JAUNUMI

Nelegālo preču kontrabandu, iegādi un patēriņu kā attaisnojamu atzīst liela daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju, informē Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera. 51% Latvijas, 62% Lietuvas un 31% Igaunijas iedzīvotāju pilnībā attaisno vai drīzāk attaisno tādu nelegālo preču kontrabandu un patēriņu kā cigaretes, alkoholiskie dzērieni un degviela. Tāpat liela iedzīvotāju daļa visās Baltijas valstīs uzskata, ka 2012.gadā tādu kontrabandas un nelegālo preču kā cigaretes, alkoholiskie dzērieni un degviela lietošanas apmērs ir pieaudzis. Šādi secinājumi tika izdarīti, pamatojoties uz Lietuvas Brīvā tirgus institūta (LBTI) visās trijās Baltijas valstīs veiktā reprezentatīvā viedokļu aptaujas pētījuma rezultātiem. Šo pētījumu 2013.gada janvārī veica "Spinter research" (sadarbībā ar SIA "Aptauju Centrs" un AS "Turu-uuringute"). Tika aptaujāti 3033 pastāvīgie Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji. "Sabiedrības viedoklis attiecībā uz nelegālo preču patēriņu ir ļoti svarīgs, jo paši iedzīvotāji ir arī patērētāji. Kā mēs redzam, iedzīvotājiem visās Baltijas valstīs ir tendence attaisnot kontrabandu, taču Latvijā un Lietuvā kontrabanda un šādu preču...

Ceturtdien, 21.martā, Advokatūras dienu ietvaros Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā norisināsies konference "Tiesu sistēmas efektivizācija". Konferencē, kas notiks jau otro gadu, tiks apskatīti aktuāli jautājumi, kas saistīti ar tiesu procesu efektivizāciju civiltiesību, krimināltiesību un juridiskās ētikas un disciplinārās atbildības jomās. Konferenci rīko Latvijas Zvērinātu advokātu padome sadarbībā ar Latvijas Krimināllietu advokātu biedrību un Latvijas Universitāti. Konferencesalībnieku vidū būs LR Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, LR Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, LU Juridiskās fakultātes dekāne asoc. prof. Kristīne Strada-Rozenberga, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, zvērināti advokāti, prokurori, tiesneši un akadēmiskās vides pārstāvji. Konferences mērķis - saskatīt iespējas nodrošināt savlaicīgu un līdz ar to arī efektīvu lietu izskatīšanu civilprocesā, kriminālprocesā un arī administratīvajā procesā esošā regulējuma ietvaros. Dalība konferencē ir bezmaksas, un konferences norise sākot no plkst. 12.00 tiks translēta tiešraidē internetā Latvijas Universitātes mājaslapā: http://www.lu.lv/par/mediji/video/ Konferences civiltiesību sekcijā plānots apskatīt ar prasības nodrošinājumu saistītos jautājumus un šī procesuālā institūta ietekmi uz lietas ātrāku un...

Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departaments 20.martā rakstveida procesā izskatīja prokurora iesniegtu kasācijas protestu par apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru atcelts pirmās instances tiesas spriedums un izbeigts kriminālprocess pret Artūru Ornicānu. Senāts atcēla AT Krimināllietu tiesu palātas 2012.gada 17.oktobra lēmumu pilnībā un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Senāta atzinis, ka Krimināllietu tiesu palātas lēmumā ir izteikta kļūdaina atziņa, ka obligāts priekšnoteikums kriminālprocesa uzsākšanai un turpināšanai ir tas, vai persona, kurai nodarīts kaitējums un kura ir iesniegusi pieteikumu, šajā kriminālprocesā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 96.panta pirmajai daļai ir atzīta par cietušo. Kriminālprocesa likumā nav noteikta obligāta prasība, ka personu, kurai nodarīts kaitējums, jāatzīst par cietušo kriminālprocesā. Ņemot vērā to, ka apelācijas instances tiesa kļūdaini izbeigusi kriminālprocesu, apelācijas instances tiesa nav izskatījusi lietu pēc būtības, nav konstatējusi nevienu no Kriminālprocesa likumā norādītajiem attaisnojoša vai notiesājoša sprieduma taisīšanas pamatiem, kas ir pamats apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanai. Senāta lēmums nav pārsūdzams. AT Krimināllietu...

Valdība otrdien, 19.martā, atbalstīja divas Satiksmes ministrijas sagatavotās Latvijas nacionālās pozīcijas, kuras ir būtiskas informācijas tehnoloģiju (IT) drošības politikas jomā. Nacionālā pozīcija "Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pasākumiem augsta kopējā tīklu un informācijas drošības nodrošināšanai Eiropas Savienībā" attiecas uz Eiropas Komisijas (EK) 2013.gada sākumā piedāvāto direktīvas projektu, kura nepieciešamību veicinājusi aizvien pieaugošā tīklu un informācijas jautājumu nozīme sabiedrībā un ekonomikā un to ietekme uz ikdienas dzīvi un pakalpojumu sniegšanu. Direktīvas projekts paredz, ka dalībvalstīm jāizstrādā nacionālā stratēģija un nacionālais sadarbības plāns informācijas un tīklu drošības jomā. Plānots noteikt pienākumu visām dalībvalstīm izveidot CERT - datoru drošības incidentu reaģēšanas vienību, kā arī nozīmēt nacionālo kompetento iestādi par tīklu un informācijas sistēmu drošību. Tāpat valsts un pašvaldību institūcijām, un tirgus operatoriem tiktu noteikts pienākums ziņot par būtiskiem incidentiem. Latvija kopumā atbalsta Direktīvas projektu, ņemot vērā asimetrisko draudu dabu elektroniskās informācijas telpā un faktisko robežu neesamību tajā, kā arī aizvien lielāko sabiedrības, valsts...

Otrdien, 19. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoru atlases kārtību un atlīdzību. Informatīvais ziņojums sagatavots, lai izvērtētu prasības un kārtību, kādā tiek izvēlētas kredītiestādes maksātnespējas administratora kandidatūras kredītiestādes maksātnespējas procesā, iespējas paplašināt personu loku, kuras var veikt kredītiestādes administratora pienākumus kredītiestādes maksātnespējas procesā, kā arī līdzšinējā kārtība šo administratoru atlīdzības noteikšanā. Ņemot vērā kredītiestāžu likumā noteikto regulējumu, attiecībā uz iespēju paplašināt personu loku, kuras var veikt administratora pienākumus kredītiestādes maksātnespējas procesā, FM uzskata, ka šobrīd spēkā esošais regulējums ir pietiekami plašs, jo vienīgā prasība pretendentam ir maksātnespējas procesa administratora sertifikāts. Šī prasība ir vērtējama kā būtiska, jo maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kas prasa speciālu sagatavošanos un specifiskas zināšanas, bez kurām nevar tikt sasniegts likumā noteiktais mērķis veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 1. februārī rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „Čapuļi” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2010.gada 13.janvāra lēmuma Nr.22.4/1565 atcelšanu daļā, sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 29.maija spriedumu. Pieteicēja SIA „Čapuļi” 2006.gada 28.augustā pārdeva nekustamo īpašumu, kuru veidoja jaunbūve un zemes gabals, līgumā norādot, ka jaunbūves cenai tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN), lai gan atbilstoši likumam jaunbūves pārdošana nebija jāapliek ar šo nodokli. Pircēja samaksāja pilnu pirkuma cenu. VID citastarp ar 2010.gada 13.janvāra lēmumu uzlika pienākumu pieteicējai maksāt līgumā norādīto PVN un aprēķināja arī nokavējuma naudu. Pieteicēja iesniedza pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu daļā. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa ar 2012.gada 29.maija spriedumu pieteikumu apmierināja. Tiesas spriedums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem. VID nebija pamata piemērot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta piekto daļu un 35.panta otro daļu, un aprēķināt pieteicējai budžetā iemaksājamo PVN un nokavējuma naudu,...

Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija otrdien, 19.martā, noslēdza darbu pie grozījumiem Pilsonības likumā un vienojās to virzīt izskatīšanai Juridiskajā komisijā trešajā galīgajā lasījumā. Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, kā arī latviešiem, kuri ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību. Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību un, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā. Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, pilsonība piešķirama tiem, kas apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi. Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi,...

Otrdien, 19.martā, valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.358 "Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām", kas nosaka jaunās A2 transportlīdzekļu kategorijas vadītāju apmācības kārtību, kā arī autoskolu pasniedzēju un instruktoru darbības un apmācības kārtību. Noteikumu projekts ir izstrādāts, jo Latvija pārņēmusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām. Tā paredz visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2013.gada 1.janvāra ieviest jaunu transportlīdzekļu kategoriju A2. Tā attiecas uz motocikliem, kuru jauda nepārsniedz 35 kilovatus, jaudas attiecība pret svaru nepārsniedz 0.2 kilovatus uz kilogramu un kuri nav atvasināti no transportlīdzekļiem, kuru jauda ir vairāk nekā divas reizes lielāka. Līdz ar to MK noteikumos ir izstrādāta kārtība, kādā notiek jaunās A2 transportlīdzekļu kategorijas vadītāju apmācība. Izsludinātie normatīvo aktu grozījumi arī plašāk regulēs autoskolu darbību. Tie precīzāk nosaka braukšanas instruktoru darba tiesisko attiecību statusu, kā arī precizēs virkni jautājumu, kas...

Otrdien, 19.martā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2014., 2015. un 2016.gadam, tajā skaitā valsts pamatfunkciju īstenošanai un ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Atbilstoši MK 2013.gada 5.marta sēdē pieņemtajiem lēmumiem valsts pamatbudžeta bāze ir palielināta 2014.gadam 7,8 miljonu latu apmērā, 2015.gadam - 6 miljonu latu apmērā un 2016.gadam - 25,9 miljonu latu apmērā. Tādējādi precizētie valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2014.gadam ir aprēķināti 3622,4 miljonu latu apmērā un 2015.gadam - 3397,3 miljonu latu apmērā. Salīdzinot ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013., 2014. un 2015.gadam, 2014.gadam izdevumi attiecīgi ir samazināti 13,8 miljonu latu apmērā un 2015.gadam samazināti 43 miljonu latu apmērā. Savukārt, 2016. gadam bāzes izdevumi ir noteikti 3532,4 miljonu latu apmērā, kas ir par 135,1 miljonu latu vairāk salīdzinājumā ar aprēķināto 2015. gada bāzi. Izglītības un zinātnes ministrijai bāzes izdevumi ir palielināti 2014. gadā 48 345...

Otrdien, 19.martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām"" , kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām. Likumprojekts izstrādāts, lai radītu iespēju turpināt piemērot invalīdu biedrību uzņēmumiem likuma par UIN noteikumus, kas paredz, ka no UIN maksāšanas tiek atbrīvotas invalīdu biedrību, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu kapitālsabiedrības, ja tās pārskaita biedrībai, kas to dibinājusi, summas, kas ir lielākas par taksācijas gadam aprēķinātajām uzņēmuma ienākuma summām. Šobrīd likumā par UIN atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām ir noteiktas 16 kapitālsabiedrības, kas ir atbrīvotas no UIN maksāšanas, tostarp Latvijas Neredzīgo savienības SIA "LNS kultūras centrs "Rītausma"", Latvijas Neredzīgo savienības SIA "LNS Zīmju valodas centrs" un Latvijas Neredzīgo savienības SIA "LNS Komunikācijas centrs". Minētās Latvijas...

No 2010.gada 1.janvāra noteiktie ierobežojumi izmaksājamajam slimības pabalstam un piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam, kā arī no 2013.gada 1.janvāra divreiz samazinātie ierobežojumi maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem, ir saglabājami arī 2013.gadā. Par to otrdien, 19.martā, vienojās valdība, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību". Tāpat valdība nolēma, ka 2013.gadā ir saglabājams arī ierobežojums ģimenes valsts pabalstam un pabalsts izmaksājams 8 Ls apmērā par ikvienu bērnu. Šāda rīcība esot nepieciešama, ņemot vērā, ka ir jānodrošina valsts budžeta intereses un citu cilvēku tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Tāpat valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem noteiktie ierobežojumi šobrīd neattiecas uz cilvēkiem, kuriem ir zems ienākuma līmenis. Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā lēnām atjaunojas, tas tomēr nav pietiekoši, lai nosegtu visus speciālā budžeta izdevumus. LM uzsver, ka minētajiem izdevumiem vēl aizvien jātērē speciālā budžeta uzkrājums. Tādējādi 2009.gadā noteiktie valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežojumi veicina ne tikai valsts sociālās...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.martā, izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz jaunu kompensāciju piešķiršanas kārtību par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts un pašvaldību izveidotajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Likumprojekts „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” tika izstrādāts, lai samazinātu kopējo nepieciešamo finanšu apjomu un ietekmi uz valsts budžetu, nosakot, ka kompensācijas maksās no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Proti, atsakoties no vienreizēja maksājuma par neiegūtajiem ienākumiem, notiks pāreja uz ikgadējiem maksājumiem, kuri tiks veikti, kombinējot valsts budžeta un ES līdzekļus, norādījuši likumprojekta autori. Likumprojektā noteikts kompensāciju veids - atbalsta maksājumi par lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Plānots, ka atbalsta maksājumus varēs izmaksāt, tiklīdz būs pieejams nepieciešamais finansējums no ES fondu līdzekļiem, un šos maksājumus, tāpat kā maksājumus attiecībā uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām, administrētu atbilstoši ES normatīvajiem aktiem. Jaunajā regulējumā tiek saglabātas...

Vakar, 19. martā, valdība neapstiprināja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto Koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, kas paredz veselības aprūpes finansējumu sasaistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), jo pret toiebilda Finanšu ministrija(FM). Jautājuma saskaņošana atlikta vēl uz divām nedēļām. VM piedāvāja divus iespējamos veselības finansēšanas modeļus, no kuriem viens paredz, ka plānveida veselības aprūpi saņemtu tikai tie iedzīvotājiem, par kuru ienākumiem ir aprēķināts IIN vai valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Otrs variants paredz ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, ieviešot veselības nodokli 3,65% apmērā. Par otro variantu iestājās arī VM, savukārt pret to iebilst finanšu ministrs, uzsverot, ka joprojām nav atrisināts jautājums, kā notiks finanšu pārdale ar pašvaldībām. Kā alternatīva valdības sēdē izskanēja iespēja maksājumu sasaistīt nevis ar IIN, bet gan tikai ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Nepilnības veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa koncepcijas projektā saskata arī Tiesībsargs, kurš norāda, ka tiesības uz veselības aizsardzību konstitucionālā līmenī ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 111.pantā, kas...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 19.martā, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kas paredz noteikt arī citu personu atbildību par ugunsdrošību objektā, precizēt fizisko personu pienākumus ugunsdrošības jomā, kā arī pilnveidot regulējumu sadarbībai ar kaimiņvalstu dienestiem. Komisijas deputāti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvjiem norādīja, ka likumprojekts ir būtiski jāpilnveido, jo vairākas grozījumu normas ir neskaidras. Deputāti vērsa uzmanību, piemēram, uz likumprojekta pantu par fizisko personu pienākumiem ugunsdrošības jomā, kurā nav skaidrs amatpersonu loks, kas varēs veikt ugunsdrošības uzraudzību. Arī Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka uz otro lasījumu vajadzētu lūgt ilgāku laiku, lai izvērtētu grozījumos noteiktos jaunos pienākumus. Likuma grozījumi noteiks ēkas īpašnieku, īrnieku, pārvaldnieku, nomnieku un citu lietotāju pienākumus par ugunsdrošību konkrētajā objektā, kā arī precizēs fizisko personu pienākumus, piemēram, pēc VUGD amatpersonas pieprasījuma atļaut veikt ugunsdrošības uzraudzību. Praksē nereti atbildīgās personas ugunsdrošības prasības neievēro tieši savās ēkās vai būvēs, informēja likumprojekta autori. Veicot...

Lai mazinātu nelegālā un noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu nonākšanu apritē, otrdien, 19. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK). Grozījumi paredz nedeklarētas skaidras naudas konfiskācijas iespēju, kā arī naudas soda apmēra paaugstināšanu gadījumos, kad skaidra nauda (vairāk kā 10 000 eiro), šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, tiek ievesta Eiropas Savienības (ES) muitas teritorijā vai izvesta no tās, nedeklarējot vai nepatiesi deklarējot. Tādā veidā tiks mazināta iespēja, ka apritē nonāk nelegāli un noziedzīgi iegūti līdzekļi, kas veicina narkotiku tirdzniecību, ieroču nelikumīgu tirdzniecību, korupciju, cilvēku tirdzniecību un terorisma finansēšanu. Līdz šim par nedeklarētas naudas ievešanu vai izvešanu tika uzlikts naudas sods līdz divsimt latiem. Nedeklarētās skaidras naudas konfiskācija tiktu piemērota tikai tādā gadījumā, ja tā tiktu ievesta apzināti slēptā veidā.