VISI RAKSTI

Latvijas Banka publicējusi pētījuma par mājsaimniecību finanšu un patēriņu kopsavilkumu. Pētījumā sniegta mājsaimniecības finanšu un patēriņa aptaujas (MFPA) galveno rezultātu analīze. Aptauja veikta Latvijā laikposmā no 2020. gada augusta līdz 2020. gada decembrim. Līdzīgu pētījumu veic visas eiro zonas valstu, kā arī Ungārijas, Polijas, Horvātijas un Albānijas centrālās bankas, atkārtojot mājsaimniecību aptauju ik pēc trim gadiem. Apkopotie eiro zonas valstu rezultāti, kā arī iepriekšējās aptaujās iegūtie valstu specifiskie rādītāji pieejami ECB MFPA tīmekļvietnē. MFPA aptauja izstrādāta un ieviesta, lai iegūtu saskaņotus mājsaimniecību līmeņa datus par iesaistīto valstu mājsaimniecību labklājību un tās pārmaiņām. Liela daļa aptaujas datu ir kombinēta ar datiem no administratīvo datu avotiem, pilnveidojot aptaujā iegūtās informācijas – par mājsaimniecību reālajiem aktīviem, saistībām, ienākumiem un patēriņu – kvalitāti un detalizāciju. Tas sniedz Latvijas MFPA daudz priekšrocību. Tādējādi pilnveidojot aptaujā iegūtās informācijas – par mājsaimniecību reālajiem aktīviem, saistībām, ienākumiem un patēriņu – kvalitāti un detalizāciju. Latvijā 2020. gadā veiktā aptauja tika...

No 31. jūlija līdz 20. augustam ir atvērts pieteikumu process ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš vēlas bez maksas piedalīties pirmsakselerācijas programmā “Inovāciju akadēmija” un iegūt mūsdienīgas zināšanas par inovācijās orientētu uzņēmējdarbības uzsākšanu. Jaunajā sezonā “Inovāciju akadēmija” plāno uzņemt līdz 200 dalībniekiem. "Inovāciju akadēmijas programmas mērķis ir apzināt topošos uzņēmējus un viņu ideju komerciālo potenciālu, kā arī palīdzēt viņiem izstrādāt investīciju piesaistei gatavus projektus. Plānojam, ka programmas absolventi attīstīs jaunus produktus ar augstu pievienoto vērtību un radīs jaunas darba vietas nozarēs ar augstu produktivitātes līmeni," stāsta Andrejs Berdņikovs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra (LIAA TBC) vadītājs. Programmas, kuru īsteno Riga Business School (RBS), mērķis ir stimulēt jaunos profesionāļus, veidot uzņēmumus un īstenot globāli konkurētspējīgus biznesa projektus, kas varētu kļūt par Latvijas ekonomikas dzinējspēku. Lai pieteiktos “Inovāciju akadēmijā”, no 31. jūlija līdz 20. augustam ir nepieciešams iesniegt pieteikumu elektroniski, izmantojot valsts platformu biznesa attīstībai business.gov.lv. Plašāku...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada jūlijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Ar grozījumiem noteikts, ka nodokļu administrācijai ir pienākums sniegt kredītinformācijas birojam Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) rīcībā esošo informāciju arī par fiziskās personas apgādībā esošo personu skaitu. Minētā norma stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Papildināta likuma 37. panta 6 daļa, nosakot, ka nodokļu maksātājs, attiecībā uz kuru ir veikti šajā likumā noteiktie izpildes nodrošināšanas pasākumi vai izdots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, var iesniegt sūdzību VID ģenerāldirektoram septiņu dienu laikā, bet lēmumā konstatētas uzņēmuma pārejas gadījumā — viena mēneša laikā no dienas, kad nodokļu maksātājs ir uzzinājis par izpildu darbību. Likumā veikti grozījumi (112., 113., 114., 115., 116. un 117.pants) efektīvai un pārskatāmai datu uzkrāšanai par...

Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada jūlijā pasliktinājies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā. Tomēr mazumtirdzniecība ir vienīgā uzņēmējdarbības joma, kurā konfidences rādītājs, lai arī samazinājies, joprojām ir pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati. Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums. Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās, bet saglabājas pozitīvs Jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,2, un, salīdzinot ar jūniju, tas samazinājās par diviem procentpunktiem, sasniedzot šī gada zemāko vērtību. Lai arī kopš marta uzņēmēju noskaņojums visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs ir pozitīvs, jūlijā konfidences rādītājs ir samazinājies par 3,9 procentpunktiem pārtikas preču mazumtirdzniecībā un par 10,9 procentpunktiem degvielas mazumtirdzniecībā. Vienīgi nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies par 0,4 procentpunktiem. Arī automobiļu un to detaļu un piederumu...

Turpinot īstenot stratēģisko lēmumu sašaurināt savu ģeogrāfisko klātbūtni, lai vienkāršotu un fokusētu savu darbību, Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums ir nolēmis pārtraukt darbību Baltijā.Šāds lēmums seko jau iepriekš izziņotajai aiziešanai no Brazīlijas tirgus, tādējādi samazinot kopējo jurisdikciju skaitu no 25 uz 21. 100% SIA Intrum Latvia, AS Intrum Estonia un UAB Intrum Lietuva kapitāldaļas, ieskaitot klientu apkalpošanas plataformas un investīciju portfeļus, iegādājās viens no Baltijas lielākajiem parādu atgūšanas un parādu iegādes tirgus spēlētājiem – Aktiva Finance Group. Paredzams, ka Latvijā un Igaunijā darījums pilnībā tiks noslēgts šī gada trešajā ceturksnī, bet Lietuvā -šī gada ceturtajā ceturksnī. "Jurisdikciju skaita samazināšana ļauj mums koncentrēt savus resursus mūsu stratēģiskajos un dažos izvēlētajos taktiskajos tirgos. Mūsu ambīcija ir izveidot mērķtiecīgāku organizāciju, koncentrējoties uz tirgiem, kuros varam sasniegt līderpozīcijas gan klientu apkalpošanā, gan portfeļu iegādē, radot pamatu lielākiem komerciāljiem panākumiem un rentabilitātei, uzsvēris Andrés Rubio, Intrum prezidents & CEO. “Intrum operāciju iegāde Baltijā atbilst mūsu stratēģijai...

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī piedzīvoja kritumu, liecina publiskotie Centrālās Statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 0,6%, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni izaugsme bija par 0,9% zemāka. Pašlaik izvērsti dati nozaru un IKP izlietojuma griezumā vēl nav pieejami, bet provizoriskās aplēses rāda, ka pakalpojumu nozares kopumā pieauga par 0,6%, kamēr ražojošās nozares piedzīvoja lielāku kritumu nekā iepriekšējā ceturksnī, samazinoties par 4%. Pakalpojumu nozares turpināja izaugsmi arī šā gada otrajā ceturksnī, pateicoties augošam iekšzemes pieprasījumam. To veicināja relatīvi labs mājsaimniecību finansiālais stāvoklis, pateicoties straujam algu pieaugumam, mazinot inflācijas negatīvo ietekmi, kā arī valsts sniegtajam energoatbalstam ziemas mēnešos. Kopš gada sākuma patērētāju konfidence līdz maija mēnesim bija augoša, ko veicināja arī inflācijas pakāpeniskā samazināšanās. Tomēr straujais procentu likmju kāpums nedaudz samazināja konfidenci, kas gan vēl ir augstāka nekā pirmajā ceturksnī. Pakalpojumu nozari stiprina arī tūrisma plūsmas...

Valsts kanceleja ir sagatavojusi un sabiedriskai apspriešanai rosinājusi likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā". Ar grozījumiem tiek piedāvāts precizēt pienākumus un to sadalījumu kapitālsabiedrību pārvaldībā iesaistīto pušu starpā, salāgot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) normas ar aktuālo Komerclikuma regulējumu, kā arī konsolidēt un precizēt kapitālsabiedrību regulējumu. Pēdējo gadu dinamiskās pārmaiņas ekonomiskajā vidē un jauninājumi komerctiesībās radījuši nepieciešamību precizēt dažādus kapitālsabiedrību pārvaldības aspektus. Auditorkompānijas PwC 2021. gadā veiktajā pētījumā tika izgaismoti vairāki trūkumi pašreizējā valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikā, tai skaitā aktīva investora principa neīstenošana praksē, vienota nākotnes attīstības virziena neesamība, pārvaldības prakses atšķirības u.c., kas ierobežo kapitālsabiedrībās ieguldītā publiskā kapitāla izmantošanas efektivitāti. Pētījumā norādīts, ka nepieciešams veicināt investora principa īstenošanu ne vien augstākās lēmējinstitūcijas, bet arī kapitāla daļu turētāja līmenī, radot instrumentu, kas dot kapitāla daļu turētājam iespēju un uzdevumu precīzāk noteikt sagaidāmos darbības virzienus un rezultātus no kapitālsabiedrības. Tādēļ Valsts...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes muitas kontroles punkts (turpmāk – MKP) ir kompetents eksporta procedūras piemērošanai1, ja izpildās vien no nosacījumiem: 1. eksportētājs ir reģistrēts Latvijas Republikā; 2. preces ir iepakotas vai iekrautas izvešanai no Savienības muitas teritorijas Latvijas Republikas teritorijā. Piesakot eksporta procedūru, deklarētājam elektroniski ir jāpievieno eksporta deklarācijai visi norādītie dokumenti, kuri apliecina, ka preces ir sagatavotas un iekrautas eksportam Latvijas Republikas teritorijā esošā vietā (turpmāk 2. punktā – eksporta sagatavošanas vieta): 2.1. starptautiskais pārvadājuma dokuments (CMR, SMGS), kurā kā preču iekraušanas vieta ir norādīta eksporta sagatavošanas vieta (precīzi norādīta adrese); 2.2. starp eksportētāju un personu, kura sniedz eksportētajam pakalpojumus eksporta sagatavošanas vietā, noslēgtais glabājuma līgums2 un/vai līgums par kravas apstrādes pakalpojumiem3; 2.3. dokumenti (piemēram, bankas maksājumu uzdevums, proforma rēķins, rēķins u.c.), kuri apliecina uzglabāšanas un kravas apstrādes pakalpojumu samaksu vai, ka samaksa tiks veikta; 2.4. personas, kura sniedz eksportētajam pakalpojumus eksporta sagatavošanas vietā, akti par preču pieņemšanu uzglabāšanai...

Nenomaksātu nodokļu gadījumā būs saprotamāks Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktās pārbaudes process, kas atvieglos situācijas izpratni un komunikāciju ar iestādi. Tāpat pilnveidots vienošanās princips, kas pie ātrākas nenomaksāto nodokļu nomaksas paredzēs ievērojami samazināt nokavējuma naudu un soda naudu, ja tāda ir aprēķināta. Atsevišķi grozījumi attiecināmi arī uz atbalstu grūtībās nonākušiem godprātīgajiem nodokļu maksātājiem. Paredzēts, ka jau šogad spēkā stāsies grozījumi, kas vienkāršo kārtību, kādā VID pārbauda uzņēmēju nodokļu nomaksas atbilstību tā reālajam darbam. Tāpat gadījumos, ja tiks konstatēti nenomaksāti nodokļi, uzņēmējiem būs iespēja slēgt vienošanos ar VID un līdz pat 85% samazināt nokavējuma naudu, vai līdz pat 60% samazināt soda naudu, ja viņš tos nomaksās ātrāk. Savukārt no 2024. gada godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, kas saskārušies ar grūtībām veikt maksājumu, būs iespēja saņemt tūlītēju un automātisku nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Iespēja vienoties un samazināt soda maksājumus No grozījumu izsludināšanas brīža uzņēmējiem, kam nenomaksātu nodokļu dēļ varētu tikt piemērota nokavējuma nauda vai soda procenti,...

Digitālajās darba platformās Eiropas Savienībā (ES) strādā vairāk nekā 28 miljoni cilvēku. Aplēses liecina, ka 2025. gadā platformās nodarbināto skaits būs gandrīz dubultojies, sasniedzot 43 miljonus. ES Padome ir paziņojusi, ka gatavojas sākt sarunas par šo platformu darbinieku darba nosacījumu un darba apstākļu uzlabošanu (EK Direktīvas 2021/0414 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā priekšlikums). Eksperti prognozē, ka tas varētu sadārdzināt Wolt un citu līdzīgo platformu sniegtos pakalpojumus, un daudzas platformas varētu mainīt uzņēmējdarbības modeļus. Dažādi internetā bāzēti uzņēmumi tiek klasificēti kā digitālās darba platformas. Šie uzņēmumi pārstāv dažādas nozares un sniedz servisu, kas tiek nodrošināts fiziski – transporta, kurjeru, preču piegādes, tīrīšanas vai aprūpes pakalpojumus. Savukārt, citi sniedz pakalpojumus tikai tiešsaistē – veic tulkojumus, piedāvā IT un dizaina pakalpojumus. Vairumam šo darbinieku ir nepareizs nodarbinātības statuss – daudzas platformas tos klasificē kā pašnodarbinātos. Ieviešot direktīvu, tiks labota Eiropas Parlamenta un ES Padomes regula 2019/1150 (2019. gada 20....

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 25. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „NTS” - valdes locekļa pieteikums par Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra lēmuma par sabiedrības izslēgšanu no Komercreģistra, atcelšanu (lieta Nr. SKA-351/2021; A420206121). Saredzot izskatāmo gadījumu kā iespējami netipisku, apgabaltiesai no jauna jāvērtē jautājums par UR lēmuma atcelšanu, izdarot samērīguma apsvērumus. Senāts izbeidza tiesvedību daļā, kas ierosināta pēc līdzpieteicēja – SIA „NTS” pieteikuma par minētā UR lēmuma atcelšanu, jo līdz ar UR lēmumu, sabiedrība zaudē tiesībspēju un nevar būt dalībnieks tiesas procesā. Izskatāmajā lietā ar UR valsts notāra lēmumu sabiedrība izslēgta no komercreģistra, jo noteiktajā termiņā neiesniedza pieteikumu par tās patieso labumu guvēju. Komercreģistrā ierakstītas ziņas par sabiedrības darbības izbeigšanu, izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, vienlaikus uzaicinot sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Uzņēmumu reģistrā netika saņemts neviens pieteikums par...

Lauksaimniekus, kas pavasara salnu un sekojošā ilgstošā sausuma dēļ saskaras ar grūtībām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmantot iespēju saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, kā arī pagarinātajiem maksājumiem - atbrīvojumu no nokavējuma naudas. Lai saņemtu pilnīgu atbrīvojumu no nokavējuma naudas, svarīgi pieteikties savlaicīgi. Šī gada pavasara salnas un vasaras ilgstošais sausums ir sasniedzis dabas katastrofas mērogu, tā 13. jūlijā, lēma valdības Krīzes vadības padome. Tāpēc cietušajiem lauksaimniekiem ir pieejams valstī noteiktais atbalsts pakāpeniskai un ilgākai nodokļu nomaksai bez nokavējuma maksājumiem. Nodokļu maksājumus ir iespējams sadalīt pa daļām un maksāt līdz pat gada garumā. Turklāt būtiski, ka šiem pagarinātajiem maksājumiem netiek piemērota nokavējuma nauda. Pagarināts ir arī laiks, kurā iespējams pieteikties termiņa pagarināšanai. Ja parasti tas jāizdara 15 dienu laikā no dienas, kad iestājās maksājumu termiņš, tad no dabas katastrofas cietušie lauksaimnieki ar lūgumu pagarināt maksājumu termiņu var vērsties VID arī vēlāk. Tas nozīmē, ka arī tie lauksaimnieki, kas ar grūtībām veikt maksājumus saskārās...

2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas pilnveido akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību, uzlabo informācijas pieejamību par akcionāriem, modernizē akcionāru sapulču sasaukšanas un sapulces norises kārtību, dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamību, pārskata akciju un pamatkapitāla daļu apmaksas kārtību, kā arī papildina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās prasības kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju atklāšanai. Zvērinātu advokātu biroja COBALT vebinārā «Jauns Komerclikuma regulējums: izaicinājumi akciju sabiedrībām» vecākā speciāliste, zvērināta advokāte Marija Berdova un biroja partneris, zvērināts advokāts Gatis Flinters informēja par būtiskākajām izmaiņām akciju sabiedrību regulējumā. Salīdzinot esošo regulējumu ar jauno, galvenā atšķirība ir: ja agrāk statūtos bija jāparedz gan akciju veids, gan forma, tad jaunajā regulējumā likumdevējs piedāvā atteikties no formas norādīšanas un turpmāk visas vārda akcijas kļūst par reģistrētajām akcijām, savukārt uzrādītāja akcijas ir uzskatāmas par dematerializētajām akcijām. Akciju uzskaite/iegrāmatošana notiek akcionāru reģistrā (reģistrētajām akcijām) vai Centrālajā Vērtspapīru depozitārijā (CVD) (dematerializētajām akcijām). Ja...

Vai saraksts, kurā minēti personu vārdi un uzvārdi un attiecīgi pret katru vārdu ir veikts personas paraksts, ir uzskatāms par personas datu apstrādi? Vai pārkāpts datu aizsardzības regulējums, ja sarakstā ir minēti arī nepilngadīgo personu vārdi? Uz šādu jautājumu atbildi sniegusi Administratīvās rajona tiesa. Datu valsts inspekcijā (turpmāk - Inspekcija) ar iesniegumu vērsās persona, norādot, ka pirmsskolas izglītības iestādes telpās publiski ir pieejama mape, kurā ir ietverti visu bērnu un vecāku vārdi, uzvārdi un vecāka paraksts. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka, iespējams, tiek veikta nelikumīga datu apstrāde. Inspekcija iesniedzējam paskaidroja, ka konkrētajā gadījumā attiecībā uz mapes pieejamību citiem pirmsskolas izglītības iestādes apmeklētājiem netiek veikta iesniedzēja personas datu automatizēta apstrāde, kā arī nav konstatējams, ka apstrādātie personas dati veidotu daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas. Saraksta veidošana un iespēja bērnu vecākiem noteiktā brīdī, piemēram, parakstoties sarakstā par izglītības iestādes iekšējo noteikumu ievērošanu, redzēt citu bērnu un...

Šā gada 1. augustā stāsies spēkā 2023. gada 4. jūlijā pieņemtie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353). Kā informē Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), noteikumos veikti grozījumi 1. pielikumā, papildinot būvdarbu, preču un pakalpojumu grupas, kurām publiskajā iepirkumā obligāti piemērojams zaļais iepirkums, ar divām jaunām grupām. Precizēts un papildināts arī 2. pielikums un 3. pielikums. Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, kopumā tiek veikti grozījumi septiņās preču un pakalpojumu grupās (četrām obligāti piemērojamām grupām no MK noteikumi Nr. 353 1. pielikuma - pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli, datortehnika un divām grupām no 2. pielikuma – būvniecība, transports, ceļu projektēšana, uzturēšana un būvniecība). Tiek noteiktas arī obligātās minimālās piemērojamās prasības būvdarbu iepirkumiem – 14 kritēriji, paplašinot tvērumu un attiecinot uz trešās...