JAUNUMI

Saeimas 2013.gada 21.februāra likums «Grozījumi likumā «Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 8.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumi №106 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos №75 «Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.martu.

Saeima ceturtdien, 7.martā, otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā", kas paredz noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai un izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā. Priekšlikumu iesniegšana trešajam lasījumam paredzēta līdz 12. martam. Likuma grozījumi noteiks, ka visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Kā speciālo regulējumu būvniecībā paredzēts noteikt, ka iestāde administratīvo lietu izskata mēneša laikā, bet, ja nepieciešams papildu izvērtējums, termiņu varēs pagarināt, nepārsniedzot kopējo izskatīšanas termiņu − četrus mēnešus. Saeima šodien atbalstīja likuma grozījumos arī strīdīgo priekšlikumu, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par būvatļaujas pārsūdzēšanu automātiski neaptur būvniecības darbus. Grozījumi paredz, ka tiesa pēc Administratīvā procesa likumā noteikto subjektu lūguma varēs pieņemt lēmumu par būvatļaujas darbības apturēšanu. Likuma grozījumi arī paredz, ka pašvaldības būvvaldei, kas saņēmusi iesniegumu par būvatļaujas apstrīdēšanu, būs jāizdod izziņa, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamatojums un jaunbūves raksturojums, kā arī sniegta informācija par būvatļaujas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību. Pašreizējais būvniecības regulējums paredz, ka būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu likumā...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis skaidrojošu rakstu par Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) esošajām iespējām un klientiem nodrošināto servisu, uzskatot, ka par to 2013.gada 5.marta laikraksta „Dienas bizness” publikācijās „EDS kā Rīga nekad nebūs gatava” un „Bizness vispirms pieprasa servisu” sniegta neprecīza un nepilnīga informācija. Kādus dokumentus var iesniegt EDS? EDS pirmsākumos bija iespējams iesniegt tikai daļu no normatīvajos aktos noteiktiem pārskatiem, deklarācijām. Šobrīd, izmantojot EDS, ir iespējams VID iesniegt visus nepieciešamos dokumentus gan strukturētā (noteiktā formā), gan nestrukturētā (pievienojot atsevišķi sagatavoto dokumenta failu) veidā. Papildus normatīvajos aktos noteiktajiem pārskatiem un deklarācijām nodokļu maksātājam, izmantojot EDS, ir iespējams iesniegt jebkādus citus dokumentus vai informāciju, tai skaitā, iesniegumus, paskaidrojumus, tādējādi klientiem – nodokļu maksātājiem, kuri ir EDS lietotāji, tiek pilnībā nodrošināta iespēja komunicēt ar VID elektroniski, klātienē neapmeklējot VID klientu apkalpošanas centrus. Tāpat VID informē, ka jau šobrīd nodokļu maksātāji jebkādu paskaidrojumu, iesniegumu vai citus dokumentus, kurus VID ir pieprasījis, var iesniegt VID elektroniski, izmantojot...

Biedrība "Progresīvie" ir sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijai un visām Saeimas frakcijām, kas paredz būtisku samazināšanu iedzīvotāju ienākuma nodoklim, ieviešot Latvijā progresīvu nodokļu sistēmu. Valsts netaisnīgā nodokļu sistēma lielā mērā ir iemesls tam, kādēļ ļoti daudzos rādītājos Eiropas Savienībā Latvija atrodas zemākajās pozīcijās, uzskata biedrība. Visefektīvākais instruments nabadzības un sociālās nevienlīdzības būtiskai mazināšanai ir progresīva nodokļu sistēma - un vienlaikus tā stimulē arī ekonomisko izaugsmi, jo mazinās kopējais nodokļu slogs darbaspēkam, un ar to tiek veicināta nodokļu maksāšanas kultūras pozitīva attīstība. Biedrība "Progresīvie", apzinot un izmantojot par pamatu daudzu Eiropas valstu pieredzi un praksi ienākumu nodokļu likmju noteikšanā, rosina atbildīgās iestādes jau no nākamā gada arī Latvijā ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ievērojot šādus principus: ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamo minimumu noteikt 150 LVL apmērā; jebkura cita veida personas ienākumiem (dividendes, kapitāla pieaugums u.c.) piemērot tādas pašas IIN limes, kā ienākumiem no darba algas. „Izmantojot statistikas datus par Latvijas iedzīvotāju atalgojumu,...

Saeima ceturtdien, 7.martā, otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas paredz pilnveidot antikorupcijas regulējumu. Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir priekšnoteikums, lai Latvija varētu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos. Lai novērstu jebkādu likuma normu nekorektu interpretāciju, turpmāk skaidri un nepārprotami būs noteikts, ka komerciālās uzpirkšanas nolūkos dotie kukuļi ir uzskatāmi par izdevumiem, kas apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Šādiem izdevumiem pieskaitīs materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus, kas izlietoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, tostarp kukuļdošanai valsts amatpersonai, valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, valsts institūciju pilnvarotai personai un privātpersonām. No līdzšinējā regulējuma jau izriet, ka nodokļu maksātājam nav tiesību saimnieciskās darbības izdevumos uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai iekļaut arī izdevumus, kas nav tieši saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, bet nav tieši noteikta regulējuma materiālā vērtība. Grozījumu mērķis ir novērst situācijas, kad komercsabiedrības sev...

Saeima ceturtdien, 7.martā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kas valsts apdraudējuma gadījumā paredz nepieciešamo rīcību, lai nodrošinātu nacionālo drošību. Likums nosaka kārtību, kā valstī izsludina un atceļ ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, nodrošina uzraudzību, kā arī valsts iestāžu, fizisko un juridisko personu tiesības un ierobežojumus šīs situācijas laikā. Ārkārtējo situāciju varēs izsludināt valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofām vai to draudiem un kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Savukārt izņēmuma stāvokli − ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts demokrātisko iekārtu, valsts suverenitāti vai teritoriālo integritāti. Ministru kabinets (MK) ārkārtējo situāciju varēs izsludināt uz noteiktu laiku, bet Saeima apstiprinās vai noraidīs MK lēmumu par ārkārtas situāciju vai izņēmuma stāvokli, kā arī īstenos turpmāko parlamentāro kontroli. Likums nosaka arī iedzīvotāju informēšanu par izņēmuma stāvokli, izziņojot...

Vakar, 7.martā Izglītības un zinātnes ministrija skatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē pieteikusi likumprojektu "Grozījums Augstskolu likumā", kas paredz plašākas iespējas lietot Eiropas Savienības valstu valodas Latvijas valsts augstskolās. Likumprojekts sabiedrībā izsaucis diskusijas par to, vai ar grozījumiem netiek apdraudēta valsts valodas lietošana izglītības iestādēs. Grozījumu mērķis ir veicināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un piesaistīt Latvijas augstskolām lielāku skaitu ārvalstu studentu un mācībspēku, tāpat arī nostiprināt Latvijas studējošo valodu zināšanas. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzsver: "Šie likuma grozījumi ir izšķiroši svarīgi, lai Latvijas augstākā izglītība atvērtos starptautiskai zināšanu un studentu plūsmai. Dzīvojot dinamiskā pasaulē, mums nav iespēju konkurēt un līdzvērtīgi sadarboties ar citiem, ja paši esam noslēgti un uzturam sev mākslīgus ierobežojumus. Ļoti ceru, ka koalīcijas partneri visas Latvijas izglītības sistēmas intereses stādīs augstāk par šauru akadēmisku grupu interesēm un atbalstīs šos grozījumus, kas Latvijai atvedīs gan ārvalstu studentus, gan starptautiski konkurētspējīgus mācībspēkus." Savstarpējās konsultācijās atbalstu grozījumiem pauduši Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa...

Vakar, 7. martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa". Noteikumu projekts paredz, ka, sākot ar 2014.gada 1.jūniju, algas nodokļa grāmatiņa ir tikai elektroniska dokumenta formā. Algas nodokļa grāmatiņa pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) un to uztur VID. Informatīvajā ziņojumā "Par elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas ieviešanu" tika paredzēts, ka elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa būs gan VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, gan valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv , savukārt izvērtējot šādu risinājumu, secināts, tā kā VID uzkrās informāciju par nodokļa atvieglojumu piemērošanas pamatojumu no citiem valsts reģistriem, ja elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa tiks uzturēta arī www.latvija.lv, informācija par personai piemērojamo nodokļa atvieglojumu pamatojumu tiktu apstrādāta trīs vietās, t.i., VID, institūcijā, kura ir pirmavots informācijai par nodokļa atvieglojumu pamatojumu (piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde par aizgādnību), un www.latvija.lv. Tādējādi nebūtu lietderīgi uzturēt informāciju par personai piemērojamiem nodokļa atvieglojumiem trīs vietās. Algas...

Pēc Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes iniciatīvas Eiropas Parlamentā ir sagatavots likumdošanas priekšlikums, kas paredz, ka Baltijas valstu zemniekiem nākamajā Eiropas Savienības budžetā ir jāsaņem tieši tik pat lielus tiešos maksājumus kā Rumānijas zemniekiem sākot jau ar 2014.gadu. Nākamnedēļ Parlaments plenārsēdē balsos par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, lai oficiāli varētu uzsākt sarunas ar Padomi un Komisiju. Kalnietes sagatavotais grozījums paredz, ka Baltijas valstīm lauksaimniecības politikā vēl tiktu piešķirti 500 miljoni eiro papildus tam, par ko jau iepriekš vienojušies dalībvalstu vadītāji. Latvijas zemniekiem papildus paredzēti 263 miljoni eiro. Balsojums Parlamenta plenārsēdē par KLP reformu notiks trešdien pēcpusdienā. Lai varētu iesniegt priekšlikumus balsojumam plenārsēdē ir nepieciešams iegūt vismaz 40 deputātu parakstus. Kalnietes sagatavoto priekšlikumu parakstīja ne tikai lielākā daļa no Baltijas valstu deputātiem, bet arī Parlamenta lielākās frakcijas Eiropas Tautas partijas grupas (ETP) prezidents Žozefs Dauls. Tāpat Kalnietes priekšlikumu līdzparakstīja ETP frakcijas Vācijas delegācija deputāti, kuri pārstāv Vācijas kancleres Angelas Merkeles partiju. S....

Ceturtdien, 7.martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu", kurš paredz, ka lēmumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt arī elektroniskā veidā. Noteikumu projekts nosaka, ka persona esošajā juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapā varēs atzīmēt lēmuma par valsts nodrošināto juridisko palīdzību saņemšanas veidu. Proti, to saņemt personīgi Juridiskās palīdzības administrācijā, personas norādītajā adresē pa pastu vai elektroniskā formā, personas norādītajā e-pasta adresē, izmantojot drošu elektronisku parakstu. Savukārt, lai iesniegtu minēto veidlapu, personai ir jāvēršas Juridiskās palīdzības administrācijā. Juridiskās palīdzības administrācija nodrošina pieeju taisnīgai tiesas aizsardzībai maznodrošinātām un trūcīgām personām, un personām, kuras īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai un nodrošina valsts kompensācijas izmaksu personām, kuras cietušas tīšos vardarbīgos noziedzīgajos nodarījumos un to rezultātā iestājusies personas nāve, cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris...

Ceturtdien, 7.martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par civilstāvokļu aktu reģistriem", kas paredz, ka atkārtotu laulības, dzimšanas un miršanas izziņu varēs pieprasīt un saņemt elektroniski, izmantojot drošu elektronisku parakstu. Savukārt atkārtotu laulības, dzimšanas un miršanas apliecību varēs pieprasīt elektroniski, bet to saņemt varēs privātpersonas izvēlētā dzimtsarakstu nodaļā, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā vai Latvijas vēstniecībās ārvalstīs. Iepriekš minētie e-pakalpojumi būs pieejami Latvijas valsts portālā www.latvija.lv un Tieslietu ministrijas mājaslapā. Šobrīd ir pieejami e-pakalpojumi, ar kuriem ir iespējams tikai pieprasīt dokumentus, bet to saņemšana notiek klātienē. Turpmāk iesniegumu par laulības noslēgšanu varēs iesniegt tikai dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, vai personas vēlēsies laulību noslēgt dzimtsarakstu nodaļas telpās, ārpus šīm telpām vai pie garīdznieka. Noteikumu projekts nosaka, ka dzimšanas un miršanas faktu varēs paziņot jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, neatkarīgi no personas dzīvesvietas un fakta notikuma vietas. Iepriekš par bērna dzimšanas faktu bija jāpaziņo dzimtsarakstu nodaļai pēc bērna piedzimšanas vietas...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2005.gada 15.marta noteikumos Nr.177 "Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā", ko ceturtdien, 7.martā, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi noteic termiņu, kādā Lauku atbalsta dienests (LAD) pieprasa kompensācijām nepieciešamo finansējumu un kādā dzīvnieku īpašnieks tam piešķirto kompensāciju saņem. Pēc pašlaik spēkā esošās kārtības LAD kompensāciju dzīvnieku īpašniekam izmaksā vienu reizi ceturksnī. Bet tas ir pretrunā Eiropas Savienībā pieņemtajai praksei: ja kompensāciju dzīvnieka īpašniekam neizmaksā 90 dienu laikā pēc īpašnieka iesnieguma saņemšanas, tad Eiropas Komisija ir tiesīga samazināt līdzfinansējumu konkrētajai kompensācijai. Veiktie grozījumi šo neatbilstību novērš. Noteikumos arī precizēti kritēriji, kad LAD var samazināt izmaksājamo kompensāciju, kā arī precizēts izmaksājamās kompensācijas apmērs gaļas audzēšanai paredzētiem putniem, dējējputniem, sivēniem, nobarojamiem sivēniem un pieaugušiem vaislas dzīvniekiem - sivēnmātēm un kuiļiem. Grozījumi arī paredz: ja dzīvnieku īpašnieks nebūs ievērojis normatīvo aktu prasības par...

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija ir kļuvusi par ikdienas darbā piemērojamu instrumentu Augstākās tiesas Senātā,- secināts pētījumā "Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras Latvijas Republikas Augstākās tiesas nolēmumos", kurā aplūkota par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Augstākās tiesas mijiedarbību un ko pēc Augstākās tiesas pasūtījuma veicis juridisko zinātņu doktors Mārtiņš Mits. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ietekme Augstākās tiesas Senāta darbā ir Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECK), kā izpaužas tās loma un kā tā tiek piemērota Senāta judikatūrā, kādus secinājumus no tā iespējams izdarīt, balstoties uz Senāta judikatūras analīzi. Pētījuma autors analizējis trīs būtiskus rādītājus katram Senāta departamentam - ECT judikatūras analīzi pēc paša departamenta iniciatīvas, ECK un ECT judikatūras vispārējā piemērošanas iniciatīvu un ECK lomu jeb funkciju Senāta nolēmumos (vai tā izmantota kā materiālais tiesību avots, vai arī kā nacionālo normu interpretācijas līdzeklis). Apkopojot tendences ECK ietekmei uz Senāta judikatūru, pētījuma secinājumos norādīts: Krimināllietu departamentā, lai arī ECK...

Otrdien, 12.martā, plkst.10.00-14.00 Biznesa augstskolā Turība C 323.auditorijā notiks Drošības akadēmijas trešais seminārs uzņēmumu vadītājiem un par drošību atbildīgajām personām par apsardzes jomā aktuāliem jautājumiem. Dalība akadēmijā ir bez maksas. Trešajā Drošības akadēmijas seminārā Inta Vagale, VID Nodokļu kontroles pārvaldes Pakalpojumu un tirdzniecības vietu 3.pārbaužu nodaļas vadītāja, stāstīs par apsardzes nozares ēnas pusēm Valsts ieņēmumu dienesta skatījumā, 2012.gadā VID veiktajiem kontroles pasākumiem un raksturīgākajiem pārkāpumiem apsardzes uzņēmumos. Algirdas Skužinskas, Drošības kompānijas GRIFS AG Baltijas valstu attīstības vadītājs, dalīsies zināšanās par prevenciju drošības jomā jeb kā domāt soli uz priekšu (šīs semināra sadaļas darba valoda - krievu). Savukārt Mag.iur. Leonīds Makans, asociētais profesors un Biznesa augstskolas Turība lektors, skaidros, kas ir būtiskākie organizācijas drošības pamati, lai praksē ļautu īstenot uzņēmuma (organizācijas) sekmīgu un radošu funkcionēšanu. Vairāk par semināra programmu un Drošības akadēmiju var uzzināt www.drosibasakademija.lv. Apmeklētājiem, lūdzam, savu dalību apstiprināt rakstot uz e-pasta adresi: [email protected] līdz š. g. 8.martam. Pietiekties var arī akadēmijas...