JAUNUMI

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sarunu ceļā ir panācis vienošanos ar UAB "Gelvora", kā rezultātā komersants ir apņēmies uzlabot savu komercpraksi parādu piedziņas jomā. "Gelvora" informējis, ka līdz š.g. 1.martam veiks nepieciešamās korektīvās darbības un līgumsoda pārrēķinu tiem parādniekiem, pret kuriem jau uzsākts parādu piedziņas process, kā arī novērst strīdus situāciju rašanos nākotnē. 2012.gadā PTAC konstatēja, ka UAB "Gelvora" attiecībā pret patērētājiem nekorekti interpretējis AS "GE Money" aizdevuma līgumā ietverto noteikumu par līgumsoda aprēķināšanas metodi maksājumu kavējumu gadījumā. Parādu piedziņas kompānija aprēķināja līgumsodu pēc līguma laušanas un visas atlikušās parāda summas pieprasīšanas, savukārt AS "GE Money" aizdevuma līgums šādu līgumsoda piemērošanu pēc līguma laušanas neparedzēja, proti, AS "GE Money" aizdevuma līgums nosaka ka: "Gadījumā, ja Aizņēmējs kavē Līgumā noteiktos maksājumus, Aizņēmējs maksā Aizdevējam līgumsodu 10% apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu". Minētais līguma noteikums paredz līgumsoda piemērošanu tikai līguma laikā, kad spēkā ir maksājuma grafiks ar...

Kā liecina informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Lursoft apkopotā statistika, 2012.gadā Latvijā dibinātas 15 753 SIA, no kurām 10 939 jeb 70% bijušas mazkapitāla. Attiecīgi 2011.gadā Latvijā reģistrētas 11 657 mazkapitāla SIA,. Komerclikums noteic, ka ar laiku mazkapitāla SIA pamatkapitāls ir jāpalielina. Likumā netiek atrunāts, cik ilgā laika posmā pamatkapitāla palielināšana jāveic, tādēļ Lursoft veicis pētījumu, lai noskaidrotu, cik aktīvi uzņēmēji palielina mazkapitāla SIA pamatkapitālu, un uz kādām summām tas visbiežāk tiek palielināts. Apkopotie dati liecina, ka tikai 18,36% no visām līdz šim reģistrētajām mazkapitāla SIA ir palielināts pamatkapitāls. Visaktīvāk pamatkapitāls palielināts 2010.gadā reģistrētajām mazkapitāla SIA. Analizējot datus par to, uz kādu summu uzņēmēji visbiežāk izvēlas palielināt mazkapitāla SIA pamatkapitālu, redzams, ka 83,12% gadījumos pamatkapitāls palielināts uz 2 000 latu, kas nozīmē, ka komersants kļuvis par "pilntiesīgu" SIA. Jānorāda, ka no visām mazkapitāla SIA, kurām līdz šim palielināts pamatkapitāls, 599 palielināšana veikta uz summu, kas lielāka par 2000 latiem, savukārt 170 SIA ar samazinātu...

Izmeklējot gadījumus, kad zirgu gaļa apzināti vai neapzināti izmantota pārtikas produktu ražošanā, Pārtikas un veterinārais dienests turpina pārbaudes Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumos, pastiprinātu uzmanību pievēršot ražošanā izmantoto izejvielu un gatavās produkcijas izsekojamībai, sastāva atbilstībai produkta receptei un marķējumam. Lai gan zirgu gaļa nerada nekādus draudus patērētāju veselībai, PVD šādas pastiprinātas pārtikas produktu sastāva atbilstības pārbaudes plāno arī turpmāk. „Līdz šim mūsu prioritāte pārtikas aprites uzraudzībā bija pārtikas nekaitīgums, taču pēdējo mēnešu notikumi liecina, ka nepieciešams daudz lielāku vērību pievērst pārtikas produktu sastāvam un marķējumam”, saka PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, piebilstot, ka „Zirgu gaļu nav aizliegts izmantot pārtikas ražošanā, turklāt tās garšas īpašības ir ļoti līdzīgas liellopu gaļai, tomēr ražotājam ir jābūt atbildīgam un jāinformē patērētājs par precīzu produkta sastāvu”. Līdzšinējās pārbaudēs konstatēts, ka zirgu gaļu, nenorādot to marķējumā, ražošanā izmantojuši trīs Latvijas ražotāji – SIA „Forevers”, kura desmit produktu, pārsvarā desu, paraugos tika konstatēts zirgu DNS, SIA „Kuršu zeme”, kuras divos produktu...

Ceturtdien, 7.martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijas projekts, kura mērķis ir aktuālas un kvalitatīvas ģeotelpiskās informācijas sagatavošanas un pieejamības nodrošināšana valstī ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Koncepcijā aplūkoti vairāki finansēšanas modeļi, kas paredz dažādus risinājumus kā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomai nodrošināt nepieciešamo finansējumu, kas nosegtu visus ar ģeotelpiskās informācijas pamatdatu un pakalpojumu sniegšanu saistītos uzdevumus. Tā kā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas joma ir cieši saistīta ar daudzām tautsaimniecības un valsts pārvaldes aktivitātēm (to skaitā nekustamā īpašuma valsts kadastra pārvaldību, apgrūtināto teritoriju noteikšanu, Eiropas Savienības tiešo maksājumu administrēšanu lauksaimniekiem, u.c.) ir ļoti būtiski citu nozaru atbildīgajām ministrijām savos politikas plānošanas dokumentos savlaicīgi un koordinēti paredzēt pasākumus, kas nodrošinātu attiecīgajai nozarei nepieciešamo ģeotelpiskās informācijas pamatdatu un informācijas pakalpojumu pieejamību. Šāds princips ir ietverts Ģeotelpiskās informācijas likumā, tomēr faktiski nedarbojas. Tāpēc tiek rosināts izveidot Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomi, nosakot tajā pārstāvniecību no Aizsardzības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas,...

Ņemot vērā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas norādījumus, piektdien, 8.martā, Kurzemes apgabaltiesa atcēla iepriekš pieņemto lēmumu par kompānijas Ceļu, tiltu būvnieks kontu arestu 862 000 latu apmērā. Tiesa atzinusi, ka Saldus novada pašvaldība nav iesniegusi nevienu dokumentu, kas tieši pamatotu zaudējumus prasītās summas apmērā un apliecinātu pašvaldības tiesības uz to atlīdzību. Ceļu, tiltu būvnieks darbība tika būtiski apgrūtināta kopš 2012.gada rudens. Civiltiesiska strīda rezultātā Kurzemes apgabaltiesa uz Saldus novada pašvaldības pieteikuma pamata 2012.gada 14.novembrī lēma par uzņēmuma naudas līdzekļu apķīlāšanu 862 tūkstošu latu apmērā. Lai gan kompānijas pamatlīdzekļu kopējā vērtība pārsniedz vairākus miljonus latu bez kredītiem vai cita veida apgrūtinājumiem, bet kopējā aktīvu vērtība sastāda gandrīz 8 miljonus latu, tiesa prasības nodrošinājumam izvēlējās tieši naudas līdzekļu apķīlāšanu. Ņemot vērā to, ka lēmums par prasības nodrošināšanu nebija pārsūdzams, Ceļu, tiltu būvnieks iesniedza pieteikumu par piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanu. Jautājums tika skatīts divās tiesu instancēs, līdz Augstākās Tiesas Civillietu tiesu palāta 2013.gada 14.februārī atcēla...

Viss dzīves daiļums nāk no sievietes, Bez tās mēs dzīves nastu nepanestu, – Viss dzīves mīļums nāk no sievietes, Bez tās mēs tumsībā un naidā dvestu. /Rainis/  

Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumi №106 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos №75 «Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.martu.

Saeimas 2013.gada 21.februāra likums «Grozījumi likumā «Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 8.martu.

Saeimas 2013.gada 21.februāra likums «Grozījumi likumā «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 21.martu.

Saeima ceturtdien, 7.martā, otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā", kas paredz noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai un izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā. Priekšlikumu iesniegšana trešajam lasījumam paredzēta līdz 12. martam. Likuma grozījumi noteiks, ka visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Kā speciālo regulējumu būvniecībā paredzēts noteikt, ka iestāde administratīvo lietu izskata mēneša laikā, bet, ja nepieciešams papildu izvērtējums, termiņu varēs pagarināt, nepārsniedzot kopējo izskatīšanas termiņu − četrus mēnešus. Saeima šodien atbalstīja likuma grozījumos arī strīdīgo priekšlikumu, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par būvatļaujas pārsūdzēšanu automātiski neaptur būvniecības darbus. Grozījumi paredz, ka tiesa pēc Administratīvā procesa likumā noteikto subjektu lūguma varēs pieņemt lēmumu par būvatļaujas darbības apturēšanu. Likuma grozījumi arī paredz, ka pašvaldības būvvaldei, kas saņēmusi iesniegumu par būvatļaujas apstrīdēšanu, būs jāizdod izziņa, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamatojums un jaunbūves raksturojums, kā arī sniegta informācija par būvatļaujas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību. Pašreizējais būvniecības regulējums paredz, ka būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu likumā...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis skaidrojošu rakstu par Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) esošajām iespējām un klientiem nodrošināto servisu, uzskatot, ka par to 2013.gada 5.marta laikraksta „Dienas bizness” publikācijās „EDS kā Rīga nekad nebūs gatava” un „Bizness vispirms pieprasa servisu” sniegta neprecīza un nepilnīga informācija. Kādus dokumentus var iesniegt EDS? EDS pirmsākumos bija iespējams iesniegt tikai daļu no normatīvajos aktos noteiktiem pārskatiem, deklarācijām. Šobrīd, izmantojot EDS, ir iespējams VID iesniegt visus nepieciešamos dokumentus gan strukturētā (noteiktā formā), gan nestrukturētā (pievienojot atsevišķi sagatavoto dokumenta failu) veidā. Papildus normatīvajos aktos noteiktajiem pārskatiem un deklarācijām nodokļu maksātājam, izmantojot EDS, ir iespējams iesniegt jebkādus citus dokumentus vai informāciju, tai skaitā, iesniegumus, paskaidrojumus, tādējādi klientiem – nodokļu maksātājiem, kuri ir EDS lietotāji, tiek pilnībā nodrošināta iespēja komunicēt ar VID elektroniski, klātienē neapmeklējot VID klientu apkalpošanas centrus. Tāpat VID informē, ka jau šobrīd nodokļu maksātāji jebkādu paskaidrojumu, iesniegumu vai citus dokumentus, kurus VID ir pieprasījis, var iesniegt VID elektroniski, izmantojot...

Biedrība "Progresīvie" ir sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijai un visām Saeimas frakcijām, kas paredz būtisku samazināšanu iedzīvotāju ienākuma nodoklim, ieviešot Latvijā progresīvu nodokļu sistēmu. Valsts netaisnīgā nodokļu sistēma lielā mērā ir iemesls tam, kādēļ ļoti daudzos rādītājos Eiropas Savienībā Latvija atrodas zemākajās pozīcijās, uzskata biedrība. Visefektīvākais instruments nabadzības un sociālās nevienlīdzības būtiskai mazināšanai ir progresīva nodokļu sistēma - un vienlaikus tā stimulē arī ekonomisko izaugsmi, jo mazinās kopējais nodokļu slogs darbaspēkam, un ar to tiek veicināta nodokļu maksāšanas kultūras pozitīva attīstība. Biedrība "Progresīvie", apzinot un izmantojot par pamatu daudzu Eiropas valstu pieredzi un praksi ienākumu nodokļu likmju noteikšanā, rosina atbildīgās iestādes jau no nākamā gada arī Latvijā ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ievērojot šādus principus: ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamo minimumu noteikt 150 LVL apmērā; jebkura cita veida personas ienākumiem (dividendes, kapitāla pieaugums u.c.) piemērot tādas pašas IIN limes, kā ienākumiem no darba algas. „Izmantojot statistikas datus par Latvijas iedzīvotāju atalgojumu,...

Saeima ceturtdien, 7.martā, otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas paredz pilnveidot antikorupcijas regulējumu. Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir priekšnoteikums, lai Latvija varētu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos. Lai novērstu jebkādu likuma normu nekorektu interpretāciju, turpmāk skaidri un nepārprotami būs noteikts, ka komerciālās uzpirkšanas nolūkos dotie kukuļi ir uzskatāmi par izdevumiem, kas apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Šādiem izdevumiem pieskaitīs materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus, kas izlietoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, tostarp kukuļdošanai valsts amatpersonai, valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, valsts institūciju pilnvarotai personai un privātpersonām. No līdzšinējā regulējuma jau izriet, ka nodokļu maksātājam nav tiesību saimnieciskās darbības izdevumos uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai iekļaut arī izdevumus, kas nav tieši saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, bet nav tieši noteikta regulējuma materiālā vērtība. Grozījumu mērķis ir novērst situācijas, kad komercsabiedrības sev...

Saeima ceturtdien, 7.martā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kas valsts apdraudējuma gadījumā paredz nepieciešamo rīcību, lai nodrošinātu nacionālo drošību. Likums nosaka kārtību, kā valstī izsludina un atceļ ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, nodrošina uzraudzību, kā arī valsts iestāžu, fizisko un juridisko personu tiesības un ierobežojumus šīs situācijas laikā. Ārkārtējo situāciju varēs izsludināt valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofām vai to draudiem un kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Savukārt izņēmuma stāvokli − ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts demokrātisko iekārtu, valsts suverenitāti vai teritoriālo integritāti. Ministru kabinets (MK) ārkārtējo situāciju varēs izsludināt uz noteiktu laiku, bet Saeima apstiprinās vai noraidīs MK lēmumu par ārkārtas situāciju vai izņēmuma stāvokli, kā arī īstenos turpmāko parlamentāro kontroli. Likums nosaka arī iedzīvotāju informēšanu par izņēmuma stāvokli, izziņojot...

Vakar, 7.martā Izglītības un zinātnes ministrija skatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē pieteikusi likumprojektu "Grozījums Augstskolu likumā", kas paredz plašākas iespējas lietot Eiropas Savienības valstu valodas Latvijas valsts augstskolās. Likumprojekts sabiedrībā izsaucis diskusijas par to, vai ar grozījumiem netiek apdraudēta valsts valodas lietošana izglītības iestādēs. Grozījumu mērķis ir veicināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un piesaistīt Latvijas augstskolām lielāku skaitu ārvalstu studentu un mācībspēku, tāpat arī nostiprināt Latvijas studējošo valodu zināšanas. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzsver: "Šie likuma grozījumi ir izšķiroši svarīgi, lai Latvijas augstākā izglītība atvērtos starptautiskai zināšanu un studentu plūsmai. Dzīvojot dinamiskā pasaulē, mums nav iespēju konkurēt un līdzvērtīgi sadarboties ar citiem, ja paši esam noslēgti un uzturam sev mākslīgus ierobežojumus. Ļoti ceru, ka koalīcijas partneri visas Latvijas izglītības sistēmas intereses stādīs augstāk par šauru akadēmisku grupu interesēm un atbalstīs šos grozījumus, kas Latvijai atvedīs gan ārvalstu studentus, gan starptautiski konkurētspējīgus mācībspēkus." Savstarpējās konsultācijās atbalstu grozījumiem pauduši Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa...