JAUNUMI

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 20.februārī, aicināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) krāt praktiskā darba pieredzi, piemērojot jaunā Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas, tostarp, aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijā izmantot administratīvos resursus. „No janvāra spēkā ir stājies jaunais priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums, un tajā iekļauts arī aizliegums priekšvēlēšanu aģitācijā izmantot valsts un pašvaldību administratīvos resursus. Aizliegums attieksies jau uz pašvaldību vēlēšanām šī gada jūnijā, un ir svarīgi uzkrāt, apkopot un analizēt kontrolētāju praktisko pieredzi jauno normu piemērošanā,” pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Komisijas priekšsēdētājs arī uzsver, ka „šāds praktiskās pieredzes apkopojums ir būtisks, lai pēc vēlēšanām vērtētu, kā jaunais regulējums darbojas dzīvē, un lemtu, vai nepieciešami kādi likuma uzlabojumi vai pilnveidojumi, vai arī kādas jaunā regulējuma normas ir liekas”. Apspriežot aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijā izmantot administratīvos resursus, šodienas komisijas sēdē KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča pauda, ka birojam pagaidām nav pieredzes jauno normu piemērošanā, tāpēc birojs izstrādājis vadlīnijas, kas...

Ikmēneša izdienas piemaksas varēs saņemt tie tiesneši, kuru profesionālā darbība kārtējā novērtēšanā būs novērtēta pozitīvi. To paredz grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ko Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 20.februārī, atbalstīja izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā. Šobrīd tiesneši piemaksas saņēm neatkarīgi no darba kvalitātes un balstoties vienīgi uz amatā nostrādāto gadu skaitu. No šī gada 1.janvāra spēkā stājusies jauna tiesnešu novērtēšanas sistēma. Saskaņā ar to Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija regulāri veiks tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu. Lai veicinātu tiesnešu profesionālo izaugsmi un tiesas darba kvalitāti, likumā tiek noteikts, ka kārtējā novērtēšanā saņemtais pozitīvais atzinums būs priekšnoteikums piemaksas piešķiršanai. Savukārt atkārtots negatīvs atzinums par tiesneša profesionālo darbību būs pamats tiesneša atbrīvošanai no amata. Piemaksas apmēru plānots noteikt 7 līdz 35 procentu apmērā no mēnešalgas atkarībā no amatā nostrādāto gadu skaita. Likumprojekta autori norāda, ka likuma grozījumi attieksies uz apmēram 580 rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās un Augstākajā tiesā strādājošiem tienešiem. Atbalstu likuma grozījumiem paudusi...

Ekonomikas ministrijas vadībā izveidotā starpministriju darba grupa obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izmaksu turpmākai ierobežošanai un samazināšanai izstrādā priekšlikumus trīs virzienos – izsniegto atļauju apjoma samazināšanas, OIK maksājumu ierobežošanas un kompensējošu mehānismu izstrādes atsevišķām patērētāju grupām. Ņemot vērā, ka OIK un elektroenerģijas kopējās cenas turpmāks pieaugums atstātu ietekmi uz visu ekonomiku un konkurētspēju, tajā skaitā pievienotās vērtības radīšanu, pēc iespējas ātrāk nepieciešams ieviest tādas politikas izmaiņas, kas nodrošinātu, ka Latvija efektīvi izmanto tās rīcībā esošos atjaunojamos energoresursus, bet vienlaikus tiek nodrošināta arī ekonomikas attīstība un novērsta iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanās. Risinājumu izstrādei un rīcības plāna sagatavošanai izveidotā starpministriju darba grupa šobrīd strādā trīs galvenajos virzienos: OIK saistību nepalielināšana - izsniegto, neīstenoto atļauju revīzija, stingrāku nosacījumu noteikšana jaunajiem projektiem, izejvielu auditu prasības; OIK samazināšana – regulārākas klātienes pārbaudes darbojošās stacijās, stingrāki atbalsta termiņi, piemēram, HES, kam atbalsts noteikts pirms Elektroenerģijas tirgus likuma pieņemšanas; atbalsta intensitātes pārskatīšana (atbalsta formulu pārrēķini), tostarp, attiecībā uz lielajām koģenerācijas...

Vakar, 20. februārī, Administratīvo tiesnešu biedrība lūgusi Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz speciālas tiesas veidošanu. Speciālas (piekritības) tiesas izveidošana ir pretēja valdības apstiprinātajai tiesībpolitiskajai koncepcijai "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam", kurā valdība atteicās no jaunu specializētu tiesu izveidošanas. Atkāpšanās no valdības koncepcijas un izšķiršanās par speciālu tiesu izveidošanu ir būtisks tiesu iekārtas politikas jautājums, taču šāds priekšlikums nav ticis nodots Tieslietu padomes izvērtēšanai. Nedz valdība, nedz Saeima nav ievērojusi likuma "Par tiesu varu" 89.1pantu un 89.11panta pirmo daļu. Biedrības ieskatā, speciālas piekritības tiesu veidošanas uzsākšana nodarīs būtisku kaitējumu pašreiz sistēmiski skaidrai tiesu iekārtai. Tā kazuistiski sadrumstalos tiesu iekārtu. Jau šobrīd tiek izteikti priekšlikumi, kā nākamās speciālās tiesas veidot būvniecības, atsevišķu īpaši pakļauto personu disciplinārpārkāpumu jautājumos un korupcijas noziegumu iztiesāšanai. To pamatā ir argumenti, ka vispārējā jurisdikcija nenodrošina kompetentus tiesnešus konkrētās lietās, ka vienas tiesas noteikšana veicinās vienotas tiesu prakses veidošanos un tās stabilitāti, kā arī nodrošinās iespēju augstākai tiesas...

Lai uzlabotu piekļuvi informācijai par Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kā arī uzlabotu starptautisko līgumu noslēgšanas pārskatāmību un nodrošinātu divpusējo un daudzpusējo līgumu projektu savlaicīgu izvērtēšanu, Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.februārī, izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”. Izmaiņas likumā rosinātas, lai noteiktu kārtību, kādā izsakāmas starptautisko līgumu atrunas un skaidrojošās deklarācijas, un lai skaidri definētu nacionālās procedūras starptautisko līgumu saskaņošanai, parakstīšanai un iekļaušanai nacionālajā tiesību sistēmā. Tas arī ļaus savlaicīgi veikt novērtējumu par starptautiskā līguma ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu, valsts finansēm un noteiktajiem ārpolitikas virzieniem. Grozījumi paredz arī noteikt, ka vismaz starpvalstu, starpvaldību, kā arī Ministru kabinetā apstiprināmo starpresoru līgumu tulkošanu veiks centralizēti. Minēto uzdevumu plānots uzdot Valsts valodas centram. Tas ļaus būtiski uzlabot līgumu tekstu gan latviešu, gan angļu valodā.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas rezultāti liecina, ka ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāla apmērs 2012.gadā pārsniedza 1 mljrd. latu, kas ir par 17% vairāk nekā iepriekšējā gada beigās. Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ( FKTK) sagatavotā informācija, 2012.gadā saglabājies stabils valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku pieaugums (vidēji 1% ceturksnī) un gada laikā tam bija pievienojušies 1 194 100 dalībnieki, t.sk. 58.6% bija pievienojušies obligātā kārtā. 2012.gadā 218 942 jeb 18.3% no visiem valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem bija mainījuši ieguldījumu plānus, kas ir mazāk nekā 2011.gadā, kad ieguldījumu plānus nomainīja 276 967 dalībnieki. Gada laikā turpināja uzlaboties pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānu vidējais ienesīgums un sasniedza 9% (2011.gadā - -2.0%). Pieaugumu galvenokārt nodrošināja gan Latvijas valsts obligāciju tirgus augstais ienesīgums, gan arī labvēlīgās tendences pasaules obligāciju un akciju tirgos. Visi ieguldījumu plāni darbojās ar pozitīvu ienesīgumu (individuāliem plāniem ienesīgums bija robežās no 0.7% līdz 11.5%). Pensiju 2.līmeņa plānu ieguldījumu struktūrā...

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), kas turpmāk rūpēsies par Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu - Zaļo karotīti, izstrādās paaugstinātas kvalitātes kritērijus vēl plašākam produktu klāstam, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus un iepazīstinātu pircējus ar augstas kvalitātes Latvijā ražotiem produktiem. Tāpat LPUF strādās pie tā, lai kvalitātes prasības būtu prioritāras valsts iepirkumos, tādējādi zināmā mērā aizsargājot vietējos ražotājus un patērētājus. Patlaban Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma Zaļā karotīte aptver 50 ražotājus un 158 produktus. Pēc licencēšanas līguma noslēgšanas ar LR Zemkopības ministriju, LPUF rūpēsies par Zaļās karotītes popularizēšanu, lems par šīs preču zīmes lietošanas tiesību piešķiršanu un sublicences līgumu slēgšanu ar ražotājiem. LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure informē, ka tiek strādāts pie jaunu kvalitātes kritēriju izveides, lai arī citi uzņēmumi, kas ražo kvalitatīvus produktus, varētu iestāties Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā. Piemēram, tādiem Latvijā atzītiem un iecienītiem ražotājiem kā Laima vai Pūre Chocolate nav iespējas iegūt Zaļo karotīti, jo galveno izejvielu - kakao pupiņas - neaudzē Latvijā....

Latvijas kultūras kanonā būtu jāiekļauj konkrētas, praktiskas un aptveramas vērtības, ko noteiktu nozaru lietpratēji un arī sabiedrība, paredz Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas izstrādātie un trešdien, 20.februārī, apstiprinātie pamatprincipi Latvijas kultūras kanona atjaunošanas koncepcijai. Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka 2008.gadā izstrādātais kultūras kanons kalpo par pamatu, taču vienlaikus ir jāveic kanona pilnveidošana, jo dažādu nozaru vērtību saraksti nav veidoti pēc vienotiem metodoloģiskiem principiem un daudzu vērtību formulējumi ir pārāk abstrakti un to apgūšana ir apgrūtināta. Tāpat pašreizējo kultūras kanonā iekļauto vērtību atlasi nav veicis pietiekami plašs ekspertu loks, kā arī šajā procesā ir jāiesaista sabiedrība. Ir jāizveido pastāvīga starpinstitucionāla Latvijas kultūras kanona padome, jādefinē kanona mērķi un uzdevumi, uzsverot nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības aspektus, jāizstrādā vienoti metodoloģiskie pamatprincipi kanona pilnveidošanai, piesaistot ekspertus, jāizvērtē esošais kultūras kanons un tas jāsašaurina, lai uz šī pamata attīstītu paplašināto Latvijas kultūras kanonu, paredz komisijas izstrādātie pamatvirzieni kanona pilnveidošanai. Komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš un deputāts Dzintars...

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas, veicot virkni kratīšanu Rīgā un Liepājā, ir apturējušas noziedzīgu grupējumu, kas nodarbojies ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu teju pusmiljona latu apmērā un kurā iesaistītās un par aizdomās turētām atzītās personas figurē VID Finanšu policijas pārvaldes lietvedībā jau esošajos piecos kriminālprocesos par PVN izkrāpšanu lielā apmērā. Trīs no aizdomās turētajām personām izsludinātas meklēšanā. VID Finanšu policijas pārvaldē 24.janvārī tika uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 177.panta 3.daļu un 195.panta 3.daļu par pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu no valsts budžeta vismaz pusmiljona latu apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko veikusi organizēta personu grupa. Kriminālprocesa ietvaros veikto 24 kratīšanu un turpmākās izmeklēšanas gaitā par aizdomās turētām atzītas 12 personas, no kurām deviņām Liepājas tiesa piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu, trijām personām piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, savukārt trīs personas izsludinātas meklēšanā. Veicot kratīšanas, izņemti pierādījumi (preču pavadzīmes, uzņēmumu banku kodu kalkulatori, datori...

Satversmes tiesas 2013.gada 13.februāra spriedums lietā №2012 - 12 - 01 «Par likuma «Par valsts pensijām» pārejas noteikumu 41.punkta vārdu «līdz 2011.gada 31.decembrim» atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109.pantam»Spriedums stājas spēkā ar 2013.gada 15.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 5.februāra noteikumi №79 «Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības nolīgumu par abpusēju vīzu pārstāvību»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 20.februāri.

Rēzeknes pilsētas domes 2013.gada 8.februāra saistošie noteikumi №6 «Rēzeknes pilsētas pašvaldības aģentūras «Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centrs» struktūrvienību maksas pakalpojumi»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 15.februāri.

Liepājas pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošie noteikumi №29 «Par Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 14.februāri.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka saimnieciskās darbības veicējiem laikā no 1.marta līdz 3.jūnijam ieskaitot ir obligāti jāiesniedz VID gada ienākumu deklarācija par 2012.gadā gūtajiem ieņēmumiem. Tādēļ VID aicina apmeklēt bezmaksas seminārus saimnieciskās darbības veicējiem par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu VID klientu apkalpošanas centros visā Latvijā. Aktuālā informācija par VID bezmaksas semināriem pieejama sadaļā „Semināri nodokļu maksātājiem, valsts amatpersonām”. Lūgums uz šiem semināriem iepriekš pieteikties, zvanot uz norādītajiem tālruņa numuriem. VID atgādina, ka gada ienākumu deklarācijas par 2012.gadā gūtajiem ienākumiem ir obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), guvuši ienākumus ārvalstīs (tai skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa), guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2012.gadā pārsniedza 2160 latus (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas), guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram,...

Lai novērstu krāpšanās gadījumus, kad uzņēmēji norāda nepatiesu informāciju par mikrouzņēmuma stāvokli, ar mērķi optimizēt nodokļus, turpmāk šādās situācijās attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam plāno piemērot mikrouzņēmumu nodokļa 20 procentu likmi, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 19.februārī, otrajam lasījumam atbalstītie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Patlaban mikrouzņēmuma nodokļa likme ir deviņi procenti, un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu var iegūt, ja uzņēmumā nodarbināti ne vairāk kā pieci darbinieki, uzņēmuma apgrozījums gadā nepārsniedz 70 tūkstošus latu un darbinieka alga nepārsniedz 500 latus mēnesī. Otrdienas komisijas sēdē deputāti izskatīja otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, kas paredzēja palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi, kā arī mainīt kritērijus, kādiem jāatbilst mikrouzņēmumam. „Mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīms ar vienkāršotu nodokļu nomaksu tika ieviests krīzes laikā un veidots tā, lai būtu kā atspēriena punkts tālākai uzņēmējdarbībai. Visi priekšlikumi, ko šodien noraidījām, paredzēja mainīt pastāvošo sistēmu - gan kritērijus, gan arī palielināt nodokļa likmi un mainīt tā sadales principus,” informē Budžeta un finanšu...