JAUNUMI

Darba devējam, iesniedzot ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, turpmāk būs jāsniedz precīzākas ziņas par darbinieku - to paredz otrdien, 19.februārī, valdībā apstiprinātais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Līdz ar to darba devējam, tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, katru darbinieku reģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā (VID), būs jānorāda darbinieka profesijas kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram. Ja mainīsies darbinieka profesija, VID būs jāiesniedz jaunais darbinieka profesijas kods. Līdz šim šāda informācija darba devējam nebija jāsniedz. Tāpat darba devējam VID būs jānorāda darbinieka faktiski nostrādāto stundu skaits mēnesī. Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai VID efektīvāk varētu veikt cīņu pret „aplokšņu algām”. Pilnveidota arī darba ņēmēju darba ienākumu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu precizēšana. 2012.gada jūlijā Latvijā bija 77 404 darba devēji. Papildus 2012.gada 9 mēnešos...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.februārī, skatīs grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz noteikt īsāku termiņu būvatļaujas apstrīdēšanai, kā arī kārtību būvnieku sertificēšanai. Saeima 7.februārī pirmajā lasījumā jau konceptuāli atbalstīja piecu deputātu sagatavotos grozījumus Būvniecības likumā, kas noteiks, ka visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Kā speciālo regulējumu būvniecībā paredzēts noteikt, ka iestāde administratīvo lietu izskata mēneša laikā, bet, ja nepieciešams papildu izvērtējums, izskatīšanas termiņu var pagarināt, nepārsniedzot kopējo izskatīšanas termiņu – četrus mēnešus. „Rītdienas sēdē skatīsim Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītos grozījumus būvniecības regulējumā, kas noteiks īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai. Pašlaik ikviens iedzīvotājs būvatļauju automātiski var apstrīdēt ar vienu iesniegumu bez tiesas lēmuma. Investoriem tas rada tiesisku nenoteiktību un augstākas izmaksas, kā arī šantāžas risku. Pēc Pasaules Bankas prestižā Doing Business reitinga būvatļauju izsniegšanas jomā Latvija ir tikai 113.vietā, salīdzinājumam – Igaunija 35., bet Lietuva 48.vietā. Tāpat rīt diskutēsim par būvnieku sertificēšanas kārtību, kas ir viens no...

Profesiju klasifikators ticis papildināts ar vairākām jaunām profesijām pēc tam, kad valdība otrdien, 19.februārī, pieņēma noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību"", ņemot vērā Labklājības ministrijā (LM) saņemtos priekšlikumus. Saskaņā ar Latvijas veļas ražotāju asociācijas, komersantu, Latvijas Jūras administrācijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumiem Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas dažādās jomās, t.sk., Informācijas drošības vadītājs, Informācijas sistēmas drošības speciālists, Videoinženieris, Veļas šūšanas operators, Vājstrāvu sistēmu montieris. Jauno profesiju nosaukumu un kodu izmaiņas atspoguļotas noteikumu pielikumā tabulas veidā. Vienlaikus Profesiju klasifikators papildināts ar sešiem profesiju standartiem - Zobu higiēnists, Podologs, Pārtikas kvalitātes speciālists, Fizioterapeits, Siltumenerģētikas un siltumtehnikas inženieris, Kokvedēja automobiļa vadītājs. Visi profesiju standarti ir saskaņoti ar darba devējiem, darbinieku pārstāvjiem, izglītības iestādēm un valsts institūcijām. Lai gan profesiju standartus iekļauj Profesiju...

Latvija 2014.-2020.gada plānošanas periodā ES fondu līdzekļus centīsies izlietot atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam (NAP2020) - tā pirmdien, 18.februārī, vienojusies valdības darba grupa par ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumiem. Politiķi cer, ka sasaiste ar ES fondu finansējumu veicinās NAP2020 izvirzīto mērķu sasniegšanu un kopumā nodrošinās efektīvu valsts ilgtermiņa attīstību. Starp koalīcijas partneriem esot panākta vienošanās par rīcību efektīvā ES fondu plānošanā, kā arī panākts atbalsts Finanšu ministrijai kā sarunu vedējiem un plānošanas dokumentu sagatavotājiem. Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš norāda uz NAP2020 nozīmi Latvijas pozīcijas stiprināšanā sarunās par ES fondu finansējumu: „2012.gadā gan valsts pārvalde, gan sabiedrība pavadīja aktīvās diskusijās par valsts tuvāko septiņu gadu attīstības modeli, kuru gada beigās Saeimas deputāti arī apstiprināja. Turklāt pirmoreiz attīstības plānošanas vēsturē izdevās sasaistīt plānus ar reāli pieejamiem finanšu līdzekļiem. Šis labi paveiktais darbs dod mums tagad iespēju pārliecinoši runāt ar Eiropas Komisiju par nākamā perioda fondu līdzekļu sadali, uzsverot...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 20.februārī, tiksies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvjiem, lai iepazītos ar biroja izstrādātajām vadlīnijām, piemērojot Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas, kas aizliedz priekšvēlēšanu aģitācijā izmantot administratīvos resursus. „Pēc nepilniem pieciem mēnešiem būs kārtējās pašvaldību vēlēšanas, un jau krietnu laiku pilnā sparā televīzijā un radio notiek aktīva priekšvēlēšanu aģitācija. Rītdienas sarunas galvenā tēma ar priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolētājiem būs par aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijā izmantot valsts un pašvaldību administratīvos resursus,” informē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Trešdien komisijas sēdē aicināta piedalīties KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča un Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Soloveja.

Otrdien, 19. februārī, valdība apstiprināja noteikumu projektu "Ārlietu ministrijas sniegto konsulāro maksas pakalpojumu cenrādis", kas nosaka Ārlietu ministrijas sniegto konsulāro pakalpojumu apjomu, maksu par tiem, maksāšanas kārtību un atbrīvojumu no maksas. Noteikumi stāsies spēkā ar 1. aprīli. Noteikumi izlīdzsvaro un aktualizē maksu par esošajiem pakalpojumiem, ievērojot darba apjomu un reālās izmaksas, kā arī ievieš jaunus maksas pakalpojumus: rakstiskas izziņas no Iedzīvotāju reģistra izsniegšana svešvalodā, kas dod iespēju to tūlītēji iesniegt ārvalsts institūcijā un nav nepieciešams vērsties pie ārvalsts notāra dokumenta tulkošanai;no ārvalstīm saņemta dokumenta nosūtīšana personai ierakstītā sūtījumā Latvijas robežās, ja tai nav iespēju ierasties pēc dokumenta personiski. Šobrīd lielu daļu no konsulāro amatpersonu ārvalstīs darba apjoma veido arī funkcijas, kas atrodas Iekšlietu ministrijas kompetencē, piemēram, pasu apmaiņa, ziņu aktualizācija Iedzīvotāju reģistrā. Lai mazinātu administratīvo slogu, tiks noslēgta starpresoru vienošanās starp Ārlietu ministriju un PMLP. Vienošanās paredzēs, ka pārstāvniecību konsulārās amatpersonas varēs tiešsaistes režīmā aktualizēt ziņas Iedzīvotāju reģistrā par...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 19.februārī, nolēma izveidot darba grupu brīvprātīgā darba tiesiskā regulējuma izstrādei. Deputāti neatbalstīja tai nodotā Brīvprātīgā darba veikšanas likumprojekta tālāku virzību, un, ņemot vērā tajā konstatētās būtiskās nepilnības, nolēma darba grupā izstrādāt alternatīvu likumprojektu. „Iepazīstoties ar nozaru ministriju viedokļiem par iesniegto likumprojektu, nācās konstatēt, ka būtisko iebildumu skaits atsevišķos atzinumos pārsniedz likumprojektā iekļauto pantu skaitu un piedāvātais likuma teksts rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Šis acīmredzot ir gadījums, kad alternatīva likumprojekta izstrāde prasīs mazāk laika nekā esošā teksta pilnveidošana ierastajā kārtībā — iesniedzot priekšlikumus,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Komisijas priekšsēdētāja piebilst, ka brīvprātīgā darba regulējuma nepieciešamība ne deputātiem, ne ministriju ierēdņiem nav jāpierāda, taču ir jāpanāk vienošanās par likuma saturu un jāveido pēc iespējas vienkāršs, lietotājam saprotams regulējums. Apspriežot iesniegto likumprojektu, vairāki deputāti un eksperti pauda bažas, vai piedāvātais likuma saturs sasniegs nosprausto mērķi un patiešām sekmēs brīvprātīgā darba veikšanu....

Labklājības ministrija paziņojusi, ka Tiesībsargu neinteresējot tās paveiktais saistībā ar situācijas uzlabošanu valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) klientiem. Ar šādu paziņojumu ministrija nākusi klajā dienu pēc tam, kad Tiesībsarga biroja mājaslapā tika publicēta informācija par Tiesībsarga iesniegto ārkārtas ziņojumu par cilvēktiesību ievērošanu Valsts sociālās aprūpes centros pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. „Tiesībsargs, paziņojot, ka visos valsts sociālās aprūpes centros ir pārkāpumi ar medikamentu lietošanu, publiski apvainojis valsts sociālās aprūpes centros strādājošos. Vienlaikus savā atzinumā Tiesībsargs uzsver, ka secinājumi pamatā nav vērtējami saistībā ar VSAC strādājošo darbinieku darba kvalitāti, bet gan norāda uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas sistēmas nepilnībām. Uzskatu, ka nav iespējams izdarīt vispārinātus secinājumus par vairāk kā 4500 cilvēkiem valsts sociālās aprūpes centros, vienā dienā apmeklējot vienu filiāli, jo katrā no filiālēm dzīvo vairāk nekā 150 klientu," uzsver LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. LM tomēr sola, ka nodos izvērtēšanai Veselības inspekcijai Tiesībsarga iesniegtos faktus par medikamentu lietošanu VSAC,...

Tieslietu padome uzklausīja tieslietu ministra Jāņa Bordāna plašāku skaidrojumu par ministra iesniegtajiem priekšlikumiem Saeimā grozījumiem likumā "Par tiesu varu", ar kuriem plānots paplašināt rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētāju pienākumus un atbildību par tiesas darba organizēšanu, tostarp par tiesvedības laika pārvaldību. Ministrs skaidroja, ka ar grozījumiem likumā domāts nodrošināt uz vienotiem principiem balstītu tiesu vadību. Attiecībā uz priekšlikumu par tiesas lietu izskatīšanas vidējā ilguma plānošanu tiesā ministrs uzsvēra, ka mērķis nav likt tiesas priekšsēdētājam noteikt katras tiesā saņemtās lietas izskatīšanas termiņu vai uzdot tiesā saņemtās lietas izskatīt īsākos termiņos nekā tas objektīvi un ar pašreizējiem tiesas resursiem ir iespējams. Priekšlikuma mērķis ir noteikt lietu izskatīšanas termiņu standartus tiesā, kas būtu instruments tiesas resursu plānošanai, kā arī viens no tiesas priekšsēdētāja darba rīkiem, lai norādītu uz potenciāli ieilgušām lietām. Ņemot vērā gan Tieslietu padomē, gan pirms tam apgabaltiesu priekšsēdētāju sanāksmē izskanējušos viedokļus par plānotajiem likuma grozījumiem gan šajā jautājumā, gan arī par ierobežojumu tiesas...

Liepājas pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošie noteikumi №34 «Par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 14.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 5.februāra noteikumi №82 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumos №1151 «Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 14.februāri.

Jelgavas domes 2013.gada 31.janvāra saistošie noteikumi №13 - 4 «Jelgavas pilsētas pašvaldības 2010.gada 25.novembra saistošo noteikumu №10 - 20 «Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras «Kultūra» maksas pakalpojumi» atzīšana par spēku zaudējušiem»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 15.februāri.

Ventspils pilsētas domes 2013.gada 25.janvāra saistošie noteikumi №5 «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Ventspils pilsētas nozīmes maršrutos»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.aprīli.

Liepājas pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošie noteikumi №33 «Par rakšanas darbu veikšanu Liepājas pilsētā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 14.februāri.

Jelgavas domes 2013.gada 31.janvāra saistošie noteikumi №13 - 3 «Dalības maksa par izglītības ieguvi Jelgavas pilsētas pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestādēs»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.martu.