JAUNUMI

Neraugoties uz nelabvēlīgo situāciju ārējos tirgos, Latvijas rūpniecība 2012. gadā ir uzrādījusi spēcīgu izaugsmi, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinoties par 6,2% un sasniedzot vienu no straujākajiem pieaugumiem Eiropas Savienībā, liecina pirmdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Galvenā izaugsmes nodrošinātāja pagājušajā gadā ir bijusi apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi ir palielinājušies par 9,3%, kamēr ieguves rūpniecībā sasniegts tikai 0,3% pieaugums, bet elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē bijis 2,8% kritums. Lielāko devumu rūpniecības pieaugumā arī devušas lielākās apstrādes rūpniecības nozares – metālu ražošana, kur ražošanas apjomi 2012. gadā ir auguši par 33,6%, metālizstrādājumu ražošana – par 8,1%, un koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kur bijis 5,4% pieaugums. Pārtikas produktu ražošana 2012. gadā ir palielinājusies par 1,7%, un pieaugums pagājušajā gadā sasniegts visās apstrādes rūpniecības nozarēs. Pateicoties straujajai un diversificētajai apstrādes rūpniecības attīstībai, kopējais rūpniecības produkcijas apjoms 2012. gadā ir pārsniedzis pirmskrīzes augstāko līmeni. Rūpniecības izaugsme pagājušajā gadā Latvijā ir bijusi straujāka nekā kaimiņvalstīs –...

Šodien, 5.februārī, jau 10. gadu pēc kārtas visā pasaulē tiks atzīmēta Drošāka interneta diena. Šogad šo dienu atzīmēs vairāk nekā 100 pasaules valstīs, ieskaitot visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, tai skaitā Latvijā, informē CERT.LV (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) . Šī gada vadmotīvs ir tiesības un atbildība internetā. Centrālais Drošāka interneta dienas pasākums būs Net-Safe Latvia organizētais jauniešu forums ar devīzi "Cieni sevi un citus internetā!", bet tas nebūt nebūs vienīgais. Informācija par Drošāka interneta dienas norisi un aktivitātēm Latvijā atrodama mājas lapā www.drossinternets.lv. Starptautiskā sanāksmē diskutēs par informācijas un elektronisko sakaru tīklu drošību Lai turpinātu attīstīt un paaugstināt elektronisko sakaru tīklu drošību Eiropas Savienībā (ES), šodien un rīt Rīgā notiek Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) darba grupas sanāksme. Tā ir pirmais šāda līmeņa ENISA pasākums Latvijā. Tajā piedalās aptuveni 30 pārstāvji no ES dalībvalstīm, Eiropas Komisijas (EK), ENISA un BEREC. Latviju sanāksmē pārstāvēs Satiksmes ministrija un CERT.LV. Sanāksmē...

Pirmdien, 4.februārī, sācis darboties eiro informācijas tālrunis 80003000. Piezvanot pa šo tālruni, Eiro komunikācijas nodaļas darbinieki sniegs būtiskāko informāciju par iedzīvotājus interesējošajiem jautājumiem saistītiem ar eiro ieviešanu 2014. gada 1.janvārī. Jau līdz šim iedzīvotāji ir vērsušies ar jautājumiem Finanšu ministrijā. Tagad tas izdarāms, zvanot pa bezmaksas tālruņa līniju. Līdzšinējā pieredze liecina, ka vairāk nekā pusē gadījumu iedzīvotājus interesē, kādi ieguvumi sagaidāmi no pārejas uz eiro valūtu norēķinos. Aptuveni 10 procentu interesentu vēlas precizēt informāciju par to, kā tieši notiks eiro ieviešana, tikpat daudzus interesē, kādas izskatīsies Latvijas eiro monētas. Nedaudz vairāk par10 procentiem satraucas par eiro ieviešanas ietekmi uz cenām un inflāciju kopumā, bet 5 procentus - interesē prognozes par Eirozonas nākotni.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumi №64 «Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumi №65 «Oficiālo publikāciju noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 2.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumi №58 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos №661 «Zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas eksāmena norises un vērtēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumi №59 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumos №619 «Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena kārtību, minimālo zināšanu apjomu un eksāmena maksu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumi №61 «Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.februāri.

Liepājas pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošie noteikumi №26 «Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu maznodrošinātām personām 2013.gadā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.februāri.

Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošie noteikumi №48 «Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajos noteikumos №37 «Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 22.janvāra noteikumi №47 «Farmakovigilances kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.februāri.

Satversmes tiesas 2013.gada 31.janvāra spriedums lietā №2012 - 09 - 01 «Par likuma «Par valsts pensijām» pārejas noteikumu 16.punkta 1.apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz invaliditātes pensijas pārrēķina formulu invaliditātes grupas maiņas gadījumā, ja invaliditātes pensijas saņēmējs līdz invaliditātes grupas maiņai ir bijis darba ņēmējs un veicis sociālās iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.un 109.pantam»Spriedums stājas spēkā ar 2013.gada 1.februāri.

Jautājums. Vai viens uzņēmums otram uzņēmumam var sniegt kravas transporta vadītāja pakalpojumus? Uzņēmumam A uz noteiktu laiku nepieciešams kravas transportlīdzekļa vadītājs kravu pārvadājumu veikšanai. Uzņēmumam B ir šādi darbinieki. Transporta vadītāji būs vairāki un tiks nodarbināti pēc vajadzības. Kādiem īpašiem nosacījumiem būtu jābūt līgumā, piemēram, jāuzskaita darbiniekus, norādot viņu vārdus un uzvārdus?   Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Nodokļu aprēķināšanu reglamentējošie normatīvie akti nenosaka kārtību kādā tiek slēgti civiltiesiskie darījumi, taču likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir ietvertas īpašas normas, kuras jāņem vērā, ja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vai personāla iznomātājs, kas nav Latvijas rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā. Šādos gadījumos iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas aprēķina personāla nomnieks, t.i., uzņēmums, kas izmanto otra uzņēmuma personālu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Iznomātā personāla ienākums, atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”17.1panta trešajā, ceturtajā daļa un 17.2panta trešajā daļā noteiktajam, tiek...

Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā, izklāstot argumentāciju un pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa likuma „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” otrreizēju caurlūkošanu. Valsts prezidents savā vēstulē akcentē, ka Saeimai rūpīgāk jāizvērtē iecerētās Aizsargjoslu likuma 61.panta 10.1 daļas praktiskā piemērošana un lietderīgums. Tāpat Valsts prezidents pauž uzskatu, ka nav izvērtēti visi apstākļi un pieņemti juridiskie formulējumi, kas ļautu iecerēto īstenot, kā arī praktiskajā piemērošanā ir ļoti daudz neskaidrību, par kurām būtu jābūt skaidrībai, likumu pieņemot. Ja tomēr tiktu nolemts saglabāt noteikumu par nocirsto koku atpirkšanu, Andris Bērziņš uzsver, ka būtu jārada skaidrāki tiesiskie priekšraksti attiecīgā jautājuma atspoguļojumam likumā un deleģējumā Ministru kabinetam. Valsts prezidents, vērtējot likuma grozījumus, atzīst, ka tajos noteiktais pienākums objekta īpašniekam vai valdītājam atpirkt aizsargjoslā ārpus elektrolīniju trases nocirstos kokus zināmā mērā traktējams kā pretimnākšana meža īpašniekiem. „Taču attiecīgo kompensēšanas mehānismu nedrīkstētu veidot izolēti no visas likumos paredzētās aizsargjoslu un ar tām saistīto ierobežojumu kompensēšanas sistēmas. Aizsargjoslu...

Ceturtdien, 31. janvārī, Jelgavā norisinājās izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, žurnāla Bilance un Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis izdevēja, sadarbībā ar AS SEB banka organizētais bezmaksas Lielseminārs “Kvalitatīva likumdošana – pamats sekmīgai darbībai un izaugsmei”. Kupli apmeklētajā (ap 80 cilvēku) seminārā vienas no karstākajām diskusijām izvērtās par Valsts ieņēmumu dienesta jaunajām datu bāzēm, īpaši nodokļu parādnieku datu bāzi, ar ko klātesošos iepazīstināja auditorkompānijas KPMG Baltics vecākā nodokļu menedžere Gunta Kauliņa. Publika uzdeva jautājumus saistībā ar dažādiem pārpratumiem un problēmsituācijām, kas varētu rasties saistībā ar nodokļu parādnieku datu bāzi, uz kuriem atbildes sniedza gan Gunta Kauliņa, gan Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā.