JAUNUMI

Vakar, 7. martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa". Noteikumu projekts paredz, ka, sākot ar 2014.gada 1.jūniju, algas nodokļa grāmatiņa ir tikai elektroniska dokumenta formā. Algas nodokļa grāmatiņa pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) un to uztur VID. Informatīvajā ziņojumā "Par elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas ieviešanu" tika paredzēts, ka elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa būs gan VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, gan valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv , savukārt izvērtējot šādu risinājumu, secināts, tā kā VID uzkrās informāciju par nodokļa atvieglojumu piemērošanas pamatojumu no citiem valsts reģistriem, ja elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa tiks uzturēta arī www.latvija.lv, informācija par personai piemērojamo nodokļa atvieglojumu pamatojumu tiktu apstrādāta trīs vietās, t.i., VID, institūcijā, kura ir pirmavots informācijai par nodokļa atvieglojumu pamatojumu (piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde par aizgādnību), un www.latvija.lv. Tādējādi nebūtu lietderīgi uzturēt informāciju par personai piemērojamiem nodokļa atvieglojumiem trīs vietās. Algas...

Pēc Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes iniciatīvas Eiropas Parlamentā ir sagatavots likumdošanas priekšlikums, kas paredz, ka Baltijas valstu zemniekiem nākamajā Eiropas Savienības budžetā ir jāsaņem tieši tik pat lielus tiešos maksājumus kā Rumānijas zemniekiem sākot jau ar 2014.gadu. Nākamnedēļ Parlaments plenārsēdē balsos par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, lai oficiāli varētu uzsākt sarunas ar Padomi un Komisiju. Kalnietes sagatavotais grozījums paredz, ka Baltijas valstīm lauksaimniecības politikā vēl tiktu piešķirti 500 miljoni eiro papildus tam, par ko jau iepriekš vienojušies dalībvalstu vadītāji. Latvijas zemniekiem papildus paredzēti 263 miljoni eiro. Balsojums Parlamenta plenārsēdē par KLP reformu notiks trešdien pēcpusdienā. Lai varētu iesniegt priekšlikumus balsojumam plenārsēdē ir nepieciešams iegūt vismaz 40 deputātu parakstus. Kalnietes sagatavoto priekšlikumu parakstīja ne tikai lielākā daļa no Baltijas valstu deputātiem, bet arī Parlamenta lielākās frakcijas Eiropas Tautas partijas grupas (ETP) prezidents Žozefs Dauls. Tāpat Kalnietes priekšlikumu līdzparakstīja ETP frakcijas Vācijas delegācija deputāti, kuri pārstāv Vācijas kancleres Angelas Merkeles partiju. S....

Ceturtdien, 7.martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu", kurš paredz, ka lēmumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt arī elektroniskā veidā. Noteikumu projekts nosaka, ka persona esošajā juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapā varēs atzīmēt lēmuma par valsts nodrošināto juridisko palīdzību saņemšanas veidu. Proti, to saņemt personīgi Juridiskās palīdzības administrācijā, personas norādītajā adresē pa pastu vai elektroniskā formā, personas norādītajā e-pasta adresē, izmantojot drošu elektronisku parakstu. Savukārt, lai iesniegtu minēto veidlapu, personai ir jāvēršas Juridiskās palīdzības administrācijā. Juridiskās palīdzības administrācija nodrošina pieeju taisnīgai tiesas aizsardzībai maznodrošinātām un trūcīgām personām, un personām, kuras īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai un nodrošina valsts kompensācijas izmaksu personām, kuras cietušas tīšos vardarbīgos noziedzīgajos nodarījumos un to rezultātā iestājusies personas nāve, cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris...

Ceturtdien, 7.martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par civilstāvokļu aktu reģistriem", kas paredz, ka atkārtotu laulības, dzimšanas un miršanas izziņu varēs pieprasīt un saņemt elektroniski, izmantojot drošu elektronisku parakstu. Savukārt atkārtotu laulības, dzimšanas un miršanas apliecību varēs pieprasīt elektroniski, bet to saņemt varēs privātpersonas izvēlētā dzimtsarakstu nodaļā, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā vai Latvijas vēstniecībās ārvalstīs. Iepriekš minētie e-pakalpojumi būs pieejami Latvijas valsts portālā www.latvija.lv un Tieslietu ministrijas mājaslapā. Šobrīd ir pieejami e-pakalpojumi, ar kuriem ir iespējams tikai pieprasīt dokumentus, bet to saņemšana notiek klātienē. Turpmāk iesniegumu par laulības noslēgšanu varēs iesniegt tikai dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, vai personas vēlēsies laulību noslēgt dzimtsarakstu nodaļas telpās, ārpus šīm telpām vai pie garīdznieka. Noteikumu projekts nosaka, ka dzimšanas un miršanas faktu varēs paziņot jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, neatkarīgi no personas dzīvesvietas un fakta notikuma vietas. Iepriekš par bērna dzimšanas faktu bija jāpaziņo dzimtsarakstu nodaļai pēc bērna piedzimšanas vietas...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2005.gada 15.marta noteikumos Nr.177 "Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā", ko ceturtdien, 7.martā, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi noteic termiņu, kādā Lauku atbalsta dienests (LAD) pieprasa kompensācijām nepieciešamo finansējumu un kādā dzīvnieku īpašnieks tam piešķirto kompensāciju saņem. Pēc pašlaik spēkā esošās kārtības LAD kompensāciju dzīvnieku īpašniekam izmaksā vienu reizi ceturksnī. Bet tas ir pretrunā Eiropas Savienībā pieņemtajai praksei: ja kompensāciju dzīvnieka īpašniekam neizmaksā 90 dienu laikā pēc īpašnieka iesnieguma saņemšanas, tad Eiropas Komisija ir tiesīga samazināt līdzfinansējumu konkrētajai kompensācijai. Veiktie grozījumi šo neatbilstību novērš. Noteikumos arī precizēti kritēriji, kad LAD var samazināt izmaksājamo kompensāciju, kā arī precizēts izmaksājamās kompensācijas apmērs gaļas audzēšanai paredzētiem putniem, dējējputniem, sivēniem, nobarojamiem sivēniem un pieaugušiem vaislas dzīvniekiem - sivēnmātēm un kuiļiem. Grozījumi arī paredz: ja dzīvnieku īpašnieks nebūs ievērojis normatīvo aktu prasības par...

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija ir kļuvusi par ikdienas darbā piemērojamu instrumentu Augstākās tiesas Senātā,- secināts pētījumā "Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras Latvijas Republikas Augstākās tiesas nolēmumos", kurā aplūkota par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Augstākās tiesas mijiedarbību un ko pēc Augstākās tiesas pasūtījuma veicis juridisko zinātņu doktors Mārtiņš Mits. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ietekme Augstākās tiesas Senāta darbā ir Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECK), kā izpaužas tās loma un kā tā tiek piemērota Senāta judikatūrā, kādus secinājumus no tā iespējams izdarīt, balstoties uz Senāta judikatūras analīzi. Pētījuma autors analizējis trīs būtiskus rādītājus katram Senāta departamentam - ECT judikatūras analīzi pēc paša departamenta iniciatīvas, ECK un ECT judikatūras vispārējā piemērošanas iniciatīvu un ECK lomu jeb funkciju Senāta nolēmumos (vai tā izmantota kā materiālais tiesību avots, vai arī kā nacionālo normu interpretācijas līdzeklis). Apkopojot tendences ECK ietekmei uz Senāta judikatūru, pētījuma secinājumos norādīts: Krimināllietu departamentā, lai arī ECK...

Otrdien, 12.martā, plkst.10.00-14.00 Biznesa augstskolā Turība C 323.auditorijā notiks Drošības akadēmijas trešais seminārs uzņēmumu vadītājiem un par drošību atbildīgajām personām par apsardzes jomā aktuāliem jautājumiem. Dalība akadēmijā ir bez maksas. Trešajā Drošības akadēmijas seminārā Inta Vagale, VID Nodokļu kontroles pārvaldes Pakalpojumu un tirdzniecības vietu 3.pārbaužu nodaļas vadītāja, stāstīs par apsardzes nozares ēnas pusēm Valsts ieņēmumu dienesta skatījumā, 2012.gadā VID veiktajiem kontroles pasākumiem un raksturīgākajiem pārkāpumiem apsardzes uzņēmumos. Algirdas Skužinskas, Drošības kompānijas GRIFS AG Baltijas valstu attīstības vadītājs, dalīsies zināšanās par prevenciju drošības jomā jeb kā domāt soli uz priekšu (šīs semināra sadaļas darba valoda - krievu). Savukārt Mag.iur. Leonīds Makans, asociētais profesors un Biznesa augstskolas Turība lektors, skaidros, kas ir būtiskākie organizācijas drošības pamati, lai praksē ļautu īstenot uzņēmuma (organizācijas) sekmīgu un radošu funkcionēšanu. Vairāk par semināra programmu un Drošības akadēmiju var uzzināt www.drosibasakademija.lv. Apmeklētājiem, lūdzam, savu dalību apstiprināt rakstot uz e-pasta adresi: [email protected] līdz š. g. 8.martam. Pietiekties var arī akadēmijas...

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja vakar, 7. martā, akceptēja priekšlikumu veidot vienotu iznomāšanas praksi parku teritorijās Rīgā komercdarbības veikšanai. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments sadarbībā ar parku apsaimniekotāju SIA "Rīgas Meži" ir noteicis iespējamās teritorijās parkos, kur būtu iespējama komercdarbība, vienlaikus nodrošinot parku vienotu apsaimniekošanu, labiekārtošanu, uzturēšanu, aizsardzību un izmantošanu sabiedrības interesēs. Patlaban Mājokļu un vides departamenta Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisija ir noteikusi kopumā aptuveni 20 vietas vairākos pilsētas parkos: Kronvalda parkā, Bastejkalnā, Dzegužkalnā, Uzvaras parkā, Arkādijas parkā, Esplanādē un Vērmanes dārzā, kuras varētu iznomāt komercdarbības veikšanai. Izvēlētās platības atrodas tādās vietās, lai nebojātu apstādījumus un parku ainavisko kvalitāti. Iznomātajās teritorijās drīkstēs izvietot tikai īslaicīga rakstura nojumes vai piepūšamās atrakcijas.

Saeimas 2013.gada 14.februāra likums «Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 15.martu.

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis pārskatu par nozīmīgākajiem normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā, kas pieņemtu un/vai stājas spēkā februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/ skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Euro ieviešanas kārtības likums Ar likumu noteikti vairāki eiro ieviešanas īstenošanas pasākumi, kas saistīti ar latu un eiro vienlaicīgu apgrozību, skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, preču un pakalpojumu cenu paralēlu atspoguļošanu, grāmatvedības uzskaites pielāgošanu jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumi. 31.01.2013. 01.03.2013. Par konvencijas spēkā stāšanos Ārlietu ministrija informē, ka 2013.gada 2.martā stāsies spēkā Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokols, publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr.172 (4775) 2012.gada 31.oktobrī) 04.02.2013. 02.03.2013. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Ar grozījumi precizētas likuma 126.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā noteiktās prasības vienkāršotā nodokļa...

Saeima ceturtdien, 7.martā, starp kopumā 20 darba kārtības jautājumiem, balsos arī par grozījumiem divos uzņēmējdarbības nodokļu likumos - grozījumiem likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” Saeima skatīs otrajā lasījumā. Grozījumi paredz pilnveidot antikorupcijas regulējumu, lai Latvija varētu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos, nosakot, ka par "kukuļos" saņemtām naudas summām būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tāpat parlaments otrajā lasījumā vērtēs grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ― gadījumos, kad uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu, attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam tiks piemērota mikrouzņēmumu nodokļa likme 20 procentu apmērā. Trešajā un galīgajā lasījumā Saeima šodien skatīs likumprojektu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kas valsts apdraudējuma gadījumā paredz nepieciešamo rīcību, lai nodrošinātu nacionālo drošību, un vairākus ar to saistītos likumprojektus. Likums noteiks kārtību, kā valstī izsludina un atceļ...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 6.martā, izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā ar mērķi būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem. „Šis ir nozīmīgs brīdis un svarīgs solis būvniecības regulējuma uzlabošanā, jo iepriekš par šī likuma grozījumiem vienošanos nevarēja panākt astoņus gadus. Deputāti šodien atbalstīja būvnieku sertificēšanas regulējumu, kas bija viens no šī likumprojekta strīdīgākajiem jautājumiem. Izstrādātās izmaiņas pēc būtības ir pavisam jauns būvniecības regulējums, kas patiešām paātrinās būvniecības procesu. Būvniecības procedūru efektivizēšana ir viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem. Izmaiņas būvniecības regulējumā arī paaugstinās mūsu valsts starptautisko konkurētspēju Pasaules Bankas prestižajā Doing Business reitingā, kā arī veicinās nozares ekonomisko izaugsmi un investoru piesaisti,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, informējot, ka trešajā lasījumā deputātiem būs jāskata arī jautājums par būvuzņēmumu klasifikāciju. Likumprojekta otrā lasījuma redakcija precizē Ministra kabineta (MK) kompetenci, izdodot vispārīgos un speciālos būvnoteikumus, kā arī noteikumus būvspeciālistu...

Darba grupai mēneša laikā jārod risinājums strīdīgajām Aizsargjoslu likuma normām, kas paredz mežu īpašniekiem piešķirt tiesības prasīt elektrolīniju īpašniekiem atpirkt nocirstos kokus, kā arī to, ka nocirsto koku atpirkšanas kārtību nosaka valdība. To trešdien, 6.martā, lēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, gatavojot likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai. Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Kristīne Jaunzeme deputātus informēja, ka likums nodots otrreizējai caurlūkošanai, jo pieņemtais regulējums ir neprecīzs un neskaidrs, kā arī rada izņēmumu attiecībā uz meža īpašniekiem, lai gan apgrūtinājumi aizsargjoslās ir arī konkrētai infrastruktūrai. Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis informēja, ka darba grupa risinās šo jautājumu un tajā strādās atbildīgo ministriju un nozares pārstāvji. Komisijas sēdē atbildīgie ierēdņi un nozares pārstāvji vienojās strādāt darba grupā un rast labāku risinājumu strīdīgajām normām aizsargjoslu regulējumā. Diskutējot par nocirstajiem kokiem aizsargjoslās, deputāts Edvards Smiltēns sacīja, ka jābūt noteikumiem, kas nocirstos kokus ļautu izvest par pieņemamām cenām. E.Smiltēns vērsa uzmanību, ka Latvijas...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 5.martā, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus vairākos likumos, kas paredz īpašu nodokļu piemērošanu speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) pagarināt līdz 2035.gada beigām. Likumprojekta mērķis ir veicināt jaunu investīciju piesaisti speciālajās ekonomiskajās zonās, paredzot nodokļu atvieglojumus tajās strādājošām komercsabiedrībām. Patlaban īpašs nodokļu regulējums SEZ ir spēkā līdz 2017.gadam. Šis termiņš tika noteikts sarunās starp Eiropas Komisiju un Latviju laikā, kad Latvija gatavojās iestāties Eiropas Savienībā, iepriekš informēja likumprojekta autori. Ar likuma grozījumiem arī tiks noteiktas starp kapitālsabiedrību un brīvostas pārvaldi vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi slēdzamā līguma sastāvdaļas un maksimālais termiņš, kas nepārsniedz piecus gadus no līguma slēgšanas dienas, lai komercsabiedrība varētu saņemt paredzētos valsts atbalsta pasākumus. Likumprojekts arī nosaka kārtību, kādā piemērojami valsts atbalsta pasākumi, ja kapitālsabiedrība nav noslēgusi līgumu ar zonas pārvaldi vai brīvostas pārvaldi par ieguldījumu veikšanu. Par grozījumu Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā...

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 6.martā, otrreizējā caurlūkošanā skatot Valsts prezidenta atpakaļ Saeimai atgrieztos grozījumus Zinātniskās darbības likumā, nolēma tos virzīt Saeimā atkārtotai izskatīšanai, izslēdzot no likuma pantus, kas attiecas uz nacionālās drošības jautājumiem. Lai sekmētu valsts zinātnisko institūciju un to darbinieku mantisko tiesību aizsardzību uz izgudrojumiem un augu šķirnēm, sakārtotu zinātnisko institūciju juridisko statusu un nostiprinātu valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības un nacionālās drošības faktoru, Saeima šī gada 14.februārī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zinātniskās darbības likumā. Taču rezonansi sabiedrībā izraisīja grozījumos paredzētais zinātnieka pienākums pēc valsts drošības iestādes atzinuma pārtraukt zinātnisku pētījumu, kas apdraud valsts nacionālo drošību. Ja drošības iestāžu rīcībā nonāktu informācija par tādu zinātniskās institūcijas darbību, kas rada apdraudējumu nacionālajai drošībai, zinātnisko institūciju varētu izslēgt no reģistra. Grozījumi arī paredzēja tiesības valsts drošības iestādes pārstāvjiem iesaistīties Latvijas Zinātnes padomes (LZP) darbā ar padomdevēja tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kas skar nacionālās drošības un...