JAUNUMI

Otrdien, 15.janvārī, valdība atbalstīja Valsts kancelejas ierosinātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.311 "Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību", kas turpmāk novērsīs iespēju valsts lielajās kapitālsabiedrībās vairākkārtīgi palielināt valdes locekļu atalgojumu bez sasaistes ar uzņēmuma sasniegtajiem rezultātiem un mērķiem, kā arī neņemot vērā vidējo darba samaksu valstī. Nosakot atalgojumam piemērojamā koeficienta apmēru, grozījumos rosināts ņemt vērā šādus kritērijus: vidējais atalgojums nozarē un līdzīga lieluma kapitālsabiedrību (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) valdes locekļu vidējais atalgojuma līmenis; vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem ekonomiskajiem un specifiskajiem nozares mērķiem. Grozījumi paredz, ka valsts kapitālsabiedrībā, kuras iepriekšējā gada neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu vai kura darbojas atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam un kuras valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi var saņemt atalgojumu arī par cita amata pildīšanu kapitālsabiedrībā, kopējais atlīdzības apmērs...

Otrdien, 15.janvārī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” un saistītos grozījumus likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”. Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvas „Par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos” pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā. Direktīvas izstrādes pamatā ir Eiropas Komisijas pieņemtais Eiropas Savienības Vienotais tirgus rīcības plāns, kurš tika apspriests Amsterdamā Eiropas Padomē 1997. gada jūnijā, un saskaņā ar kuru cīņa ar kavētajiem maksājumiem tika noteikta par galveno prioritāti Vienotā tirgus mērķu sasniegšanai, kā arī Eiropas Komisijas 2009. gada sākotnējās ietekmes novērtējums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projektam par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos. Līdz ar to Eiropas Komisija kavēto maksājumu novēršanu ir izvirzījusi kā prioritāru uzdevumu un dalībvalstīm ir pienākums nacionālajā tiesību sistēmā pārņemt tās prasības un kritērijus, kuras Eiropas Komisija ir atzinusi par būtiskiem kavēto maksājumu ierobežošanā....

Otrdien, 15.janvārī, Ministru kabinets pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam", kas nosaka, ka minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam paliek nemainīgs. Noteikumu projekts paredz, ka katra vecāka pienākums ir nodrošināt savus bērnus ar vismaz noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Proti, katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, šobrīd tie ir 50 latu un katram bērnam no 7 - 18 gadu vecuma sasniegšanai minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, šobrīd tie ir 60 latu. Atgādinām, ka 2013.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Civillikumā, kuri paredz izteikt jaunā redakcijā Civillikuma 179.panta piekto daļu, kurā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. Līdz ar to zaudējusi spēku tā Civillikuma 179.panta...

Izvērtējot situāciju Latvijā, Eiropas Savienības nodarbinātības komiteja pozitīvi novērtējusi nodarbinātības pasākumiem paredzēto finansējuma paaugstinājumu, bet uzsvērusi nepieciešamību precīzi mērķēt atbalstu, lai to saņemtu tie bez darba esošie cilvēki, kuriem atbalsts ir tiešām nepieciešams, lai iekļautos darba tirgū. Latvijai rekomendē arī veikt padziļinātus šādu pasākumu ietekmes novērtējumus. Vienlaikus ES dalībvalstīs jānodrošina efektīva publisko nodarbinātības dienestu darbība, tostarp, sniedzot individuālu atbalstu bezdarbniekiem. ES Nodarbinātības komiteja vienojās tālākus secinājumus par Latvijas progresu izdarīt pavasarī pēc pētījuma "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?" rezultātu iegūšanas un jauno pasākumu (reģionālā mobilitāte un atbalsts ilgtermiņa bezdarbniekiem ar atkarības problēmām) īstenošanas. 2013.gada 10.janvārī notika ES Nodarbinātības komitejas Ad Hoc grupas sanāksme, kurā vērtēja ES dalībvalstu progresu attiecībā uz ES Padomes izteiktajām rekomendācijām aktīvo darba tirgus politikas pasākumu un nodarbinātības dienestu jomā. Šādas rekomendācijas ir izteiktas Spānijai, Vācijai, Francijai, Ungārijai, Čehijas Republikai, Slovākijai, Bulgārijai, Latvijai un Lietuvai. Novērtēšana notika divās grupās, vienu vadīja ES Nodarbinātības komitejas vadītājs Miks...

2012.gadā publicēto iepirkumu skaits ir samazinājies par 4%, salīdzinot ar 2011.gadu. Visvairāk tie tika izsludināti celtniecības, arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, kā arī medicīnas nozarē. Tāpat bija novērojami vairāki neierasti un specifiski iepirkumi, informē Elīna Ciemiņa, SIA "Mercell Latvia" projektu vadītāja. Publisko iepirkumu likumā reglamentēto iepirkumu skaits ir samazinājies par 8,5%, kas ir vairāk kā 1500 konkursi gadā. Turpretī likumā nereglamentēto konkursu skaits 2012.gadā ir ievērojami pieaudzis - par 19%. Šie konkursi tiek izsludināti tikai pašvaldību, ministriju, valsts iestāžu un uzņēmumu mājaslapās. Visvairāk iepirkumusizsludināja 2.ceturksnī, bet vismazāk 3.ceturksnī. Svārstības publicēto iepirkumu skaitā gadā laikā nosaka ne tikai sezonalitāte, bet arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma pieejamība un izsludinātie projekti. Visaktīvāk iepirkumus izsludināja celtniecības nozarē (5371 konkurss), arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu (1592), kā arī medicīnas nozarē (1281). Ja medicīnas nozarē iepirkumi tiek izsludināti salīdzinoši vienmērīgi visu gadu, tad celniecības darbiem, arhitektūras un inženiertehniskajiem pakalpojumiem ir sezonāls raksturs, kas atspoguļojas arī izsludināto konkursu skaitā. 2012.gada 2.ceturksnī...

Otrdien, 15. janvārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2012. gada 14. februāra noteikumos Nr. 112 „Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”. Izmaiņas noteikumos paredz, ka 2013. gadam Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā „Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai (subsīdijas)” valsts atbalstam subsīdiju veidā paredzētais finansējums ir 6 926 145 lati. Ņemot vērā līdzšinējo pasākumu efektivitāti, valsts atbalsta līmeni un valsts ekonomisko situāciju, lauksaimniekiem ļoti būtisks valsts atbalsts ir virzienos, kas stimulētu lauksaimnieka dzīvotspēju un konkurētspēju. Izmaiņas noteikumos paredz, ka pieejamais finansējums galvenokārt novirzīts lauksaimniecības produktu ražotājiem šādiem pasākumiem: 1) lopkopības attīstībai – 3 367 021 lats; 2) augkopības attīstībai – 391 361 lats; 3) pētījumiem, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 858 321 lats; 4) tirgus veicināšanai – 216 000 latu; 5) dalībai pārtikas kvalitātes shēmās – 472 438 lati 6) lauksaimniecības nozaru riska samazināšanai – 812 900 latu; 7) kooperācijas attīstībai...

Lai iedzīvotājiem sniegtu plašākas iespējas iesaistīties pašvaldībai nozīmīgu jautājumu lemšanā, Ministru kabinets 15. janvārī atbalstīja pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iniciatīvas sagatavoto Vietējo pašvaldību referendumu likumu. Atbilstoši jaunajam likumam referendumus varēs rīkot par pašvaldības domes atlaišanu un pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai kādu tajā noteiktu jautājumu, kā arī publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, ja to ierosinājusi pati pašvaldība. Iecerēts, ka referendumi varēs notikt ne tikai klātienē, bet arī elektroniski. Saskaņā ar likumprojekta 5.pantu, pašvaldības referendums var notikt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu, kas attiecas uz pašvaldības autonomajām funkcijām, publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība un ir plānota publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecība, bet pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli, kā arī par domes atlaišanu. Likumprojekts nosaka, ka gan parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai, gan balsošana pašvaldības referendumā notiek klātienē un elektroniski vienlaicīgi – parakstu vākšanu klātienē organizē...

Otrdien, 15. janvārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 1145 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma „Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” īstenošanai”. Izmaiņas noteikumos precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus un nodrošina nemainīgu atbalsta saņemšanas nosacījumu piemērošanu. Grozījumos precizēts atbalsta nosacījums par jaunaudžu kopšanu. Jaunaudzi uzskata par kopjamu, ja tajā jākopj vismaz 500 koki uz hektāra vai audzējamo koku skaits jāsamazina par 500 kokiem hektārā. Savukārt, lai novērstu pretrunu ar Meža likumu, šajos noteikumos precizēts termina “jaunaudze” lietojums, tādejādi nodrošinot nemainīgu atbalsta saņemšanas nosacījumu piemērošanu arī turpmāk.

Otrdien, 15.janvārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā", kas nosaka soda apmērus veterinārārstiem, kas savlaicīgi nesniedz aktuālo informāciju, un par veterinārmedicīnā veiktajām nelikumīgajām darbībām. Izmaiņas likumdošanā nosaka naudas soda apmēru līdz 100 latiem, ja sertificēts veterinārārsts nodarbojas ar veterinārmedicīnisko praksi un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nav reģistrējis veterinārmedicīniskās prakses vietu reģistrā. Savukārt personu, kura patstāvīgi veic veterinārmedicīnisko praksi bez veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta, varēs sodīt ar naudas sodu līdz 500 latiem. Tāpat paredzēts, ka par sertificēta veterinārārsta personas datu vai veterinārmedicīniskās prakses vietas izmaiņu nepaziņošanu veterinārmedicīniskās prakses vietu reģistram varēs uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā personām arī ir noteikti sodi par ārstniecību bez attiecīgas izglītības un ārstniecības personām par nodarbošanos ar ārstniecības privātpraksi bez tās reģistrācijas. Likumprojekts paredz, ka iepriekš minēto pārkāpumu lietas izskatīt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu, deleģējot Latvijas Veterinārārstu biedrībai (LVB) veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu saņēmēju...

Otrdien, 15.janvārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2007. gada 18.decembra noteikumos Nr. 897 "Noteikumi par traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācijas kārtību un tirdzniecības prasībām, kā arī tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmju izmantošanas kārtība". Lai pilnveidotu traktortehnikas servisa pakalpojumu sniegšanu tirdzniecībā piedāvātai tehnikai, izmaiņas noteikumos paredz, ka traktortehnikas un to piekabju tirgotājiem būs jānodrošina servisa pakalpojumi un jāapmāca personāls. Kā obligāta prasība noteikta norādīt servisa pakalpojuma kontaktpersonas. Tāpat izmaiņas noteikumos paredz, ka būtisku tirdzniecības prasību pārkāpumu gadījumos komersantu uz vienu gadu izslēdz no traktortehnikas un tās vadītāju informatīvās sistēmas.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №881 «Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus govīm»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №940 «Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №889 «Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №938 «Latviešu valodas aģentūras nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №874 «Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2013.gadā»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 4.janvāri.