Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Pašvaldības
Pašvaldības
Daugavpils pilsētas domes 2012.gada 18.decembra saistošie noteikumi №30 «Grozījumi Daugavpils pilsētas domes 2010.gada 28.janvāra saistošajos noteikumos №3 «Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālie pabalsti»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.
Pašvaldības
Pašvaldības
Jēkabpils pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošie noteikumi №36 «Saistošie noteikumi par ēku numerācijas zīmju un ielu (laukumu) nosaukumu norāžu izvietošanu Jēkabpils pilsētā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 15.janvāri.
Nodokļi. Nodevas
Nodokļi. Nodevas
Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumi №15 «Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 17.janvāri.
Nodokļi. Nodevas
Nodokļi. Nodevas
Valmieras pilsētas pašvaldības 2012.gada 20.decembra saistošie noteikumi №142 «Par grozījumiem Valmieras pilsētas pašvaldības 08.12.2011. saistošajos noteikumos №118 «Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 16.janvāri.
Veselības aizsardzība
Veselības aizsardzība
Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumi №861 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.janvāra noteikumos №33 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.1.5.1.2.apakšaktivitāti «Veselības aprūpes centru attīstība»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.decembri.
Sociālā likumdošana
Sociālā likumdošana
Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 22.novembra saistošie noteikumi №45 «Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 5.aprīļa saistošajos noteikumos №14 «Par Jūrmalas pašvaldības pabalstu jaundzimušo aprūpei»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 16.janvāri.
Sociālā likumdošana
Sociālā likumdošana
Valmieras pilsētas pašvaldības 2012.gada 20.decembra saistošie noteikumi №140 «Par grozījumiem Valmieras pilsētas pašvaldības 16.02.2012. saistošajos noteikumos №123 «Bērnu reģistrācijas un uzņemšanas kārtība Valmieras pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs, kurās tiek īstenota pirmsskolas izglītības programma»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 16.janvāri.
Saeima šodien lems par regulējumu bezmantinieku mantas atsavināšanai
Saeima šodien lems par regulējumu bezmantinieku mantas atsavināšanai
Saeima ceturtdien, 17.janvārī, skatīs 22 jautājumus, starp tiem paredzēts arī balsojums galīgajā lasījumā par jaunu regulējumu bezmantinieka mantas pārņemšanai, kas paredz bezmantinieku mantas atsavināšanas funkciju nodot zvērinātu tiesu izpildītāju pārziņā, tādējādi efektivizējot atsavināšanas procesu un atbrīvojot valsts iestādes no tām neraksturīgām funkcijām. Saeima lems arī par konceptuālu atbalstu Mediācijas likumprojektam, kas veicinās civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinās mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanai. Mediācijas ieviešana ir daļa no pasākumu kopuma, lai atslogotu tiesas un paātrinātu lietu izskatīšanu. Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas paredz noteikt rajona (pilsētas) tiesnesim izmaksāt valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, ja ierosināta disciplinārlieta vai uzsākts kriminālprocess un viņš atstādināts no amata. Tāpat grozījumi paredz pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma noteikšanu, paredzot dažādu instanču tiesnešiem vienotu amata pildīšanas maksimālo vecumu. Cita starpā grozījumi paredz arī publiskot atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus, publicējot tos internetā. Savukārt, lai...
Cer novērst blēdīšanos ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu
Cer novērst blēdīšanos ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu
Mikrouzņēmumiem nāksies maksāt paaugstinātu nodokli par laiku, kurā tie vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas trešdien, 16.janvārī, konceptuāli atbalstītie Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tiem būtu jānovērš iespēju uzņēmējiem mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu izmantot negodprātīgi. Grozījumi paredz, ja uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot labvēlīgo mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas kārtību, attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam tiks piemērota mikrouzņēmuma nodokļa 20 procentu likme. Patlaban mikrouzņēmuma nodokļa likme ir deviņi procenti. Tāpat paredzēts, ka uzņēmums mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēs pēctaksācijas periodā, ja, precizējot kādu no iepriekšējo taksācijas periodu deklarācijām vai iesniedzot deklarāciju ar nokavējumu, tiek konstatēts, ka pārsniegts kāds no noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz uzņēmuma apgrozījumu, darbinieku skaitu vai darbinieku atlīdzību. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu gadījumus, kad uzņēmēji, apzināti slēpjot informāciju par mikrouzņēmuma stāvokli, nepamatoti izmanto labvēlīgo nodokļu režīmu, izvairoties maksāt darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā. Likumprojekts arī paredz mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja atbildību, ja uzņēmuma darbinieki...
Būvniecības likuma grozījumus virza uz Saeimu steidzamības kārtā
Būvniecības likuma grozījumus virza uz Saeimu steidzamības kārtā
Grozījumi Būvniecības likumā, kas paredz būvatļaujas apstrīdēšanai atvēlēt īsākus termiņus nekā līdz šim, turpina strauji virzīties uz priekšu - Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 16.janvārī, deva konceptuālu atbalstu šiem grozījumiem un lūdza Saeimu to izskatīt steidzamības kārtībā. Komisijas deputāti šodien turpināja skatīt Būvniecības likuma grozījumus otrā lasījuma redakcijā, kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā, kuru mērķis ir krietni paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem. Likumprojektā noteikti konkrēti termiņi, cik ilgā laikā pašvaldības būvvaldei jāpieņem lēmumi atkarībā no būvniecības ieceres. Pašreizējais regulējums konkrētus termiņus neparedz. Jaunajā regulējumā noteikti būvniecības principi un tas, kas šajā jomā jāievēro, piemēram, inženiertehniskā kvalitāte, ilgtspējīgas būvniecības princips un atklātība, lai būvniecības process būtu atklāts un sabiedrība tiktu informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem. Tāpat skaidri noteiktas būves, kurām regulējums būs jāpiemēro. Jaunā likuma redakcija konkrēti definē arī likuma mērķi, tajā izmantotos terminus, kā arī nosaka un precizē būvniecības...
Pensiju fondu vidējais ienesīgums aizvadītajā gadā bijis gandrīz 9%
Pensiju fondu vidējais ienesīgums aizvadītajā gadā bijis gandrīz 9%
Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu ieguldījumu plāniem 2012.gads ir bijis ļoti veiksmīgs, vidējais gada ienesīgums tajos sasniedzis gandrīz 9%, informē Latvijas Komercbanku asociācija (LKA). LKA 2012.gadā sagatavoja trīs ikceturkšņa Valsts fondēto pensiju apskatus, kas analizēja valsts fondēto pensiju jeb tā sauktā otrā pensiju līmeņa fondu darbību un rezultātus. Lūkojoties uz gada darbības rezultātiem, LKA apskatu ir būtiski paplašinājusi un turpmāk vienkopus piedāvās gan otrā, gan trešā pensiju līmeņa (privāto pensiju fondu) darbības rezultātus un analīzi. Tas ļaus daudz ērtāk un saprotamāk vienkopus saņemt informāciju par visu pensiju fondu darbību, rezultātiem un aktualitātēm. Valsts fondētās pensijas - pensiju 2.līmenis Pensiju 2.līmeņa fondos vidējā atdeve pēdējā gada laikā ir 8,87%. Tas ļāvis pensiju 2.līmeņa dalībnieka vidējam uzkrājumam 2012.gada laikā pieaugt nedaudz vairāk kā par 100 latiem jeb 13,6% - no 757,50 latiem līdz 860,60 latiem. Turklāt svarīgi, ka vairāk nekā pusi - vairāk nekā 50 latus - no šī pieauguma...
Sāk diskutēt par brīvprātīgā darba likumprojektu
Sāk diskutēt par brīvprātīgā darba likumprojektu
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien, 16.janvārī, sāka skatīt likumprojektu "Brīvprātīgā darba veikšanas likums", kas paredz ieviest visaptverošu brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu. Likumprojekta autori norāda, ka šāds likums veicinātu brīvprātīgā darba attīstību un brīvprātīgā darba veicēju darba vides sakārtošanu. Brīvprātīgā darba apjomi ar katru gadu pieaug gan nevalstiskajās organizācijās, gan pašvaldībās, tāpēc šā jautājuma sakārtošanai vajadzīgs atsevišķs likums. Civillikumā, Jaunatnes likumā, Biedrību un nodibinājumu likumā brīvprātīgais darbs aktualizēts tikai fragmentāri. Jaunā likuma mērķis būs sekmēt brīvprātīgo darba veikšanu un sabiedrības līdzdalību, bet brīvprātīgais darbs definēts kā fiziskas personas uz brīvprātības pamata veikts bezatlīdzības darbs, kas vēsts uz sabiedriskā labuma darbību. Brīvprātīgā darba laikā iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, ņemot vērā gūto neformālās mācīšanās pieredzi, ir būtiski motivējošs faktors, kas veido saikni starp brīvprātīgo darbu un izglītību. Brīvprātīgā darba veicējs iegūto darba pieredzi varēs izmantot turpmākajās darba gaitās, un darba devējs varēs ņemt to vērā, izvēloties potenciālos darbiniekus, teikts likumprojekta anotācijā....
Labklājības ministrija nāk klajā ar prioritātēm sociālo jautājumu risināšanai
Labklājības ministrija nāk klajā ar prioritātēm sociālo jautājumu risināšanai
Sociālās drošības sistēmas attīstība atbilstoši pēckrīzes perioda vajadzībām, uz iekļaujošu izaugsmi vērsta nodarbinātības politika, atbalsts ģimenēm ar bērniem, atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, virzība uz aprūpi ārpus institūcijām - šādas ir Labklājības ministrijas (LM) darba prioritātes 2013.gadā. Īstenojot iepriekšminētās prioritātes, LM prognozē, ka šogad pieaugs sociāli apdrošināto cilvēku skaits, palielināsies vidējā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu alga, paplašināsies atbalsts strādājošiem cilvēkiem ar bērniem, kā arī samazināsies nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaits. "Viena no būtiskākajām prioritātēm ir mazināt tos šķēršļus, kas neļauj cilvēkam atgriezties darbā. Latvijas ekonomiskā izaugsme ir ar pozitīvu zīmi. Pērn darbu atrada vairāk kā 75 tūkst. cilvēku, un mēs kā vienīgo attīstības iespēju redzam turpmāku cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociāli apdrošināto personu vidū. Tas dos iespēju cilvēkiem pašiem nopelnīt iztikas līdzekļus un nebūt atkarīgiem no sociālās palīdzības. Protams, LM rūpju lokā joprojām paliks tie cilvēki, kas par sevi nevar parūpēties no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ," uzsver LM valsts sekretāre Ieva...
Elektrolīniju tuvumā būs jāizcērt bīstamie koki
Elektrolīniju tuvumā būs jāizcērt bīstamie koki
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 16.janvārī, noslēdza darbu pie Aizsargjoslu likuma grozījumu trešā lasījuma redakcijas, kas paredz elektrolīniju īpašniekiem atvieglot objekta uzturēšanu un novērst drošas elektroapgādes apdraudējumu. Tieši krītoši koki mežos rada nozīmīgākos kaitējumus elektrolīnijām, tādēļ grozījumi precizēs gaisvadu elektrolīniju aizsargjoslu platumu. Likumprojekts paredz, ka aizsargjoslām būs divas daļas - trase, kas jāuztur tīra no kokiem un krūmiem, un josla, kurā atļauta bīstamo koku ciršana. Grozījumi precizēs, kādi koki uzskatāmi par potenciāli bīstamiem elektrolīniju nepārtrauktas darbības nodrošināšanai. Šādu koku izciršana tiks veikta pēc situācijas novērtēšanas jau laikus, lai nepieļautu to uzkrišanu elektrolīnijām. Komisijas deputāti šodien atbalstīja arī priekšlikumu, ka meža īpašniekam būs tiesības prasīt elektrolīniju īpašniekiem atpirkt nocirstos kokus. Tāpat grozījumi precizēs apdraudošo koku ciršanas kārtību elektrolīniju aizsargjoslās, ārpus tām, kā arī ārkārtas situācijās. Paredzēts pagarināt termiņu meža īpašnieku informēšanai par nocirstajiem kokiem. Kā norāda likumprojekta autori, krītošu koku izraisīta elektrolīniju bojājumu novēršana gadā izmaksā vidēji no 10...
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija turpina darbu pie Latvijas kultūras kanona pilnveidošanas
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija turpina darbu pie Latvijas kultūras kanona pilnveidošanas
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputātu priekšlikumi par kultūras kanona pilnveidošanu ietver idejas par secīguma principa ievērošanu attiecībā pret 2008.gada izstrādāto kultūras kanonu. Ir skaidri jānorāda kultūras kanona turpmākie atjaunošanas un papildināšanas pamatprincipi un pasākumi, ar kuriem tiek īstenota kultūras kanona politika. Komisijas deputāti uzskata, ka būtiski, lai kultūras kanons kļūtu par valsts politikas instrumentu kultūras, izglītības, sabiedrības saliedētības un Latvijas tēla veidošanas jomās. Tāpat kultūras kanona atjaunošanas koncepcija jāveido ciešā sasaistē ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas institūtu. Komisija aicina kultūras vērtību uzskaitījumu veidot tādu, kas ir izteikts mākslas darbos vai kultūras objektos un katram cilvēkam uztverams konkrēti, izvairoties no abstraktiem vispārinājumiem. Komisija uzskata, ka nākamajā kultūras kanona kultūras vērtību atjaunošanas kārtā nevajadzētu palielināt ietverto vērtību vienību apjomu ― 99 vērtības. Turklāt blakus kompaktajam un viegli aptveramajam kultūras kanonam varētu tikt izstrādāti dažādi pielikumi ― bērnu, jauniešu vai atsevišķu nozaru. Komisijas deputāti uzskata, ka jāizvērtē iespēja kultūras kanonā ietvert arī mazākumtautību...