JAUNUMI

Saeima 19. aprīlī pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kurā citastarp rosināts Maksātnespējas administrācijas, kas ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, nosaukumu mainīt uz "Maksātnespējas kontroles dienests". Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Maksātnespējas administrācijas galvenais darbības mērķis ir nodrošināt administratoru rīcības un maksātnespējas procesa norises likumības kontroli un uzraudzību. Ņemot vērā to, ka iestādes nosaukumam nepārprotami jāatspoguļo iestādes veicamo funkciju un uzdevumu būtība un jānodrošina iestādes atpazīstamība, likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" ((VSS-574), kas tiek virzīts vienlaikus ar šo likumprojektu) paredz mainīt iestādes nosaukumu no "Maksātnespējas administrācija" uz "Maksātnespējas kontroles dienests".

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 13.aprīlī, skatot pieteicējas – SIA “Kuršu zeme” – kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, pieņēma lēmumu apturēt tiesvedību lietā un vērsties Eiropas Savienības Tiesā. Augstākajai tiesai radās šaubas par Direktīvas 2006/112/EK 168.panta „a” punkta interpretāciju – vai šai normai atbilst liegums atskaitīt priekšnodokli, pamatojoties vienīgi uz secinājumu par personas apzinātu iesaistīšanos simulatīvu darījumu noformēšanā, bet neidentificējot, kādā veidā šo darījumu rezultātā un kādas personas varētu būt guvušas nepamatotas fiskālas priekšrocības, salīdzinot ar situāciju, kad darījumi būtu noformēti atbilstoši to faktiskajiem apstākļiem. Tādēļ Augstākā tiesa uzskata, ka uzdodams prejudiciālais jautājums Eiropas Savienības Tiesai (EST). Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad EST pieņems nolēmumu sakarā ar prejudiciālo jautājumu. Konkrētajā lietā izšķirams, vai nodokļu maksātājam ir pamatoti liegtas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ko piešķir likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts, kurā savukārt iedzīvinātas Direktīvas normas, par kuru interpretāciju Augstākajai tiesai radušās šaubas. Lietā ir turpmāk minētie apstākļi: Pieteicējas...

Labklājības ministrija informē, ka Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa rīkojums Nr.211 „Par darbadienas pārcelšanu 2018.gadā" paredz, ka 2018.gada 30.aprīļa (pirmdiena) darbadiena, kas iekrīt starp svētku dienu un brīvdienu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, tiek pārcelta uz sestdienu, 2018.gada 21.aprīli. Jau ilgstoši darba dienu pārcelšana tiek realizēta, ievērojot principu, ka darba diena pārceļama ar visām tiesībām un pienākumiem. Minētais princips nozīmē, ka izolētā darba diena tiek pārcelta, vadoties pēc tā, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi darba devējam attiecībā pret darbinieku būtu jāievēro, ja izolētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta uz citu dienu. Šis princips izriet no Darba likuma 6.panta par darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību un 7.panta par vienlīdzīgu tiesību principa ievērošanu darba tiesiskajās attiecībās. Atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1.pantam 1.maijs ir noteikta par svētku dienu - Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena....

Izmaiņas nodokļu politikā nav pārāk sarežģītas, tomēr uzņēmējiem liek pārdomāt katru soli: kā strukturēt investīcijas, kā aizņemties utt., kā arī liek analizēt, kādi nodokļu riski pastāv, lai saprastu, vai nodokļu slogs palielinās vai samazinās. Par to Rīgā notikušajā Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA konferencē "Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?", ko asociācija organizēja sadarbībā ar Luminor, informēja Jānis Čupāns, Deloitte Baltija partneris. Jānis Čupāns iepazīstināja ar jaunās nodokļu reformas būtiskām niansēm, un to, kā mainījusies uzņēmēju "dzīve". "Latvijas uzņēmēji jau ir pieraduši saskarties ar nodokļu izmaiņām, bet šī nodokļu reforma ir nesusi fundamentālas, būtiskas pārmaiņas." Eksperts atzīmēja, ka jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) modelis ir uz naudas plūsmu bāzēts un ļauj atlikt nodokļa samaksu līdz peļņas sadales lēmuma brīdim. Tas sniedz ērtāku naudas plūsmas plānošanu, nodokļa maksājumus saskaņojot ar ienākošajām naudas plūsmām un sedzamajām kreditoru saistībām. Plaši izdaudzinātā Latvijā ieviestā 0% likme reinvestētai peļņai faktiski esot mīts un mārketings, jo "tādas...

Eiropas Parlamenta deputāti 19. aprīlī pieņēma jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu, kas nākotnē katram interesentam ļaus iegūt informāciju par ES darbojošos uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem (Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK). Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta, bet Eiropas valstīs tādējādi netiek iekasēti līdz pat 1 triljonam eiro ik gadu. Parlaments apstiprināja pērn decembrī panākto vienošanos ar ES Padomi. Tā paredz arī stingrāku virtuālo valūtu - tādu kā Bitcoin - regulējumu, lai novērstu to izmantošanu naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā. Vienošanās piekto reizi atjaunina ES naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvu. Noteikumi izstrādāti, reaģējot uz 2015. un 2016....

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu, kā arī 20 procentu apmērā no bērna invalīda kopšanas pabalsta 213,43 eiro par nestrādājošām personām, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu. Tādējādi personai, kura visu savu laiku veltījusi bērna kopšanai, būtu iespēja uzkrāt lielāku pensijas kapitālu, kas attiecīgi ietekmētu viņas pensijas apmēru vecumdienās. Palielinot iemaksu objektu pensiju apdrošināšanai, palielinātos arī iemaksu objekts invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 19. aprīlī, valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais informatīvais ziņojums "Par valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā daudzbērnu ģimenēm". Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Šobrīd likums „Par valsts pensijām” nosaka, ka bērna vecāks vai aizbildnis, kura apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, piecus gadus ātrāk (2018.gadā 58 gadi un 3 mēneši) var pieprasīt vecuma pensiju, ja...

Saeima 19.aprīlī pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums", kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Par Piespiedu dalīta īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs iepriekš atzīmēja, ka beidzot ir sagatavots ilgi gaidītais piedāvājums problēmai, kas daudzu jo daudzu gadu garumā ir skārusi tūkstošiem iedzīvotāju, kuri maksājuši lielu nomas naudu tiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas viņu dzīvojamā māja. Regulējums paredz nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, paredzot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai uz likuma pamata pastāvošu īpašu izpirkuma tiesību uz zemes īpašniekam piederošo zemi. Dzīvokļu īpašnieki varēs atpirkt attiecīgo zemi, un par to pozitīvs lēmums būs jāpieņem mājas kopībai, kas pēc tam pilnvaro kādu fizisko vai juridisko...

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā 19.aprīlī pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Likuma grozījumi rosināti, lai samazinātu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma. Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Grozījumi paredz, ka bankām 14 dienu laikā saviem klientiem - čaulas kompānijām - būs jāpaziņo par darījuma attiecību izbeigšanu vai neuzsākšanu un 60 dienu laikā būs jāslēdz to konti. Pēc šī perioda klients naudas līdzekļus, kas nebūs izņemti no kredītiestādes, varēs pārskaitīt tikai uz savu kontu vai kontu citā bankā vai finanšu iestādē. Šo naudu vairs nevarēs izmantot darījumu veikšanai....

Saeima 19.aprīlī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz 11.novembri - Lāčplēša dienu - noteikt par svētku dienu. Šobrīd Lāčplēša diena ir ierindota starp atceres un atzīmējamām dienām. Likuma grozījumi paredz 11.novembri noteikt par svētku dienu - oficiālu brīvdienu. Taču, ja 11.novembris būs sestdienā vai svētdienā, to kompensēt ar papildu brīvdienu nav paredzēts. Rīgas atbrīvošana no Rietumu Brīvprātīgo armijas jeb tā dēvētā Bermonta karaspēka 1919.gada 11.novembrī bija kauja, kas nostiprināja Latvijas tautas ticību neatkarīgai un demokrātiskai nākotnei. 11.novembra svinības ir izveidojušās par tradīciju, un Lāčplēša dienas atzīmēšana ir ieņēmusi noturīgu vietu arī skolu jaunatnes audzināšanas darbā, teikts likumprojekta anotācijā. Likuma grozījumu autori atzīmē, ka šīs dienas nozīmīguma uzsvēršana, padarot to par svētku dienu, sekmētu Latvijas tautas saliedēšanos un būtu cieņpilns žests gan Latvijas valsts simtgadē, gan sagaidot 2019.gadu - kaujas 100.gadadienu. Lai likums stātos spēkā, tas vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Saeima 19. aprīlī 1. lasījumā plāno nodot bez atkārtotas izskatīšanas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, kas paredz radīt iespēju izbeigt dalīto īpašumu privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Likumprojekts izstrādāts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba grupā, kura izstrādes procesā būtisku ieguldījumu sniegusi arī Tieslietu ministrija - gan aktīvi piedaloties minētās darba grupas darbā, gan izstrādājot likumprojekta redakcijas un anotāciju. Likumprojektā saglabāta 2015. gada 1. oktobrī Saeimā iesniegtā likumprojekta “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” pamatideja - dalītā īpašuma izbeigšana notiek, ēkas īpašniekiem izmantojot tiem likumā paredzētu speciālu izpirkuma tiesību ar būtisku valsts atbalstu visu administratīvo darbību veikšanā. Izpirkuma tiesība tiek izmantota, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai pieņemot lēmumu par tās izmantošanu un samaksājot izpirkuma cenu. Likumprojekts arī risina jautājumus par to, kā tiek noteikta izpērkamā zeme, tās cena un tiek aizsargātas visu iesaistīto personu likumiskās intereses dalītā īpašuma izbeigšanas...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 18.aprīlī nolēma virzīt izskatīšanai otrreizējā caurlūkošanā Saeimā grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz no likuma izslēgt normas par aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties uzņēmumiem, kas reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstī, kā arī šādiem uzņēmumiem piederošiem uzņēmumiem no Latvijas. Likuma grozījumus, kas Saeimā pieņemti šī gada 1.februārī un noteic aizliegumu tā saucamajos ofšoros reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos, otrreiz caurlūkot bija lūdzis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Prezidents vēstulē Saeimai norādījis, ka parlamentā atbalstītās normas nav pienācīgi apspriestas, nav vērtēta to atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī nav vērtēta regulējuma piemērošana. Vēstulē prezidents pauž, ka priekšlikumi iesniegti ar mērķi ieviest stingrākas prasības valsts un pašvaldību iepirkumu jomā, ierobežot iespēju tajos piedalīties zemu nodokļu un beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētām personām un izvairīties no nodokļu nomaksas, taču jau spēkā esošā likuma redakcija liedz personām, kuras nav izpildījušas savas nodokļu saistības pret valsti, piedalīties iepirkumu konkursos....

Saeima 19.aprīlī lems par aizliegumu Latvijā reģistrētām bankām sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. Attiecīgus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdes darba kārtībā rosinājusi iekļaut Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Sēdes darba kārtībā izskatīšanai trešajā lasījumā ir grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā, kas precizēs regulējumu revīzijas pakalpojumu sniegšanas jomā. Galīgajā lasījumā deputātiem jāskata arī likumprojekts, ar kuru plānots ratificēt Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu, to dalībvalstīm un Armēniju. Saeimai otrajā lasījumā jālemj par izmaiņām Maksātnespējas likumā un grozījumiem Civilprocesa likumā. Izmaiņas paredz efektivizēt esošo kārtību, lai nodrošinātu ātrāku un vienkāršāku strīda izskatīšanu maksātnespējas procesā. Darba kārtībā otrajā lasījumā iekļauti grozījumi Sporta likumā, kas paredz pilnveidot antidopinga regulējumu Latvijā un nodrošināt lielāku valsts antidopinga organizācijas autonomiju, izveidojot Latvijas Antidopinga biroju. Pirmajā lasījumā plānots skatīt grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz 11.novembri...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā 18.aprīlī konceptuāli atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. Likumprojekts paredz precizēt pētnieka un studenta tiesības uz nodarbinātību. Pētniekam paredzēts piešķirt neierobežotu piekļuvi darba tirgum, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus augstas kvalifikācijas ārzemju zinātnieku piesaistei, savukārt studentiem plānots atstāt spēkā 20 darba stundu nedēļā ierobežojumu. Šo ierobežojumu plānots atcelt studiju brīvlaikā, dodot iespēju vasaras periodā strādāt 40 stundas nedēļā. Šobrīd studentiem un pētniekiem, kas Latvijā ierodas mobilitātes programmu ietvaros, dota piekļuve darba tirgum 20 stundas nedēļā vai pētniecības darbam, kā arī darbam akadēmiskā personāla statusā, pamatojoties uz citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu. Likumprojekts paredz paplašināt to ārzemnieku loku, kam nav nepieciešams saņemt tiesības uz nodarbinātību Latvijā, iekļaujot arī studentus un stažierus, kuri veic praksi studiju programmas ietvaros vai stažējas ne vēlāk kā divus gadus pēc stažēšanās programmai atbilstošas augstākās...

Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda 2018.gada 1.ceturksnī izmaksājusi naudas līdzekļus 163 513 EUR apmērā 24 maksātnespējīgo uzņēmumu 205 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018.gada 1.ceturksnī bija 792 EUR. Salīdzinājumam 2017.gada 1.ceturksnī 20 maksātnespējīgo uzņēmumu 489 darbinieku prasījumu apmierināšanai tika novirzīti 434 896 EUR un vidējā viena darbinieka prasījuma segšanai piešķirtā summa bija 888 EUR. Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina uzsver: “Tendences, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir līdzīgas - 2017.gada pirmajā ceturksnī lielāko daļu - 413 darbinieku prasījumi 365 848 eiro apmērā - sastādīja MAS „KVV Liepājas metalurgs” darbinieku prasījumi. Savukārt pozitīvi vērtējams, ka 2018.gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu garantijas fondā ir atguvusi 113 980,72 eiro, kas ir 6,7 reizes vairāk kā 2017.gada 1.ceturksnī, kad tika atgūti 16 840 eiro.” Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018.gada 1.ceturksnī izmaksātas: AS “Druva Food” 43 darbinieku prasījumu apmierināšanai 40 995 EUR; SIA “Makdonell Latvia” 24...

Iesniegšanai Eiropas Komisijai 13. aprīlī Rīgā tika parakstīts Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) nostājdokuments par ES fondu ieguldījumiem un to ieviešanu, lai veicinātu pilsētvides attīstību. Tajā tiek pausta vienota nostāja, ka pēc 2020. gada ir jāvienkāršo teritorijai piesaistīto ES fondu investīciju ieviešana, lai maksimāli efektīvi nodrošinātu attīstību atbilstoši konkrētās teritorijas iedzīvotāju vajadzībām. “ES fondu atbalsts Latvijai pēc 2020. gada būs pieejams – tas ir skaidrs. Tomēr līdz ar to šobrīd ir ļoti svarīgi pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem un citiem sniegt Eiropas Komisijai savu viedokli par to, kādā tieši veidā nākotnē ieguldīt ES fondus vēl gudrāk un efektīvāk, lai tie nes maksimālu labumu valsts iedzīvotājiem. Tādēļ ir tapis šis dokuments, kurā paužam vienotu Latvijas deviņu lielo pilsētu un Finanšu ministrijas kā ES fondu Vadošās iestādes nostāju,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards. Savukārt Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors, uzsver, ka “ne tikai Latvijā, bet visās...