JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 24.janvārī, konceptuāli lems par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz pāriet uz atklātu Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu. Parlaments jau pagājušā gada sākumā grozīja Saeimas kārtības rulli, atsakoties no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas, taču Satversmē nostiprinātais regulējums joprojām paredz, ka Valsts prezidents un Satversmes tiesas tiesneši ievēlējami aizklāti. Parlaments pirmajā lasījumā skatīs grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā, kas paredz samazināt pašvaldībās ievēlamo deputātu skaitu. Likumprojektā paredzēts, ka novados, kuros reģistrējušies no 5001 līdz 20 tūkstošiem iedzīvotāju, būtu jāievēl 11 deputāti līdzšinējo 13 vietā, bet pašvaldībās, kurās dzīvo no 20 001 līdz 50 tūkstošiem iedzīvotāju — 13 deputāti līdzšinējo 17 vietā. Tāpat paredzēts no 19 uz 15 samazināt deputātu skaitu pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju. Saeima lems par konceptuālu atbalstu grozījumiem likumā, kas paredz risināt dalītā īpašuma problēmas. Savukārt, lai precizētu finansēšanas modeli bibliotēku elektroniskās informācijas resursu pieejamības nodrošināšanai atbilstoši valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas praksei, parlaments pirmajā lasījumā...

Valstī šobrīd noteiktās minimālās darba algas apmērs ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu, kādu to paredz arī Pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji nolēmusi ratificēt arī Latvija. Valdība pati norāda, ka minimālās darba algas apmēram būtu jābūt vismaz 303 lati, pēc trešdien, 23. janvārī, notikušās Saeimas Ārlietu komisijas sēdes paziņojis tiesībsargs Juris Jansons. Pārskatītā Eiropas Sociālā harta noteic, ka valsts apņemas atzīt strādājošo tiesības uz tādu taisnīgu atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Pēc ekspertu aprēķiniem atalgojumam, kas nodrošinātu strādājošiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus, ir jābūt vismaz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas – jeb attiecīgi 303 vai 360 lati. Valdība norāda, ka šī iemesla dēļ Latvija nevar ratificēt attiecīgo Pārskatītās hartas panta punktu. Palielinot minimālo darba algu, pozitīvi izmainītos statistikas rādītāji, jo pieaugtu to strādājošo iedzīvotāju skaits, kuri netiek pakļauti nabadzības riskam. Tas skartu vismaz 35 procentus...

Valsts Kase publicējusi pārskatu par valstrs budžeta izpildi pagājušajā gadā, kas parāda, ka gan valsts konsolidētajā kopbudžetā, gan valsts konsolidētajā budžetā 2012. gadā bijis pārpalikums. Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2012. gada decembrī bija 519,8 milj. latu, izdevumi – 702,7 milj. latu, bet finansiālais deficīts – 182,9 milj. latu. Savukārt pagājušajā gadā kopumā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 5 742,8 milj. latu, izdevumi – 5 723,6 milj. latu. Rezultātā izveidojies finansiālais pārpalikums 19,1 milj. latu apmērā. Savukārt Valsts konsolidētā budžeta jeb pamatbudžeta ieņēmumi decembrī bija 311,3 milj. latu, izdevumi – 444,5 milj. latu, bet finansiālais deficīts 133,3 milj. latu apmērā. Savukārt 2012. gadā kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 3 405,6 milj. latu, izdevumi – 3 265,1 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo pārpalikumu 140,4 milj. latu apmērā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) decembrī bija 126,1 milj. latu, izdevumi – 117,1 milj. latu, finansiālais pārpalikums – 9,0 milj....

82% Latvijas iedzīvotāju, kas pelna algu līdz 600 latiem, savu nākotnes ikmēneša pensiju vēlētos saņemt lielāku, nekā viņu pašreizējā alga, liecina Bankas Citadele veikta socioloģiskā aptauja. Interesanti, ka aptaujas rezultātos vērojama sakarība - jo augstāku algu aptaujātie pelna, jo mazāks īpatsvars no viņiem savu pensiju vēlētos lielāku par šo algu. Tā, piemēram, no iedzīvotājiem, kas pelna no 401 lata līdz 600 latiem, tikai 55% vēlas pensiju virs 600 latiem; savukārt no tiem, kas pelna no 251 lata līdz 400 latiem, pensiju virs 400 latiem vēlas saņemt 80%, bet no tiem, kas pelna no 151 lata līdz 250 latiem, 94% vēlas pensiju virs 300 latiem; tie, kas pelna līdz 150 latiem, pilnīgi visi vēlētos saņemt lielāku pensiju. Arī 70% iedzīvotāju, kas pelna vairāk nekā 600 latus, vēlētos saņemt pensiju, kas būtu virs 600 latiem; no viņiem visvairāk - 36% - vēlētos saņemt pensiju, kas būtu no 1000 līdz 2000 latiem. Aptaujas rezultāti sniedz...

Otrdien, 22. janvārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2007. gada 2. maija noteikumos Nr. 296 „Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”. Galvenās izmaiņas saistītas ar šo noteikumu normu piemērošanu Eiropas Savienības (ES) jaunākajām likumdošanas iniciatīvām. Lai nodrošinātu Latvijā realizētās zvejas kontroles atbilstību ES prasībām par attiecīgo kontroli, inspekcijām un Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumu piemērošanu, grozījumi precizē rūpnieciskās zvejas noteikumus. Tāpat noteikumos veikti redakcionāli un tehniski precizējumi, lai nodrošinātu vienotas terminoloģijas lietošanu, precizētu procedūras veicamajiem uzdevumiem. Ievērojot Latvijas Zvejnieku federācijas priekšlikumu un ņemot vērā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” atzinumu, noteikumos paredzēts izmantot ES tiesību aktā noteikto atkāpi un atļaut Latvijas zvejniekiem Baltijas jūrā akmeņplekstu piezveju 3% apmērā laika periodā no 1. jūnija līdz 31. jūlijam. Izmaiņas noteikumos samazina administratīvo slogu rūpnieciskās zvejas veicējiem. Turpmāk informāciju par kuģa iziešanu no ostas, zvejas rīka ievietošanu, nozvejas pacelšanu uz klāja, kā...

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) publiskojusi ziņojumu par cenu izmaiņām Latvijas rūpniecībā 2012. gadā. CSP dati liecina, ka 2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gada vidējo līmeni ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā palielinājās par 3,7% (vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas pieauga par 5,2%, bet eksportētajai produkcijai – par 1,8%). Vislielākie cenu kāpumi bija vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 12,5%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 9,6%), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 7,8%), citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 6,2%). Ražotāju cenas rūpniecībā 2012.gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, palielinājās par 3,6%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,2%, bet eksportētajai produkcijai – par 2,9%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 7,7%), pārtikas produktu ražošanā (par 5,1%) un koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,7%). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu līmeni bija cenu samazinājumam metālu...

Valsts Kanceleja nolēmusi veikt pētījumu, aptaujājot iedzīvotājus, lai noskaidrotu administratīvos šķēršļus, kas attur privātpersonas un uzņēmumus no iestādes lēmumu un tiesas nolēmumu tālākas apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas administratīvajā procesā. Aptaujas anketa pieejama šeit: http://www.visidati.lv/aptauja/762456288/, un ikviens ir aicināts to aizpildīt līdz šā gada 31.janvārim. Administratīvā procesa mērķis ir garantēt cilvēktiesību ievērošanu un nodrošināt gan sabiedrībai, gan indivīdam taisnīgu rezultātu konkrētajās tiesiskajās attiecībās. Tādēļ ar aptaujas palīdzību Valsts kanceleja vēlas noskaidrot iemeslus, kādēļ personas neizmanto sniegtās iespējas lēmumu apstrīdēšanai. Aptauja tiek īstenota pētījuma „Administratīvā procesa likuma ieviešanas ietekmes izvērtējums un efektivizēšanas priekšlikumu izstrāde” ietvaros, un to veic SIA „SAFEGE Baltija”. Pētījums tiek veikts ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu 2007.–2013.gada ES fondu plānošanas perioda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitātes „Administratīvās kapacitātes stiprināšana” projekta Nr. 1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/001 „Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana” ietvaros. 85 % no projekta kopējā apjoma finansē Eiropas Savienība no...

Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumi №17 «Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 22.janvāri, bet piemērojami ar 2013.gada 1.janvāri

Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumi №14 «Noteikumi par darbības programmas «Uzņēmējdarbība un inovācijas» papildinājuma 2.1.1.1.aktivitātes «Atbalsts zinātnei un pētniecībai» otro projektu iesniegumu atlases kārtu»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 22.janvāri.

Daugavpils pilsētas domes 2012.gada 13.decembra saistošie noteikumi №27 «Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 22.janvāri.

Ekonomikas ministrija paziņojusi par apņemšanos uzsākt stingrāku ātro kredītu tirgus regulāciju, jo uzskata to par nopietnu sociālekonomisku risku, salīdzinot pat ar "trekno gadu" hipotekāro kredītu burbuli. Ātro kredītu izsniedzēji mēdzot piekopt negodprātīgu komercpraksi, jo pašlaik šajā nozarē tiekot noteiktas pārmērīgi lielas procentu likmes, piemērotas neskaidras pakalpojumu maksas, un izmantotas manipulatīvas un maldinošas reklāmas un mārketinga kampaņas. Tāpēc Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kuras uzdevums būs sagatavot grozījumus vairākos normatīvajos aktos, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, iesniegšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Jau šobrīd Saeimā atrodas grozījumi Civillikumā, kas paredz noteikt maksimālo līgumsoda apmēru, lai izvairītos no gadījumiem, kad parādniekam ir jāmaksā nesamērīga summa, ko veido gan līgumsods, gan nokavējuma procenti, gan zaudējuma atlīdzība. Ekonomikas ministrijas izveidotajai darba grupai priekšlikumi situācijas risinājumam ir jāizstrādā līdz 2013. gada 1.aprīlim. Tajā uzaicināti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv...

Otrdien, 22.janvārī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas projektu. Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijā piedāvāti risinājumi, kā padarīt administratīvās atbildības regulējumu pēc iespējas vieglāk piemērojamu, vienkāršāku, vienlaikus nodrošinot ātrāku, efektīvāku administratīvo sodu procesu un soda neizbēgamības principa īstenošanu, tā koncepcijas mērķi skaidrojis tieslietu ministrs J.Bordāns. Tieslietu ministrija Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijā piedāvā atteikties no administratīvā aresta, jo tas nav uzskatāms par adekvātu sodu administratīvo sodu sistēmā. Administratīvais arests ir sarežģīti administrējams un dārgs. Tāpat tas nepamatoti noslogo tiesas, jo tām ir jādarbojas ārpus savas kompetences kā sākotnējai iestādei, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas un piemērojot administratīvo sodu, nevis īstenojot tiesu varas funkcijas. Turpmāk paredzēts atteikties no aresta, paredzot naudassodu. Atsevišķos gadījumos, ja pārkāpuma raksturs to pieprasīs, naudas soda apmērs varētu tikt palielināts, lai kompensētu soda bardzības samazināšanos, tomēr katrs gadījums būs jāvērtē atsevišķi. Koncepcijā tiek piedāvāts, gan soda izpildes veicināšanai piemērot sodītajai personai dažādus publisko pakalpojumu saņemšanas...

Valdība otrdien, 22.janvārī, izskatot informatīvo ziņojumu "Par privatizācijas sertifikātu turpmākās administrēšanas jautājumiem" atbalstīja Ekonomikas ministrijas iniciatīvu 2013.gadā nodrošināt privatizācijas sertifikātu kontu centralizētu pārcelšanu no likvidējamās akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” uz valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Pašlaik vienīgā kredītiestāde, kura saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu var pārņemt Krājbankā esošos privatizācijas sertifikātu kontus, ir Hipotēku banka. Neviena cita kredītiestāde, kurai ir tiesības pieņemt fizisko personu naudas noguldījumus, nav izrādījusi interesi iegūt tiesības atvērt un apkalpot privatizācijas sertifikātu kontus. Krājbankā esošo privatizācijas sertifikātu kontu centralizēto pārcelšanu tiek plānots realizēt 8 mēnešu laikā. Ministru kabinets lēma, ka pārcelšanas izmaksas tiks segtas no valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” administrētā rezerves fonda līdzekļiem, kas, cita starpā, paredzēti ar privatizācijas sertifikātu apriti saistītu izdevumu segšanai. Personām par privatizācijas sertifikātu kontu centralizēto pārcelšanu nekādas papildus darbības vai maksājumi nebūs jāveic. Ņemot vērā, ka Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15, tika izstrādāti...

Otrdien, 22. janvārī, valdība pieņēma MK noteikumu projektu "Izdienas pensijas saņēmēja apliecības izsniegšanas kārtība", kas paredz, ka izdienas pensiju saņēmējiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2013.gada 1.marta līdzšinējo A4 formāta izziņu vietā izsniegs bezmaksas apliecības, nodrošinot šiem cilvēkiem iespējas saņemt komersantu vai citu iestāžu paredzētos atvieglojumus. Apliecības būs derīgas līdz brīdim, kamēr cilvēks būs sasniedzis vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu. Iepriekšminētais attieksies uz tiem cilvēkiem, kuriem izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām", nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" vai likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm". Izdienas pensijas saņēmēja apliecības šogad varēs saņemt ne tikai tie izdienas pensijas saņēmēji, kuri pensijā dodas šogad, bet arī tie 4,5 tūkst. cilvēki, kuriem izdienas pensijas saskaņā ar nolikumiem piešķirtas līdz 2011.gadam, kā arī 740 bijušie Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki, kuriem izdienas...

No šī gada 1.jūlija pašvaldību deputāti vairs nevarēs ieņemt pašvaldības izpilddirektora vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatus. Šādus amatu savienošanas ierobežojumus papildus jau interešu konflikta likumā noteiktajiem paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 22.janvārī, galīgajam lasījumam sagatavotie grozījumi likumā "Par pašvaldībām". Pašvaldības deputāts vairs nevarēs ieņemt amatu arī pašvaldības administrācijā, ja viņa pienākumos ir domes lēmumu projektu sagatavošana, lēmumu tiesiskuma un lietderības pārbaude, domes pieņemto lēmumu kontrole un uzraudzība. Tāpat deputāts savu amatu nedrīkstēs savienot, tieši vai pastarpināti sniedzot dažādus pakalpojumus domes administrācijai. Pašvaldības domes deputātam būs aizliegts arī ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu. Šis aizliegums neattieksies uz deputātiem, kuri ir izglītības, kultūras, veselības un sporta iestāžu vadītāji. Paredzēts, ka no šī gada 1.jūlija pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā pieci tūkstoši iedzīvotāju, domes priekšsēdētājs vienlaikus vairs nevarēs pildīt arī pašvaldības izpilddirektora pienākumus. Noteikt amatu savienošanas papildu ierobežojumus rosināts, lai lēmumu pieņemšanas...