JAUNUMI

Līdz 2013. gada 16. martam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jāiekļauj nacionālajos tiesību aktos pārskatīto maksājumu kavējumu direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kas paredz, ka valsts iestādēm rēķini būs jāapmaksā 30 vai - ārkārtas gadījumos - 60 kalendāro dienu laikā, bet uzņēmumiem - 60 dienu laikā (ja vien nav skaidras vienošanās par ko citu un ja tas nav acīmredzami netaisni pret kreditoru). Jaunie noteikumi īpaši svarīgi būs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem būtiska rēķinu laicīga apmaksa - kavētu rēķinu dēļ katru dienu bankrotējot desmitiem Eiropas MVU. "MVU ir īpaši grūti aizstāvēt savas tiesības uz tūlītēju samaksu. Novēloti maksājumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir zaudēts laiks un nauda. Turklāt katrs konflikts var sabojāt attiecības ar klientiem. Ir pienācis laiks dalībvalstīm transponēt novēlotu maksājumu direktīvu savos tiesību aktos, lai sniegtu MVU nepieciešamo atbalstu šajos grūtajos laikos un palīdzētu tiem pildīt svarīgo lomu darbvietu radīšanā", sacījis Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un rūpniecības un...

Rīt, 14. martā, kārtējā Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) paredzēts izsludināt apjomīgus un būtiskus grozījumus Darba likumā. Likumprojekts vēl būs jāskata Ministru kabinetam, kā arī Saeimai vairākos lasījumos, taču jau patlaban iezīmējušies vairāki problēmu loki, kurus grozījumi Darba likumā varētu atrisināt. Grozījumi, piemēram, paredz pienākumu darba līgumā norādīt darba devēja personas kodu. Tādejādi tiks nodrošināta iespēja precīzāk identificēt darba devēju, kas ir fiziska persona. Šī prasība būs attiecināma uz tiem līgumiem, kas tiks noslēgti pēc likuma spēkā stāšanās. Likumprojekts paredz papildināt arī darba sludinājumā ietveramo informāciju ar juridiskās personas un personāla atlases uzņēmuma reģistrācijas numuru, lai ļautu precīzāk identificēt juridisko personu vai personāla atlases uzņēmumu, kas paziņo par brīvajām darba vietām. Izmaiņas likumā arī paredz, ka darba devējs nepielaiž darbinieku pie darba, kuru darbinieks nespēj veikt veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums, ar mērķi garantēt paša darbinieka un citu personu drošību darba vietā. Šie grozījumi paši par sevi neuzliek darba devējam...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) ideja un mērķis vēsturiski nebija plānots kā pagaidu risinājums krīzes radītajām sekām, bet tika ieviests, lai sniegtu atbalstu jauniem uzņēmējiem, kā arī mājsaimniecībām, kuras nodarbojas ar ģimenes biznesu, iznākt no ēnu ekonomikas un maksāt nodokļus valstij. LDDK norāda, ka nav pieņemams, ka valsts mikrouzņēmuma nodokļa režīmu ieviesa ar vieniem nosacījumiem, kuros nebija atrunas par tā darbību tikai krīzes periodā, bet pēc kāda laika tiek izvirzīti arvien citi nosacījumi, kas nevairo ticību sistēmai, tās ilglaicībai un stabilitātei. „MUN režīms ir bijis pieejams jaunajiem uzņēmējiem tikai divus pilnus taksācijas periodus, kas nav pietiekami ilgs laiks, lai sāktu diskusijas par nodokļu likmes izmaiņām. Lai veiktu kvalitatīvu un ekonomisku izvērtējumu, ir nepieciešams 3-5 gadu nodokļu režīma darbības periods. Tāpat viena konkrēta nodokļa izmaiņas nevar skatīt atrauti no visa darbaspēka nodokļu sloga kopumā. Mēs apzināmies, ka likums ir nepilnīgs, tādēļ rosinām priekšlikumu MUN režīma – Latvijas atbalsta...

Vakar, 12.martā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” un saistītos grozījumus Bāriņtiesu likumā, Krimināllikumā, likumā „Par policiju” un Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām iespēju pēc savas iniciatīvas civilprocesa ietvaros vērsties tiesā, tai skaitā ar policijas starpniecību, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns mediju brīfingā stāstīja: „Gan Latvijā, gan starptautiskā praksē ir pierādījies, ka attiecības ģimenē ir personiskas un ne vienmēr ir vēlēšanās vienam pret otru uzsākt kriminālprocesu. Līdz ar to svarīgāk ir veikt preventīvus pasākumus, lai dzīvības un veselības apdraudējumus novērstu jau agrīnā stadijā”. Grozījumi Civilprocesa likumā paredz, ka cietušās personas tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, varēs aizsargāt ar pagaidu personisko tiesību aizsardzības līdzekļiem, piemēram, vardarbīgajai personai aizliedzot tuvoties un sazināties ar cietušo u.c. Tāpat grozījumi paredz, ka izskatīt jautājumu par personisko tiesību aizsardzības līdzekļu noteikšanu būs...

Otrdien, 12.martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoti "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti"". Grozījumi paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā deklarācijas aizpildītājam nodrošināt informāciju no valsts informācijas sistēmām konkrētās deklarācijas aizpildīšanai. Lai tiktu nodrošināta nepieciešamās informācijas automātiska piekļuve no valsts informācijas sistēmām, uzdevums tika sadalīts divos posmos. Līdz šim jau īstenots pirmais posms, nodrošinot deklarācijas aizpildītājam automātisku informācijas pieeju par taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem. Savukārt otrajā posmā ir paredzēts noteikt informācijas pieeju arī no citām valsts informācijas sistēmām. Amatpersonu deklarācijā nepieciešamā informācija no Iedzīvotāju reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas tiks aizpildīta automātiski, saņemot datus tieši no datu avotiem vai, izmantojot Vienotās valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Plānots, ka VID elektroniskās...

Absolūtais vairākums (81%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta ideju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pensionāriem pārtikai, medikamentiem un apkurei (56% - noteikti jā; 25% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, martā veiktais pētījums. Salīdzinoši biežāk ideju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pensionāriem pārtikai, medikamentiem un apkurei atbalsta cittautieši, nepilsoņi un Rīgā dzīvojošie. Tikai septītā daļa (14%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta ideju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pensionāriem pārtikai, medikamentiem un apkurei (5% - noteikti nē; 9% - drīzāk nē), bet 5% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš norādījis, ka Latvijā aptuveni 75% pensionāru dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, laikā no 2013.gada 5.marta līdz 7.martam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 750 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā...

Lai Latvijas un Indijas uzņēmējiem būtu drošība par nodokļu maksāšanas režīmu stabilitāti, investējot katrā no valstīm, otrdien, 12.martā, valdība pieņēma Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem". Šobrīd Latvijas un Indijas investori otrā valstī tiek aplikti ar nodokļiem, pamatojoties vienīgi uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem, un otra valsts var mainīt kā nodokļu likmes, tā arī apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību. Pašlaik abu valstu investoriem netiek garantēta nodokļu uzlikšanas noteikumu nemainība ilgākā laika periodā, tāpēc nav iespējams precīzi plānot investīcijas, to atmaksāšanos un peļņu. Līgums atvieglos Latvijas investoru darbību Indijā un otrādi, kopumā veicinās ārvalstu investīciju piesaistīšanu, radīs stabilu investīciju vidi un sakārtos starptautiskos nodokļu uzlikšanas jautājumus atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem. Līguma uzdevumi ir nodrošināt abu valstu investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, kuru neietekmē otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi, kā arī radīt likumīgu...

Otrdien, 12.martā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto grozījumu Kriminālprocesa likumā, kas paredz izveidot vienotu informācijas sistēmu starptautiskās sadarbības lūgumiem krimināltiesiskajā jomā. Jaunā informācijas sistēma nepieciešama, lai efektīvi varētu apkopot statistikas datus par tiesiskās palīdzības lūgumiem un nodrošinātu ātru informācijas apriti starp kompetentajām iestādēm Latvijas Republikas teritorijā - Tieslietu ministriju, Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru. Informācijas sistēma sistematizēs visus tiesiskās palīdzības lūgumus pēc noteiktiem kritērijiem - tiesiskās palīdzības lūgumu veidiem, to nosūtīšanas un saņemšanas tiesiskā pamatojuma, atteikuma iemesliem, kā arī tiks veikts informācijas apkopojums par spriedumos noteiktajiem sodiem, naudas sodu un konfiscēto naudu apmēriem. Izveidotā informācijas sistēma būs Valsts informācijas sistēma. Likumprojekts paredz, ka grozījumi Kriminālprocesa likumā stāsies spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimai.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot līdz šim veidoto enerģētikas politiku, secinājusi, ka valsts mērogā, lai nodrošinātu elektroenerģijas lietotājiem sabalansētu (līdzsvarotu), ekonomiski pamatotu atjaunojamo energoresursu (AER) attīstību, tika piemēroti nepareizi veidoti ekonomiskie stimuli. Tā rezultātā šobrīd enerģijas lietotājiem pakāpeniski tiek palielinātas saistības paaugstinātu maksājumu veidā, lai segtu augstās izmaksas tiem enerģijas ražotājiem, kuriem iepriekš piešķirtas tiesības pārdot lietotājiem enerģiju par cenu, kas ir augstāka virs tirgus līmeņa. „Enerģētika ir viens no sektoriem, kas tieši ietekmē valsts ekonomikas izaugsmi un attīstību, jo enerģētikas izmaksas veido lielāko daļu no kopējām uzņēmuma izmaksām, īpaši apstrādes rūpniecībā. Līdz ar to jebkurš enerģijas sadārdzinājums ietekmē iespēju uzņēmumiem attīstīties un būt konkurētspējīgākiem", uzskata LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. LDDK atbalsta "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai" izvirzīto mērķi – nodrošināt konkurētspējīgu ekonomiku, veidojot sabalansētu, efektīvu un uz tirgu principiem balstītu enerģētikas politiku, kas nodrošinātu valsts tālāku attīstību, paaugstinātu konkurētspēju, kā arī veicinātu sabiedrības labklājību. Otrdien, 12....

Lai veicinātu enerģijas racionālu izmantošanu rūpniecībā un valstī kopumā, Ekonomikas ministrija izstrādāja un šodien, 12.martā, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par rūpniecisko energoauditu". Līdz šim Latvijā nebija vienotas pieejas rūpniecisko energoauditu veikšanai, kas radīja grūtības gan šādu energoauditu pasūtītājiem, gan veicējiem. MK noteikumi nosaka juridiskajām personām izvirzāmās prasības rūpniecisko energoauditu veikšanai, rūpniecisko energoauditoru atbildību un rūpniecisko energoauditoru uzraudzības kārtību, kā arī kārtību, kādā veicams rūpnieciskais energoaudits. Noteikumu projekts nosaka, ka, rūpnieciskais energoaudits ir procedūra, kas tiek veikta lielajos rūpniecības nozaru uzņēmumos, līdz ar to noteikumu projektā paredzētās prasības nav obligātas energoauditu veikšanai mazajos un vidējos uzņēmumos. Noteikumu projekts paredz veikt rūpnieciskos energoauditus pēc vienotām prasībām (piemēram, enerģijas bilances sastādīšana, enerģijas plūsmu grafiku izveide, tehnoloģisko procesu apraksts). Noteikumu projektā nav paredzēta vienotas rūpnieciskā energoaudita metodikas noteikšana. Šie noteikumi pēc to stāšanās spēkā palīdzēs nozaru asociācijām izstrādāt uz atsevišķām rūpniecības nozarēm attiecināmas rūpniecisko energoauditu metodikas. Noteikumu projektā paredzētā rūpniecisko energoauditoru...

Otrdien, 12.martā, valdība pieņēmusi likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības nolīgumu par gaisa satiksmi", kas izveidos tiesisku pamatu regulāras aviosatiksmes veikšanai starp Latviju un Meksiku. Nolīgums nosaka Latvijas un Meksikas aviokompāniju tiesības, atrunā regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumus un darbības noteikumus, kādi jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulāros pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latviju un Meksiku. Nolīgums paredz pasažieru un kravu gaisa pārvadājumu veikšanas vispārējos principus, nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu un citus ar regulārās gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus. To pieņemot, pasažieriem būs atvieglotas iespējas nokļūt Meksikā un tādējādi uzlabosies arī pakalpojumu tirdzniecības bilance. Minētais nolīgums tika parafēts jau 2011. gada 26.augustā, taču tas vēl jāratificē abu valstu parlamentiem. Nolīgumā ietverto saistību izpildi Latvijā koordinēs Satiksmes ministrija. Līdz šim Latvija ir noslēgusi līdzīgus nolīgumus gaisa satiksmes jomā ar vēl 19 valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Jau ceturto gadu vairāk nekā 70 Latvijas uzņēmumi piedalīsies Ilgtspējas indeksā, lai bez maksas novērtētu savu ilgtspēju un konkurētspēju atbilstoši starptautiski atzītiem kritērijiem, informē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). LDDK gan pauž nožēlu par to, ka šo uzņēmumu vidū ir tikai 6 valsts kapitālsabiedrības, kas ir divreiz mazāk nekā pagājušajā gadā. „Memorandu par Korporatīvās sociālās atbildības principiem Latvijā ir parakstījušas 33 organizācijas. No tām trešā daļa ir publiskā sektora organizācijas, kuru pārvaldībā arī ir kapitālsabiedrības. Publiskā sektora uzdevums būtu rādīt priekšzīmi, demonstrējot labu pārvaldību un caurspīdību komunikācijā. Esam pārliecināti, ka arī valstij kā akcionāram ir labi pārvaldīti uzņēmumi. Bet līdz šim ir bijusi tikai neliela iespēja par to pārliecināties. Tāpēc ceram, ka nākamajā gadā uzņēmumu vadība pieņems stratēģisku lēmumu un piedalīties Ilgtspējas indeksā, lai saņemtu vērtējumu par labi izkopto praksi,” norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Privāto sektoru Ilgtspējas indeksā pārstāv ļoti dažādu nozaru uzņēmumi. Tomēr šogad pirmo reizi būs pārstāvēti arī farmācijas...

EKONOMIKAS ATTĪSTĪBA Pasaules ekonomikas cerību bezdelīgas un Latvijas līderība… jeb Kas gaida pasaules ekonomiku un Latviju šogad un nākamgad Lai arī varam būt apmierināti ar Latvijas pērnā gada izaugsmi un turpināt koncentrēties uz savām ikdienas rūpēm, nedrīkstam piemirst, ka turpinām būt atkarīgi no tendencēm pasaules ekonomikā. Tas skar visus aspektus – to, cik veikalos maksājam par pārtiku, degvielu, kā veiksies eksportā, no kā savukārt būs atkarīgas darba vietu skaita pieaugums un algas, un, gala beigās, cik maksāsim ikmēneša kredīta maksājumos. Par visiem: uzņēmējiem, ikvienai privātpersonai tik svarīgo – kas gaidāms lielajā ekonomikā un mazajā – mūsu ikdienā, raksta SEB bankas ekonomists DAINIS GAŠPUITIS. Tikai dažas atziņas ieinteresēšanai: pasaules ekonomikas dodas pareizajā virzienā un izaugsme palielināsies gan šogad, gan arī 2014. gadā. Tomēr pieaugums būs piezemēts. Baltijas eksportu balsta Krievijas tirgus, kas ir Lietuvas lielākais tirgus un starp lielākajiem arī Latvijai un Igaunijai. Kopumā eksporta ietekme uz izaugsmi šogad būs mērena. Ķīna katru...

Satversmes tiesas 2013.gada 1.marta spriedums lietā №2012 - 07 - 01 «Par Kredītiestāžu likuma 179.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam un Kredītiestāžu likuma 179.panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam»Spriedums stājas spēkā ar 2013.gada 4.martu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka saskaņā ar likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto valsts amatpersonām kārtējās valsts amatpersonu deklarācijas par 2012.gadu jāiesniedz VID līdz 2013.gada 2.aprīlim ieskaitot. Valsts amatpersonas deklarācija, stājoties valsts amatpersonas amatā, jāiesniedz VID mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par personas iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu valsts amatpersonas amatā vai saskaņā ar likumu ir sācies Saeimas vai pašvaldības domes deputāta pilnvaru laiks. Beidzot pildīt amata pienākumus, valsts amatpersonas deklarācija jāiesniedz VID divu mēnešu laikā (ja tā valsts amatpersonas amatu ieņēmusi ilgāk par trim mēnešiem) no amata pienākumu pildīšanas pēdējās dienas. Arī šogad saskaņā ar grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas stājās spēkā 2010.gada 1.janvārī, valsts amatpersonām deklarācijas VID jāiesniedz elektroniskā veidā, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju kārtējās valsts amatpersonu deklarācijas par 2012.gadu ir jāiesniedz 55 665 valsts amatpersonām, taču līdz 2013.gada 11.martam bija saņemtas 11...