JAUNUMI

Otrdien, 26. februārī, valdībā apstiprināti "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā", kas paredz plašāku bezdarbnieka statusa saņēmēju loku, iekļaujot tajā arī imigrantus, kā arī jaunus bezdarbnieku motivēšanas pasākumus darba meklēšanai, piemēram, liekot bezdarbniekiem atskaitīties par darba meklēšanu. Atbilstoši iecerētajām izmaiņām, ņemot vērā starptautisko normu prasības, paplašināsies to cilvēku loks, kuriem ir tiesības iegūt bezdarbnieku un darba meklētāju statusu. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu varēs iegūt arī tie cilvēki no trešajām valstīm, kuri būs saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju likumā neminētajos gadījumos un kuriem būs tiesības strādāt pie jebkura darba devēja. Šiem cilvēkiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) būs iespēja saņemt konsultācijas, piedalīties neformālās izglītības pasākumos, tostarp, apgūt latviešu valodu. Vienlaikus viņiem būs ierobežota piekļuve NVA organizētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem. Piemēram, viņi netiks iesaistīti tādos ilglaicīgos pasākumos, kā subsidētā nodarbinātība, profesionālās vai neformālās izglītības programmas apguve. Vienlaikus minētie cilvēki pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas varēs pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās „Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijas 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai” (Stratēģija 2030) virsmērķis ir veicināt ekonomikas konkurētspēju, veidojot sabalansētu, efektīvu, ekonomiski, sociāli un ekoloģiski pamatotu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku, informē EM. Otrdien, 26.februārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, prezentējot Stratēģijas 2030 projektu, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsvēra: „Pārskatot vēsturisko pieeju un sekojot citu attīstīto valstu piemēram, EM ir sagatavojusi tādu Latvijas ilgtermiņa enerģētikas politikas redzējumu, lai tā būtu pietiekami elastīga un spētu reaģēt uz tirgus signāliem, jaunākajām tendencēm enerģētikā un ekonomikā kopumā. Stratēģijas 2030 galvenais mērķis ir konkurētspējīgas ekonomikas attīstība, veidojot sabalansētu enerģētikas politiku, kurā patērētāju intereses un maksātspēja netiek pakļauta atsevišķu enerģētikas nozaru spēlētāju vajadzībām vai vēlmēm. Stratēģija 2030 ir radīta ar mērķi panākt, lai enerģētikas politika kalpo sabiedrības un ekonomikas vajadzībām, nevis otrādi, kā tas nereti bija vērojams līdz šim.” Enerģētikas politika Stratēģijas 2030 ietvaros plānota, pamatojoties uz valsts ekonomikas attīstības prognozēm,...

Otrdien, 26.februārī, valdība atbalstīja grozījumus Valsts robežas likumā, nosakot kārtību, kā reģistrēs transportlīdzekļus robežšķērsošanas vietās. Grozījumi likumā paredz, ka transportlīdzekļu reģistrāciju rindā Ministru kabineta (MK) noteiktajās robežšķērsošanas vietās veic Valsts robežsardze. Likumprojekts paredz pienākumu autovadītājam pirms iebraukšanas robežšķērsošanas vietā reģistrēt kravas transportlīdzekli rindā. Minētā kārtība nodrošinās, ka kravas transportlīdzekļi ārējo robežu šķērso rindas kārtībā. Papildus likumprojekts paredz Ministru kabinetam dot deleģējumu noteikt robežšķērsošanas vietas, kurās transportlīdzekļi tiks reģistrēti rindā un kārtību, kādā transportlīdzekļi tiks reģistrēti rindā un šķērsos ārējo sauszemes robežu. Likumprojekts attieksies uz fiziskām un juridiskām personām, kuras nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Latvijas Republikas valsts robežas likuma 26.pants nosaka, ka robežšķērsošanas vietās ir spēkā robežšķērsošanas vietas režīms, kas nosaka kārtību, kādā robežšķērsošanas vietā drīkst uzturēties un pārvietoties personas, kā arī kārtību, kādā kompetentās iestādes veic darbības, kas saistītas ar personu laišanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri ārējai robežai. Robežšķērsošanas režīmu...

Otrdien, 26.februārī, valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.-2020.gadam, kas nosaka turpmākos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomas attīstībai un pasākumus to sasniegšanai. Plāna galvenais mērķis ir mainīt iedzīvotāju un komersantu izpratni par atkritumiem. Plānā ietvertie pasākumi veicinās atkritumu kā resursa atkārtotu un ekonomiski pamatotu izmantošanu. Īpaša uzmanība turpmāk tiks pievērsta tam, lai atkritumu dalītās savākšanas pakalpojums būtu nodrošināts visām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, izmantojot visas iespējamās atkritumu savākšanas metodes, it īpaši, nodrošinot metāla, plastmasas, stikla un papīra dalīto savākšanu. Saskaņā ar iepriekš minēto, pastiprinātu uzmanību iecerēts pievērsta vairākiem būtiskiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmas aspektiem, piemēram, plānots attīstīt sadzīves atkritumu dalītās savākšanas sistēmu, kā arī izveidot Latvijā depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam. "Citu valstu pieredze un arī pētījumi apstiprina to, ko mēs instinktīvi jau zinājām - depozīta sistēma arī Latvijā būs efektīvs patērētāju motivators un nodrošinās būtisku izlietotā iepakojuma atgriešanas rādītāju uzlabošanos un vides tīrību. Depozīta sistēmas lielākais pluss,...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņemtas vairākas sūdzības saistībā ar mobilo sakaru operatoru negodprātīgām darbībām klientu pārvilināšanā. PTAC šobrīd saņemtas piecas sūdzības gan no patērētājiem, gan komersantiem. Sūdzību pamatā ir apstāklis, ka mobilo sakaru operatori izmanto maldinošas telemārketinga aktivitātes, uzdodoties par konkurējoša uzņēmuma pārstāvi un piedāvājot noslēgt jaunus līgumus par pakalpojumu. Tāpēc patērētājiem šobrīd jābūt īpaši vērīgiem, kā arī, konstatējot pārkāpumus vai aizdomas par tiem, aicinām informēt par konkrētajām darbībām PTAC. Balstoties uz saņemtajām sūdzībām, ir uzsākta situācijas izpēte. PTAC lietas ietvaros ir sazinājies arī ar mobilo sakaru operatoriem, kuri snieguši informāciju, ka šāda prakse netiek īstenota un ir pretrunā ar uzņēmumu politiku. Tāpat PTAC ir nosūtījis mobilo sakaru operatoriem aicinājumu izvērtēt situāciju savā uzņēmumā, īpašu uzmanību pievērst darbinieku apmācībām un klientu apkalpošanai un izvērtēt nepieciešamību veikt citus preventīvus pasākumus. Tomēr jāatzīmē, ka arī pēc šīm darbībām, PTAC turpina saņemt sūdzības par iespējamām mobilo sakaru operatoru negodprātīgām darbībām attiecībā uz klientu pārvilināšanu....

Baltijas valstu starpā Latvijas iedzīvotājiem ir vislielākais finansiālais ieguvums no valsts atgūstamās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļas par izdevumiem medicīnai un iemaksām privātajos pensiju fondos, Igaunijā - par izdevumiem izglītībai, savukārt Lietuvā katrs iedzīvotājs daļu no samaksātā IIN var novirzīt labdarībai un politiskajām partijām, secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta jaunākajā pētījumā. „Izvērtējot gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas un iedzīvotāju ienākumu nodokļa atgūšanas iespējas Baltijas valstīs, nav iespējams viennozīmīgi izcelt iedzīvotājiem labvēlīgāko sistēmu. Katrā valstī pastāv ievērojamas atšķirības ar savām priekšrocībām un trūkumiem,” vērtē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane. Būtiskākās atšķirības Baltijas valstīs (IIN daļas atgūšanai par 2012. gadu): Baltijas valstīs ir atšķirīgas IIN likmes: 25% Latvijā, 21% Igaunijā, 15% Lietuvā. Igaunijā ir visaugstākais neapliekamais minimums - 101 lats, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāks par Latvijā noteikto (45 lati mēnesī). Savukārt Lietuvā ir regresīvais neapliekamais minimums - jo vairāk cilvēks pelna, jo mazāks ir neapliekamais minimums. Piemēram, ja alga iedzīvotājam...

Valdības sēdē 26.februārī apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Par Latvijas Nacionālā kultūras centra maksas pakalpojumu cenrādi XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku pasākumu nodrošināšanai". Projektā paredzēts, ka XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumu biļešu cenas būs no viena līdz 30 latiem, bet liela daļa svētku nedēļas norišu būs bez maksas. Deju lieluzveduma "Tēvu laipas" un Noslēguma koncerta "Līgo - Lai top!" ģenerālmēģinājumu, kā arī Bērnu folkloras kopu un solistu koncertu un vokālo ansambļu koncertuzveduma - muzikālās pasakas "Jūriņā" biļetes maksās no 1 līdz 3 latiem. Augstākās biļešu cenas - 30 lati - būs atsevišķos sektoros noslēguma koncertā un skatītāju tribīnēs gājiena laikā. Biļešu tirdzniecību plānots uzsākt aprīļa sākumā biļešu kasēs un interneta vidē. Vienā pirkuma reizē pircējam uz vienu pasākumu būs iespējams nopirkt līdz astoņām biļetēm. Plašāka informācija par biļešu iegādes laiku un kārtību, kā arī tirdzniecības vietām būs pieejama marta vidū. XXV Vispārējie latviešu Dziesmu...

Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra noteikumi №96 «Noteikumi par tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 22.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra noteikumi №92 «Ārlietu ministrijas sniegto konsulāro maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra noteikumi №97 «Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumos №34 «Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 22.februāri.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta Finanšu ministrijas uzsākto diskusiju par nabadzības risku mazināšanu Latvijas sabiedrībā, bet aicina par priekšlikumiem diskutēt un lemt par atbilstošāko risinājumu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ietvaros. „Esam gandarīti, ka Finanšu ministrija ir ņēmusi vērā 2012.gada maijā NTSP rosinātos priekšlikumus prioritāri paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un celt neapliekamā minimuma apjomu. Šāds risinājums palielinātu ienākumus mājsaimniecībām ar augstu nabadzības risku, piemēram, ģimenēm ar bērniem”, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Nabadzības risku novēršana Vērtējot nabadzības riskus pēc mājsaimniecības tipa, LDDK ir konstatējusi, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, augstākais nabadzības risks ir nepilnām ģimenēm ar bērniem, kā arī ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem. Vērtējot nabadzības riskus pa vecuma grupām, saskaņā ar CSP datiem augstākais nabadzības risks ir personām no dzimšanas līdz 17 gadu vecumam. Ņemot vērā augšminēto, efektīvākais un piemērotākais nodokļu instruments nabadzības mazināšanai ir prioritāri paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz brīdim, kad...

Ekonomikas ministrija (EM) pagājušajā nedēļā iesniedza izskatīšanai Ministru kabineta komitejā (MKK) Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, kā arī grozījumus vēl piecos saistītajos likumos, lai visos valsts un pašvaldību uzņēmumos ieviestu labai pārvaldībai atbilstošus principus un uzlabotu to darbības rādītājus. Reformas īstenošanai nepieciešamie likumprojekti izstrādāti, pamatojoties uz Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā un Publisko personu komercdarbības koncepcijā piedāvātajiem un Ministru kabineta (MK) 2012.gada 15.maijā atbalstītajiem risinājumu variantiem. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts ir publisko personu komercdarbības un kapitāla daļu pārvaldības reformas pamatlikums. Likumprojekta mērķis ir veicināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitāla daļu labu pārvaldību, ievērojot starptautiski atzītus labas korporatīvās pārvaldības principus, kā arī veicināt publisko personu komercdarbības nosacījumu ievērošanu. Saskaņā ar koncepcijās atbalstīto risinājumu un Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu Latvijā tiks veidots daļēji centralizēts valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelis, līdz 2014.gada sākumam izveidojot Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju (turpmāk - Birojs), kuram pakāpeniski...

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību dramatiskajai situācijai darba drošības jomā Latvijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pirmdien, 25.februārī atklāja provokatīvu vides instalāciju Esplanādes laukumā (netālu no Raiņa pieminekļa) Rīgā, un iepazīstinās ar aktuālajiem datiem par darba drošības situāciju valstī. Latvijā nelaimes gadījumos darbā cietušo skaits ir dramatisks – 2012. gadā vien darba vietā bojā gājuši 34 cilvēki. Visbiežāk šie negadījumi notiek darbinieku neuzmanības un pārgalvības dēļ, kā arī darba devēju nevērīgās attieksmes dēļ pret darba drošību. Arī nelaimes gadījumos darbā gūto smago traumu skaits ik gadu palielinās – 2012. gadā šādas traumas guva 213 cilvēki, kas ir par 21 vairāk nekā 2011. gadā un par 58 vairāk nekā 2010. gadā. Visvairāk negadījumos darbā cieš vīrieši – kvalificēti strādnieki, speciālisti, kuru darba stāžs konkrētajā darbā ir līdz vienam gadam. Visbiežāk darba traumas tiek gūtas apstrādes rūpniecībā, transporta nozarē, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē un būvniecībā Kā liecina LBAS veiktās aptaujas dati, teju katrs trešais respondents...

Saeima likumā nosakot, ka motociklu, triciklu un kvadraciklu īpašniekiem par transportlīdzekļu ekspluatēšanu ir jāmaksā salīdzinoši lielāks nodoklis, nekā vieglā transportlīdzekļa īpašniekam, ir pārkāpusi LR Satversmes 91.pantā noteikto tiesiskās vienlīdzības principu, ziņo Latvijas Motoklubu asociācija (MCA), kura ir saņēmusi Tiesībsarga atzinumu lietā par nodokļiem motocikliem, tricikliem un kvadracikliem Transportlīdzekļa ekspluatācijas un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļu likumā. Tiesībsarga atzinumā konstatēts, ka noteiktais nodoklis ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā noteikto tiesiskās vienlīdzības principu. MCA jau ir vērsusies ar lūgumu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā risināt jautājumu par pastāvošo nevienlīdzību nodokļa noteikšanas kārtībā un veikt attiecīgos grozījumus Likumā. A.Freimanis, MCA Prezidents: "MCA jau aptuveni pirms gada Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē piedāvāja noteikt zemākas nodokļu likmes motocikliem, kas būtu samērīgākas un zemākas, kā automašīnām. Vēl pirms trijiem gadiem, MCA organizēja protesta akciju pie Saeimas pret šiem nodokļiem, taču neviens mūsos neieklausījās un akli fiskālās disciplīnas vārdā pieņēma šos nesamērīgos nodokļus. Motocikli...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) ir pieņēmusi galīgos lēmumus lietās „Igars pret Latviju” un „Rutka pret Latviju”, atzīstot abas iesniegtās sūdzības par acīmredzami nepamatotām un tādēļ nepieņemamām tālākai izskatīšanai pēc būtības. Lieta „Igars pret Latviju” 2003.gada 31.martā Tiesā iesniegtajā pieteikumā Ansis Igars (iesniedzējs) sūdzējās par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3.panta (spīdzināšanas aizliegums, pienākums veikt efektīvu izmeklēšanu, reaģējot uz indivīda sūdzībām par iespējamo spīdzināšanu), 6.panta 1.punkta (tiesības uz taisnīgu tiesu) un 6.panta 2.punkta (nevainīguma prezumpcija) iespējamiem pārkāpumiem Latvijā. Sūdzības pamatā ir notikumi 2001.gada martā Ventspilī, kad seši jaunieši nolaupīja, spīdzināja un nogalināja savu vienaudzi, pirms tam pieprasot 20 000 latu lielu izpirkuma maksu. Iesniedzējs apgalvoja, ka uzreiz pēc aizturēšanas viņu fiziski ietekmēja policijas darbinieki, tādējādi panākot atzīšanos nozieguma izdarīšanā. Iesniedzējs uzskatīja, ka viņa vēlāk iesniegtās sūdzības par policijas darbinieku vardarbību nav tikušas efektīvi izmeklētas. Iesniedzējs arī sūdzējās, ka notiesājošais spriedums kriminālprocesā bija balstīts uz pierādījumiem,...