JAUNUMI

Saskaņota normatīvās bāzes veidošana un Eiropas Savienības (ES) direktīvu ieviešana, vienota un stabila nodokļu un rūpniecības politika un kopīgi infrastruktūras attīstības projekti Baltijas valstīs uzlabos uzņēmējdarbības vidi un veicinās ekonomisko izaugsmi. Par to piektdien, 8.februārī, diskutējot par Baltijas valstu sadarbības stiprināšanu ekonomikā, Baltijas Asamblejas (BA) Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komitejas sēdē bija vienisprātis BA delegāti un uzņēmējdarbības nozares pārstāvji. "Baltijas valstis ir pārāk mazas, lai katra atsevišķi sacenstos par investīcijām un eksporta tirgiem. Globalizētā tirgus ekonomikā mums ir jāapvieno pūliņi cīņā par eksporta tirgiem, investīciju attīstības projektiem, piesakoties Eiropas Savienības finansētajiem projektiem, un jāuzlabo investīciju vide Baltijā, attīstot infrastruktūru un transportu," uzsvēra BA prezidents Raimonds Vējonis. Lai veicinātu Baltijas valstu uzņēmēju sadarbību, R.Vējonis aicināja biznesa nozares pārstāvjus veidot Baltijas trīspusējās ārējās ekonomiskās sadarbības politikas Koordinācijas padomi. Tāpat kopīgi jāveicina ārstniecības tūrisma attīstība Baltijas valstīs. R.Vējonis arī akcentēja, ka Baltijas Padomē jau runāts par Baltijas digitālā tirgus izveidi un ir jāmazina visi šķēršļi,...

Piektdien, 8. februārī, Japānas reitingu aģentūra „Rating and Investment Information, Inc.” (R&I) paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot stabilu kredītreitinga nākotnes prognozi (Outlook Stable). Mūsu valsts novērtējums ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā ir paaugstināts no „BBB-” uz „BBB”. Paziņojumā par kredītreitinga paaugstināšanu reitingu aģentūra norāda, ka jau kopš 2010. gada otrās puses Latvijas ekonomika ir atguvusies no globālās finanšu krīzes un turpinājusi sabalansētu izaugsmi. Fiskālā konsolidācija realizēta ātrāk un produktīvāk, nekā iepriekš plānots. Ekonomikas attīstība norāda, ka finanšu krīzes izraisītā nestabilitāte norimst un līdz ar pozitīvu ekonomikas izaugsmi valsts fiskālā un finanšu sistēma stabilizējas. R&I uzsver, ka vispārējās valdības parāds, kas strauji palielinājās globālās finanšu krīzes laikā, pret reālo iekšzemes kopproduktu (IKP) samazinās. Aģentūra norāda, ka banku sektorā rentabilitāte uzlabojas, kaut arī aizdevumu izsniegšanas aktivitāte joprojām ir zema. Reitingu aģentūra uzskata, ka 2014. gadā Latvija pievienosies Ekonomikas un monetārajai savienībai un ieviesīs eiro: eiro ieviešana stimulēs Latvijas ekonomiku, tomēr iespējami riski, kas...

Otrdien, 12. februārī, no plkst. 10.00 līdz 12.00 Latvijas Darba devēju konfederācijas telpās tiks oficiāli atklāts 2013. gada Ilgtspējas indekss – iniciatīva, kas jau ceturto gadu Latvijas uzņēmumiem sniedz iespēju objektīvi novērtēt savu ilgtspējas līmeni atbilstoši starptautiski atzītiem kritērijiem. Stabila, atbildīga un konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide ir ikvienas uz ilgtspējīgu attīstību vērstas valsts ekonomikas pamats. Šīs iniciatīvas autori un īstenotāji – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (KIAI) – sadarbībā ar dažādu ilgtspējas jomu ekspertiem informēs par Ilgtspējas indeksa lomu uzņēmējdarbības vides attīstībā un valsts ilgtspējas veicināšanā un 2013. gada Ilgtspējas indeksa norisi, tostarp – izmaiņām uzņēmumu vērtēšanas kārtībā. Pasākuma viesus uzrunās: Pēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētājs Ingus Alliks, LR Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dalība Ilgtspējas indeksā ļauj uzņēmumiem ne vien novērtēt savu uzņēmējdarbības vidi piecās jomās – uzņēmuma stratēģija, darba vide, tirgus attiecības, ietekme uz vidi un sabiedrība, bet arī saņemt vērtīgus...

Eiropas Prlaments 5. februārī pieņēma likumprojektu, ar ko nosaka stingrākus trokšņa ierobežojumus vieglajiem un kravas automobiļiem, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību. Deputāti arī rosina ieviest marķējumu sabiedrības informēšanai par jauno automobiļu radītā trokšņa līmeni un pievienot skaņu radošas ierīces hibrīdauto un elektromobiļiem, lai brīdinātu gājējus par to tuvošanos. Ilgstošs ceļu satiksmes radīts troksnis var izsmelt fiziskās rezerves, traucēt orgānu funkcijas, izraisīt sirds un asinsvadu, kā arī citas slimības. Eiropas Vides aģentūras pētījums liecina, ka puse ES pilsētu iedzīvotāju ir pakļauti ceļu satiksmes radītam troksnim, kas pārsniedz 55 decibelu līmeni. Likumprojekts rosina jaunos trokšņa ierobežojumus pakāpeniski ieviest sešos līdz astoņos gados pēc noteikumu stāšanās spēkā. Pirmajā posmā noteikumus piemēros jaunajiem transportlīdzekļu modeļiem, otrajā posmā - visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kas nodoti ekspluatācijā. Pieļaujamā trokšņa līmenis standarta automobiļiem tiks pazemināts no 74 decibeliem uz 68 decibeliem. Lielākas jaudas transportlīdzekļiem pieļaus nelielu nobīdi 2 līdz 6 decibelu apmērā. Vislielākās jaudas smagajiem transportlīdzekļiem (virs 12 tonnām) pieļaujamā trokšņa...

Kaut gan Eiropas Savienībā Latvija ieņem vienu no augstākajām vietām sieviešu īpatsvarā biznesā un vadošos amatos, jaunākajā "DNB Latvijas barometra" pētījumā noskaidrots, ka mūsu valsts vīrieši biežāk nekā sievietes būtu gatavi uzņemties risku un ieņemt amatus valsts uzņēmuma vadībā. Tiesa, jāpiebilst, ka gan vīriešu, gan sieviešu vidū tomēr ir samērā liels īpatsvars to, kuri ir piesardzīgi un paškritiski un neuzskata, ka viņu kvalifikācija vai pieredze ļautu piepildīt šādas ambīcijas, un kuri nepiekristu ieņemt amatu valsts padomē. Salīdzinot pētījuma respondentu atbildes dažādās vecuma grupās, jāsecina, ka jaunāki cilvēki biežāk pauž gatavību strādāt lielu valsts uzņēmumu vadībā, savukārt pēc 40 gadu vecuma, kad šķietami varētu būt uzkrāta pietiekama dzīves un profesionālā pieredze, kas ļautu to darīt, gatavība šādam solim ir jūtami zemāka. Norādot faktorus, kas motivētu pieņemt šādu darba piedāvājumu, sievietes biežāk nekā vīrieši par galveno motivējošo faktoru atzīmējušas pietiekami lielu atalgojumu (sievietes: 69%; vīrieši: 61%) un to, ka uzņēmumam jābūt skaidri definētiem gan...

Saeimas 2013.gada 24.janvāra likums «Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 21.februāri.

Saeima ceturtdien, 7.februārī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja piecu deputātu sagatavotos grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz, ka visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Kā speciālo regulējumu būvniecībā paredzēts noteikt, ka iestāde administratīvo lietu izskata mēneša laikā, bet, ja nepieciešams papildu izvērtējums, izskatīšanas termiņu var pagarināt, nepārsniedzot kopējo izskatīšanas termiņu – četrus mēnešus. Deputātiem vērtējot šo likumprojektu šodienas Tautsaimniecības komisijas sēdē, atbalstu grozījumiem pauda arī Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša, kā arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā direktore Linda Austere. Iepriekš Tautsaimniecības komisijas iesniegtos grozījumus Būvniecības likumā, kas paredzēja ierobežot automātisku būvniecības procesa apturēšanu būvatļaujas apstrīdēšanas gadījumā, Saeima 17.janvārī noraidīja. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka pašlaik ikviens iedzīvotājs būvatļauju automātiski var apstrīdēt ar vienu iesniegumu bez tiesas lēmuma. „Investoriem tas rada tiesisku nenoteiktību un augstākas izmaksas, kā arī šantāžas risku. Pēc Pasaules Bankas prestižā Doing Business reitinga būvatļauju izsniegšanas jomā Latvija...

Konkurences padome (KP) 28.janvārī pieņēmusi lēmumu piemērot papildus prasības darījumam, kura ietvaros AS "SentorFarm aptiekas" plāno iegādāties aptieku, kas atrodas Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas teritorijā. Saskaņā ar KP nolemto, lai iegādātos minēto aptieku, AS "SentorFarm aptiekas" pirms tam jāpārdod tai piederošā aptieka, kas atrodas pretī Āgenskalna tirgus galvenajai ieejai. Šobrīd slimnīcas teritorijā esošā aptieka "Paula Stradiņa aptieka" pieder SIA "FarmaBalt aptieka". Lietas ietvaros izvērtējot situāciju tirgū, KP atzina, ka, lai aizsargātu iedzīvotāju intereses, "Paula Stradiņa aptiekas" īpašnieku maiņu iespējams atļaut vien ar tādu saistošo noteikumu, kas nodrošina aptieku konkurenci Āgenskalna mikrorajonā. Šobrīd visas trīs Āgenskalna tirgus rajonā esošās aptiekas pieder AS "SentorFarm aptiekas", bet pēc KP saistošo noteikumu izpildes viena no tām piederētu citam īpašniekam, nodrošinot konkurenci starp aptiekām un izvēles iespējas patērētājiem. Pretim Āgenskalna tirgum esošā aptieka AS "SentorFarm aptiekas" jāpārdod trešajai personai, kas ir neatkarīga un ne tieši, ne netieši nav saistīta ar AS "SentorFarm aptiekas". Tas nozīmē, ka...

Lai veicinātu izglītības iestāžu pašpārvalžu sakārtošanu, nodrošinātu kvalitatīvu un vispusīgu sadarbību ar izglītojamo vecākiem, izglītības iestādes dibinātāju, pašvaldību, iestādes darbiniekiem un sabiedrību kopumā, Saeima ceturtdien, 7.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Izglītības likumā un grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Likumprojektu mērķis ir vienas koleģiālas pašpārvaldes izveide vispārējās izglītības iestādē, precīzi nosakot tās izveides kārtību, sastāvu un uzdevumus. Likumu grozījumi paredz, ka pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes pašpārvaldē darbosies izglītības iestādes dibinātāja, izglītojamo (izņemot pirmsskolas izglītības iestādēs), viņu vecāku un iestādes darbinieku deleģēti pārstāvji. Vecāku pārstāvjiem vispārējās izglītības iestādes pašpārvaldes sastāvā būs jābūt vairākumā. Pašvaldības pārstāvji varēs darboties izglītības iestādes pašpārvaldē, ja pašvaldība ir izglītības iestādes dibinātājs. Paredzēts, ka pašpārvaldes izstrādās priekšlikumus izglītības iestādes attīstības plānam, piedalīsies izglītības procesa un tā rezultātu apspriešanā un sniegs priekšlikumus izglītības kvalitātes uzlabošanai, sekos tam, kā tiek ievērotas izglītojamo un pedagogu tiesības un pildīti pienākumi, un sniegs priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Tāpat pašpārvalde veicinās izglītības iestādes atbalsta fondu darbību,...

Saeima ceturtdien, 7.februārī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā", kas paredz samazināt mazajās pašvaldībās ievēlamo deputātu skaitu no 13 uz 9. Tas attiecas uz pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrējušies ne vairāk kā 5000 iedzīvotāju. Izmaiņas likumā rosinātas, lai nodrošinātu profesionālu un efektīvu pašvaldības iedzīvotāju pārstāvniecību novada domē, iepriekš atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē likumprojekta iesniedzēju vārdā uzsvēra komisijas sekretāre Lolita Čigāne. „Patlaban Latvijā ir 37 šādas mazās pašvaldības, un lielākajā daļā no tām lēmumu pieņemšana ir apgrūtināta, jo ievēlētie deputāti, kuri kādreiz ieņēma deputātu vai priekšsēdētāju amatus bijušajos pagastos, bieži vien nepārstāv visa novada, bet gan tikai sava bijušā pagasta intereses. Tas noved pie tā, ka atšķirīgo viedokļu dēļ ir apgrūtināts domes darbs, jo nav iespējams vienoties par labāko risinājumu visa novada iedzīvotājiem,” sacīja L.Čigāne. Plānots, ka grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas...

Vakar, 7.februārī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Finanšu ministrijas (FM) sarunas, kurās apsprieda pašvaldībām pieejamo finanšu resursu apjoma jautājumu. Lai pašvaldības varētu fiskāli atbildīgi plānot savu budžetu un attīstības pasākumus ilgtermiņā, Latvijas Pašvaldību savienība ierosināja normatīvajos aktos iestrādāt divus principus: paredzēt, ka pašvaldību pašu resursu apjoms mainās proporcionāli nodokļu ieņēmumiem valsts konsolidētajā kopbudžetā. Pieaugot nodokļu ieņēmumiem valstī kopumā, palielinātos arī pašvaldību pašu resursu apjoms, savukārt samazinoties kopējiem nodokļu ieņēmumi, saruktu arī pašvaldību ieņēmumi; noteikt, ka pašvaldību izdevumi valsts konsolidētajā kopbudžetā veido ne mazāk kā vienu trešo daļu. LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis uzsvēra, ka "LPS piedāvātie principi ļautu veidot stabilitāti valsts un pašvaldības finanšu sadalījumā neatkarīgi no iespējamiem krīzes vai uzlabojuma periodiem. Pašvaldībām būtu pārliecība, ka, augot valsts ekonomikai, tas būs jūtams arī katrā teritorijā. Valsts skaidrāku daļu no nodokļu pieauguma varētu novirzīt jaunajām politikas iniciatīvām, kā arī īstenotos Eiropas vietējo pašvaldību hartā ietvertais finansējuma proporcionalitātes princips." FM šo pozīciju pieņēma...

Lai piedāvātu aktuālās sezonālās vakances dažādās profesionālās darbības jomās, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šī gada martā uzsāks aktīvu sezonas vakanču gadatirgu pasākumu organizēšanu visā Latvijā. Šajos vakanču gadatirgos (izstādēs) NVA aicina pieteikties ikvienam darba devējam, kurš savam uzņēmumam vēlas atrast nepieciešamos darbiniekus - vai tas būtu sezonas darbs, piemēram, lauksaimniecībā vai tūrismā, vai līguma darbs uz noteiktu laiku, vai arī ilgstošs un uzticams darbinieks. Tāpēc NVA aicina uzņēmējus jebkurā sava reģiona NVA filiālē pa tālruni, e-pastu vai personīgi pieteikt savu dalību vakanču gadatirgū ar brīvajām darba vietām. Darba devējiem tiks nodrošināta bezmaksas vieta un stends, lai vienas dienas laikā vienuviet satiktos darba devējs un potenciālais darbinieks. Darba devējam tas dos iespēju bez maksas prezentēt savu uzņēmumu, un kas svarīgi - darba meklētāju vidū atrast sev piemērotākos darbiniekus, kā arī uzzināt par NVA atbalsta pakalpojumiem darba devējiem. NVA vakanču gadatirgi būs bezmaksas pasākumi darba devējiem un darba meklētājiem. NVA Pakalpojumu departamenta Darba tirgus...

Šogad Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenoto Apmācību pēc darba devēja pieprasījuma jau ir uzsākuši 18 bezdarbnieki, apgūstot pavāra, sociālās aprūpes darbinieka, autovadītāja, traktortehnikas vadītāja un kokkopja arborista profesijas pēc SIA „RIMI Latvia”, Maltas speciālās internātpamatskolas, SIA „Labie koki”, SIA „Unko R” un zemnieku saimniecības „Jasmīni" pieprasījuma. Uzņēmējiem tiek atgādināts, ka pēc darba devēja pieprasījuma NVA var sagatavot viņam vajadzīgo speciālistu, apmācot bezdarbniekus uzņēmumam nepieciešamā profesijā jebkurā licencētā izglītības programmā. Ja darba devējam vajadzīgie speciālisti jāapmāca tādās profesijās, kuru nav NVA piedāvājumā, aģentūra nepieciešamo apmācību programmu iepirks un uzņēmumam vajadzīgos speciālistus sagatavos. Apmācības laikā bezdarbniekam tiek maksāta stipendija - 70 Ls mēnesī. Pēc apmācības pabeigšanas darba devējam jāpieņem bezdarbnieks darbā uz vismaz sešiem mēnešiem Uzņēmumiem nepieciešamo speciālistu apmācīšanu darba devēja izvēlētajā programmā NVA organizē un finansiāli nodrošina ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā 2” atbalstu. Lai organizētu bezdarbnieku apmācību, darba devējam NVA filiālē ir jāiesniedz rakstisks pieprasījums....

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Medību noteikumi", ko vakar, 7.februārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Jaunie Medību noteikumi sagatavoti saskaņā ar jau apstiprinātajiem grozījumiem Medību likumā un tie aizstās šobrīd spēkā esošos MK 2003.gada 23.decembra noteikumus Nr.760 "Medību noteikumi". Noteikumos precizēta kārtība, kādā Valsts meža dienests (VMD) ir tiesīgs mainīt medību termiņus tikai zīdītājiem, kā arī noteikti papildu ierobežojumi medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par savvaļas putnu aizsardzību medības sugas attīstībai nozīmīgā posmā (riesta laikā) nav pieļaujamas, līdz ar to noteikumos plānots pārcelt medņu (Tetrao urogallus) gaiļu medību termiņu no pavasara (no 10.aprīļa līdz 10.maijam) uz rudeni (no 1.septembra līdz 31.oktobrim). Tāpat plānots precizēt Medību noteikumu pielikumu "Nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnāls", identificējot nomedītos ūdensputnus "zoss" un "pīle" līdz sugas līmenim. Jaunie noteikumi sekmēs medību resursu apsaimniekošanas un izmantošanas uzraudzību.

Palielinoties ekonomiskajai aktivitātei, pēdējos gados pieaudzis arī nelaimes gadījumu darbā skaits, tostarp bojāgājušo skaits, norādīts ziņojumā par situāciju darba drošībā, ar ko trešdien, 6.februārī, iepazinās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. „Smago un letālo negadījumu skaits ar katru gadu pieaug, tuvojoties pirmskrīzes līmenim. Šīs ziņas nav iepriecinošas, turklāt visbiežāk pie vainas ir pašu darbinieku vai darba devēju vieglprātība vai neuzmanība. Situācijas uzlabošanai vienas receptes nav, taču ir ļoti būtiski, lai paši strādājošie un viņu tiesību aizstāvji nopietni rūpētos par savu dzīvību un veselību,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Kā atzina komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens, būtiska loma nelaimes gadījumu ierobežošanā būtu tieši spēcīgām arodbiedrībām – uzturot sociālo dialogu ar darba devējiem un rūpējoties par strādājošo izglītošanu gan viņu tiesību, gan darba drošības jomā. Lai cik spēcīga nebūtu Valsts darba inspekcija (VDI), situāciju katrā uzņēmumā kontrolēt tā nespēs, tādēļ atbildība jāuzņemas arī pašu darbinieku apvienībām. No apmēram 100 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu Valsts...