VISI RAKSTI

Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 3. punkts paredz kandidātu/pretendentu izslēgšanas iemeslus, kas attiecināmi uz ārzonā reģistrētiem uzņēmumiem. Lai pasūtītājs konstatētu, vai konkrētais uzņēmums, kas būtu izslēdzams no iepirkuma, ir saistīts ar ārzonu, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) sagatavojis to zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu, kuras nav uzskatāmas par ārzonu minētā likuma 1. panta 3.¹ punkta izpratnē. Piemēram, Panamas Republika nav uzskatāma par ārzonu, jo pastāv Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses un Centrālameriku, no otras puses. Attiecīgi ASV Virdžīnu salu teritorija arī nav uzskatāma par ārzonu iepirkumu sakarā, jo tā ir Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīguma par valsts līgumiem dalībvalsts teritorija. Ar pilnu zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu iespējams iepazīties šeit. Atgādinām, ka šī gada 1. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 333 "Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts", kas...

Arvien vairāk grāmatvedības dzīvē ienāk mākslīgais intelekts (MI) vai dažādi digitālie risinājumi. Vairāki kolēģi jau iepriekšējos žurnāla numuros ir rakstījuši, kā digitalizācija jau atvieglo vai atvieglos nākotnē grāmatveža ikdienu, daudz dzirdam par digitālo transformāciju, procesu digitalizāciju u. tml. Arī es personīgi esmu PAR digitalizāciju, kas ir sinonīms vārdam efektivitāte. Tomēr, lai papētītu dziļāk, ko par digitalizāciju domā paši grāmatveži un grāmatvedības biroju vadītāji un īpašnieki, veicu grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju un nozares ekspertu aptauju (n=135), kuras mērķis bija noskaidrot, vai, lietojot digitālos rīkus, iespējams paaugstināt grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju biznesa efektivitāti, un kāda ir kopējā nostāja pret digitālajiem rīkiem. Latvijas vieta Eiropā — ir kur augt Respondentu aptaujas rezultāti norādīja uz faktu, ka galvenais ārpakalpojumu grāmatveža uzdevums ir klienta datu apkopošana un ievadīšana uzskaites sistēmā, atskaišu un gada pārskatu sagatavošana un iesniegšana, kā arī konsultēšana nodokļu un citu saistīto normatīvo aktu piemērošanas jautājumos. Aptauju dalībnieki norādīja, ka no katra klienta individuālajām vēlmēm un izpratnes...

Lai noskaidrotu un saprastu kādu problēmu likuma (–u) līkločos, ir svarīgi ievērot noteiktu terminoloģiju. Diemžēl ar terminoloģijas brīvu (paviršu) piemērošanu bieži vien īsti neveicas. Kas bija «normālais darba laiks»? Viens no it kā vienkāršiem terminiem, kas lietojams darba tiesiskajās attiecībās, ir «normālais darba laiks». Atgriežoties vairākus gadu desmitus atpakaļ, par normālo darba laiku tika uzskatīts darba laiks darba dienās no pirmdienas līdz sestdienai (vēlāk — līdz piektdienai) ar dažādu stundu skaitu darba dienā, bet konkrētu stundu skaitu nedēļā — 40 vai 35. Proti, ja svētku diena bija iekritusi kādā darba dienā (nedēļas vidū), tā netika iekļauta «normālā darba laikā», proti, tas kļuva mazāks. Tādējādi visas normālā darba laika stundas tika summētas un katram mēnesim noteikts savs normālais darba laiks. Pēc tāda principa gadiem ilgi (un arī patlaban) ik gadu tiek veidots darba laika kalendārs četriem pamata darba laikiem (40 vai 35 stundas nedēļā, kad jāstrādā 5 vai 6 darba dienas nedēļā). Šāds...

No 2023. gada 20. septembra līdz 20. oktobrim jaunie lauksaimnieki var pieteikties atbalstam pasākumā “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Publiskais finansējums ir 7,48 miljoni eiro. Maksimālā atbalsta summa ir 40 000 eiro ar 100% atbalsta intensitāti, to var saņemt vismaz divos maksājumos: 80% avansā un 20% pēc darījuma darbības plāna pabeigšanas. Pasākuma mērķis ir sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos lauksaimniecībā, nodrošināt darbaspēka atjaunošanos un paaudžu nomaiņu lauksaimniecības sektorā. Atbalstīt gados jaunu cilvēku vēlmi saimniekot, lai ražotu lauksaimniecības produkciju vai savā īpašumā pārņemtu esošu saimniecību. Šī ir pirmā projektu pieņemšanas kārta jaunajiem lauksaimniekiem 2023.-2027. gada periodā. Ir vairākas izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos. Vairs nav spēkā nosacījums sākotnējam minimālajam saimniecības lielumam, var tikai uzsākt saimniecisko darbību. Saimnieciskās darbības ilgums pirms projekta iesniegšanas var būt ne lielāks par pieciem gadiem, iepriekšējā periodā tie bija divi gadi. Jaunais lauksaimnieks var pārņemt visu saimniecību vai tās daļu, t.sk., ražošanas resursus. Ja...

Ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard), ko sagatavojusi Eiropas Komisija (EK), Latvijai uzrādīti labi rādītāji lietu izskatīšanas termiņos un tiesu sistēmas kvalitātes rādītājos, informē Tieslietu ministrija. Lietu izskatīšanas termiņi Latvija ieņem 3. vietu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar īsāko lietu izskatīšanas termiņu pirmajā tiesu instancē civillietās, komerclietās, administratīvajās lietās un cita veida lietās. Šādā novērtējumā Latviju apsteidz tikai Igaunija un Dānija. Latvijas vidējais rādītājs strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanā pirmajā instancē – 220 dienas (11. vieta ES). Savukārt vērtējot attiecīgo kategoriju lietu izskatīšanu visās trijās tiesu instancēs, Latvija ieņem 7. vietu starp ES valstīm. Atsevišķi vērtējot administratīvo lietu izskatīšanas termiņu pirmajā tiesu instancē - Latvija ieņem 9. vietu ES, bet, vērtējot izskatīšanas termiņus visās trijās tiesu instancēs - 3. vietā. Latvijā ar korupcijas novēršanu saistītas lietas pirmajā instancē tiek izskatītas aptuveni 200 dienās, kas ierindo Latviju 8. vietā starp ES valstīm. Izteikti...

Darbinieks strādāja normālo darba laiku (40 st. nedēļā), bet pēc darba līguma grozījumiem būs jāstrādā nepilnu darba laiku (16 st. mēnesī). Darba samaksa arī izmainījās, tomēr kopumā stundas tarifa likme palika nemainīga. Mēnesī, kad stājās spēkā izmaiņas, darbinieks ir paņēmis atvaļinājumu — sešas darba dienas. Kā būtu pareizi aprēķināt atvaļinājuma atlīdzinājumu? Vidējo dienas izpeļņu pēdējos sešos mēnešos reizinot ar sešām dienām, vai atvaļinājuma laiku jāapmaksā par sešām stundām, jo tas ir reālais laiks, kas viņam būtu jānostrādā par tām dienām, kad ir atvaļinājums. Kurš no variantiem ir pareizs un taisnīgs? Atbilde Sākšu skaidrojumu no pretējās situācijas. Darbiniekam bija noteikta «maza alga», vai viņš bija nodarbināts nepilnu darba laiku. Šādos gadījumos parasti arī vidējā dienas/stundas izpeļņa ir «maza». Būdams darba attiecībās, darbiniekam uzkrājās laiks, kas «pelna» tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kura ilgums (pie jebkuras slodzes un algas) nav mazāks par četrām kalendāra nedēļām. Kādā brīdī viņam piedāvāts darbs ar pilnu slodzi un...

Tehnisku traucējumu dēļ 20. jūlijā lietotājiem uz laiku nebija iespējas pieslēgties darbam ar Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). EDS pieejamība ir atjaunota, tomēr visas dienas garumā bija traucēta iespēja iesniegt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas. Lai uzņēmēji varētu tās iesniegt bez kavējumiem, to PVN deklarāciju iesniegšanas termiņš ir pagarināts par divām darba dienām, tas ir, līdz 24. jūlijam. Tādējādi PVN deklarācijām, ko nav iespējams iesniegt laikā līdz 20. jūlijam, bet kas tiks iesniegtas līdz 24. jūlijam, nav kavējuma un attiecīgi par to netiek piemērots sods. EDS nepieejamību izraisīja bojājumi vienā no vecākajiem VID IT infrastruktūras posmiem, kas izveidots pirms 24 gadiem. Novecojušo infrastruktūru VID pakāpeniski aizstāj ar mūsdienīgiem risinājumiem, kas piemēroti gan augstākai noslodzei, gan sarežģītākai datu apstrādei. VID jau ir pārgājis uz jaunu maksājumu apstrādes informācijas sistēmu, kas ļāvis ieviest uzkrāšanas principu budžeta uzskaitē un iedzīvotājiem un uzņēmumiem 42 dažādus nodokļu maksājumu kontus aizstāt ar vienu. Šo...

No 2023. gada 6. oktobra līdz 6. novembrim lauksaimnieki var pieteikties atbalstam pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās”, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Kopējais publiskais finansējums ir 5 miljoni eiro. Atbalstu var saņemt jaunas un lietotas (ne vecākas par pieciem gadiem) tehnikas un iekārtu iegādei, ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, preventīvu pasākumu īstenošanai, investīcijām klimata pārmaiņu samazināšanā, būvniecībai un zemes un ēku iegāde. Pasākuma mērķis ir atbalstīt mazo lauku saimniecību attīstību, lai veicinātu to konkurētspēju, palielinot ražošanas produktivitāti un efektivitāti. Šī ir pirmā jaunā 2023.-2027. plānošanas perioda projektu iesniegšanas kārta minētajā pasākumā, tāpēc ir vairākas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējā perioda nosacījumiem. Svarīgi! Lai sagatavotu projektu, pretendentiem nav jāpiesaista konsultants. Vairs nav jāievēro nosacījums sākotnējam minimālajam saimniecības lielumam, var uzsākt lauksaimniecisko ražošanu. Kopējā īpašumā esošās un nomātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība nevar pārsniegt 100 ha. Šis ir investīciju pasākums, tāpēc pretendents veic ieguldījumus, pēc kuriem attiecīgi atgriež atbalstu 50% vai 85% apmērā. Uz atbalstu...

Biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) ir vienīgā organizācija valstī, kurai ir Kultūras ministrijas izsniegta atļauja pārvaldīt izpildītāju un fonogrammu producentu mantiskās tiesības. Tādējādi tā ir vienīgā organizācija Latvijā, pie kuras var vērsties veikalu, viesnīcu, dažādu pakalpojumu sniedzēju pārstāvji un citas personas, lai iegūtu tiesības atskaņot fonogrammas veikalos, viesnīcās un citās vietās. Konkurences padome (KP) padziļinātā izpētē par LaIPA piemērotajiem kritērijiem atlīdzības maksas tarifu aprēķināšanai par mūzikas atskaņošanu viesnīcu istabās secināja, ka vairāki tarifu aprēķināšanas kārtībā piemērotie kritēriji nav uzskatāmi par pamatotiem un secināja, ka LaIPA atrodas dominējošā stāvoklī blakustiesību pārvaldīšanas tirgū Latvijas teritorijā. Līdz ar to tai ir pienākums piemērot taisnīgus un pamatotus maksājumus saviem klientiem. KP veica padziļinātu izpēti par LaIPA izstrādāto metodoloģiju “Publiskais izpildījums – Maksājamās atlīdzības lielumu noteikšanas pamatojums, ietekmējošie faktori un metodoloģija”. Kādas viesnīcas iesniegumā KP tika norādīts, ka atlīdzības maksas tarifa aprēķinam LaIPA lieto ekonomiskos rādītājus, kas, iesniedzēja ieskatā, neatbilst faktiskajai situācijai un neraksturo ekonomisko...

Būvniecība ietver vairākus apdrošināšanas veidus gan attiecībā uz projektēšanu un būvniecību, gan ekspluatācijas un garantijas laiku. Svarīgi ir zināt, kādiem jautājumiem ir vērts pievērst uzmanību jau līguma slēgšanas sarunu laikā un kādas prasības izvirzīt būvniekiem saistībā ar būvspeciālistu un būvdarbu veicēju obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Pirmie jautājumi, kas ir jānoskaidro ar civiltiesisko apdrošināšanu un attiecīgi atlīdzības izmaksām saistītos gadījumos: kam ir iestājusies civiltiesiskā atbildība, uz kāda pamata tā ir iestājusies un vai pastāv atbildību izslēdzošie vai mazinošie apstākļi, tā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jautājumu risināšanas pamatprincipus vebinārā „Būvniecības obligātā apdrošināšana – reāla aizsardzība vai ilūzija?” akcentēja Santa Rubīna, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošā speciāliste, zvērināta advokāte. Piemēram, ja tiek secināts, ka vainīgs ir arhitekts, tad tas, ka ir noslēgts būvnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums, pasūtītājam diezin vai palīdzēs, jo būs nepieciešams sniegt pretenziju saskaņā ar arhitekta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu. Vai pastāv atbildību izslēdzošie vai mazinošie apstākļi? Kā piemēru S. Rubīna minēja gadījumu, ko...

Rakstā «Skaidras naudas darījumu grāmatvedības uzskaite — kas mainījies no 2022. gada 1. janvāra?» (publicēts žurnāla Bilance 2021. gada decembra (480.) numurā) minēts, ka «Darījumu apliecina ar VID reģistrēto kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma.» Arī piemērs ar naudas iemaksu kasē ir, izmantojot VID kvītis. Taču ko tādā gadījumā, ja klients kvīti nepieprasa vai pat atsakās izpaust savus datus? Kā uzskaitīt darījumus un līdz ar to grāmatot kases ieņēmumus? Tāpat — par POS termināla darījumiem. Tiem arī pretī var izsniegt VID reģistrētu kvīti pēc klienta pieprasījuma. Bet, ja nepieprasa, — pretī pavadzīmi? Vai ko? Atbilde Ministru kabineta (MK) 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» 82.1. punktā uzskaitīti gadījumi, kad, nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, vai izmantojot mobilās lietotnes, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces...

Darba devējam, veicot darba samaksas aprēķinus un darba samaksas izmaksu, jānoformē darba algas aprēķinu un izmaksas dokumenti, norāda Valsts darba inspekcija. Saskaņā ar Darba likuma 71. pantu, izmaksājot darba samaksu, darba devējam jāizsniedz darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Saņemot darbinieka pieprasījumu, darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot. Grāmatvedības likuma (spēkā no 01.01.2022.) 28. pantā ir noteikti minimālie grāmatvedības dokumentu glabāšanas termiņi (t.sk., dokumentu par aprēķināto darba samaksu darbiniekiem), piemēram: “[..] 3) attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto darba samaksu, samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u. tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, kuru datums ir agrāks par 1999. gada 1. janvāri, — 75 gadi; 4) šā panta 3....

Latvijas vecuma un apgādnieka zaudējuma pensija turpmāk tiks piešķirta arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts vai valsts, ar kuru noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (trešā valsts), ja tai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir tiesības uz šo pensiju. To nosaka 2023. gada 15. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā „Par valsts pensijām”. Lai pieprasītu vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju, personai jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) iesniegums pensijas piešķiršanai (var izmantot tīmekļvietnē www.vsaa.gov.lv ievietotās veidlapas) un apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim apliecinoši dokumenti. Iesniegumu un dokumentus pensijas piešķiršanai, kas iesniegti līdz 2023. gada 31. oktobrim, VSAA izskatīs no 2023. gada 1. novembra un pensiju piešķirs no pieprasīšanas dienas, bet ne agrāk kā no 2023. gada 17. jūnija. Piešķirto Latvijas pensiju VSAA pārskaitīs uz pensijas saņēmēja kredītiestādes kontu, kurā var ieskaitīt...

Nesen Rīgā tika prezentēts jaunākais Pasaules ekonomikas foruma pētījums par darba tirgus nākotnes tendencēm. Pētījums atklāj, cik ļoti tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, varētu ietekmēt darba sektora evolūciju nākamo piecu gadu laikā. Arī Latvijā var sagaidīt, ka daļai esošo darbavietu būs jāpiekāpjas jaunām profesijām. Tiek prognozēts, ka tehnoloģiju attīstība būtiski ietekmēs arī grāmatvedības un audita nozari. Ar mākslīgā intelekta un automatizācijas iespēju paplašināšanos daudzas tradicionālās grāmatvedības funkcijas kļūst aizvien vairāk automatizētas, un tas noved pie mazāka pieprasījuma pēc rutīnas darbiem, kas neprasa augstu kvalifikāciju. Turpmāk grāmatvežiem būs aizvien vairāk jāizmanto savas specializētās prasmes un zināšanas, lai analizētu kompleksus finanšu datus un sniegtu no tiem izrietošus padomus, atbalstot organizācijas stratēģisko lēmumu pieņemšanā. Papildu tam, «lielo datu» pieaugums un nepieciešamība pēc efektīvākas datu analīzes un vizualizācijas veicina izmaiņas grāmatveža profesijā. Tas nozīmē, ka grāmatvežiem ir jāapgūst «inteliģentāka» grāmatvedība, proti, automatizēta, digitalizēta, ar datu analītikas iespējām, datu vizualizāciju, lai sniegtu skaidru, reāllaika informāciju uzņēmumu īpašniekiem, investoriem...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā 5% likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir jāsaglabā arī pēc 2023. gada 31. decembra, un Pievienotās vērtības nodokļa likumā tā jāievieš kā patstāvīga norma, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piecu procentu apmērā ieviešanas efektivitāti svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem”. Zemkopības ministrija atbalsta arī turpmāku samazinātās PVN likmes saglabāšanu. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad norit diskusijas par augsto mazumtirdzniecības tīklu uzcenojumu un importa augļu un dārzeņu konkurenci. Zemāks PVN rada labākus konkurences apstākļus mūsu ražotājiem, jo samazinātas PVN likmes ietekme nav tik būtiska pret importa piedāvājumu, kā arī ir jācer, ka tāda likme arvien vairāk sekmēs pašmāju dārzeņu patēriņu, kas jau rada pozitīvas sekas vairākās nozarēs, uzskata Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Kā norādīts minētajā ZM informatīvajā ziņojumā, augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstības rādītāji ir pozitīvi un liecina, ka laika periodā no 2017. gada līdz 2022....