JAUNUMI

Bankas Citadele meitas sabiedrība IPAS "Citadele Asset Management" konkursa rezultātā ir kļuvusi par jauno Latvijas Garantiju aģentūras ieguldījumu pārvaldītāju. 25.februārī abas kompānijas parakstīja vienošanos par sadarbību, kas ietver ieguldījuma portfeļa, kas pārsniedz 100 miljonus latu, pārvaldīšanu līdz 2018. gadam. Latvijas Garantiju aģentūras direktors Ivars Golsts norāda: ""Citadele Asset Management" esam izvēlējušies konkursā, vērtējot līdz šim sasniegtos rezultātus, darbinieku pieredzi un kvalifikāciju, kā arī pārvaldītāja pieredzi līdzīga apjoma portfeļu pārvaldīšanā. "Citadele Asset Management" ir saņēmusi vairākus augstus starptautiskus novērtējumus par ienesīgu un stabilu investīciju pārvaldīšanu. Izteiktais piedāvājums bija arī ekonomiski izdevīgākais, kas noteica mūsu izvēli, lai palielinātu to līdzekļu apjomu, ko Latvijas uzņēmēji var saņemt Latvijas Garantiju aģentūras atbalsta programmās." Latvijas Garantiju aģentūras finansējums, pirms tas atbalsta programmās tiek piešķirts uzņēmējiem garantijās, aizdevumos vai riska kapitālā, tiek ieguldīts Latvijas valsts vērtspapīros. Šīs vērtspapīru iegādes transakcijas tiek izpildītas, izmantojot ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojumus, kurus sniedz ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. Prasmīgi pārvaldot vērtspapīrus un vairojot to vērtību,...

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP)informē, ka, atzīmējot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas desmito gadadienu, 1.martā tiks rīkota starptautiska konference "Zvērinātu tiesu izpildītāju profesija, tās saturs, nozīme un tālākā attīstība". Konferences mērķis ir atskatīties uz desmit gados paveikto zvērinātu tiesu izpildītāju darbības un nolēmumu izpildes jomā, kā arī apspriest zvērinātu tiesu izpildītāju profesijas nozīmi un tās tālāko attīstību nacionālajā un starptautiskajā kontekstā. Konferences pirmajā daļā uzrunu klātesošajiem teiks Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Starptautiskās tiesu izpildītāju savienības prezidents Leo Netten, kā arī citi pārstāvji, īsumā ieskicējot zvērinātu tiesu izpildītāju institūta nepieciešamību, tā attīstību un aktualitātes nākotnē. Konferences otrajā daļā ar referātiem uzstāsies pārstāvji no Starptautiskās tiesu izpildītāju savienības, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sadarbības partneri, kuri informēs klātesošos par nolēmumu izpildes kārtību ārvalstīs, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju papildu funkcijas nākotnē. Konferences trešajā daļā ar referātiem uzstāsies nacionāla mēroga eksperti, informējot par zvērinātu...

Konkurences padome (KP) paziņojusi, ka pieņēmusi lēmumu atļaut degvielas tirgotājam SIA „East-West Transit” nomāt SIA „Baltijas Nafta” piederošo naftas produktu bāzi Valmierā un SIA „Baltijas Degviela” piederošas 14 degvielas uzpildes stacijas (DUS). Atļauja dota, jo darījums nerada kaitējumu konkurencei un ļauj stiprināt SIA „East-West Transit” konkurētspēju pret lielākajiem tirgus dalībniekiem. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem Latvijā lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apjoma ir SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”, SIA „Neste Latvija” un „LUKoil Baltija R”, bet SIA „East-West Transit” ir piektais lielākais degvielas mazumtirgotājs. Gan naftas produktu bāzi, gan konkrētās DUS iepriekš savā saimnieciskajā darbībā izmantoja maksātnespējīgā SIA „Ziemeļu nafta”. Tās tirgus daļa pēc realizētā benzīna un dīzeļdegvielas apjoma Latvijā 2011.gadā bija mazāka nekā 10%. Kopš uzņēmums pārtrauca darbību, nedz naftas produktu bāze, nedz DUS netika izmantotas saimnieciskajā darbībā. Lēmumā KP norāda, ka aktīvu nomas rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un SIA „East-West Transit” neizveidosies vai nenostiprināsies...

Saeimas 2013.gada 21.februāra likums «Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 27.februāri.

Saeimas 2013.gada 7.februāra likums «Grozījumi Autopārvadājumu likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.martu.

Saeimas 2013.gada 21.februāra likums «Grozījums Augstskolu likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 28.februāri.

Saeimas 2013.gada 14.februāra likums «Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 27.februāri.

Saeimas 2013.gada 7.februāra likums «Grozījumi Militārā dienesta likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 12.martu.

Tuvojoties gada pārskatu sagatavošanas laikam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojos informatīvu materiālu " Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamie gada pārskati, dokumenti un to iesniegšanas termiņi par 2012.pārskata gadu". VID atgādina, ka Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 latu (turpmāk – sabiedrība), līdz 30.aprīlim jāiesniedz gada pārskats un attiecīgi tam pievienojamie dokumenti. Savukārt koncerna mātes sabiedrībai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, un sabiedrībai, kuras darbības apjoms pārsniedz divus no šādiem kritērijiem: bilances kopsumma – 1 000 000 latu; neto apgrozījums – 2 400 000 latu; pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 250, gada pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tātad, līdz 31.jūlijam. VID speciālistu izstrādātas gada pārskata veidlapas un paskaidrojumi to...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.februārī, pauda konceptuālu atbalstu izmaiņām Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, lai pilnveidotu iespējas juridiskajām personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. Komisija nolēma abus likumprojektus izskatīšanai Saeimā virzīt kā steidzamus. Daudzi noziedzīgi nodarījumi vides un nodokļu jomā tiek veikti juridisku personu interesēs, un labumu no tiem gūst uzņēmumu īpašnieki, savukārt pie atbildības tiek saukti vien tehniskie izpildītāji – fiziskās personas, kas darbojušās juridisko personu interesēs, norāda likumprojekta autori. Jaunais procesuālais regulējums paredz iespēju atdalīt procesu pret fizisko personu no procesa pret juridisko personu, ļaujot piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli uzņēmumam arī gadījumos, kad fiziskā persona vēl nav notiesāta, komisijas sēdē norādīja viens no likumprojekta iniciatoriem deputāts Andrejs Judins. Iespēja juridiskajām personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus likumos ir paredzēta jau astoņus gadus, taču pašreizējais tiesiskais regulējums nav efektīvs un praksē šīs tiesību normas gandrīz nepiemēro. Šajā laikā ir uzsākti 13 attiecīgi kriminālprocesi, taču piespiedu ietekmēšanas līdzekļi juridiskajai personai piemēroti tikai vienu reizi. Juridiskajai...

Otrdien, 26. februārī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums "Par Pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam iekļauto uzdevumu izpildes gaitu". Plānā kopumā ir iekļauti 66 pasākumi, no kuriem pilnībā izpildīti 63. Nozīmīgs ēnu ekonomikas apkarošanas pasākums ir apstiprināta koncepcija par mazo uzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu konsolidāciju un vienkāršošanu, kurā ir izvērtēta ārvalstu pieredze nodokļu uzlikšanā mazajiem uzņēmumiem, analizēti Latvijas nodokļu režīmi mazajiem uzņēmumiem un aplūkoti iespējamie mazo uzņēmumu nodokļu maksāšanas režīmu konsolidācijas un vienkāršošanas pasākumu varianti un risinājumu īstenošanas termiņi. Lai ierobežotu iespējas ļaunprātīgi izvairīties no nodokļu maksāšanas, Saeimā ir pieņemti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kuru mērķis ir novērst mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmantošanu nodokļu plānošanai. Tāpat Saeimā pieņemti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, lai turpmāk darījumus vērtētu kopumā, neraugoties uz to, ka katrs atsevišķs darījums neliecina par izvairīšanos no nodokļa nomaksas. Lai novērstu korupcijas iespējas un nodrošinātu pilnvērtīgu kontroles...

Ceturtdien, 21. februārī, Rēzeknē notika kārtējais izdevniecības Lietišķās informācijas dienests, žurnāla Bilance un Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis izdevēja, sadarbībā ar AS SEB banka sagatavotais bezmaksas Lielseminārs "Kvalitatīva likumdošana - pamats sekmīgai darbībai un izaugsmei". Seminārā uzstājās Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne, informējot par jaunāko nodokļu politikā, iepazīstinot gan ar jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu attiecībā uz dividendēm, gan mazo uzņēmumu nodokļu režīmu konsolidāciju, gan elektroniskajām algas nodokļu grāmatiņām, gan mikrouzņēmumu nodokļa likuma izmaiņām un citiem jaunumiem.

Otrdien, 26. februārī, valdība atbalstījusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"", kas paredz realizēt reģionālās mobilitātes programmu „Darbs Latvijā”, kas paredz bezdarbniekiem, kas atrod darbu attālāk no dzīvesvietas, sniegt transporta vai mājokļa īres kompensāciju līdz 280 latiem (4 mēnešu periodā). Reģionālās mobilitātes atbalsta pasākums „Darbs Latvijā” sāks darboties šogad aprīlī. Tā mērķis ir sniegt atbalstu tiem cilvēkiem, kuri bez darba būs bijuši 6 mēnešus, un kas, būdami bezdarbnieka statusā, sameklēs darbu ārpus savas deklarētās dzīvesvietas (vismaz 20 km attālumā). Tas nozīmē, ka bezdarbniekiem piedāvās iespēju nodzīves vietas nokļūt līdz darbavietai, kas bez finansiāla atbalsta saņemšanas nebūtu izdevīgi vai pat būtu neiespējami. Pasākums „Darbs Latvijā” iecerēts pilotprojekta veidā, lai noteiktu tā efektivitāti un ietekmi uz darba tirgu. Pilotprojekta ietvaros atbalsts paredzēts darbavietās, kas atrodas visā Latvijas teritorijā, kur...

Bezdarbniekus un darba meklētājus sagaida virkne izmaiņu - paplašināts bezdarbnieka statusa saņēmēju loks, veicināta bezdarbnieku un darba meklētāju darba meklēšanas pienākuma izpilde, nodrošināts mērķētāks un piemērotāks atbalsts bezdarba vai bezdarba riska iestāšanās gadījumā, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminētie priekšlikumi iekļauti LM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā", kas otrdien, 26.februārī, apstiprināts valdībā. Tas vēl jāpieņem Saeimā. Atbilstoši izmaiņām, ņemot vērā starptautisko normu prasības, paplašināsies to cilvēku loks, kuriem ir tiesības iegūt bezdarbnieku un darba meklētāju statusu. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu varēs iegūt arī tie cilvēki no trešajām valstīm, kuri būs saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju likumā neminētajos gadījumos un kuriem būs tiesības strādāt pie jebkura darba devēja. Šiem cilvēkiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) būs iespēja saņemt konsultācijas, piedalīties neformālās izglītības pasākumos, tostarp, apgūt latviešu valodu. Vienlaikus viņiem būs ierobežota piekļuve NVA organizētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem. Piemēram, viņi netiks iesaistīti tādos ilglaicīgos pasākumos, kā subsidētā nodarbinātība, profesionālās vai...

Otrdien, 26.februārī, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu „Grozījumi likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā"”, kas paredz, ka turpmāk personas, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, varēs pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Likumprojekts nepieciešams, lai pārņemtu ES direktīvas prasības, kas paredz iekļaut arī starptautiskās aizsardzības saņēmējus to personu lokā, kas var pretendēt uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Tāpat likumprojekts vienkāršo uzturēšanās saņemšanas procedūru personām, kurām Latvijā ir deklarēta dzīvesvieta un kuras pieprasa ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā. Likumprojekts nosaka, ka turpmāk nepārtrauktās uzturēšanās laikā paredzēts iekļaut arī daļu tā laika, kas pagājusi no brīža, kad persona iesniegusi patvēruma iesniegumu. Lai persona varētu pieprasīt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, tai jāatbilst nosacījumam par nepārtrauktu uzturēšanos, ar ko tiek saprasta likumīga uzturēšanās Latvijas teritorijā vismaz piecus gadus pirms ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem...