JAUNUMI

Latvijas Bankas 2013.gada 24.janvāra noteikumi №96 «Grozījumi Latvijas Bankas 2009.gada 13.maija noteikumos №36 «Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 22.janvāra noteikumi №45 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos №672 «Noteikumi par valsts aģentūras «Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra» sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un tā piemērošanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 28.janvāri.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Saeima 2012.gada 13.decembrī pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Ar minētajiem grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants ir papildināts ar normu, kas nosaka Valsts ieņēmumu dienestam pienākumu nodrošināt publiski pieejamu datubāzi (reģistru) par fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Publiski pieejamajā fizisko personu, kuras veic saimniecisko darbību, datubāzē (reģistrā) ir iekļauta informācija par: fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējas; patentmaksas maksātājiem fiziskām personām, kas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas un ir paziņojušas Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu. Ievadot attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu (minētie kritēriji pie datu atlases ievadāmi precīzi), var saņemt šādu informāciju: datums, kad persona reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicēja vai izslēgta no minētā reģistra; patentmaksas maksātāja patentmaksas piemērošanas periods (patentmaksas...

Otrdien, 29.janvārī, Ministru kabinets pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi", kas paredz atjaunot iespēju pēc Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa vēlēšanās personas pasē ierakstīt ziņas par personas tautību. Ja persona vēlēsies savā pasē iekļaut ziņas par tautību, tas būs jānorāda, noformējot iesniegumu par jaunas pases izsniegšanu, vai jālūdz ierakstu izdarīt jau izsniegtā dokumentā, vēršoties jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā Latvijā vai Latvijas Republikas pārstāvniecībā ārvalstīs, kur pieejami ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu saistītie pakalpojumi. Iespēja iekļaut pasē ziņas par tautību atkal būs pieejama no šī gada 1.aprīļa, kad stāsies spēkā grozījumi iepriekš minētajos noteikumos. Tautības iekļaušanai pase būs jāiesniedz jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā Latvijā vai Latvijas Republikas pārstāvniecībā ārvalstīs, kur pieejami ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu saistītie pakalpojumi un ieraksts tiks veikts bez maksas. Procedūra ieraksta par tautību veikšanai pasē būs tāda pati kā iekļaujot pasē ziņas par bērniem un aizņems vairākas...

Eiropas Komisija (EK) Latvijai ir nosūtījusi argumentētu atzinumu par to, ka tā nav informējusi EK par Atjaunojamo energoresursu direktīvas pilnīgu ieviešanu. Atjaunojamo energoresursu direktīva (2009/28/EK) Eiropas Savienības dalībvalstīm bija jāievieš līdz 2010.gada 5.decembrim, tomēr Latvija nav informējusi EK par visiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai pilnībā ieviestu direktīvu valsts tiesību aktos, informē Sandis Bērtaitis, zvērinātu advokātu biroja "Adversus" partneris, zvērināts advokāts. Ja Latvija divu mēnešu laikā neizpildīs savas juridiskās saistības, EK var nolemt vērsties pret to Eiropas Savienības Tiesā. Vienlaicīgi ar Latviju šādu pašu atzinumu EK ir nosūtījusi arī Nīderlandei, bet līdzīgās procedūrās ir iesaistītas vēl 13 Eiropas Savienības dalībvalstis. 2012.gada 21.novembrī vairākas Latvijas atjaunojamo energoresursu nozares asociācijas Eiropas Komisijā iesniedza sūdzību par iespējamiem Eiropas Savienības saistību pārkāpumiem atjaunojamās enerģijas nozarē. Sūdzībā tika norādīts uz iespējamiem Latvijas Republikas pārkāpumiem Direktīvas 2009/28/EK, kā arī citu ES tiesību normu izpildē. Sūdzības iesniedzēji uzsvēra, ka ne tikai līdzšinējā Latvijas valsts institūciju rīcība, bet arī to ieskicētie...

Ministru kabinets 29.janvārī izskatīja Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas valdības prioritātēm Īrijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē". Šajā informatīvajā ziņojumā ir noteiktas Latvijas valdības darba prioritātes Īrijas prezidentūras ES Padomē laikā. Ziņojums sagatavots sadarbībā ar nozaru ministrijām un tajā noteiktas gan horizontālās, gan nozaru prioritātes, vēstī Ārlietu ministrija. Ar Īrijas prezidentūru ES Padomē sākas Īrijas-Lietuvas-Grieķijas prezidentūru trio, kuras laikā galvenais uzsvars tiks likts uz finanšu stabilitātes nodrošināšanu, izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu Eiropā. Itālijas, Latvijas un Luksemburgas trio prezidentūra sekos tūlīt pēc Īrijas, Lietuvas un Grieķijas trio prezidentūras, līdz ar to Latvijā notiek aktīvs darbs, lai sagatavotos Latvijas pirmajai prezidentūrai ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē. Īrija kā vienu no prioritātēm izvirzījusi ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu. Arī Latvija uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš aktivitātēm, kas veicinās izaugsmi un konkurētspēju, jo tas radīs darbavietas un sniegs labumu iedzīvotājiem un uzņēmējiem gan šobrīd, gan ilgtermiņā. Latvijai ir svarīgi, lai arī Īrijas prezidentūras laikā ES...

Ministru kabinets otrdien, 29. janvārī, atbalstīja priekšlikumus Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānam, kura mērķis ir sniegt praktisku un viegli pieejamu palīdzību tiem cilvēkiem, kuri nolēmuši Latvijā atgriezties no emigrācijas. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas piedāvājumam tagad līdz 2.aprīlim visām iesaistītajām pusēm būs jāizstrādā detalizēts to kompetencē esošo pasākumu ieviešanas plāns un to īstenošanai jāparedz finansējums 2014.gada budžetā. Atbilstoši identificētajiem pasākumu virzieniem un to risinājumiem detalizētajā rīcības plānā tiks iekļauti konkrēti ieviešanas instrumenti, nepieciešamais finansējums un tā avoti, termiņi un atbildīgie. Ekonomikas ministrs D.Pavļuts prognozē, ka līdz 2030.gadam Latvijas ekonomika varētu attīstīties par vidēji 4% gadā un darba tirgū var veidoties vairāk nekā 200 tūkstoši dažādu darba iespēju. Šīs darba vietas, ministraprāt, būtu jaaizpilda nevis imigrantiem, bet reemigrējušajiem Latvijas iedzīvotājiem. Informatīvo ziņojumu „Par Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu” izstrādāja Ekonomikas ministrijas vadītā darba grupa, kurā piedalījās plašs iesaistīto pušu loks – valsts iestāžu, diasporas organizāciju, darba devēju, arodbiedrību un pašvaldību pārstāvji. Savukārt sākotnējo priekšlikumu...

Turpmāk zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas eksāmenus būs grūtāk nokārtot, jo otrdien, 29.janvārī, valdība atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.661 "Zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas eksāmena norises un vērtēšanas kārtība"", kurš paaugstina prasības šī eksāmena nokārtošanai, par piecām samazinot pieļaujamo kļūdu skaitu eksāmena pirmajā daļā (testā) un arī paredzot detalizētāku izvērtēšanu eksāmena otrajai daļai. Zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas eksāmenam ir divas daļas – pirmajā daļā eksaminējamais sniedz atbildes uz 45 testa jautājumiem, otrajā daļā sniedz risinājumu juridiskai problēmai. Eksāmena pirmo daļu komisija vērtē, nosakot pareizo atbilžu skaitu aizpildītajā testā. Noteikumu projekts nosaka izmaiņas abu eksāmena daļu vērtēšanas kartībā. Eksāmena pirmajā daļā pieļaujamo kļūdaino atbilžu skaits samazināts no 18 uz 13 (saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, eksāmena pirmā daļa ir nokārtota, ja eksaminējamais ir pareizi atbildējis uz ne mazāk kā 32 (iepriekš 27) no 45 testā iekļautajiem jautājumiem). Savukārt eksāmena otrā daļa tiks vērtēta desmit ballu sistēmā līdzšinējo...

Turpmāk parādu piedzinēju darbība tiks stingrāk reglamentēta, gan nosakot to licencēšanas kārtību, gan paredzot maksimālo summu, ko tie drīkst prasīt kā parāda atgūšanas izdevumus. To visu paredz divi otrdien, 29.janvārī, valdībā pieņemtie Ekonomikas ministrijas izstrādātie MK noteikumu projekti - "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi" un "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība". Noteikumi izdoti saskaņā ar 2012.gada 8.novembrī Saeimā pieņemto Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, kurā noteiktas prasības parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbībai, prasības kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējam parāda atgūšanā īstenojamai komunikācijai, kā arī risināts fizisko personu datu izmantošanas jautājums parāda atgūšanā. Likumā noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam jāsaņem speciālā atļauja (licence), lai tas savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros būtu tiesīgs veikt ārpustiesas parāda atgūšanu kreditora vārdā vai uzdevumā. Ministru kabineta noteikumi par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtību nosaka, kā tiks izsniegta, izmantota, pārreģistrēta, apturēta un anulēta speciālā atļauja...

Mikrouzņēmumi ir nepieciešama uzņēmējdarbības forma, kas var kalpot par būtisku atspēriena punktu biznesa uzsācējiem, taču vai tajos strādājošo sociālā aizsardzība ir pietiekama un cik solidārs ir mikrouzņēmumiem noteiktais nodokļu režīms - par to otrdien, 29.janvārī, diskutēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. „Šodienas diskusija norādīja uz vairākiem vājajiem posmiem mikrouzņēmumu darbinieku sociālajā aizsardzībā. Veicot mazākas sociālās iemaksas, šie cilvēki var rēķināties ar salīdzinoši ļoti nelieliem sociālās apdrošināšanas pabalstiem un, strādājot tikai mikrouzņēmumā, paši nevar nopelnīt pat minimālo pensiju. Te vietā ir jautājums par solidaritāti – vai pārējie strādājošie ir ar mieru pārdalīt savus nodokļus, lai segtu starpību starp nopelnīto un valsts garantēto minimālo pensiju?” problēmu ilustrē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Mikrouzņēmumos strādājošo skaits ir pārsniedzis 50 tūkstošus personu, kas ir 5,7 procenti no kopējā nodarbināto skaita. Daudziem tā nav vienīgā darbavieta – 39 procenti līdztekus strādā arī citos uzņēmumos. Un tikai desmitajai daļai no mikrouzņēmumu darbiniekiem iepriekšējā periodā nav bijis darba...

Tupmāk valsts un pašvaldību darbinieku algas tiks dalītas noteikta diapazona grupās un darbinieku atalgojums būs atkarīgs arī no viņu darba izpildes vērtējuma, paredz otrdien, 29. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprinātais Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais noteikumu projekts par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību. Tas paredz būtiski mainīt līdzšinējo veidu, kā nosaka valsts un pašvaldību darbinieku mēnešalgas. Turpmāk mēnešalgu noteikšanā vairs netiks piemērotas pašreizējās sešas kvalifikācijas pakāpes, kā arī nepiemēros kritēriju "valsts dienestā nostrādātais laiks (līdz 11 gadiem)". Līdz ar to mēnešalga tiks noteikta, pamatojoties uz mēnešalgu grupu, kurai atbilst noteikts mēnešalgas diapazons. Savukārt šī mēnešalgas diapazona ietvaros darbiniekus dalīs trīs kategorijās, balstoties uz to darba izpildes novērtējumu un profesionālo pieredzi (līdz 3 gadiem). Gan no mēnešalgas grupas, gan darbinieka kategorijas būs atkarīgs viņa algas galīgais lielums. Darba izpildes novērtējums ietekmēs ne tikai ikmēneša algas lielumu, bet arī darba samaksas mainīgo daļu,...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Labklājības ministriju, Valsts darba inspekciju, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtu (RSU DDVVI) un tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūru SIA "TNS" ir uzsākusi apjomīgu pētījumu par darba apstākļiem un riskiem Latvijā. Tā mērķis ir noskaidrot situāciju darba aizsardzības jomā Latvijā un izstrādāt ieteikumus šo jomu regulējošā tiesiska pamata pilnveidošanai, lai veicinātu normatīvajos aktos noteikto darba aizsardzības prasību izpildi, kā arī priekšlikumus citiem veicamajiem pasākumiem, lai uzlabotu darba apstākļus un darba vidi Latvijas uzņēmumos. Šis būs jau trešais šāda rakstura pētījums, kas ļaus dinamikā izvērtēt situācijas maiņu darba aizsardzības jomā pēdējo 15 gadu laikā. Viens no pētījuma svarīgākajiem uzdevumiem ir noskaidrot, vai, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei, darba devēji un nodarbinātie apzinīgāk un biežāk nekā ekonomiskās krīzes laikā ievēro normatīvo aktu prasības. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Iepriekšējo pētījumu LDDK veica 2009.-2010.gadā, un tas parādīja, ka, lai arī darba devēji un nodarbinātie arvien vairāk apzinās,...

Turpmāk Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus, valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumus varēs saņemt tikai tās mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst kritērijiem, kas noteikti otrdien, 29. janvārī, valdības apstiprinātajos jaunajos MK noteikumos „Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu”. Šo atbilstību vērtēs Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izveidota komisija. Šie kritēriji paredz dažādus kooperatīvās sabiedrības darbības noteikumus, piemēram, ka sabiedrībai jāsniedz mežsaimniecības pakalpojumus un realizē mežsaimniecības produkciju, kura iegūta tās biedru īpašumā vai iepirkta no meža īpašnieka, kas nav sabiedrības biedrs. Tāpat minimālais mežsaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums starp sabiedrību un tās biedriem nevar būt mazāks par 50 % no tās kopējā apgrozījuma, ieņēmumiem no mežsaimniecības preču realizācijas un mežsaimniecības pakalpojumu sniegšanas jābūt ne mazāk kā 75 % no sabiedrības neto apgrozījuma, sabiedrības minimālajam biedru skaitam jābūt 15, utt. Noteikumos netiek mainīti lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības kritēriji un izvērtēšanas kārtība. Tāpat...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.746 „Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība”, ko otrdien, 29.janvārī, akceptēja valdība. Grozījumi noteikumos veikti tādēļ, lai uzlabotu valsts akciju sabiedrības „Lauku attīstības fonds” (LAF) sadarbību ar bankām un radītu vienotu izpratni par noteikumos ietvertajām normām. Grozījumi paplašina sadarbības līguma pilnvarojumu, ļaujot precīzāk noteikt sadarbību ar bankām un uzlabo pušu sadarbības iespējas situācijās, kad saistības netiek pildītas. Grozījumos precizēta kārtība, kādā tiek pieteiktas garantijas, kā arī pieļaujama iespēja prasīt papildu garantijas situācijās, ja galvojuma ņēmējs, iestājoties kredīta vai galvojuma gala atmaksas termiņam, nav spējis pilnībā izpildīt noteiktās saistības. Tas veicinās fonda izsniegto garantiju izmantošanu īstermiņa aizdevumiem un aizdevumiem ar pamatsummas atmaksu termiņa beigās. Mainīts garantijas pieteikšanas termiņš, paredzot garantijas pieteikt arī 30 dienas pēc garantijas līguma darbības beigām, ja garantijas gadījums iestājies garantijas līguma darbības laikā. Arī šis noteikumu papildinājums veicinās fonda garantiju izmantošanu, īpaši īstermiņa...

2012.gadā dzīvības apdrošināšanas sabiedrības* kopumā parakstījušas prēmijas Ls 55,3 milj. apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas(LAA) un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra (SKDS) apkopotā informācija par dzīvības apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem.Salīdzinot ar 2011.gadu, 2012.gadā dzīvības apdrošināšanas tirgū vērojams pieaugums par 6%; parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms palielinājies par Ls 3,1 milj. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2011.gadu, palielinājies par Ls 3,8 milj. jeb 13%, un kopumā klientiem 2012.gadā atlīdzībās izmaksāti Ls 32,4 milj. LAA prezidents J.Dumpis ir pārliecināts, ka, turpinoties ekonomikas izaugsmei Latvijā, pieaugs arī iedzīvotāju interese par dzīvības apdrošinātāju piedāvātajiem pakalpojumiem. Līdz ar to arī šogad var prognozēt dzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi vismaz par 5%. Personu apdrošināšanas veidos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izmaiņas ir vērojamas gan parakstīto apdrošināšanas prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. 2012. gadā pieprasītākais dzīvības apdrošināšanas veids bija dzīvības apdrošināšana, gan ar uzkrājuma veidošanu (t.sk. tirgum piesaistītie dzīvības apdrošināšanas līgumi), gan arī bez uzkrājuma veidošanas. Tā kopumā dzīvības apdrošināšanā parakstītas...