JAUNUMI

Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un vienkāršotu nodokļu maksātāju saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā ( EDS) ir izstrādājis jaunu pievienotās vērtības nodokļa ( PVN) taksācijas perioda deklarācijas formu, paredzot arī kontroles mehānismu, kas informēs nodokļu maksātāju, ja tiks pieļautas kļūdas deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanā. VID EDS izveidotajā jaunajā PVN taksācijas perioda deklarācijas formā ir apvienoti visi PVN pielikumi, izņemot PVN 3 „Labojumu pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā”, vienā dokumentā. Jauno PVN taksācijas perioda deklarācijas formu nodokļu maksātāji var iesniegt, sākot ar 2013.gada 1.februāri, par taksācijas periodu - 2013.gada janvāris. Līdz šim PVN taksācijas perioda deklarācija un tās pielikumi bija sagatavojami, parakstāmi un iesniedzami VID EDS kā atsevišķi dokumenti. Ja nodokļu maksātājam nepieciešams precizēt PVN taksācijas perioda deklarāciju par 2012.gadu, tad nodokļu maksātājs precizējumus veic iepriekšējā formā. PVN taksācijas perioda deklarācijas formā ir iestrādāts kontroles mehānisms, proti, ja deklarācijas ailē, kas saistīta...

Saeima ceturtdien, 31.janvārī, otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par piesārņojumu”. Grozījumi skar galvenokārt piesārņojumu veicēju uzraudzību un kontroli. Likuma grozījumi noteic stingrākas prasības piesārņojošo darbību atļaujām, kā arī atskaitēm par atļauju nosacījumu ievērošanu. Piemēram, ja tiek izmantotas bīstamas ķīmiskas vielas, kas var radīt augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu, piesārņojumu veicējam jāizstrādā ziņojums un tas kopā ar iesniegumu atļaujas saņemšanai jāiesniedz reģionālajā vides pārvaldē. Ja ziņojumā informācija par augsnes un pazemes ūdeņu stāvokli norādīs uz piesārņojuma līmeni, kas ietekmē vidi vai cilvēka veselību, vides pārvalde piesārņojuma veicējam varēs noteikt pasākumus, lai nodrošinātu iekārtas teritorijas sakārtošanu. Likuma grozījumi paredz, ka vides pārvalde var apturēt iekārtas darbību, ja tiks pārkāpti izdotās atļaujas nosacījumi un radīts apdraudējums cilvēka veselībai un videi. Likumprojekts papildināts ar regulējumu, kas augstākās kategorijas piesārņojuma veicējiem nosaka konkrētus termiņus pazemes ūdeņu un augsnes monitoringa veikšanai. Likumprojekts paredz, ka, nosakot īpašas prasības piesārņojošām iekārtām, turpmāk jāņem vērā Eiropas Komisijas (EK) secinājumi par...

Vakar, 31 janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Šķīrējtiesu likums” un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Likumprojekts „Šķīrējtiesu likums” izstrādāts, lai noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus un nodrošinātu efektīvu un taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Saskaņā ar likumprojektu turpmāk pastāvīgo šķīrējtiesu varēs dibināt biedrība, kuras sastāvā būs vismaz desmit biedri, proti, juridiskas personas, kuru kopējais neto apgrozījums gadā nav mazāks par 50 miljoniem latu un tai jābūt reģistrētai vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas pastāvīgās šķīrējtiesas reģistrācijai. Biedrības, kas atbilst minētajiem kritērijiem, ir lielākā daļa nozaru asociāciju, kuru darbības mērķi, raksturs, ilgums, sistemātiskums, kā arī biedrības un tās biedru reputācija nodrošinās pastāvīgo šķīrējtiesu pašregulāciju un atbilstību starptautiskajai praksei. Lai nodrošinātu, ka pastāvīgā šķīrējtiesa un tās darbība atbilst likumdevēja noteiktajām prasībām, tām būs pienākums ik gadu pārreģistrēties šķīrējtiesu reģistrā. Tās pastāvīgās šķīrējtiesas, kas nebūs iesniegušas pārreģistrācijas pieteikumu un apliecinājušas savas darbības atbilstību likuma prasībām, tiks izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra....

No 1.februāra Konkurences padomē (KP) darbu uzsāks jauna struktūrvienība, kuras galvenais uzdevums – mērķtiecīga un koncentrēta cīņa pret karteļiem, gan atkājot un novēršot šādus pārkāpumus, gan informējot un izglītojot uzņēmumus un budžeta iestādes visā Latvijā. KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: „Pasaulē un arī Latvijā karteļi jeb centieni gūt ienākumus negodprātīgi bija, ir un būs, turklāt uzņēmumu zināšanas, izdoma un arī tehniskās iespējas slēpt nodarīto arvien aug. Tāpēc konkurences uzraugiem arvien jāattīsta sava varēšana, jāspēj būt soli priekšā, lai pēc iespējas efektīvi atklātu un novērstu pārkāpumus un tā aizsargātu patērētāju intereses gūt labumu no godīgas uzņēmumu konkurences.” Jaunās vienības kodolu veidos pieredzējuši KP darbinieki. Tās vadītāja Marika Grunte, kura līdz šim ieņēma KP Juridiskā departamenta direktora vietnieces amatu, skaidro: „Jaunā struktūrvienība palīdzēs iestādes uzkrāto pieredzi un zināšanas ļoti koncentrēti izmantot tieši smagāko pārkāpumu novēršanai. Mūsu arsenālā būs gan līdz šim izkoptā spēja atklāt pārkāpumus pašu spēkiem, gan prevencijas komponente – darīsim visu, lai nodrošinātu...

No šī gada 1.jūlija pašvaldību deputāti vairs nevarēs ieņemt pašvaldības izpilddirektora vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatus. Šādus amatu savienošanas ierobežojumus papildus jau interešu konflikta likumā noteiktajiem ceturtdien, 31.janvārī, noteica Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā „Par pašvaldībām”. Pašvaldības deputāts vairs nevarēs ieņemt amatu arī pašvaldības administrācijā, ja viņa pienākumos ir domes lēmumu projektu sagatavošana, lēmumu tiesiskuma un lietderības pārbaude, domes pieņemto lēmumu kontrole un uzraudzība. Tāpat deputāts savu amatu nedrīkstēs savienot, tieši vai pastarpināti sniedzot dažādus pakalpojumus domes administrācijai. Pašvaldības domes deputātam būs aizliegts arī ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu. Šis aizliegums neattieksies uz deputātiem, kuri ir izglītības, kultūras, veselības un sporta iestāžu vadītāji. Grozījumi pašvaldību likumā nosaka, ka no šī gada 1.jūlija pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā pieci tūkstoši iedzīvotāju, domes priekšsēdētājs vienlaikus vairs nevarēs pildīt arī pašvaldības izpilddirektora pienākumus. Noteikt amatu...

Satversmes tiesa vakar, 31. janvārī, pieņēma spriedumu lietā Nr. 2012-09-01 „Par likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 16. punkta 1. apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz invaliditātes pensijas pārrēķina formulu invaliditātes grupas maiņas gadījumā, ja invaliditātes pensijas saņēmējs līdz invaliditātes grupas maiņai ir bijis darba ņēmējs un veicis sociālās iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 16. punkts un tā 1. apakšpunkts nosaka, ka pensijas, kas piešķirtas pirms likuma „Par valsts pensijām” spēkā stāšanās, bet attiecībā uz invaliditātes pensiju — pirms 1997. gada 1. janvāra, netiek pārrēķinātas, izņemot gadījumu, ja papildināts līdz 1996. gada 1. janvārim uzkrātais apdrošināšanas stāžs, ja ģimenes sastāvā notikušas pārmaiņas, kas skar tos ģimenes locekļus, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja mainījusies invaliditātes grupa. Šādas pensijas pārrēķināmas pēc noteiktas formulas, ņemot vērā pēdējo vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas piemērota pensijas apmēra noteikšanai pirms pensijas pārrēķināšanas, apdrošināšanas stāža...

Saeimas 2013.gada 10.janvāra likums «Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 31.janvāri.

Jelgavas domes 2012.gada 20.decembra saistošie noteikumi №12 - 32 «Licences, speciālās atļaujas (licences) un ar to saistīto dokumentu izsniegšana uzņēmējdarbības veikšanai Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 26.janvāri.

Rīgas Domes 2013.gada 15.janvāra saistošie noteikumi №203 «Grozījumi Rīgas domes 2012.gada 2.oktobra saistošajos noteikumos №188 «Par līdzfinansējuma samaksas kārtību profesionālās ievirzes izglītības programmu apguvei Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.janvāri.

Jēkabpils pilsētas domes 2013.gada 17.janvāra saistošie noteikumi №2 «Par atvieglojumu piešķiršanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem 2013.gadā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 31.janvāri.

Saeimas 2013.gada 17.janvāra likums «Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.jūliju.

Saeimas 2013.gada 17.janvāra likums «Grozījumi Civillikumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 31.janvāri.

Saeimas 2013.gada 10.janvāra likums «Grozījums likumā «Par Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 31.janvāri.

Saeimas 2013.gada 17.janvāra likums «Grozījumi Notariāta likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.jūliju.

Saeimas 2013.gada 10.janvāra likums «Grozījumi Pacientu tiesību likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 13.februāri.