jaunie noteikumi 2013. gadā ievieš pārejas posma valsts atbalstu un atdalīto pārejas posma valsts atbalstu, aizstājot līdz šim maksātos papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM) un atdalītos PVTM. Pārejas posma valsts atbalsts pieejams nozarēs, kurās 2012.gadā tika piešķirti PVTM, un saņemšanas nosacījumi ir...

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa vakar, 13.martā, oficiālās vizītes Luksemburgā ietvaros tikās ar Eiropas Savienības (ES) Tiesas prezidentu Vasiliju Skurisu (Vassilios Skouris). "Taisnīga tiesa ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas un tiesiskas valsts stūrakmeņiem. Eiropas Savienības tiesa šajā jomā spēlē būtisku lomu, Latvijai pārņemot un īstenojot ES tiesības," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar atbildīgajām institūcijām pārkāpumu procedūru ietvaros, Eiropas Komisija nav vērsusies ES tiesās pret Latvijas Republiku ar prasību par dalībvalsts saistību neizpildi, V.Skurisam norādīja S.Āboltiņa. "Šobrīd varam secināt, ka Eiropas Savienības Tiesai ir nenovērtējama autoritāte Latvijas likumdevēja, tiesu un izpildvaras, kā arī visas sabiedrības ieskatā - tā ir vienīgā un īstenā ES iestāde, kuras kompetencē ir ES tiesību interpretācija un piemērošanas kontrole dalībvalstīs. Arī Latvijas parlamentam ES Tiesas judikatūra ir fundamentāls atskaites punkts nacionālo tiesību jaunradē un tālākveidošanā," apliecināja Saeimas priekšsēdētāja. Saeimas priekšsēdētāja kā aktīvu un sekmīgu raksturoja Latvijas tiesu sadarbību ar Eiropas Savienības Tiesu prejudiciālā nolēmuma lūguma procesā - lūdzot...

Ministru kabineta 2013.gada 5.marta noteikumi №119 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 9.februāra noteikumos №123 «Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 5.marta noteikumi №116 «Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumos №276 «Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.martu.

Līdz 2013. gada 16. martam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jāiekļauj nacionālajos tiesību aktos pārskatīto maksājumu kavējumu direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kas paredz, ka valsts iestādēm rēķini būs jāapmaksā 30 vai - ārkārtas gadījumos - 60 kalendāro dienu laikā, bet uzņēmumiem - 60 dienu laikā (ja vien nav skaidras vienošanās par ko citu un ja tas nav acīmredzami netaisni pret kreditoru). Jaunie noteikumi īpaši svarīgi būs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem būtiska rēķinu laicīga apmaksa - kavētu rēķinu dēļ katru dienu bankrotējot desmitiem Eiropas MVU. "MVU ir īpaši grūti aizstāvēt savas tiesības uz tūlītēju samaksu. Novēloti maksājumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir zaudēts laiks un nauda. Turklāt katrs konflikts var sabojāt attiecības ar klientiem. Ir pienācis laiks dalībvalstīm transponēt novēlotu maksājumu direktīvu savos tiesību aktos, lai sniegtu MVU nepieciešamo atbalstu šajos grūtajos laikos un palīdzētu tiem pildīt svarīgo lomu darbvietu radīšanā", sacījis Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un rūpniecības un...

Rīt, 14. martā, kārtējā Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) paredzēts izsludināt apjomīgus un būtiskus grozījumus Darba likumā. Likumprojekts vēl būs jāskata Ministru kabinetam, kā arī Saeimai vairākos lasījumos, taču jau patlaban iezīmējušies vairāki problēmu loki, kurus grozījumi Darba likumā varētu atrisināt. Grozījumi, piemēram, paredz pienākumu darba līgumā norādīt darba devēja personas kodu. Tādejādi tiks nodrošināta iespēja precīzāk identificēt darba devēju, kas ir fiziska persona. Šī prasība būs attiecināma uz tiem līgumiem, kas tiks noslēgti pēc likuma spēkā stāšanās. Likumprojekts paredz papildināt arī darba sludinājumā ietveramo informāciju ar juridiskās personas un personāla atlases uzņēmuma reģistrācijas numuru, lai ļautu precīzāk identificēt juridisko personu vai personāla atlases uzņēmumu, kas paziņo par brīvajām darba vietām. Izmaiņas likumā arī paredz, ka darba devējs nepielaiž darbinieku pie darba, kuru darbinieks nespēj veikt veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums, ar mērķi garantēt paša darbinieka un citu personu drošību darba vietā. Šie grozījumi paši par sevi neuzliek darba devējam...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) ideja un mērķis vēsturiski nebija plānots kā pagaidu risinājums krīzes radītajām sekām, bet tika ieviests, lai sniegtu atbalstu jauniem uzņēmējiem, kā arī mājsaimniecībām, kuras nodarbojas ar ģimenes biznesu, iznākt no ēnu ekonomikas un maksāt nodokļus valstij. LDDK norāda, ka nav pieņemams, ka valsts mikrouzņēmuma nodokļa režīmu ieviesa ar vieniem nosacījumiem, kuros nebija atrunas par tā darbību tikai krīzes periodā, bet pēc kāda laika tiek izvirzīti arvien citi nosacījumi, kas nevairo ticību sistēmai, tās ilglaicībai un stabilitātei. „MUN režīms ir bijis pieejams jaunajiem uzņēmējiem tikai divus pilnus taksācijas periodus, kas nav pietiekami ilgs laiks, lai sāktu diskusijas par nodokļu likmes izmaiņām. Lai veiktu kvalitatīvu un ekonomisku izvērtējumu, ir nepieciešams 3-5 gadu nodokļu režīma darbības periods. Tāpat viena konkrēta nodokļa izmaiņas nevar skatīt atrauti no visa darbaspēka nodokļu sloga kopumā. Mēs apzināmies, ka likums ir nepilnīgs, tādēļ rosinām priekšlikumu MUN režīma – Latvijas atbalsta...

Vakar, 12.martā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” un saistītos grozījumus Bāriņtiesu likumā, Krimināllikumā, likumā „Par policiju” un Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām iespēju pēc savas iniciatīvas civilprocesa ietvaros vērsties tiesā, tai skaitā ar policijas starpniecību, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns mediju brīfingā stāstīja: „Gan Latvijā, gan starptautiskā praksē ir pierādījies, ka attiecības ģimenē ir personiskas un ne vienmēr ir vēlēšanās vienam pret otru uzsākt kriminālprocesu. Līdz ar to svarīgāk ir veikt preventīvus pasākumus, lai dzīvības un veselības apdraudējumus novērstu jau agrīnā stadijā”. Grozījumi Civilprocesa likumā paredz, ka cietušās personas tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, varēs aizsargāt ar pagaidu personisko tiesību aizsardzības līdzekļiem, piemēram, vardarbīgajai personai aizliedzot tuvoties un sazināties ar cietušo u.c. Tāpat grozījumi paredz, ka izskatīt jautājumu par personisko tiesību aizsardzības līdzekļu noteikšanu būs...

Otrdien, 12.martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoti "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti"". Grozījumi paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā deklarācijas aizpildītājam nodrošināt informāciju no valsts informācijas sistēmām konkrētās deklarācijas aizpildīšanai. Lai tiktu nodrošināta nepieciešamās informācijas automātiska piekļuve no valsts informācijas sistēmām, uzdevums tika sadalīts divos posmos. Līdz šim jau īstenots pirmais posms, nodrošinot deklarācijas aizpildītājam automātisku informācijas pieeju par taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem. Savukārt otrajā posmā ir paredzēts noteikt informācijas pieeju arī no citām valsts informācijas sistēmām. Amatpersonu deklarācijā nepieciešamā informācija no Iedzīvotāju reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas tiks aizpildīta automātiski, saņemot datus tieši no datu avotiem vai, izmantojot Vienotās valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Plānots, ka VID elektroniskās...

Absolūtais vairākums (81%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta ideju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pensionāriem pārtikai, medikamentiem un apkurei (56% - noteikti jā; 25% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, martā veiktais pētījums. Salīdzinoši biežāk ideju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pensionāriem pārtikai, medikamentiem un apkurei atbalsta cittautieši, nepilsoņi un Rīgā dzīvojošie. Tikai septītā daļa (14%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta ideju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pensionāriem pārtikai, medikamentiem un apkurei (5% - noteikti nē; 9% - drīzāk nē), bet 5% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš norādījis, ka Latvijā aptuveni 75% pensionāru dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, laikā no 2013.gada 5.marta līdz 7.martam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 750 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā...

Lai Latvijas un Indijas uzņēmējiem būtu drošība par nodokļu maksāšanas režīmu stabilitāti, investējot katrā no valstīm, otrdien, 12.martā, valdība pieņēma Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem". Šobrīd Latvijas un Indijas investori otrā valstī tiek aplikti ar nodokļiem, pamatojoties vienīgi uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem, un otra valsts var mainīt kā nodokļu likmes, tā arī apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību. Pašlaik abu valstu investoriem netiek garantēta nodokļu uzlikšanas noteikumu nemainība ilgākā laika periodā, tāpēc nav iespējams precīzi plānot investīcijas, to atmaksāšanos un peļņu. Līgums atvieglos Latvijas investoru darbību Indijā un otrādi, kopumā veicinās ārvalstu investīciju piesaistīšanu, radīs stabilu investīciju vidi un sakārtos starptautiskos nodokļu uzlikšanas jautājumus atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem. Līguma uzdevumi ir nodrošināt abu valstu investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, kuru neietekmē otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi, kā arī radīt likumīgu...