JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests ir sagatavojis metodisko materiālu "Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas pielikuma "Pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu", aizpildīšanas kārtība", ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju" nosaka jauna pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas pielikuma – Pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu, veidlapu paraugus un to aizpildīšanas kārtību. Pārskats par nekustamā īpašuma izmantošanu ( PVN 7 pārskats) sastāv no divām daļām: "I. Par nekustamā īpašuma reģistrāciju (A sadaļa) un nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra (C sadaļa)" ; "II. Par nekustamā īpašuma izmantošanu taksācijas gadā (B sadaļa)" . VID skaidrojumā minēti vairāki konkrēti piemēri, kā sagatavojams pārskats, kā arī sniegts veidlapas aizpildīšanas piemērs. VID metodisko materiālu var lejuplādēt pdf formātā šeit.

‏Saeima ceturtdien, 21.februārī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas noteiks pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību.Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbību vietējo iedzīvotāju interesēs, par likumprojektu atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā norādīja jaunā projekta autori no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). Likumprojekts pašvaldības iedzīvotājiem paredz arī tiesības atlaist pašvaldības domi, ja tā nerīkojas atbilstoši iedzīvotāju interesēm un ir zaudējusi vēlētāju uzticību. Likumprojektā noteikts, ka referendumus varēs rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju attiecībā uz pašvaldības autonomajām funkcijām un publiskajā apspriešanā nodotu pašvaldības būvniecības ieceri, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli. Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu varēs rosināt ne mazāk kā 15 procenti no balsstiesīgo skaita pēdējās domes vēlēšanās. Referendums būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalīsies vismaz puse no pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, un referendumā nodotais jautājums par...

Ceturtdien, 21.februārī, finanšu ministrs Andris Vilks kopā ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli, kā arī valdības sociālajiem un sadarbības partneriem prezentēja sociālās nevienlīdzības mazināšanas iespējas, kā arī informēja par priekšlikumiem minimālās algas, neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanai nākamo gadu budžeta kontekstā. "Šobrīd mūsu valstī nevar būt lielākas prioritātes kā sociālās nevienlīdzības samazināšana. Jau šogad politiķiem, sociālajiem partneriem un sabiedrībai ir jāspēj savstarpēji vienoties, lai atrastu labāko risinājumu, palielinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un minimālo algu. Ir skaidri redzams, ka makroekonomikas līmeni mēs pārliecinoši virzāmies uz izaugsmi, bet svarīgi, lai arī ikkatrs Latvijas iedzīvotājs to spētu izjust, it īpaši iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem un strādājošas ģimenes ar bērniem. Līdz ar to, veidojot nākamā gada budžetu, šiem jautājumiem ir jābūt prioritātei numur viens," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Labklājības ministre Ilze Viņķele norādīja ieteiktā nodokļu sloga un sociālās nevienlīdzības mazināšanas nozīmi: "Šādi mēs tieši ietekmēsim to...

Zemkopības ministrija informē, ka 2013.gada platību maksājumu sezonā Lauku atbalsta dienests (LAD) pastiprināti vērtēs, vai persona, kas piesaka lauksaimniecības zemi tiešajiem maksājumiem, ir faktiskais zemes apsaimniekotājs. Veicot pārbaudes uz vietas, kā arī izskatot strīdus gadījumus, LAD pastiprināti pievērsīs uzmanību dokumentiem, kas apliecina, ka pretendents ir veicis lauksaimniecisko darbību konkrētajos lauksaimniecības zemes hektāros. Piemēram, informāciju par rīcībā esošo lauksaimniecības tehniku, apmaksātus rēķinus vai kvītis par izdevumiem degvielas, sēklas vai minerālmēslu iegādei vai saņemtiem lauksaimniecības pakalpojumiem. Zemkopības ministrija atgādina, ka lauksaimnieks ir persona, kas veic lauksaimniecības produktu ražošanu vai audzēšanu, ieskaitot ražas vākšanu, slaukšanu, dzīvnieku audzēšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai veic zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Lai nodrošinātu lauksaimnieciskās darbības veikšanu zālājos un sniegtu īpašu ieguldījumu zālāju uzturēšanā ganīšanai un lopbarības ieguvei piemērotā stāvoklī, sākot ar šo gadu tiks piemērota laba lauksaimniecības un vides stāvokļa prasība par minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu zālāju platībās. Saimniecībai, iesniedzot platību maksājumu iesniegumu, būs jānodrošina lauksaimniecības...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ceturtdien, 21.februārī, noslēdza darbu pie likumprojekta "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", kas valsts apdraudējuma gadījumā paredz nepieciešamo rīcību, lai nodrošinātu nacionālo drošību. Likums noteiks kārtību, kā valstī izsludina un atceļ ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, nodrošina uzraudzību, kā arī valsts iestāžu, fizisko un juridisko personu tiesības un ierobežojumus šīs situācijas laikā. Paredzēts, ka ārkārtējo situāciju varēs izsludināt valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofām vai to draudiem un kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Savukārt izņēmuma stāvokli - ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts demokrātisko iekārtu, valsts suverenitāti vai teritoriālo integritāti. Plānots, ka ārkārtējo situāciju varēs izsludināt Ministru kabinets (MK) uz noteiktu laiku, bet Saeima apstiprinās vai noraidīs MK lēmumu par ārkārtas situāciju vai izņēmuma stāvokli, kā arī īstenos turpmāko parlamentāro kontroli. Likumprojekts...

Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomes (TSP) 20.februāra sēdē tika izskatīts Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2013.-2020.gadam (NIP) projekts. TSP dalībnieki konceptuāli akceptēja EM sagatavotās pamatnostādnes, un, neskatoties uz to, ka NIP projekta pilnveidošanai tika izteikti vairāki priekšlikumi, lēma atbalstīt to virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tāpat sanāksmē TSP komiteju vadītāji iepazīstināja klātesošos ar sešu padomes komiteju šā gada darbības prioritātēm. Andra Vanaga vadītās Iekšējās tirgus komitejas darba prioritārie virzieni šogad būs dažādu šķēršļu un barjeru pārvarēšana preču un pakalpojumu brīvai apritei ES tirgū, ar akreditācijas un standartizācijas problēmjautājumiem saistīto risinājumu rašana, ADR / ODR ieviešana. Konkurētspējas komitejas, kuru vadīs Juris Gulbis, 2013.gada darbības fokusā būs jautājumi, kas saistīti ar darba tirgus prasībām atbilstoša darbaspēka sagatavošanu, tiesu kapacitātes stiprināšanu, konkurētspējīgas nodokļu politikas izstrādi reģionā, kā arī starptautiskās sadarbības sekmēšana starp augstskolām izglītības eksporta atbalstam, un industrializāciju atbalstošas infrastruktūras veicināšanu Latvijas pašvaldībās. Starp Guntara Kokoreviča vadītās Enerģētikas komitejas šā gada darba prioritātēm - esošās situācijas enerģētikā...

Lai nodrošinātu Latvijas augstskolu īstenoto sociālo zinātņu, komerczinību, tiesību, humanitāro zinātņu un mākslu, ka arī izglītības studiju programmu studiju virzienu akreditāciju un akreditācijas nepārtrauktību, Saeima ceturtdien, 21.februārī, otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā. "Augstskolu likums nosaka, ka augstskola vai koledža ir tiesīga izsniegt valstiski atzītus diplomus par attiecīgās studiju programmas apguvi, ja tā ir akreditēta. Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija nenodrošināja Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, kas ļautu uzsākt virzienu akreditāciju, tika apdraudētas iespējas studentiem saņemt valsts atzītus diplomus par sekmīgu studiju programmas apguvi. Turklāt studentiem, kuri vasarā stāsies augstskolās, ir jāzina, vai viņu izvēlētās studiju programmas virziens ir akreditēts. Nodrošinot studentu tiesības, komisija nolēma steidzami grozīt likumu un dot laiku Izglītības un zinātnes ministrijai labot savu neizdarību," norāda komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Pieņemtie grozījumi par trim mēnešiem pagarina termiņu, kādā Ministru kabineta (MK) noteiktajai institūcijai jāpieņem lēmums par augstskolas vai...

Veselības inspekcija pēc veiktajām pārbaudēm ārstniecības iestādēs, kas sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, 2012. gadā ir pieņēmusi lēmumus par naudas līdzekļu atmaksu veselības aprūpes budžetā vai pacientiem 143 983 latu apmērā. Pagājušā gadā Veselības inspekcija par savu prioritāro uzdevumu izvirzīja pārbaudīt ģimenes ārstu un ambulatoro speciālistu prakses, īpašu uzmanību pievēršot tam, kādas iedzīvotājiem ir iespējas iegūt informāciju un saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Visbiežāk konstatētie pārkāpumi ir saistīti ar uzrādīto pakalpojumu neatbilstību faktiski veiktajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas izpaužas pierakstījumos vai neatbilstošu manipulāciju uzrādīšanā. Konstatējot nepamatotu veselības aprūpes pakalpojumu uzskaiti, tika pieņemti lēmumi par naudas līdzekļu atmaksu veselības aprūpes budžetā kopsummā par 105 244 latiem. Piemēram, slimnīca par stacionārā ievietotu pacientu valsts apmaksai nepamatoti vienlaicīgi bija uzrādījusi gan stacionāros, gan ambulatoros pakalpojumus, kaut gan pacientam, kurš 24 stundas diennaktī atrodas ārsta uzraudzībā slimnīcā, visi nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi jānodrošina stacionāra ietvaros. Savukārt no pacientiem nepamatoti iekasētie maksājumi sastāda 1502...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt biedrību un nodibinājumu pieteikumus dalībai pasākumā "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam", kurš tiek īstenots visos Latvijas reģionos, lai veicinātu jauniešu bezatlīdzības darbību sabiedrības labā. Jebkura biedrība vai nodibinājums, kas ir reģistrēta Latvijā un veic sociāli nozīmīgu darbību var izveidot un pieteikt brīvprātīgā darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem. To izdarīt iespējams tajā NVA filiālē, kuras teritorijā biedrība vai nodibinājums darbojas. Pēcāk NVA filiāles darbinieki palīdzēs izvēlēties biedrības vai nodibinājuma darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus no NVA reģistrētiem jauniešiem bezdarbniekiem. Pasākumu "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam" NVA īsteno kopš 2011.gada augusta. Šajā laikā brīvprātīgajā darbā kopumā iesaistot 2 126 jauniešus bezdarbniekus, to skaitā 110 jauniešus ar invaliditāti. Brīvprātīgā darba atbalsta pasākumā var piedalīties jaunieši bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Biedrībām un nodibinājumiem, piedaloties pasākumā, ir iespēja piesaistīt savam kolektīvam jaunus un perspektīvus biedrus. Jaunieši savas profesionālās spējas paaugstina un darba pieredzi iegūst organizējot dažādus pasākumus vai konferences, vadot...

Vakar, 21.februārī, pēc UNESCO iniciatīvas jau 13 gadus visā pasaulē tika svinēta Dzimtās valodas diena Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dzimtajai valodai, sekmēt tās lietojumu un popularizēt atziņu, ka dzimtā valoda ir dziļas un daudzpusīgas personības attīstības pamats, informē Latviešu valodas aģentūra. Par godu šiem svētkiem piedāvājam iepazīties ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas skaidrojumiem par vairākiem ikdienā lietotiem terminiem un to lietojumu latviešu valodā.   Par Komerclikuma terminiem komersants, komercdarbība, firma u. c. 1. Termini komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Tie izsaka katrs savu atšķirīgu jēdzienu, tāpēc termins komersants nav lietojams uzņēmēja vietā un ar terminu uzņēmējs nevar aizstāt terminu komersants. Uzņēmējs ietver plašāku jēdzienu: tā ir ‘fiziska vai juridiska persona, kas iegulda kapitālu ilgstošā vai sistemātiskā saimnieciskā darbībā’. Uzņēmēja tiešais nolūks var nebūt peļņas gūšana. Uzņēmējs var būt: rīcībspējīga fiziska persona, ģimene, uzņēmējsabiedrība, valsts, pašvaldība, sabiedriska organizācija, reliģiska organizācija u. tml. Savukārt komersants ir ‘fiziska vai juridiska persona,...

NODOKĻI Nodokļu sistēma nodokļu maksātāja vērtējumā jeb Kāpēc darbaspēka nodokļu sistēma veidojama progresīvāka un taisnīgāka Valsts nodokļu sistēma var tikt apskatīta no dažādiem aspektiem, analizējot gan normatīvo bāzi, kas regulē nodokļu piemērošanu, gan administratīvās procedūras, ko īsteno nodokļu administrācija un paši nodokļu maksātāji. Šoreiz ekonomikas doktore KPMG Baltics SIA vecākā nodokļu menedžere GUNTA KAULIŅA vērtē Latvijas nodokļu normatīvās bāzes attīstības aspektus un iesaka, ko varētu darīt izveidojušamies situācijā. Pašreizējā Latvijas nodokļu sistēma ir izveidota 1993.- 1995. gada nodokļu reformas laikā, kad tika pieņemti gandrīz visi šobrīd spēkā esošie nodokļu likumi. Laika gaitā, protams, nodokļu normatīvā bāze ir piedzīvojusi kardinālas pārmaiņas, īpaši tas attiecas uz periodu pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), kad visi likumdošanas akti bija jāpielāgo ES prasībām, ieviešot ES direktīvas. Taču, izpētot līdzšinējos nodokļu politikas dokumentus (koncepcijas, pamatnostādnes u.tml.), rodas vēlēšanās analizēt dokumentos ietvertās teorētiskās nostādnes, izteiktos politikas virzienus un to praktisko realizāciju dzīvē. Viedā nodokļu speciāliste G.Kauliņa...

Ministru kabineta 2013.gada 8.janvāra noteikumi №22 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos №265 «Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.februāri.

Saeima ceturtdien, 21.februārī, skatīs kopumā 51 jautājumu, bet galīgajā lasījumā lems par konceptuālu atbalstu Vietējo pašvaldību referendumu likumam un likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Vietējo pašvaldību referendumu likums paredz veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā. Grozījumi paredz noteikt, par kuriem jautājumiem var tikt rīkots pašvaldības referendums, tā finansēšanas avotu un kārtību, kādā ierosināms un rīkojams pašvaldības referendums un paziņojami rezultāti. Savukārt, lai samazinātu administratīvo slogu, slēdzot līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, Saeima, galīgajā lasījumā skatot likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, lems par atsacīšanos no nepieciešamības vienlaikus ar pieteikuma par dzīvojamās mājas pārņemšanu iesniegšanu valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai, iesniegt arī apliecību par dzīvokļu īpašnieku biedrības reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā. Grozījumi Zvejniecības likumā, ko Saeima skatīs otrajā lasījumā, noteiks konkrētāku regulējumu zemūdens medībām, kārtību rūpnieciskajai zvejai, piekrastes nozvejas limita apjomu, precizēs saturu makšķerēšanas noteikumu izdošanā, prasības privāto ezeru izmantošanai,...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 20.februārī, nolēmuši neatbalstīt strīdīgo priekšlikumu grozījumiem Būvniecības likumā, kas paredz to, ka būvatļaujas apstrīdēšana tiesā neapturētu būvniecības darbus. Savukārt komisijas atbalstu guva priekšlikums pašvaldībām operatīvi informēt par būvniecības iesniegumu savās mājaslapās. Atbalstu šim priekšlikumam sēdē pauda Ekonomikas ministrija, Latvijas Būvinženieru savienība, Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome Latvijā, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis sacīja, ka pašlaik vairāki investori gaida šos grozījumus un ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, vai ieguldīt būvniecības procesā. Tomēr deputātiem bija spēcīgi pretargumenti: piemēram, komisijas sekretārs Jānis Tutins jautāja, kas notiks, ja, būvatļauju apstrīdot, būvniecība turpināsies, bet tiesa lēmumu par būvatļaujas nelikumīgu izsniegšanu pieņems, kad būve jau būs uzcelta? Deputāts Ingmārs Līdaka akcentēja, ka godīgi investori diez vai ir nobijušies par būvatļaujas apstrīdēšanu, savukārt deputāts Edvards Smiltēns vaicāja, vai kāds no nelikumīgu būvatļauju izsniedzējiem ir sodīts. Pret priekšlikumu bija arī Saeimas Juridiskā birojs,...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka nav pieņemams, ka valsts mikrouzņēmuma nodokļa režīmu ieviesa ar vieniem nosacījumiem, kuros nebija atrunas par tā darbību tikai krīzes periodā, bet pēc kāda laika tiek izvirzīti arvien citi nosacījumi, kas nevairo ticību sistēmai, tās ilglaicībai un stabilitātei. LDDK atbalsta piedāvājumu, ka gadījumos, kad uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu, attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam tiks piemērota mikrouzņēmumu nodokļa 20 procentu likme, bet neatbalstat, ka tiek mainīti kritēriji, kādiem jāatbilst mikrouzņēmumam, jo tas neatbilst tiesiskās paļāvības principam, kurš jāievēro, izdarot likuma grozījumus. Tāpat LDDK nepiekrīt paredzētajai atbildībai, ja uzņēmuma darbinieki nav brīdināti vienu mēnesi iepriekš par nodokļu maksāšanas režīma maiņu. Pienākumu darba devējam maksāt no saviem līdzekļiem var noteikt tikai pēc tam, kad uzņēmums tiešām zaudē mikrouzņēmuma statusu, jo vairs neatbilst kritērijiem. Darba devējs var nonākt situācijā, kad uzņēmumam ir neplānoti darījumi, kuru rezultātā uzņēmums var zaudēt statusu, bet darba dēvējam...