JAUNUMI

Līdz ar 2024. gadu stāsies spēkā Komisijas 2023. gada 18. decembra Īstenošanas regula (ES) 2023/2882, ar kuru aptur tirdzniecības politikas pasākumus, kas attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem noteikti ar Īstenošanas regulām (ES) 2018/886 un 2020/502, ziņo Valsts ieņēmumu dienests. Tā nosaka, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. martam Eiropas Savienība: aptur papildu muitas nodokļu ar 10 %, 25 %, 35 % un 50 % likmi piemērošanu tādu ražojumu importam, kas uzskaitīti Komisijas 2018. gada 20. jūnija Īstenošanas regulas (ES) 2018/886 par konkrētiem tirdzniecības politikas pasākumiem attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/724, I un II pielikumā (piemēram, dažādi pārtikas produkti, graudaugu produkti, alkoholiskie dzērieni, papīra kabatlakatiņi, kosmētikas salvetes, dvieļi, galdauti un galda salvetes, tekstilizstrādājumi, apģērbs darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, segas (izņemot elektriskās segas) un pledi no kokvilnas, apavi, keramikas galda un virtuves piederumi...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) 2024. gadā. Tā kā minimālā mēneša darba alga no 2024. gada 1. janvāra ir noteikta 700 eiro mēnesī, tad no 1. janvāra: pašnodarbinātajiem, ja viņu ienākumi mēnesī: nesasniedz 700 eiro – reizi ceturksnī jāveic VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai; sasniedz un pārsniedz 700 eiro – jāveic VSAOI vismaz no 700 eiro 31,07% apmērā visiem apdrošināšanas veidiem un no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un VSAOI objektu – 10% pensiju apdrošināšanai. personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās valsts sociālajai apdrošināšanai un veic VSAOI brīvprātīgi – iemaksu objekta minimālais apmērs kalendāra gadam noteikts 8400 eiro. Tas nozīmē, ka VSAOI gadā jāveic vismaz no minētās summas. Minimālās iemaksas Valsts sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas (turpmāk- minimālās iemaksas) VSAA aprēķinās par tiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru Valsts ieņēmuma dienestā deklarētais ienākums ceturksnī būs mazāks par 2100 eiro (trim minimālajām darba algām). Minimālo iemaksu pārrēķinu par...

Titula "Gada grāmatvedis 2023" un balvas par mūža ieguldījumu pasniegšana. https://vimeo.com/914355742

Ikvienam uzņēmumam, organizācijai, biedrībai un nodibinājumam, kā arī pašnodarbinātajam, kas izmaksā ienākumu cilvēkam, par attiecīgo mēnesi vai gadu ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) paziņojums par fiziskajām personām izmaksātājām summām. Izmaksātais ienākums var būt, piemēram, darba alga, atlīdzība par auto vai telpu nomu, nekustamā īpašuma pirkuma cena, stipendija, autoratlīdzība, kompensācija, ienākums no parādsaistību dzēšanas, apdrošināšanas atlīdzība, atbalsta maksājums, dividendes, saimnieciskās darbības ienākums. «Informāciju par fiziskajai personai izmaksāto atlīdzību ir svarīgi norādīt korekti, jo VID to ņem vērā, sagatavojot personai gada ienākumu deklarāciju, aprēķinot neapliekamos ieņēmumus u.tml. Konkrēta un savlaicīga paziņojuma iesniegšana ir ļoti būtiska,» VID vebinārā «Kā paziņot VID par cilvēkam izmaksāto ienākumu» uzsvēra Nodokļu pārvaldes speciāliste Digna Tarvida. Divi paziņojuma iesniegšanas termiņi Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 610 «Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju» noteic paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju, kas sniedzama par Latvijas rezidentam izmaksātajiem ienākumiem. Paziņojuma iesniegšanas termiņi ir...

Ņemot vērā darbaspēka trūkumu tādās tautsaimniecībai būtiskās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un būvniecība, Ministru kabinets š.g. 19. decembra sēdē apstiprināja grozījumus Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtībā. Ar grozījumiem tiks atvieglotas prasības saimnieciskās darbības veicējiem, kuri plāno Latvijā nodarbināt ārzemju darbiniekus profesijās, kas Latvijā nav reglamentētas. Šobrīd spēkā esošais regulējums jau paredz, ka prasība iesniegt izglītību vai pieredzi apliecinošu dokumentu kopiju netiek prasīta gadījumos, kad ārzemnieks tiek uzaicināts nodarbinātībai profesijā, kas ietilpst Profesiju klasifikatora 9. pamatgrupā - vienkāršās profesijas. Līdz ar to uzaicinātāji (darba devēji) bieži vien mākslīgi pazemināja amatu grupas, lai izvairītos no šīs prasības. Vienlaikus jānorāda, ka iesniedzamajā pieprasījumā ielūguma apstiprināšanai uzaicinātājs jau tāpat norāda ziņas par ārzemnieka izglītību. Turpmāk uzaicinātājam – darba devējam nevajadzēs vairs iesniegt ārzemnieka izglītību apliecinoša dokumenta kopiju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, ja ārzemnieku paredzēts nodarbināt profesijā, kas Latvijā nav reglamentēta. Šo dokumentu aizstās ar pašapliecinājumu, ka ar ārzemnieku ir notikusi darba intervija par nepieciešamo...

No 2024. gada 1. janvāra cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, kopšanas pabalsta apmērs tiks palielināts par 100 eiro – līdz 413,43 eiro mēnesī, vēstī Labklājības ministrija. To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par pabalstu personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana", kas otrdien, 19. decembrī, pieņemti valdības sēdē. Grozījumi arī paredz noteikt pārejas periodu kopšanas pabalsta izmaksai cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības paaugstinātā apmērā. Proti, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par 2024. gada janvāri un februāri nodrošinās kopšanas pabalsta piešķiršanu un izmaksu vēl iepriekšējā apmērā, tas ir, 313,43 eiro mēnesī, savukārt kopšanas pabalsta izmaksu jau jaunajā, paaugstinātajā apmērā – 413,43 eiro mēnesī – nodrošinās ar martu, vienlaikus veicot kopšanas pabalsta starpības izmaksu līdz jaunajam apmēram par janvāri un februāri. Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti Tāpat no 1. janvāra tiks palielināta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu...

Uzņēmumā nav daudz ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — PVN) apliekamu darījumu, līdz ar to ir noteikta ceturkšņa PVN taksācijas perioda deklarācija. Valdes loceklis ir informējis, ka novembrī paredzētas vairākas preču piegādes uz Lietuvu un Igauniju. Kā zināms, preču piegādes darījumi uz Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jānorāda deklarācijas PVN2 pielikumā. Kā ir iespējams mainīt deklarācijas periodu no ceturkšņa uz ikmēneša? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 115. panta pirmās daļas 2., 3., un 4. punktu nodokļa taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis, ja tiek īstenots vismaz viens no šādiem nosacījumiem: reģistrēts nodokļa maksātājs veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, kurai piemēro 0 procentu likmi saskaņā ar šā likuma 43. panta ceturto daļu; reģistrēts nodokļa maksātājs veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, piedaloties šā likuma 16. panta ceturtajā daļā minētajā preču piegādē; reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu un kuru sniegšanas...

Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka no 2024. gada 1. janvāra stājas spēkā grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) procesā. Izmaiņas paredz, ka tiek samazināts dāvināšanai (ziedošanai) pieļaujamais procentuālais apmērs, ko var atvēlēt no iepriekšējā gada darbības peļņas, proti, no 20% uz 1,5%. Turpmāk dalībnieku (akcionāru) sapulce noteiks gadījumus, kad kapitālsabiedrības valdei pirms dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanas ir pienākums saņemt padomes vai dalībnieku (akcionāru) sapulces atļauju. Kā arī Ministru kabinetam vai pašvaldībai paredzētas tiesības noteikt tās kapitālsabiedrības, kuras varēs dāvināt (ziedot) tikai ar attiecīgās institūcijas atļauju. Lasiet arī Nosaka izmaiņas pašvaldību gada pārskatos iekļaujamajai informācijai Ar saimniecisko darbību saistīti un nesaistīti izdevumi Ja ziedojat, jāmaksā UIN

Tuvojas Ziemassvētki, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visas dāvanas, ko iedzīvotāji saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības, ir jādeklarē. Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Tomēr tikai tad, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 45 eiro, par to ir jāmaksā nodokļi. Ja preču vērtība sūtījumā ir mazāka, tam piemēro atbrīvojumu no nodokļiem. Prasība iesniegt deklarāciju muitā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tajā skaitā, no Apvienotās Karalistes, Norvēģijas, Šveices. Ziņu par muitojamu sūtījumu persona saņem no pasta operatora, kas veic sūtījuma piegādi – VAS “Latvijas Pasts”, eksprespasta, kurjerpasta uzņēmuma. Saņēmējs var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram par samaksu. Ja deklarāciju persona vēlas iesniegt pati, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kādas preces ir sūtījumā. To var noskaidrot, vēršoties savā pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS “Latvijas Pasts”. Otra iespēja ir...

Senāta Administratīvo lietu departaments 18. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts prasījums par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķina atcelšanu (lieta Nr. SKA-196/2023 (A420200520)). Tiesai lieta jāvērtē no jauna. Izskatāmajā lietā pieteicējs 2009. gadā izsolē ieguva nekustamo īpašumu, uz kuru viņa īpašumtiesības zemesgrāmatā tika koroborētas 2020. gadā. Jelgavas valstpilsētas pašvaldība 2020. gadā par šo īpašumu aprēķināja NĪN par laiku no 2010. gada līdz 2020. gadam. Senātam kasācija kārtībā bija jānoskaidro, ar kuru brīdi pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli rodas personai, kura nekustamo īpašumu ir ieguvusi izsoles ceļā, kā arī par kādu iepriekšējo laika periodu pašvaldībai ir tiesības veikt nodokļu aprēķinu. Senāts spriedumā analizējis tiesību normas, kas noteic nodokļu maksātāja pienākumu paziņot pašvaldībai par tiesiskā valdījuma iegūšanu uz nekustamo īpašumu. Tiesas pienākums informēt pašvaldību par lēmumu, ar kuru apstiprināts nekustamā īpašuma izsoles akts, likumā noteikts kopš 2014. gada 1. janvāra, bet nodokļa maksātāja pienākums paziņot pašvaldībai par tiesiskā valdījuma iegūšanu bija noteikts...

Diezgan aktīvi iesākusies sabiedrību gatavošanās kalendārā gada slēgšanai, kas lielākajai daļai no tām sakrīt arī ar finanšu pārskata gadu. Viens no uzdevumiem, kas sabiedrības finansistiem un grāmatvežiem veicams gada noslēgumā, ir slēguma inventarizācijas rīkošana sabiedrībā. Nereti sastopams uzskats, ka inventarizācija iekļauj tikai pamatlīdzekļu un krājumu pozīcijas jeb kaut ko tādu, kas ir taustāms un fiziski saskaitāms, tomēr inventarizācija aptver plašāku finanšu pārskata posteņu loku. Inventarizācijas procesā sabiedrības pārstāvji gūst pārliecību par uzskaites korektumu un veic uzskaitē esošās informācijas pārbaudi. Inventarizācijas mērķis Inventarizācijas process aprakstīts tādos normatīvajos aktos kā Grāmatvedības likums (turpmāk — GL) un Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi» (turpmāk — MK Nr. 877). Lai novērstu neprecizitāti ar diezgan bieži sastopamo valdošo uzskatu, ka inventarizācija paredzēta tikai pamatlīdzekļu un krājumu jeb aktīva pozīcijām, nepieciešams apskatīt inventarizācijas mērķi, kas definēts normatīvajos aktos, konkrēti GL 15. panta 1. daļā. Inventarizācijas mērķis ir uzņēmuma mantas faktiskā stāvokļa un...

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada decembra – makroekonomiskās prognozes. Latvijā 2024. gadā gaidāma zema inflācija (2,0%), taču iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums joprojām būs vājš – 2,0%. Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos. Ierobežojošā monetārā politika būtiski mazina inflāciju eirozonā un Latvijā Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm gaidāms, ka inflācija eirozonā nākamajā gadā pakāpeniski samazināsies un 2025. gadā tuvosies ECB Padomes noteiktajam 2% mērķim. ECB Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes (t. sk. noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, kas pašlaik ir 4,0%) šobrīd atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu. Turpmākie lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, t. sk. ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. ECB Padome nolēma turpināt Eirosistēmas bilances normalizēšanu, paredzot 2024. gada 2. pusgadā sākt samazināt pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmas portfeli vidēji par...

Saeima 14. decembrī trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem pastiprināta kriminālatbildība par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu. Likumdošanas iniciatīvu iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību. Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam pastāvošajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, pauž likumprojekta autori. Par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību vairs nepiemēros īslaicīgu brīvības atņemšanu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedrisko darbu. Likuma grozījumi paredz, ka par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem šobrīd noteikto piecu gadu vietā. Tāpat paredzēts, ka vainīgajiem varēs piemērot arī papildsodu – mantas konfiskāciju. Savukārt, ja noziedzīgo nodarījumu būs veikusi valsts amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgais darbinieks, tam varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz...

Labklājības ministrija aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes pa 2024. gada mēnešiem: minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā (saskaņā ar Darba likuma (DL) 131. panta pirmo daļu un 133. panta pirmo daļu); minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā (saskaņā ar DL 131. panta pirmo daļu, 133. panta otro un trešo daļu); minimālās stundas tarifa likmes apmērs pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā (saskaņā ar DL 131. panta trešo daļu, 132. panta trešo daļu, 133. panta otro un trešo daļu); Minimālās stundas tarifa likmes apmērs pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā (saskaņā ar DL 131. panta trešo daļu, 132. panta trešo daļu, un...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu divās civillietās, kuras tika pārsūdzētas trešajā instancē, taču, ņemot vērā, ka Senāts šajā lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, plašāk tiks apskatīti apelācijas instances tiesu argumenti. Vai situācija, kurā pieņemti dažāda rakstura lēmumi par tiešā pakļautībā esošo darbinieci, kura vienlaikus ir tava bērnu māte, ir interešu konflikts? Vai gadījumā, ja šāda situācija ir ilgstoša un pastāvīga – vai darba devējam var būt pamats uzteikt darbiniekam darba līgumu? Šādi svarīgi jautājumi tika skatīti civillietā Nr. C30379421. Lietas faktiskie apstākļi Darba devēja (prasītāja) konstatēja darbinieka (atbildētāja) ilgstošu un pastāvīgu atrašanos interešu konflikta situācijā, organizējot un kontrolējot ikdienas darbu un pieņemot dažāda rakstura lēmumus par tiešā pakļautībā esošo /pers. D/, kura vienlaikus ir atbildētāja bērnu māte. Ņemot vērā, ka /pers. D/ savā mājsaimniecībā rūpējas par kopējiem ar atbildētāju bērniem, darba devēja uzskatīja, ka ikviens atbildētāja pieņemts labvēlīgs lēmums attiecībā uz /pers....