JAUNUMI

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja vakar, 7. martā, akceptēja priekšlikumu veidot vienotu iznomāšanas praksi parku teritorijās Rīgā komercdarbības veikšanai. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments sadarbībā ar parku apsaimniekotāju SIA "Rīgas Meži" ir noteicis iespējamās teritorijās parkos, kur būtu iespējama komercdarbība, vienlaikus nodrošinot parku vienotu apsaimniekošanu, labiekārtošanu, uzturēšanu, aizsardzību un izmantošanu sabiedrības interesēs. Patlaban Mājokļu un vides departamenta Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisija ir noteikusi kopumā aptuveni 20 vietas vairākos pilsētas parkos: Kronvalda parkā, Bastejkalnā, Dzegužkalnā, Uzvaras parkā, Arkādijas parkā, Esplanādē un Vērmanes dārzā, kuras varētu iznomāt komercdarbības veikšanai. Izvēlētās platības atrodas tādās vietās, lai nebojātu apstādījumus un parku ainavisko kvalitāti. Iznomātajās teritorijās drīkstēs izvietot tikai īslaicīga rakstura nojumes vai piepūšamās atrakcijas.

Saeimas 2013.gada 14.februāra likums «Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 15.martu.

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis pārskatu par nozīmīgākajiem normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā, kas pieņemtu un/vai stājas spēkā februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/ skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Euro ieviešanas kārtības likums Ar likumu noteikti vairāki eiro ieviešanas īstenošanas pasākumi, kas saistīti ar latu un eiro vienlaicīgu apgrozību, skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, preču un pakalpojumu cenu paralēlu atspoguļošanu, grāmatvedības uzskaites pielāgošanu jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumi. 31.01.2013. 01.03.2013. Par konvencijas spēkā stāšanos Ārlietu ministrija informē, ka 2013.gada 2.martā stāsies spēkā Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokols, publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr.172 (4775) 2012.gada 31.oktobrī) 04.02.2013. 02.03.2013. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Ar grozījumi precizētas likuma 126.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā noteiktās prasības vienkāršotā nodokļa...

Saeima ceturtdien, 7.martā, starp kopumā 20 darba kārtības jautājumiem, balsos arī par grozījumiem divos uzņēmējdarbības nodokļu likumos - grozījumiem likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” Saeima skatīs otrajā lasījumā. Grozījumi paredz pilnveidot antikorupcijas regulējumu, lai Latvija varētu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos, nosakot, ka par "kukuļos" saņemtām naudas summām būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tāpat parlaments otrajā lasījumā vērtēs grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ― gadījumos, kad uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu, attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam tiks piemērota mikrouzņēmumu nodokļa likme 20 procentu apmērā. Trešajā un galīgajā lasījumā Saeima šodien skatīs likumprojektu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kas valsts apdraudējuma gadījumā paredz nepieciešamo rīcību, lai nodrošinātu nacionālo drošību, un vairākus ar to saistītos likumprojektus. Likums noteiks kārtību, kā valstī izsludina un atceļ...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 6.martā, izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā ar mērķi būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem. „Šis ir nozīmīgs brīdis un svarīgs solis būvniecības regulējuma uzlabošanā, jo iepriekš par šī likuma grozījumiem vienošanos nevarēja panākt astoņus gadus. Deputāti šodien atbalstīja būvnieku sertificēšanas regulējumu, kas bija viens no šī likumprojekta strīdīgākajiem jautājumiem. Izstrādātās izmaiņas pēc būtības ir pavisam jauns būvniecības regulējums, kas patiešām paātrinās būvniecības procesu. Būvniecības procedūru efektivizēšana ir viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem. Izmaiņas būvniecības regulējumā arī paaugstinās mūsu valsts starptautisko konkurētspēju Pasaules Bankas prestižajā Doing Business reitingā, kā arī veicinās nozares ekonomisko izaugsmi un investoru piesaisti,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, informējot, ka trešajā lasījumā deputātiem būs jāskata arī jautājums par būvuzņēmumu klasifikāciju. Likumprojekta otrā lasījuma redakcija precizē Ministra kabineta (MK) kompetenci, izdodot vispārīgos un speciālos būvnoteikumus, kā arī noteikumus būvspeciālistu...

Darba grupai mēneša laikā jārod risinājums strīdīgajām Aizsargjoslu likuma normām, kas paredz mežu īpašniekiem piešķirt tiesības prasīt elektrolīniju īpašniekiem atpirkt nocirstos kokus, kā arī to, ka nocirsto koku atpirkšanas kārtību nosaka valdība. To trešdien, 6.martā, lēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, gatavojot likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai. Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Kristīne Jaunzeme deputātus informēja, ka likums nodots otrreizējai caurlūkošanai, jo pieņemtais regulējums ir neprecīzs un neskaidrs, kā arī rada izņēmumu attiecībā uz meža īpašniekiem, lai gan apgrūtinājumi aizsargjoslās ir arī konkrētai infrastruktūrai. Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis informēja, ka darba grupa risinās šo jautājumu un tajā strādās atbildīgo ministriju un nozares pārstāvji. Komisijas sēdē atbildīgie ierēdņi un nozares pārstāvji vienojās strādāt darba grupā un rast labāku risinājumu strīdīgajām normām aizsargjoslu regulējumā. Diskutējot par nocirstajiem kokiem aizsargjoslās, deputāts Edvards Smiltēns sacīja, ka jābūt noteikumiem, kas nocirstos kokus ļautu izvest par pieņemamām cenām. E.Smiltēns vērsa uzmanību, ka Latvijas...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 5.martā, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus vairākos likumos, kas paredz īpašu nodokļu piemērošanu speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) pagarināt līdz 2035.gada beigām. Likumprojekta mērķis ir veicināt jaunu investīciju piesaisti speciālajās ekonomiskajās zonās, paredzot nodokļu atvieglojumus tajās strādājošām komercsabiedrībām. Patlaban īpašs nodokļu regulējums SEZ ir spēkā līdz 2017.gadam. Šis termiņš tika noteikts sarunās starp Eiropas Komisiju un Latviju laikā, kad Latvija gatavojās iestāties Eiropas Savienībā, iepriekš informēja likumprojekta autori. Ar likuma grozījumiem arī tiks noteiktas starp kapitālsabiedrību un brīvostas pārvaldi vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi slēdzamā līguma sastāvdaļas un maksimālais termiņš, kas nepārsniedz piecus gadus no līguma slēgšanas dienas, lai komercsabiedrība varētu saņemt paredzētos valsts atbalsta pasākumus. Likumprojekts arī nosaka kārtību, kādā piemērojami valsts atbalsta pasākumi, ja kapitālsabiedrība nav noslēgusi līgumu ar zonas pārvaldi vai brīvostas pārvaldi par ieguldījumu veikšanu. Par grozījumu Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā...

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 6.martā, otrreizējā caurlūkošanā skatot Valsts prezidenta atpakaļ Saeimai atgrieztos grozījumus Zinātniskās darbības likumā, nolēma tos virzīt Saeimā atkārtotai izskatīšanai, izslēdzot no likuma pantus, kas attiecas uz nacionālās drošības jautājumiem. Lai sekmētu valsts zinātnisko institūciju un to darbinieku mantisko tiesību aizsardzību uz izgudrojumiem un augu šķirnēm, sakārtotu zinātnisko institūciju juridisko statusu un nostiprinātu valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības un nacionālās drošības faktoru, Saeima šī gada 14.februārī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zinātniskās darbības likumā. Taču rezonansi sabiedrībā izraisīja grozījumos paredzētais zinātnieka pienākums pēc valsts drošības iestādes atzinuma pārtraukt zinātnisku pētījumu, kas apdraud valsts nacionālo drošību. Ja drošības iestāžu rīcībā nonāktu informācija par tādu zinātniskās institūcijas darbību, kas rada apdraudējumu nacionālajai drošībai, zinātnisko institūciju varētu izslēgt no reģistra. Grozījumi arī paredzēja tiesības valsts drošības iestādes pārstāvjiem iesaistīties Latvijas Zinātnes padomes (LZP) darbā ar padomdevēja tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kas skar nacionālās drošības un...

Ekonomikas ministrija (EM) publicējusi šā gada februāra mēnesī veiktā cenu monitoringa rezultātus, kuros redzams arī preču un pakalpojumu cenu salīdzinājums ar janvāra mēneša rezultātiem. SIA „Aptauju centrs” cenu novērojumu veica šā gada 20.februārī. Janvārī un februārī veiktie novērojumi ļauj patērētājiem salīdzināt dažādu preču un pakalpojumu pieejamību un cenu dažādās tirdzniecības vietās, kā arī redzēt to izmaiņas 2 mēnešu griezumā. Dati rāda, ka vairumā gadījumu produktu cenas, salīdzinājumā ar janvāra aptaujā konstatētajām, tirdzniecības vietās nebija mainījušās, dažviet pat samazinājušās. Janvāra cenu monitoringa izmēģinājumā veiktā preču, pakalpojumu un tirdzniecības vietu atbilstības pārbaude EM ļāvusi formulēt nepieciešamos precizējumus. Pēc cenu pierakstu veikšanas janvārī tika konstatēts, ka vairākas preces un pakalpojumi ir pieejami fragmentāri, tāpēc tie tika aizvietoti ar populārākiem analogiem, kuri pieejami visās izvēlētajās pilsētās, piem., angļu valodas kursi aizvietoti ar teorijas kursu autoskolā B kategorijai; solārija apmeklējums aizvietots ar klasisku sieviešu manikīru; maksājumu karte Visa Classic aizvietota ar MasterCard Standart u.c. Pēc Eiropas Komisijas...

Ceturtdien, 7. martā, Valsts sekretāru sanāksmē tiks skatīts likumprojekts "Grozījums Kriminālprocesa likumā", kas paredz veidot vienotu informācijas sistēmu, kurā tiks reģistrētas visas ziņas par starptautiskās sadarbības lūgumu krimināltiesiskajā jomā saņemšanu, nosūtīšanu, izpildes gaitu un personām, kuras skar starptautiskās sadarbības lūgumi. Minētā informācijas sistēma būs "Valsts informācijas sistēma" un tās izveide atvieglošot informācijas par tiesiskās palīdzības lūgumu apriti starp kompetentajām iestādēm Latvijas teritorijā. Ar informācijas sistēmas palīdzību tiks sistematizēti visi tiesiskās palīdzības lūgumu kritēriji, proti, būs zināmi visi tiesiskās palīdzības lūgumu veidi, to nosūtīšanas un saņemšanas tiesiskais pamatojums, atteikuma iemesli, būs apkopota informācija par spriedumos noteiktajiem sodiem, naudas sodu un konfiscēto naudu apmēriem utt. Bez tam, informācijas sistēma atvieglošot statistikas datu apkopošanu un iesniegšanu Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, minēts likumprojekta anotācijā. Grozījums nosaka arī, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus, kas definēs informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, ziņu glabāšanas termiņus, kā arī institūcijas, kurām ir piešķirama...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 6.martā, konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta sagatavotos grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz paplašināt valsts amatpersonu deklarācijā obligāti norādāmās informācijas apjomu. Deklarācijā turpmāk būs jānorāda attiecīga informācija, ja amatpersona ir patiesais labuma guvējs no citai personai piederošām vai pārvaldīšanā nodotām kapitāla daļām, akcijām un finanšu instrumentiem neatkarīgi no gūtā labuma, īpašuma vai darījuma apmēra. Tāpat deklarācijā būs jānorāda informācija par īpašumiem, piemēram, dārglietām, antīko priekšmetu kolekcijām, kuru vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas un kas norāda uz valsts amatpersonas patieso mantisko stāvokli. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai arī valsts amatpersonām noteiktu pienākumu deklarācijā norādīt informāciju par patieso labumu gūšanu, tādējādi novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonu darbību, norāda likumprojekta autori Finanšu ministrijā. Patlaban šāds pienākums saskaņā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu noteikts tikai fiziskajām personām. Par grozījumiem...

Ar 2013.gada 23.janvāri arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17.gadsimtam ieskaitot) pieder valstij. Lai likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" grozījumu rezultātā cilvēki saglabātu īpašumā šobrīd tiem jau piederošās senlietas, ir noteikts pārejas periods, kas dod iespēju valsti informēt par personām piederošām senlietām. Likuma pārejas perioda noteikumi nosaka, ka valsts īpašuma tiesības neattieksies uz tām senlietām, par kurām līdz 2013.gada 30.martam persona būs rakstveidā paziņojusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Tas nozīmē, ka īpašniekam (valdītājam) ir iespēja senlietu deklarēt, sniedzot par to raksturojošu informāciju (piemēram, krāsu fotoattēlu, senlietas materiālu, izmērus milimetros, iegūšanas veidu, iespējamo datējumu, atrašanas apstākļus, vietu, laiku un citu informāciju). Senlietas īpašnieka interesēs ir ziņas sniegt tādā veidā, kas pietiekami skaidri ļauj identificēt konkrēto senlietu, lai turpmāk izvairītos no pārpratumiem. Inspekcijai sniegtās ziņas nebūs publiski pieejamas. Paziņošanas pienākums neattiecas uz Nacionālā muzeju krājuma priekšmetiem. Šobrīd Inspekcijā ar jautājumiem par jauno kārtību ir vērsušies daudzi iedzīvotāji,...

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vakar, 6. martā, noteica republikas pilsētu domēs un novadu domēs ievēlamo deputātu skaitu 1.jūnija pašvaldību vēlēšanās. Atbilstoši likumam pašvaldību domēs ievēlamais deputātu skaits ir nosakāms pēc iedzīvotāju skaita, kāds pašvaldības teritorijā reģistrēts vēlēšanu izsludināšanas dienā. Šogad pašvaldību vēlēšanas CVK izsludināja šā gada 28.februārī. Pavisam 119 pašvaldību domēs būs jāievēl 1618 deputāti.: 39 pašvaldībās būs jāievēl 9 deputāti, četrās pašvaldībās - 13 deputāti, 60 pašvaldībās - 15 deputāti, 15 pašvaldībās - 17 deputāti, Rīgas domē - 60 deputāti. Deviņi deputāti ir jāievēl novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000, novados ar iedzīvotāju skaitu no 5001 līdz 20 000 ir ievēlami 15 deputāti, bet novados ar iedzīvotāju skaitu no 20 001 līdz 50 000 - 17 deputāti. 13 domes deputāti ir ievēlami republikas pilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000. Savukārt republikas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits lielāks nekā 50 000, domē ievēlami 15 deputāti. Ievēlamais deputātu skaits Rīgas domē ir 60...

Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) projektu plānots ieviest 2015.gadā, un to realizēs no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, trešdien, 6.martā, Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē informēja Satiksmes ministrijas (SM) Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups. SKLOIS uzdevums būs veicināt elektroniskās informācijas un elektroniskās dokumentu apmaiņas procesu kravu transportēšanā, kā arī mazināt administratīvos šķēršļus. Galvenais mērķis - veicināt transporta pakalpojumu operativitāti, kvalitāti un izmaksu samazināšanu, un kalpot par pamatu moderna loģistikas pakalpojumu tirgus attīstībai Latvijā, nodrošinot kravu transportēšanas procesā iesaistītās informācijas un dokumentācijas apriti elektroniskā veidā. Sistēmas kopējās attiecināmās izmaksas tiek plānotas 1.84 milj. Ls apmērā, kuras tiks segtas no ERAF. Savukārt sistēmas tālākā uzturēšana gadā varētu izmaksāt apmēram 300 tūkst. Ls, kurus varētu piešķirt no valsts budžeta. SKLOIS piemērošanas būtiskākie ieguvumi būtu "vienas pieturas aģentūras" principa ieviešana dokumentu un informācijas apritē kravu pārvadājumu jomā, papildus tam paredzot arī sistēmas nākotnes savienojamību ar citu valstu vai...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 5.martā, izskatīšanai otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas paredz noteikt, ka arī komerciālās korupcijas rezultātā iegūtas naudas summas ("kukuļi") apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir priekšnoteikums, lai Latvija varētu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos. Lai novērstu jebkādu likuma normu nekorektu interpretāciju, turpmāk skaidri un nepārprotami būs noteikts, ka komerciālās uzpirkšanas nolūkos dotie "kukuļi" ir uzskatāmi par izdevumiem, kas apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Šādiem izdevumiem pieskaitīs materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus, kas izlietoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, tostarp kukuļdošanai valsts amatpersonai, valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, valsts institūciju pilnvarotai personai un privātpersonām. No līdzšinējā regulējuma jau izriet, ka nodokļu maksātājam nav tiesību saimnieciskās darbības izdevumos uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai iekļaut arī izdevumus, kas nav tieši saistīti ar nodokļu...