JAUNUMI

Neapmierinātu pircēju sūdzības turpmāk ES varēs atrisināt daudz ātrāk, efektīvāk un lētāk, izmantojot tiešsaistes platformas pakalpojumus — to paredz divi otrdien, 12. martā, Eiropas Parlamentā apstiprināti tiesību akti, kuru mērķis ir palīdzēt risināt strīdus starp pircēju un tirgotāju ārpustiesas kārtībā. Abi jaunie tiesību akti — direktīva par strīdu alternatīvo izšķiršanu un regula par patērētaju strīdu izšķiršanu tiešsaistē — sniegs ES pircējiem, kas nav apmierināti ar iegādāto preci vai pakalpojumu, iespēju nebirokrātiski un efektīvi iesniegt sūdzības ar objektīvu starpniekpakalpojumu palīdzību, informē Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs. Alternatīvs strīdu izšķiršanas līdzeklis Daudzās ES dalībvalstīs jau ir ieviestas alternatīvas strīdu izskatīšanas shēmas, tomēr līdz šim trūcis kopīgu standartu, tās piemērotas nevienmērīgi vai par tām trūkst informācijas, tādējādi tās nav pietiekami "draudzīgas" patērētājiem. Saskaņā ar direktīvu par alternatīvo strīdu izšķiršanu dalībvalstīm būs ikvienā uzņēmējdarbības jomā jāizveido alternatīvas strīdu risināšanas instance un jānodrošina šķīrēja objektivitāte. Pircēji varēs ārpus tiesas atrisināt strīdus par jebkuru preci vai pakalpojumu, neatkarīgi no...

Finanšu ministrija aicina uzņēmējus informēt par līdz šim konstatētām problēmām sakarā ar Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) normatīvo aktu regulējumu, kā arī sniegt priekšlikumus to uzlabošanai. Šādu aicinājumu FM nosūtījusi 15 uzņēmēju pārstāvētām organizācijām. Tā kā šajā gadā stājās spēkā visi pārstrādātie PVN regulējošie normatīvie akti, FM apzinās, ka varētu rasties nepieciešamība vēl redakcionāli precizēt atsevišķas likuma vai uz tā pamata izdoto MK noteikumu normas. Lai novērstu neprecizitātes vai kļūdas, FM aicina privātā un nevalstiskā sektora pārstāvjus līdz šā gada 1. aprīlim sniegt savus viedokļus un priekšlikumus par iespējamiem problēmjautājumiem, kas līdz šim vēl nav atrisināti, bet kas būtu jārisina PVN regulējošajos normatīvajos aktos. PVN likuma darbības laikā ir jau pieņemti pirmie grozījumi, kurus rosināja nevalstiskā sektora pārstāvji. Viens grozījums paredzēja radīt saprotamāku regulējumu valsts un pašvaldības iestādēm, kuras saņem būvniecības pakalpojumus. Otrs grozījums ir saistīts ar vienkāršotajā PVN rēķinā ietveramās informācijas precizēšanu. Neskatoties uz jauno PVN normatīvo aktu bāzi atsevišķi jautājumi tika...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 13.martā, noslēdza darbu pie Pasta likuma grozījumu trešā lasījuma redakcijas, kas nodrošinās pārskatāmu un precīzu regulējumu pilnīgi liberalizēta pasta pakalpojumu tirgū visiem tā dalībniekiem. Likuma grozījumi precizē sabiedrisko pakalpojumu regulatora funkcijas un uzdevumus. Turpmāk regulatoram būs jānosaka pasta komersantam vienlaikus nododamo pasta sūtījumu skaitu attiecībā uz sūtījumiem vairumā, universālā pasta pakalpojuma sniedzēju, kā arī jāuzrauga universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes atbilstība noteiktajām prasībām. Tāpat likuma grozījumi nosaka universālā pasta pakalpojuma vispārīgos principus, saistības un pakalpojuma sniedzēja izvēles nosacījumus. Likumā būs noteikts, ka universālais pasta pakalpojums ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums, kas pieejams visiem lietotājiem visā valsts teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Lai veicinātu efektīvu universālā pasta pakalpojuma sniegšanu, izvēlētajam pasta komersantam būs jāievēro kvalitātes prasības pasta sūtījumu savākšanā, šķirošanā, pārvadāšanā, piegādē, pasta pakalpojumu sniegšanas vietā, kā arī piekļuves punktu izvietojumā un skaitā. Tāpat tiks noteiktas prasības pakalpojumu lietotājiem nodrošināt...

Dubultpilsonība varēs saglabāties arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību. To otrdien, 12.martā, lēma Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti, strādājot pie Pilsonības likuma grozījumu trešā lasījuma redakcijas. Apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais skaidro, ka uz šādu regulējuma nepieciešamību norādījusi gan Pasaules brīvo latviešu apvienība, gan arī augsta līmeņa pašmāju un ārvalstu eksperti Latvijas pilsonības jautājumiem veltītajā konferencē. Sadarbībā ar ekspertiem un ieinteresētajām pusēm apakškomisijā ir izdevies vienoties par mūsdienu situācijai atbilstošu likuma redakciju, kas risina būtiskākos izaicinājumus, pauda I.Čaklais. Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, norāda apakškomisijas priekšsēdētājs. Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību un ja būs saņemta...

Eiropas fondu projektu līgumi noslēgti par gandrīz 95% pieejamā finansējuma, bet mazliet vairāk par pusi pieejamās naudas Latvija jau saņēmusi kā atmaksas savā budžetā, liecina otrdien, 12.martā, valdībā skatītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz 2012. gada 31.decembrim". Kā vēsta aktuālākie dati, uz šā gada 31.janvāri Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) projektu īstenošanas līgumi noslēgti par 94,4% no pieejamā ES fondu 3,18 miljardu latu finansējuma. Projektu īstenotājiem ir veikti maksājumi 57% apmērā no kopējā ES fondu finansējuma, bet no Eiropas Komisijas (EK) valsts budžetā saņemtas atmaksas 52,2% apmērā. Pēc no EK saņemto atmaksu apjoma Latvija ieņem 4. vietu starp jaunajām ES dalībvalstīm, savukārt ESF ietvaros no EK saņemto maksājumu ziņā Latvija ieņem 1. vietu starp visām ES dalībvalstīm. Sociālās iekļaušanas, sociālās...

Reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas augstskolas un koledžas varēs uzsākt no 2013.gada 8.jūlija. To paredz 12.martā, apstiprinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts "Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2013.gadā" . MK noteikumu projekts paredz arī otru sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai, - to reflektantu, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību ārzemēs un nepretendē uz studijām valsts finansētās studiju vietās vai studiju programmās, kurās ir noteikts studējošo skaita ierobežojums, reģistrāciju un uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas augstskolas un koledžas var uzsākt no 2013.gada 18.marta. Lai visām augstskolām un koledžām nodrošinātu vienādas iespējas uzsākt studējošo uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas, MK katru gadu nosaka termiņu, no kura var sākt reģistrēt reflektantus, kā arī uzņemt augstskolās un koledžās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas. Šis termiņš noteikts saskaņā ar MK 2010.gada 6.aprīļa noteikumiem Nr.335 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises...

Eiropas Komisija trešdien, 13. martā, izsludināja pasākumu bloku, kuri pieņemti, lai nodrošinātu, ka aviopasažieriem ir jaunas un uzlabotas tiesības uz informāciju, aprūpi un maršruta maiņu gadījumos, kad tie iestrēguši kādā lidostā. Tajā pašā laikā būs pieejamas labākas sūdzību izskatīšanas procedūras un izpildes nodrošināšanas pasākumi, kas garantētu, ka pasažieri tiesības, kas tiem pienākas, varētu arī faktiski iegūt. Priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass: „Ir ārkārtīgi svarīgi, lai pasažieru tiesības nepastāvētu tikai uz papīra. Mums visiem ir jāspēj uz šīm tiesībām paļauties, kad tam ir vislielākā nozīme — respektīvi, kad noticis kas neparedzēts. Protams, lidostās iestrēgušu pasažieru patiesā prioritāte ir vienkārši nokļūt savās mājās. Tālab mums ir jāvērš savi centieni uz informēšanu, aprūpi un efektīvu maršrutu maiņu. Izvirzītais mērķis ir pēc iespējas ātrāk nogādāt pasažierus tur, kur tiem jānokļūst, vienlaikus atvēlot aviosabiedrībām pietiekami daudz laika radušos problēmu atrisināšanai.” Ar priekšlikumu pasažieru tiesības atjaunina šādos četros svarīgākajos aspektos: 1. Skaidrība tiesību „pelēkajās zonās”: tiesības...

Saeimas Pieprasījumu komisija nolēmusi nosūtīt vēstuli premjerministram Valdim Dombrovskim, lūdzot pārskatīt valsts iestāžu darbinieku atalgojuma sistēmu, jo pašreizējo uzskata par nevienlīdzīgu, informējis komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks. „Tūkstošiem valsts iestāžu darbinieki ir neizpratnē par to, kādēļ atalgojums vienam un tam pašam amatam dažādās iestādēs būtiski atšķiras. Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki, protestējot pret šo nevienlīdzību, ir pat gatavi badoties. Nedrīkst pieļaut, ka valsts sektorā strādājošie vēl ilgi paliek neziņā, cik ilgi šāda nevienlīdzība turpināsies,” sacīja R.Ražuks. Komisijas priekšsēdētājs iebilda pret to, ka Finanšu ministrija (FM) plānu, kā panākt vienlīdzīgu darbinieku atalgojumu un sociālo garantiju sistēmu, grasās izstrādāt tikai trīs gadu laikā, uzstājot, ka ar izmaiņām nedrīkst vilcināties. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums ļauj katru gadu palielināt darbinieku atalgojumu fondu. Tomēr, katru gadu sastādot un pieņemot valsts budžetu, redzams, ka dažām ministrijām un to padotības iestādēm ir iespējams nodrošināt saviem darbiniekiem gan adekvātu atalgojumu, gan sociālās garantijas, taču citām nav iespējas...

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.martā, tika atbalstīti grozījumi 2012.gada 13.marta noteikumos Nr.179 „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.1.6.apakšaktivitāti „Atbalsts darba vietu radīšanai””, kas paredz piešķirt papildu 4 miljonus latu atbalstam jaunu darba vietu radīšanai, tādējādi programmas kopējo finansējumu palielinot līdz 7 miljoniem latu, kas ļaus kopumā atbalstīt gandrīz 600 jaunu darba vietu radīšanu. Projektu iesniegumu pieņemšana aktivitātē "Atbalsts darbavietu radīšanai" turpinās līdz š.g. 28.martam, bet jau šobrīd prognozējams, ka komersantu interese par atbalsta saņemšanu ir lielāka par līdzšinējo programmas finansējumu (3 milj. LVL). Papildu finansējums aktivitātei "Atbalsts darbavietu radīšanai" piešķirts, pārdalot programmā "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" neizmantoto finansējumu 4 milj. LVL apmērā. Projekta iesniedzējs var būt Latvijā reģistrēts komersants. Atbalsts tiks piešķirts par tām jaunradītajām darba vietām, kuras ir tieši saistītas ar veiktajām investīcijām un kuru atalgojuma līmenis ir vismaz par 20 % augstāks par vidējo tautsaimniecībā. Programmas ietvaros atbalsts tiks sniegts komersantiem, kuri rada vismaz 50 jaunas darba...

Šodien, 14.martā, notiks Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēde, kurā paredzēts lemt, vai reģistrēt parakstu vākšanai biedrības "Latvija par latu" iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"". Likumprojekts CVK tika iesniegts šā gada 30.janvārī un ierosina noteikt, ka "lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā līdz brīdim, kad tauta tautas nobalsošanā lemj savādāk". Likums "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" nosaka, pirms sākt parakstu vākšanu iniciatīvas grupai likumprojekts jāiesniedz izvērtēšanai CVK. Savukārt CVK 45 dienu laikā jāizlemj reģistrēt likumprojektu parakstu vākšanai, noteikt termiņu konstatēto trūkumu novēršanai vai atteikt likumprojekta reģistrāciju. Atteikt reģistrēt likumprojektu CVK drīkst gadījumā, ja likumprojekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts vai ja iniciatīvas grupa neatbilst likumā noteiktajām prasībām. Izvērtējot parakstu vākšanai iesniegto likumprojektu, CVK ir tiesīga pieprasīt ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus. Atzinumus par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" CVK ir sniegusi Tieslietu ministrija, LU Juridiskā...

Vakar, 13. martā, Eiropas Parlaments(EP) plenārsēdē Strasbūrā deputāti atbalstīja Sandras Kalnietes sagatavoto priekšlikumu Eiropas Savienības (ES) septiņgades budžetā piešķirt Baltijas valstu zemniekiem par 500 miljoniem eiro vairāk, nekā par to februārī Eiropadomē lēma ES valstu un valdību vadītāji. Kalnietes priekšlikums paredz, ka visu Baltijas valstu zemnieki jau no 2014. gadu saņems tikpat pat lielus tiešmaksājumus kā Rumānijas zemnieki un līdz 2019. gadam Latvijas zemniekiem tie pieaugs krietni vien straujāk kā iepriekš piedāvāja Komisija vai dalībvalstu vadītāji. Šis parlamenta lēmums ir pamats Eiropas Parlamenta un Padomes sarunām par budžeta galīgo variantu, kuras turpināsies vēl vairākus mēnešus. Sandra Kalniete: "Šis EP balsojums ir ļoti nozīmīgs, jo tas rada juridisku un politisku pamatu nopietnām sarunām par Latvijas zemnieku tiešmaksājumu tālāku palielināšanu. Svarīgi, ka izdevās panākt 4 Parlamenta politisko grupu atbalstu šim priekšlikumam. Tagad mēs sekosim, lai budžeta sarunās šis Parlamenta mandāts tiktu konsekventi ievērtos." Deputāte gan atgādina, ka šis nav galīgais lēmums, bet pavisam drīz...

Ministru kabinets (MK) 12. martā apstiprinājis Zemkopības ministrija (ZM) izstrādāto MK noteikumu projektu "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros" . Tādējādi ir noteiktas prasības un atbalsta piešķiršanas kārtība 2013. gadā. Jaunie noteikumi saglabā tādus pašus atbalsta piešķiršanas nosacījumus kā patlaban spēkā esošie 2011. gada 1.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 173 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros" šādiem Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem: 1) vienotajam platības maksājumam (VPM), 2) atsevišķajam maksājumam par cukuru, 3) īpašajam atbalstam par pienu, 4) īpašajam atbalstam cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai, 5) īpašajam atbalstam lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai. Jaunie noteikumi 2013. gadā ievieš pārejas posma valsts atbalstu un atdalīto pārejas posma valsts atbalstu, aizstājot līdz šim maksātos papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM) un atdalītos PVTM. Pārejas posma valsts atbalsts pieejams nozarēs, kurās 2012.gadā tika piešķirti PVTM, un saņemšanas nosacījumi ir...

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa vakar, 13.martā, oficiālās vizītes Luksemburgā ietvaros tikās ar Eiropas Savienības (ES) Tiesas prezidentu Vasiliju Skurisu (Vassilios Skouris). "Taisnīga tiesa ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas un tiesiskas valsts stūrakmeņiem. Eiropas Savienības tiesa šajā jomā spēlē būtisku lomu, Latvijai pārņemot un īstenojot ES tiesības," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar atbildīgajām institūcijām pārkāpumu procedūru ietvaros, Eiropas Komisija nav vērsusies ES tiesās pret Latvijas Republiku ar prasību par dalībvalsts saistību neizpildi, V.Skurisam norādīja S.Āboltiņa. "Šobrīd varam secināt, ka Eiropas Savienības Tiesai ir nenovērtējama autoritāte Latvijas likumdevēja, tiesu un izpildvaras, kā arī visas sabiedrības ieskatā - tā ir vienīgā un īstenā ES iestāde, kuras kompetencē ir ES tiesību interpretācija un piemērošanas kontrole dalībvalstīs. Arī Latvijas parlamentam ES Tiesas judikatūra ir fundamentāls atskaites punkts nacionālo tiesību jaunradē un tālākveidošanā," apliecināja Saeimas priekšsēdētāja. Saeimas priekšsēdētāja kā aktīvu un sekmīgu raksturoja Latvijas tiesu sadarbību ar Eiropas Savienības Tiesu prejudiciālā nolēmuma lūguma procesā - lūdzot...

Ministru kabineta 2013.gada 5.marta noteikumi №119 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 9.februāra noteikumos №123 «Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 5.marta noteikumi №116 «Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumos №276 «Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.martu.