JAUNUMI

Piektdien, 22.martā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ( VARAM) svinīgā pasākumā pirmajam ražošanas uzņēmumam Latvijā - AS "Spodrība" - tiks pasniegts Eiropas Savienības oficiālā ekomarķējuma sertifikāts "Ekopuķīte", kas ir apliecinājums šo produktu atbilstībai augstākajiem vides standartiem. Sertifikāts "Ekopuķīte" tiks piešķirta diviem AS "SPODRĪBA" jaunās produktu līnijas ECO SEAL FOR NATURE produktiem, ar kuru uzņēmums klajā nāca 2012.gada septembrī. Tā kā jaunie produkti radīti, lai saudzētu cilvēkus un vidi, tie nesatur krāsvielas, fosfātus un alergēnus. Vienlaikus būtiski atzīmēt, ka šie produkti ir videi draudzīgi visā to dzīves cikla laikā - no ražošanas līdz nonākšanai atkritumos. Eiropas Savienības (ES) Ekomarķējums ir brīvprātīga sistēma, kas dibināta 1992.gadā ar mērķi veicināt tādu produktu un pakalpojumu patēriņu, kas rada mazāku ietekmi uz vidi. Produktus un pakalpojumus, kam piešķirts Ekomarķējums, var atpazīt pēc Ekomarķējuma logo - Ekopuķītes. Logo simbolizē konkrētu vides aizsardzības, veselības aizsardzības un produktu kvalitātes standartu izpildi, kurus apstiprinājusi Eiropas Komisija. Vairāk par Ekomarķējumu un...

Lai bremzētu pieaugošo krāpniecību, Latvijā radīts pirmais elektronisko kredītu pretkrāpšanas pakalpojums "Nevēlos ņemt kredītu". To bez maksas var izmantot ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlas sevi pasargāt no krāpnieku ļaunprātības. Latvijā pirmo elektronisko pretkrāpšanas pakalpojumu ir izstrādājis kredītbirojs "Creditinfo Latvija". Pakalpojums ir pieejams kredītbiroja platformā "Mans Creditinfo", kurā reģistrējoties, cilvēks var bez maksas sekot līdzi savai kredītvēsturei, iegūt informāciju par to, kurš interesējies par viņa kredītvēsturi, uzzināt, vai interesents ir saņēmis cilvēka atļauju iegūt ziņas par viņu u.tml. Pretkrāpšanas pakalpojuma būtība - cilvēks sistēmā savā profilā atzīmē, ka nevēlas aizņemties vai izmantot līzingu; šo zīmi sistēmā bez maksas var apskatīties kredītdevēji un pēcmaksas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas atbildīgi kreditēt un pasargāt privātpersonas no krāpšanas gadījumiem, kas var tikt veikti, izmantojot viņu personas datus. "Pretkrāpšanas pakalpojums "Nevēlos ņemt kredītu" galvenokārt domāts privātpersonas tūlītējai pasargāšanai no iespējamās krāpniecības, mazāk kā "kredītņemšanas atkarības" bremzes," skaidro Armīns Kalniņš, kredītbiroja "Creditinfo Latvija" valdes loceklis. Cilvēks, kurš ir reģistrējies...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas šomēnes, veicot 37 kratīšanas Rīgā un Rīgas rajonā, apturēja kāda noziedzīga grupējuma darbību, kura organizētajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmā bija iesaistīti vairāk kā 20 reāli strādājoši uzņēmumi un vēl 32 fiktīvi uzņēmumi. Kratīšanu laikā tika izņemti vairāk nekā 50 000 eiro skaidras naudas līdzekļu. Vienai no organizatorēm Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa piemērojusi apcietinājumu. Kratīšanu laikā viens no noziedzīgā grupējama dalībniekiem mēģināja aizbēgt ar, iespējams, noziedzīgas izcelsmes skaidras naudas līdzekļiem, bet kāds cits centās iznīcināt lietiskos pierādījumus, tos apēdot. 2013.gada 28.februārī VID Finanšu policijas pārvalde uzsāka kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 218. panta otro daļu un 195.panta trešo daļu pret organizētu noziedzīgo grupējumu, kas Rīgas teritorijā laika periodā no 2012.gada janvāra un turpinot 2013.gadā izvairījās no nodokļu nomaksas lielā apmērā un legalizēja noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus. Noziedzīgais grupējums darbojās celtniecības, augļu un dārzeņu vairumtirdzniecības nozarē, kā arī nodarbojās ar saimniecības preču pirkšanu un pārdošanu,...

Privātās apbūves zemes gabalu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos un Pierīgas labās vietās gada laikā augušas par 10-13%, informē nekustamo īpašumu kompānija "Latio". Savrupmāju būvniecībai piemērotu zemes gabalu 1000-1500 kvadrātmetru platībā vidējā cena Rīgas mikrorajonos šā gada sākumā bija par aptuveni 13% augstāka nekā pirms gada. Cenu diapazons, kādā notiek darījumi mikrorajonos, ir 40-55 eiro par kvadrātmetru. Tādās pircēju pieprasītās Pierīgas vietās kā Mārupe, Babīte, Garkalne apbūves zemes gabalu vidējā cena gada laikā pieaugusi par 12%, bet cenas ir robežās no 20 līdz 30 eiro par kvadrātmetru. Carnikavā, Ādažos un Ķekavā privātās apbūves zemes cenas ir 10-17 eiro par kvadrātmetru, bet vidējā cena gada sākumā bija par 10% augstāka nekā pirms gada. Zemes vidējā cena nav mainījusies tādās Pierīgas vietās kā Olaine, Inčukalns, Baldone. Šajās vietās zemes kvadrātmetra cena ir robežās no 3 līdz 7 eiro. "Pēdējā pusgada laikā interese par zemes gabalu iegādi ir palielinājusies, tādēļ arī vērojams pircēju prasībām atbilstošu zemes...

Vēršam uzmanību, ka rīt, 23.martā, no plkst. 20.30 notiks ikgadējā Pasaules dabas fonda akcija "Zemes stunda", un arī šogad UNESCO aicina Pasaules mantojuma vietas pievienoties projektam un sestdien plkst. 20.30 uz stundu izslēgt visas gaismas, tā apliecot savu atbalstu ilgtspējīgas attīstības idejām un tās veicināšanai. Arī iedzīvotāji aicināti piedalīties Zemes stundā, uz laiku samazinot apgaismojumu savā dzīvesvietā. Kā informē Liene Krīvena, UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas (LNK) konsultante, Latvija šogad pievienojas starptautiskajai vides kampaņai, aicinot tajā iesaistīties UNESCO Pasaules mantojuma vietas Latvijā - Rīgas vēsturisko centru un pašvaldības, kurās atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkti - Jēkabpili un Ērgļu novadu, kā arī UNESCO Pasaules mantojuma nacionālajā sarakstā iekļautās vietas Grobiņas arheoloģisko ansambli, Kuldīgas vecpilsētu un ainavu apvidu "Daugavas loki". "Zemes stunda" ir Pasaules dabas fonda organizēta akcija, kuras laikā jau kopš 2007. gada pasaules iedzīvotāji, uzņēmumi, organizācijas izslēdz apgaismojumu vienu stundu. Akcijas mērķis nav enerģijas taupīšana. Šī rīcība simboliski parāda interesi un rūpes par...

Ministru kabineta 2013.gada 5.marta noteikumi №121 «Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumos №367 «Kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 20.martu.

Saeima ceturtdien, 21.martā, ziemas sesijas pēdējā kārtējā sēdē uzklausīs Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējo ziņojumu parlamentam par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Ziņojuma ievadā citastarp pausts, ka ".. Latvijas vidēja termiņa stratēģiskais mērķis ir radīt izcilu uzņēmējdarbības vidi, kas stimulētu jaunu uzņēmumu attīstību, kā arī sekmīgi konkurēt ārvalstu investīciju piesaistē. Esam izvirzījuši ambiciozus mērķus un turpmākajos gados Latvijai jāspēj iekļūt Pasaules bankas Doing Business pētījuma 20 labāko valstu vidū un būt starp 50 pirmajām valstīm arī Globālās konkurētspējas indeksā." Ministru prezidents arī atzīst, ka " Pasaules Bankas Doing Business 2013.gada pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijai ir vēl daudz darāmā, it īpaši tajās jomās, kurās būtiski atpaliekam no citām valstīm, piemēram, tiesu varas un tieslietu sistēmas efektivitāte un būvniecības nozares regulējums, kurā Latvija joprojām diemžēl ierindojas 113.vietā pasaulē. Problēmas būvniecības procesā šobrīd ir viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē sasniegt turpmākus Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabojumus un arī jaunu investīciju piesaisti. Līdz ar...

Saeima šodien, 21. martā, galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Pasta likumā, kas paredz nodrošināt pārskatāmu un precīzu regulējumu pilnīgi liberalizēta pasta pakalpojumu tirgū visiem tā dalībniekiem. Grozījumi arī nosaka universālā pasta pakalpojuma vispārīgos principus, saistības un pakalpojuma sniedzēja izvēles nosacījumus, kā arī precizē sabiedrisko pakalpojumu regulatora funkcijas un uzdevumus. Trešajā lasījumā Saeima izskatīs arī grozījumus likumā „Par aviāciju”, kas paredz ieviest atbilstošas sankcijas par pārkāpumiem civilās aviācijas drošības jomā, precizēt Civilās aviācijas aģentūras kompetenci un noteikt tai tiesības piemērot naudas sodu par konstatētajiem pārkāpumiem aviācijas jomā. Sēdes darba kārtībā arī 2. lasījumā izskatāms likumprojekts "Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”", paredz veikt nepieciešamos grozījumus likumā sakarā ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu atceltu arī likuma pārejas noteikumu 7.punktā paredzēto grozījumu spēkā stāšanos; Tāpat grozījumi paredzēti, lai noteiktu likuma 9.panta otrās daļas 2.punktā minētajām personām kritēriju „apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā” (neskarot kritērija lielumu); lai likumā iekļautu normu,...

Zvērinātu advokātu birojs SORAINEN atgādina, ka 2013.gads ir sācies ar grozījumiem Komerclikumā, kas galvenokārt attiecas uz kapitālsabiedrību darbības izbeigšanas procedūru, tomēr vienlaicīgi Komerclikumā tiek ieviesta arī jauna procedūra komersanta darbības apturēšanai uz laiku, kā arī precizēti ierobežojumi fiziskai personai veikt komercdarbību vai ieņemt noteiktus amatus, ja tas izriet no kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtiem nolēmumiem. Kapitālsabiedrību darbības izbeigšana Ar grozījumiem tiek būtiski paplašināts to subjektu loks, kas var ierosināt kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu. Turpmāk šādas tiesības būs gan nodokļu administrācijai, gan ikvienai trešajai personai. Nodokļu administrācija varēs ierosināt kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu situācijās, kad kapitālsabiedrība ilgstoši neiesniedz gada pārskatus vai nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai kad kapitālsabiedrības darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu. Ikviena trešā persona varēs izmantot šīs tiesības, ja tās likumīgās intereses būs aizskartas ar to, ka kapitālsabiedrības pamatkapitāls neatbilst likuma prasībām vai ka kapitālsabiedrība neiesniedz Uzņēmumu reģistram likumā paredzētās ziņas vai dokumentus. Vienlaicīgi ar grozījumiem tiek atvieglota...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 20.martā, otrajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Civillikumā, kas paredz līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos, tostarp neļaujot tā dēvēto ātro kredītu izsniedzējiem pieprasīt nesamērīgi lielas atmaksas summas. „Komisija pie likuma grozījumiem strādā ciešā sazobē ar civiltiesību ekspertiem, lai izpratni par līgumsodu tuvinātu citu Eiropas valstu praksei. Līgumsods nevar būt instruments, kas ļauj vienam no līgumslēdzējiem iedzīvoties uz darījuma partnera vai patērētāja rēķina,” norāda komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa –Egnere. Deputāti atbalstīja precizētu līgumsoda jēdziena redakciju, kas paredz izšķirt divus līgumsoda veidus. Ar līgumsodu par neizpildi piedāvātajā likuma redakcijā saprot konkrēti noteiktu naudas summu vai citu mantisku vērtību, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par neizpildi īstā laikā (termiņā) varēs noteikt pieaugošu, taču ne vairāk par 10 procentiem no kavētās saistību neizpildes mantiskās vērtības. Civillikumā paredzēts noteikt, ka līgumsodu par neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ar mērķi nodrošināt muitas klientiem kvalitatīvu un ātru pakalpojumu sniegšanu, ar 1.aprīli tiks apvienoti vairāki VID muitas kontroles punkti (MKP) Rīgā, izveidojot divus lielus muitas kontroles punktus - Šķirotavas MKP 0207 Krustpils ielā 38b un Rīgas brīvostas MKP 0210 Uriekstes ielā 16, kuri apkalpos muitas klientus visu diennakti septiņas dienas nedēļā. Ar 1.aprīli, izveidojot vienu MKP - Šķirotavas MKP 0207 Krustpils ielā 38b, Rīgā - tiks apvienoti šādi VID muitas kontroles punkti: VID Muitas pārvaldes MKP 0206 (Maskavas ielā 427a, Rīgā), MKP 0229 (Lubānas ielā 84, Rīgā) un Šķirotavas MKP 0207 (Krustpils ielā 38b, Rīgā). Pēc minēto MKP apvienošanas Šķirotavas MKP 0207 būs pirmais iekšzemes MKP Rīgā, kurā tiks nodrošināta muitas dokumentu noformēšana un kravu kontrole visu diennakti, septiņas dienas nedēļā. Tāpat no 1.aprīļa, izveidojot vienu MKP - Rīgas brīvostas MKP 0210 Uriekstes ielā 16, Rīgā - tiks apvienoti šādi VID muitas kontroles punkti: VID Muitas...

Veselības ministrija (VM) aicina Saeimu neatbalstīt 3. lasījumā likumprojekta "Par uzņēmumu ienākumu nodokli" grozījumu 2. lasījuma redakciju, kurā tabakas izstrādājumu ražošana iekļauta atbalstāmo nozaru sarakstā. Šai sakarā VM nosūtījusi vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Jānim Reiram, kurā iebilst pret atbalstu tabakas industrijai. Vēstulē norādīts, ka laikā, kad VM iesniegusi priekšlikumus, lai pastiprinātu tabakas izstrādājumu lietošanas ierobežojumus (kurus Saeima jau ir atbalstījusi 1.lasījumā), likumdevējs ir sniedzis atbalstu tabakas industrijai, kas ir vainojama daudzās grūti ārstējamās saslimšanās (piemēram, onkoloģiskajās, sirds asinsvadu un elpošanas ceļu slimībās) un iedzīvotāju nāvēs. VM nav pieņemama šāda nostāja, jo, paredzot nodokļu atlaides potenciālajiem ražotājiem, tiktu veicināta lētāku tabakas izstrādājumu pieejamība visai sabiedrībai. Lai mazinātu tabakas izstrādājumu pieejamību un nodrošinātu iedzīvotāju veselību, VM vienmēr ir atbalstījusi stingru nostāju pret tabakas izstrādājumu ražošanas un izplatīšanas ierobežošanu valstī, kā arī atbalstījusi straujāku akcīzes nodokļa likmes kāpumu visiem tabakas izstrādājumiem. Ir panākti smēķēšanas aizliegumi gandrīz visās...

No 19. uz 20.martu, Briselē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis panākušas vienošanos par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam. Jau ziņots, ka no 18. līdz 20.martam Briselē notika ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kurā zemkopības ministre Laimdota Straujuma aizstāvēja Latvijas lauksaimnieku intereses. "Šis ir līdzsvarots lēmums. Tas ir labs pamats, kurā ir ņemti vērā vairāki Latvijai ļoti nozīmīgi jautājumi. Kopumā Latvija no šī piedāvājuma ir ieguvēja. Jaunā Kopējās lauksaimniecības politika ir kompromiss, tā piedāvā daudz labu iespēju Latvijas lauksaimniecības attīstībai, tajā skaitā iespēju arī turpmāk izmaksāt lauksaimniekiem papildus valsts tiešos maksājumus," uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Salīdzinot ar Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu, Latvijas galvenie ieguvumi, kurus Īrijas prezidentūra pēdējās divās dienās iekļāva gala kompromisā par KLP, pateicoties ilgstošam Latvijas darbam, ir: daudz plašākas iespējas izvēlēties tiešo maksājumu modeļus, tajā skaitā turpināt vienoto platības maksājumu, papildus valsts tiešos maksājumus vai ieviešot dažādus vienotā maksājuma shēmas variantus;...

Eiropas Komisijas (EK) jaunās pilnvaras attiecībā uz eirozonas valstu budžetu kontroli būs pakļautas demokrātiskajai (parlamentārajai) kontrolei. Tiesību aktos, kas palielina EK varu pār eirozonas valstu budžetiem, Eiropas Parlaments (EP) iekļāvis arī ierobežojumus, kas neļaus prasīt samazināt izdevumus uz izaugsmes, izglītības un veselības rēķina. Vienošanās pēc 12. marta balsojuma vēl oficiāli jāapstiprina ES Padomē. Noteikumiem jāstājas spēkā attiecībā uz eirozonas valstu 2014. gada budžetiem. Eiropas Parlamenta ieviestie grozījumi jaunos tiesību aktus vairāk vērš uz izaugsmes veicināšanu. Piemēram, EK, veicot eirozonas valstu budžeta vērtējumus, būs jāņem vērā daudz plašāks kritēriju loks, lai budžeta samazināšana nenotiktu uz izaugsmi veicinošu ieguldījumu rēķina. Dalībvalstīm pieprasītie taupības pasākumi nedrīkstēs kaitēt ieguldījumiem izglītībā un veselības aprūpē, īpaši valstīs, kurās ir īpaši sarežģīta finansiālā situācija. Pēc deputātu prasības dalībvalstis varēs atkāpties no budžeta deficīta novēršanas grafikiem, ja tajās notiks nopietna ekonomikas lejupslīde. EK jaunās, paplašinātās pilnvaras attiecībā uz eirozonas budžetiem stingrāk uzraudzīs gan dalībvalstu parlamenti, gan EP, lai tādējādi nodrošinātu...

Vairāk nekā puse (60%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka nepieciešams ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli (29% - noteikti jā; 31% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, martā veiktais pētījums. Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica laikā no 2013.gada 12.marta līdz 14.martam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Salīdzinoši biežāk atbalstu progresīvā IIN ieviešanai pauž vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem, pensionāri, kā arī aptaujātie ar salīdzinoši zemākiem personīgajiem ienākumiem, t.i. 201-300 latiem mēnesī. 22% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu (10% - noteikti nē; 12% - drīzāk nē). Progresīvā IIN noliedzēji salīdzinoši vairāk ir cittautiešu, kā arī vadītāju un augstākā līmeņa speciālistu vidū. Vienai piektdaļai aptaujāto (18%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. TNS pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas ekonomiski...