JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi №38 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos №311 «Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 18.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 8.janvāra noteikumi №25 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos №766 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes «Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība» projektu iesniegumu atlases otro un trešo kārtu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 17.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 8.janvāra noteikumi №24 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumos №576 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes «Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība» projektu iesniegumu atlases pirmo kārtu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 17.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 8.janvāra noteikumi №26 «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos №585 «Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 18.janvāri.

Bezmantinieku mantas atsavināšana no valsts iestāžu pārraudzības turpmāk tiks nodota zvērinātu tiesu izpildītāju pārziņā, paredz Saeimas ceturtdien, 17.janvārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi vairākos likumos. Pieņemtie grozījumi Civillikumā, Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā efektivizēs bezmantinieku mantas atsavināšanu, uzskata likumprojekta autori. Tas nepieciešams gadījumos, kad pēc fiziskas personas nāves mantinieki atsakās no mantojuma, jo tas apgrūtināts ar parādsaistībām, kas pārsniedz mantojuma vērtību, un šādu gadījumu skaits pēdējā laikā pieaug. Šādi īpašumi – nami, zeme, kapitālsabiedrību daļas - piekrīt valstij, un patlaban īpašumus pārņem valsts iestādes, lai tos atsavinātu un varētu norēķināties ar kreditoriem. Kā norāda likumprojekta autori, jaunais regulējums nodrošinās, ka bezmantinieku manta tiks atsavināta ātrāk un ar zemākām izmaksām un to veicinās konkurence starp tiesu izpildītājiem. Kreditoriem būs iespēja atgūt aizdotos līdzekļus, bet tirgū atgriezīsies īpašumi, kas patlaban ir izņemti no apgrozības. Tāpat piedāvātie grozījumi uzlabos arī kreditoru prasību apmierināšanu – tiesu izpildītājs izsolē gūtos ieņēmumus sadalīs starp tiem kreditoriem, kuri uz...

Valsts ieņēmumu dienestam 2012. gadā izdevies nodrošināt nodokļu ieņēmumu plāna pārpildi par 102,37 miljoniem latu jeb 2,3 %, tikšanās laikā ceturtdien, 17.janvārī, Valsts prezidentu Andri Bērziņu informējusi VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova. A. Bērziņš izteicis atzinību par VID darbu, uzsverot, ka šī institūcija esot viena no tām, kas savus pienākumus veic augstā profesionālā līmenī. Analizējot nodokļu iekasēšanas rezultātus, abas puses pauda vienotu nostāju attiecībā uz neapliekamā minimuma paaugstināšanas nepieciešamību. Gan Valsts prezidents, gan VID ģenerāldirektore uzskata, ka neapliekamais minimums nedrīkstētu būt zemāks par iztikas minimumu valstī. Sarunas gaitā VID ģenerāldirektore informēja Valsts prezidentu par 2012.gada nogalē veiktā VID klientu apmierinātības pētījuma rezultātiem, atzīmējot, ka, aptaujājot nodokļu maksātājus un muitas klientus, kuriem ir bijusi saskare ar VID, pētījuma rezultāti liecina, ka VID klienti ir atzinīgi novērtējuši VID sniegto pakalpojumu kvalitāti. Proti, 10 punktu skalā kopējā klientu apmierinātība ar VID sniegtajiem pakalpojumiem un klientu servisu tika novērtēta ar 8,4 punktiem, kas, kā atzinuši profesionāli sociālo...

Lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanai, Saeima ceturtdien, 17.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauno Mediācijas likuma projektu. Mediācija likumprojektā definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Likums noteiks vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, skaidros jēdzienus, kas attiecas uz mediāciju, un noteiks prasības tiesas atvasinātai mediācijai. Paredzēts, ka kriminālprocesā mediācijas izmaksas segs valsts, savukārt civiltiesisko strīdu gadījumā mediācijas pakalpojumu izmaksas regulēs tirgus un tās segs pašas strīdā iesaistītās puses. Iepriekš, izskatot likumprojektu atbildīgajā Juridiskajā komisijā, tika paustas bažas, ka papildu izmaksas varētu atturēt puses no strīdu risināšanas mediācijas ceļā. Tāpēc jāveido tāds pakalpojums, kas būtu pieejams visām iedzīvotāju grupām un veicinātu mediācijas izmantošanu, nevis izmaksu dēļ spiestu izmantot tiesvedības ceļu. Jaunais likumprojekts paredz trīs mediācijas modeļus. Tīro mediāciju veiks mediators ārpus tiesas procesa ― tas paredz brīvu konkurenci mediatoru starpā, kas nosaka arī...

Kravas auto stāvlaukumus turpmāk varētu iznomāt komersantiem, paredz grozījums likumā „Par autoceļiem”, kas ceturtdien, 17.janvārī, tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījums nepieciešams, lai attīstītu drošu kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu izveidi Latvijā, ko prasa Eiropas Savienības (ES) Padomes rezolūcija, bet valsts ar budžeta līdzekļiem nespēj nodrošināt. Tāpēc grozījums paredz arī iespēju uzņēmējiem pelnīt, iekasējot maksu par stāvlaukuma izmantošanu, ko gan nomnieks varēs darīt tikai gadījumā, ja nodrošinās stāvlaukuma apsardzes pakalpojumus. Šobrīd pie valsts autoceļiem Latvijā atrodas 159 transportlīdzekļu stāvlaukumi un 60 atpūtas vietas, kas ir publiski un bez maksas pieejamas visiem ceļa lietotājiem. Tā kā no valsts budžeta līdzekļiem patlaban nav iespējams izdalīt finansējumu drošu kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu izveidošanai, taču vajadzība pēc tādiem ir pastāvīgi augoša, tiek piedāvāts nepieciešamo finansējumu rast, piesaistot komersantus. Drošu kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu izveidi rosina arī ES Padomes 2010.gada 27.oktobrī pieņemtā rezolūcija, kā novērst un apkarot ar kravas autopārvadājumiem saistītus noziegumus un garantēt drošas kravas automobiļu stāvlaukumu teritorijas. Paredzams, ka...

Plānots, ka vecāki, kuri ir kopuši bērnu ar invaliditāti, varēs vieglāk pieteikties valsts vecuma pensijai ar atvieglotiem noteikumiem. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta "Noteikumos par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību", ko ceturtdien, 2013.gada 17.janvārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl ir jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Noteikumos arī paredzēts noteikt, ka Veselības un darbspēju ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) pilngadīgajiem cilvēkiem ar I vai II invaliditātes grupu sniegs atzinumu par asistenta pakalpojuma pašvaldībā nepieciešamību. Vecāki vai aizbildņi, kuri ir kopuši bērnu ar invaliditāti vismaz astoņus gadus laikā no bērna dzimšanas līdz viņa 18 gadu sasniegšanai, var doties pensijā piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas (pašlaik tie ir 62 gadi), ja viņu kopējais darba stāžs ir vismaz 25 gadi. Precizētā atzinuma saņemšanas kārtība ļaus vecākiem vieglāk pierādīt tiesības uz paātrinātu pensiju, jo VDEĀVK izsniegts atzinums par bērna veselības stāvokļa iespējamu atbilstību invaliditātei būs...

Latvija atguvusi pirmo vietu pēc Eiropas Komisijas (EK) veiktajām Eiropas Sociālā fonda (ESF) atmaksām valsts budžetā, informē Finanšu ministrija. Līdz janvāra vidum budžetā saņemti 79.3% (325 miljoni latu) no kopējā ESF piešķīruma. Otrajā vietā ierindojas Igaunija ar 73.49% ESF atmaksām, bet trešajā vietā – Īrija ar 69.98%, liecina jaunākie no EK saņemtie dati. ESF atmaksas ir visaugstākās, ko var skaidrot gan ar ESF pienesumu sociālās spriedzes mazināšanā un nodarbinātības veicināšanā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā iepriekšējos gados, gan ar mērķtiecīgu rīcību aktīvās nodarbinātības pasākumu virzīšanā un iedzīvotāju aktivizēšanā darba tirgū. Pārējo ES fondu atmaksu dati ir zemāki – valsts budžeta ieņēmumos no EK saņemti 49.55% (838 miljoni latu) Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 46.07% (499 miljoni latu) Kohēzijas fonda (KF) finansējuma. Kopā ESF, ERAF un KF projektu īstenošanas līgumi noslēgti par 93.9% no ES fondu 3,18 miljardu latu finansējuma, projektu īstenotājiem veikti maksājumi 56,2% no kopējā ES fondu finansējuma, bet no EK valsts...

Arī strādājošie (gan darba ņēmēji, gan pašnodarbinātie) ar funkcionāliem traucējumiem pensijas vecumā turpmāk varētu saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem", kas ceturtdien, 17.janvārī, tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Lai stātos spēkā, noteikumi vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Šobrīd Sociālās integrācijas valsts aģentūra sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz četrām cilvēku grupām: cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem darbspējas vecumā, cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un politiski represētiem cilvēkiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Pakalpojums paredzēts, lai cilvēki iemācītos sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, atjaunotu vai iemācītos tās prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas. Tā mērķis ir atgriezt cilvēku ne tikai...

Eiropas Savienībai ir jāpieprasa uz precēm, kas ražotas trešās valstīs, obligāti norādīt izcelsmes valsti, uzsvēra EP deputāti ceturtdienas, 17. janvāra, debatēs un pēc tam pieņemtajā rezolūcijā. Deputāti ir nobažījušies par Komisijas plānu vienkārši atsaukt tā saukto "Made in" regulu par izcelsmes valsts norādi, kuru Parlaments atbalstīja jau 2010.gadā, bet par kuru ES dalībvalstis kuru nav spējušas vienoties. Tā kā Padome nav spējusi rast kopīgu nostāju par izcelsmes valsts norādi uz citviet ražotiem apģērbiem, kurpēm, dārglietām, stikla izstrādājumiem un citām precēm, uz ko attiecās "Made in" regula, Komisijai jāmeklē cits veids, kā nodrošināt ES uzņēmumiem līdzvērtīgus konkurences apstākļus ar trešo valstu ražotājiem, un jādod iespēja pircējiem saņemt pilnvērtīgu informāciju, pirms tie izvēlas iegādāties preces, uzsvēra EP deputāti debatēs ar tirdzniecības komisāru Karelu de Gihtu. Debatēs deputāti vērsa uzmanību uz to, ka ES galvenās konkurentes Brazīlija, Ķīna un ASV pieprasa obligātu izcelsmes valsts norādi. "Globālajā tirgū nedrīkst būt dubultstandartu. Mums ir jānodrošina, lai likumi...

Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties barikāžu atceres pasākumos, kas turpinās visu šo nedēļu. Atceroties 1991.gada barikāžu laiku, ikviens aicināts pie atceres ugunskura Doma laukumā, godināt kritušos barikāžu upuru piemiņas vietās un pārdomāt sev nozīmīgākos barikāžu laika mirkļus dievkalpojumā un koncertā Rīgas Domā, kā arī koncertprogrammā Sv.Pētera baznīcā. 19.janvāris 15.00 Atceres brīdis Mārupes kapos pie pieminekļa brīvības cīnītājiem. 18.00 Koncertprogramma Šūpuļdziesmas Sv. Pētera baznīcā ( ieeja bez maksas) 20.janvāris 11.30 Piemiņas ugunskura iedegšana Doma laukumā 11.30- 21.00 Ugunskurs Doma laukumā 12.00 Dievkalpojums Rīgas Domā 12.00 - 17.00 Apmeklētājiem atvērta 1991.gada barikāžu muzeja ceļojošā izstāde muzeobusā Doma laukumā. ( Vadoties pēc laika apstākļiem) 13.30 - 16.00 Goda sardze pie bojāgājušo piemiņas akmeņiem Bastejkalnā 14.00 Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietām Bastejkalnā 17.00 - 20.00 Koncerts Rīgas Domā "Janvāra skaņu vitrāžas" (ieeja bez maksas) Visas dienas garumā cilvēki tiek aicināti nolikt ziedus barikāžu laika upuriem II Meža kapos. Vēršam uzmanību, ka 20.janvārī...

Daugavpils pilsētas domes 2012.gada 18.decembra saistošie noteikumi №30 «Grozījumi Daugavpils pilsētas domes 2010.gada 28.janvāra saistošajos noteikumos №3 «Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālie pabalsti»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumi №862 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 26.februāra noteikumos №131 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.1.5.3.2.apakšaktivitāti «Onkoloģijas slimnieku radioterapijas ārstēšanas attīstība»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.decembri.