JAUNUMI

Otrdien, 12.martā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto grozījumu Kriminālprocesa likumā, kas paredz izveidot vienotu informācijas sistēmu starptautiskās sadarbības lūgumiem krimināltiesiskajā jomā. Jaunā informācijas sistēma nepieciešama, lai efektīvi varētu apkopot statistikas datus par tiesiskās palīdzības lūgumiem un nodrošinātu ātru informācijas apriti starp kompetentajām iestādēm Latvijas Republikas teritorijā - Tieslietu ministriju, Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru. Informācijas sistēma sistematizēs visus tiesiskās palīdzības lūgumus pēc noteiktiem kritērijiem - tiesiskās palīdzības lūgumu veidiem, to nosūtīšanas un saņemšanas tiesiskā pamatojuma, atteikuma iemesliem, kā arī tiks veikts informācijas apkopojums par spriedumos noteiktajiem sodiem, naudas sodu un konfiscēto naudu apmēriem. Izveidotā informācijas sistēma būs Valsts informācijas sistēma. Likumprojekts paredz, ka grozījumi Kriminālprocesa likumā stāsies spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimai.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot līdz šim veidoto enerģētikas politiku, secinājusi, ka valsts mērogā, lai nodrošinātu elektroenerģijas lietotājiem sabalansētu (līdzsvarotu), ekonomiski pamatotu atjaunojamo energoresursu (AER) attīstību, tika piemēroti nepareizi veidoti ekonomiskie stimuli. Tā rezultātā šobrīd enerģijas lietotājiem pakāpeniski tiek palielinātas saistības paaugstinātu maksājumu veidā, lai segtu augstās izmaksas tiem enerģijas ražotājiem, kuriem iepriekš piešķirtas tiesības pārdot lietotājiem enerģiju par cenu, kas ir augstāka virs tirgus līmeņa. „Enerģētika ir viens no sektoriem, kas tieši ietekmē valsts ekonomikas izaugsmi un attīstību, jo enerģētikas izmaksas veido lielāko daļu no kopējām uzņēmuma izmaksām, īpaši apstrādes rūpniecībā. Līdz ar to jebkurš enerģijas sadārdzinājums ietekmē iespēju uzņēmumiem attīstīties un būt konkurētspējīgākiem", uzskata LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. LDDK atbalsta "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai" izvirzīto mērķi – nodrošināt konkurētspējīgu ekonomiku, veidojot sabalansētu, efektīvu un uz tirgu principiem balstītu enerģētikas politiku, kas nodrošinātu valsts tālāku attīstību, paaugstinātu konkurētspēju, kā arī veicinātu sabiedrības labklājību. Otrdien, 12....

Lai veicinātu enerģijas racionālu izmantošanu rūpniecībā un valstī kopumā, Ekonomikas ministrija izstrādāja un šodien, 12.martā, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par rūpniecisko energoauditu". Līdz šim Latvijā nebija vienotas pieejas rūpniecisko energoauditu veikšanai, kas radīja grūtības gan šādu energoauditu pasūtītājiem, gan veicējiem. MK noteikumi nosaka juridiskajām personām izvirzāmās prasības rūpniecisko energoauditu veikšanai, rūpniecisko energoauditoru atbildību un rūpniecisko energoauditoru uzraudzības kārtību, kā arī kārtību, kādā veicams rūpnieciskais energoaudits. Noteikumu projekts nosaka, ka, rūpnieciskais energoaudits ir procedūra, kas tiek veikta lielajos rūpniecības nozaru uzņēmumos, līdz ar to noteikumu projektā paredzētās prasības nav obligātas energoauditu veikšanai mazajos un vidējos uzņēmumos. Noteikumu projekts paredz veikt rūpnieciskos energoauditus pēc vienotām prasībām (piemēram, enerģijas bilances sastādīšana, enerģijas plūsmu grafiku izveide, tehnoloģisko procesu apraksts). Noteikumu projektā nav paredzēta vienotas rūpnieciskā energoaudita metodikas noteikšana. Šie noteikumi pēc to stāšanās spēkā palīdzēs nozaru asociācijām izstrādāt uz atsevišķām rūpniecības nozarēm attiecināmas rūpniecisko energoauditu metodikas. Noteikumu projektā paredzētā rūpniecisko energoauditoru...

Otrdien, 12.martā, valdība pieņēmusi likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības nolīgumu par gaisa satiksmi", kas izveidos tiesisku pamatu regulāras aviosatiksmes veikšanai starp Latviju un Meksiku. Nolīgums nosaka Latvijas un Meksikas aviokompāniju tiesības, atrunā regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumus un darbības noteikumus, kādi jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulāros pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latviju un Meksiku. Nolīgums paredz pasažieru un kravu gaisa pārvadājumu veikšanas vispārējos principus, nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu un citus ar regulārās gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus. To pieņemot, pasažieriem būs atvieglotas iespējas nokļūt Meksikā un tādējādi uzlabosies arī pakalpojumu tirdzniecības bilance. Minētais nolīgums tika parafēts jau 2011. gada 26.augustā, taču tas vēl jāratificē abu valstu parlamentiem. Nolīgumā ietverto saistību izpildi Latvijā koordinēs Satiksmes ministrija. Līdz šim Latvija ir noslēgusi līdzīgus nolīgumus gaisa satiksmes jomā ar vēl 19 valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Jau ceturto gadu vairāk nekā 70 Latvijas uzņēmumi piedalīsies Ilgtspējas indeksā, lai bez maksas novērtētu savu ilgtspēju un konkurētspēju atbilstoši starptautiski atzītiem kritērijiem, informē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). LDDK gan pauž nožēlu par to, ka šo uzņēmumu vidū ir tikai 6 valsts kapitālsabiedrības, kas ir divreiz mazāk nekā pagājušajā gadā. „Memorandu par Korporatīvās sociālās atbildības principiem Latvijā ir parakstījušas 33 organizācijas. No tām trešā daļa ir publiskā sektora organizācijas, kuru pārvaldībā arī ir kapitālsabiedrības. Publiskā sektora uzdevums būtu rādīt priekšzīmi, demonstrējot labu pārvaldību un caurspīdību komunikācijā. Esam pārliecināti, ka arī valstij kā akcionāram ir labi pārvaldīti uzņēmumi. Bet līdz šim ir bijusi tikai neliela iespēja par to pārliecināties. Tāpēc ceram, ka nākamajā gadā uzņēmumu vadība pieņems stratēģisku lēmumu un piedalīties Ilgtspējas indeksā, lai saņemtu vērtējumu par labi izkopto praksi,” norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Privāto sektoru Ilgtspējas indeksā pārstāv ļoti dažādu nozaru uzņēmumi. Tomēr šogad pirmo reizi būs pārstāvēti arī farmācijas...

EKONOMIKAS ATTĪSTĪBA Pasaules ekonomikas cerību bezdelīgas un Latvijas līderība… jeb Kas gaida pasaules ekonomiku un Latviju šogad un nākamgad Lai arī varam būt apmierināti ar Latvijas pērnā gada izaugsmi un turpināt koncentrēties uz savām ikdienas rūpēm, nedrīkstam piemirst, ka turpinām būt atkarīgi no tendencēm pasaules ekonomikā. Tas skar visus aspektus – to, cik veikalos maksājam par pārtiku, degvielu, kā veiksies eksportā, no kā savukārt būs atkarīgas darba vietu skaita pieaugums un algas, un, gala beigās, cik maksāsim ikmēneša kredīta maksājumos. Par visiem: uzņēmējiem, ikvienai privātpersonai tik svarīgo – kas gaidāms lielajā ekonomikā un mazajā – mūsu ikdienā, raksta SEB bankas ekonomists DAINIS GAŠPUITIS. Tikai dažas atziņas ieinteresēšanai: pasaules ekonomikas dodas pareizajā virzienā un izaugsme palielināsies gan šogad, gan arī 2014. gadā. Tomēr pieaugums būs piezemēts. Baltijas eksportu balsta Krievijas tirgus, kas ir Lietuvas lielākais tirgus un starp lielākajiem arī Latvijai un Igaunijai. Kopumā eksporta ietekme uz izaugsmi šogad būs mērena. Ķīna katru...

Satversmes tiesas 2013.gada 1.marta spriedums lietā №2012 - 07 - 01 «Par Kredītiestāžu likuma 179.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam un Kredītiestāžu likuma 179.panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam»Spriedums stājas spēkā ar 2013.gada 4.martu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka saskaņā ar likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto valsts amatpersonām kārtējās valsts amatpersonu deklarācijas par 2012.gadu jāiesniedz VID līdz 2013.gada 2.aprīlim ieskaitot. Valsts amatpersonas deklarācija, stājoties valsts amatpersonas amatā, jāiesniedz VID mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par personas iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu valsts amatpersonas amatā vai saskaņā ar likumu ir sācies Saeimas vai pašvaldības domes deputāta pilnvaru laiks. Beidzot pildīt amata pienākumus, valsts amatpersonas deklarācija jāiesniedz VID divu mēnešu laikā (ja tā valsts amatpersonas amatu ieņēmusi ilgāk par trim mēnešiem) no amata pienākumu pildīšanas pēdējās dienas. Arī šogad saskaņā ar grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas stājās spēkā 2010.gada 1.janvārī, valsts amatpersonām deklarācijas VID jāiesniedz elektroniskā veidā, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju kārtējās valsts amatpersonu deklarācijas par 2012.gadu ir jāiesniedz 55 665 valsts amatpersonām, taču līdz 2013.gada 11.martam bija saņemtas 11...

Pirmdien, 11.martā, Ministru kabineta komitejā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto informatīvo ziņojumu „Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai” (Stratēģija 2030), kuras mērķis ir veicināt ekonomikas konkurētspēju, veidojot sabalansētu, efektīvu, ekonomiski, sociāli un ekoloģiski pamatotu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku. Stratēģija 2030 papildina un izvērš enerģētikas sektora attīstības priekšnosacījumus, kas noteikti Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam (Latvija 2030). Savukārt, pēc Stratēģijas 2030 apstiprināšanas Ministru kabinetā Ekonomikas ministrija līdz 2013.gada 31.oktobrim izstrādās detalizētākas enerģētikas politikas pamatnostādnes laika periodam no 2014.-2020.gadam, balstoties uz Stratēģijā 2030 noteiktajiem pamatvirzieniem. Enerģētikas politika Stratēģijas 2030 ietvaros plānota, pamatojoties uz valsts ekonomikas attīstības prognozēm, tostarp demogrāfijas, iekšzemes kopprodukta (IKP) un nozaru attīstības tendencēm, kā arī detalizētu enerģētikas ekspertu izvērtējumu par dažādu iespējamo scenāriju izmaksām. Stratēģija 2030 piedāvā paredz nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju iegādāties enerģiju par konkurētspējīgu cenu, palīdzētu attīstīties vietējai uzņēmējdarbībai, paaugstinātu...

Mikrouzņēmuma nodokļa ideja un mērķi ir ļoti pareizi - tautsaimniecības krīzes brīdī sniegt iespēju bez darba vai iepriekšējā biznesa palikušajiem uzsākt jaunu uzņēmējdarbību atvieglinātā nodokļu režīmā, uzskata Saeimas deputāte Elīna Seliņa, kuras vārds bieži izskan kontekstā ar pašreizējā mikrouzņēmumu nodokļa likmes un regulējuma kritiku. Deputāte pauž viedokli, ka esošajā formā mikrouzņēmumu niecīgā dalība nodokļu sistēmā ilgtermiņā rada ievērojamus draudus darbinieku sociālajai drošībai, ir netaisna pret pārējiem nodokļu maksātājiem, kas ar saviem nomaksātajiem nodokļiem jau šodien spiesti uzturēt mikrouzņēmumos strādājošos, kā arī kropļo konkurenci gan darba tirgū, gan atsevišķās biznesa nozarēs. Viņa atgādina, ka vēsturiski mikrouzņēmuma modelis tika plānots kā pagaidu risinājums krīzes pārvarēšanai. Sākotnēji uzstādītos mērķus daļēji ir izdevies sasniegt - līdz 2012.gada beigām ir izveidoti aptuveni 22 000 mikrouzņēmumu, tajos strādā vidēji 50 000 darbinieku. Bet medaļai ir otra puse, uzskata deputāte. Pirmkārt, modelis joprojām piedāvā nepamatotas nodokļu optimizācijas shēmas, piemēram, manipulācijas ar algām, fiktīvi nodarbinot radiniekus un draugus. Par shēmām...

Eiropas Savienības fondu Revīzijas iestāde ziņojumā par 2012. gadu norādījusi, ka gada laikā ieviestas iepirkuma procedūru pirmspārbaudes, kurām ir būtiska loma kļūdu preventīvā novēršanā (pēc Revīzijas iestādes datiem iepirkumu pirmspārbaudes novērš 67% potenciālo kļūdu). Tādā veidā ir uzsākta ES fondu apsaimniekošanas procesa efektivizācija, vienkāršošana, kā arī dažādu iestāžu izvirzīto prasību vienota formulēšana. Eiropas Komisija (EK) ir jau izskatījusi Revīzijas iestādes atzinumu un uzskata to par pietiekamu, lai turpinātu Latvijas programmu finansēšanu un nebrauktu papildu pārbaudēs uz Latviju. EK uzticēšanās Latvijas atbildīgajiem dienestiem samazina administratīvo slogu tiem projektu īstenotājiem, kuri potenciāli varēja būt atlasīti EK audita pārbaudēm. Revīzijas iestādes ziņojumā ir pieminētas arī jomas, kurās pilnveidojumi būtu jāturpina, piemēram, iepirkuma procesa tālāka vienkāršošana un efektivizācija, izsniegto avansu uzraudzība un ar veselības aprūpes iestāžu renovāciju saistīto projektu vadības kvalitātes uzlabošana. Revīzijas iestāde savas pārbaude veic izlases veidā, un jo spēcīga un iedarbīgāka ir valstī izveidotā kontroles sistēma, jo mazāk projektu Revīzijas iestādei ir jāatlasa...

Atgādinām, ka no 11. līdz 15.martam, individuāli praktizējoši advokāti un viņu palīgi visā Latvijā sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas. Bezmaksas konsultāciju nedēļa tiek rīkota jau ceturto reizi, un šo iespēju katru gadu izmanto simtiem iedzīvotāju. Bezmaksas juridiskās palīdzības dienas organizē Latvijas Zvērinātu Advokātu padome par godu Advokatūras dienai 19. martā. Tradīcija sniegt bezmaksas juridiskās konsultācijas Advokatūras dienas ietvaros tiek iedibināta ar mērķi popularizēt zvērināta advokāta profesijas misiju - darboties sabiedrības interesēs, sniedzot tai efektīvu juridisko palīdzību. Šogad bezmaksas konsultācijas sniedz vairāk nekā 20 zvērinātu advokātu biroji un vairāk nekā simts zvērināti advokāti un viņu palīgi visā Latvijā. Saraksts ar zvērinātu advokātu birojiem, individuāli praktizējošiem zvērinātiem advokātiem un viņu palīgiem, advokātu kontaktinformācija un konsultāciju jomas pieejamas Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes (ZAP) mājas lapā www.advokatura.lv, sadaļā „Konsultācijas 11.-15. martā”. Informācija izdrukātā veidā pieejama arī ZAP metodiskajā kabinetā Rīgā, Brīvības bulvārī 34. Lai izmantotu bezmaksas juridiskās konsultācijas, iedzīvotāji tiek lūgti ar zvērinātu advokātu sazināties individuāli, lai...

Šogad Notāru dienu ietvaros iespēju bez maksas saņemt juridisku palīdzību no zvērināta notāra izmantojuši teju 5 000 cilvēku visā Latvijā. Aptuveni ceturtā daļa konsultāciju sniegtas pa telefonu, savukārt aptuveni 5% interesentu savus jautājumus notāriem uzdevuši internetā. Iedzīvotāji visaktīvāk interesējušies par darījumiem ar nekustamo īpašumu - dāvinājuma un pirkuma līgumiem, kā arī mantojuma lietu sakārtošanu un laulības šķiršanas kārtību pie zvērināta notāra. Tāpat lūgts juridisks padoms kopīpašuma sadales jautājumos, kā arī testamenta sastādīšanā. Katrs piektais Notāru dienu apmeklētājs interesējies par īres un nomas līgumattiecību jautājumiem, kuriem šogad zvērināti notāri pievērsa īpašu uzmanību. Lai arī vislielākā iedzīvotāju aktivitāte Notāru dienās, kā jau ierasts, vērojama Rīgā un Pierīgā, arī citviet Latvijā notāru birojos bijis liels apmeklētāju pieplūdums. Īpaši aktīvi bijuši Jelgavas, Daugavpils, Rēzeknes Liepājas, Jēkabpils un Cēsu iedzīvotāji, kuri biežāk nekā citi izmantojuši iespēju bez maksas konsultēties pie notāra. Vairums apmeklētāju uz Notāru dienām devās rast padomu konkrētām problēmām un jautājumiem, līdzi ņemot dokumentus situācijas...

Pastāvīgā termiņu pārcelšana un skaidru vadlīniju neesamība kavē ES maksātspējas direktīvas (Solvency II) prasību iedzīvināšanu Latvijas un Eiropas valstu nacionālajos tiesību aktos, kā arī apdrošinātājiem rada bažas, vai direktīvas prasības vispār tiks ieviestas to pašreizējā formā, paziņojusi SIA "KPMG Baltics". "Apdrošināšanas kompānijas Eiropā jau ir nogurušas no pastāvīgās vilcināšanās pēdējās desmitgades laikā, un arvien intensīvākas kļūst diskusijas par to, vai maksātspējas direktīva jebkad tiks ieviesta tās pašreizējā formā. Tāpēc ir nepieciešams skaidrs grafiks attiecībā uz atlikušajiem posmiem, lai atbilstošos termiņos nodrošinātu nozares atbilstību," uzsver KPMG Baltics SIA partneris Ondrejs Fikrle (Ondrej Fikrle). Kārtējo aizkavēšanos Maksātspējas II direktīva piedzīvoja februāra nogalē, kad tika pieņemts lēmums par Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdes pārcelšanu no 10.jūnija uz 22.oktobri. Šajā sēdē plānots izskatīt un apstiprināt Omnibus 2 direktīvas paredzētos labojumus Maksātspējas II direktīvā. Jāņem vērā, ka Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EIOPA) šobrīd veic pētījumu par Maksātspējas II ietekmi uz apdrošināšanas produktiem ar ilgtermiņa garantijām. Plānots,...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) paziņo par būtiskiem precizējumiem līdzšinējā praksē attiecībā uz līgumsoda un līgumisko procentu aprēķināšanu pēc tam, kad tiek izmantotas tiesības lauzt līgumu pirms termiņa. Patērētājiem nozīmīgie precizējumi līdzšinējā judikatūrā ir veikti, balstoties uz šī gada 30.janvārī Augstākās tiesas Senāta paplašinātā sastāvā pasludināto spriedumu (Spriedums) civillietā Nr. SKC-644/2013. Veiktie precizējumi paredz būtiskas izmaiņas pārdevēju, pakalpojumu sniedzēju un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju līdzšinējā praksē, kas kopumā uzlabos arī patērētāju situāciju. Līdzšinējās prakses maiņa ir balstīta uz Spriedumā izdarītajiem būtiskiem secinājumiem. Līdz ar to ir veikti precizējumi līdzšinējā judikatūrā, kas paredz, ka turpmāk, ja tiek izmantotas pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem. Līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt. Veiktie precizējumi nozīmē, ka dažādiem pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem un parāda atgūšanas pakalpojumu...