JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par 2012.gada ekonomiskajiem rādītājiem, kuri izmantojami uzņēmumu ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas vajadzībām. VID informē, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām par 2012.taksācijas gadu ir piemērojami šādi rādītāji: Vidējās svērtās īstermiņa kredītu procentu likmes kredītiestādēs 2012.gada decembrī: 1.1. latos – 6,2 %; 1.2. Eiro – 3,1 %; 1.3. ASV dolāros – 7,3 % 1.4. pārējās valūtās – 1,7 %. Patēriņa cenu indekss 2012.gada decembrī, salīdzinot ar 2011.gada decembri ir 1,6 %. Koeficientu noteikšanai izmantojama Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā publicētā informācija (http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/banku-raditaji-galvenie-raditaji-30180.html un http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/paterina-cenas-galvenie-raditaji-30385.html). Iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem latos izsniegto kredītu gada vidējā svērtā procentu likme, kas nepieciešama likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta septiņpadsmitās daļas piemērošanai, ir 3,93 %. (http://www.bank.lv/statistika/datu-telpa/galvenie-raditaji/procentu-likmju-statistika/galvenie-procentu-likmju-statistikas-raditaji). Kā arī procentu likmes noteikšanai nodokļa maksātājiem ar taksācijas perioda ilgumu īsāku par 12 mēnešiem ir izmantojama http://www.bank.lv/statistika/datu-telpa/galvenie-raditaji/procentu-likmju-statistika/galvenie-procentu-likmju-statistikas-raditaji .

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) noteikto patēriņa cenu indeksu un nekustamā īpašuma iegūšanas (iegādes) vērtības noteikšanu, atsavinot nekustamo īpašumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai. VID informē, ka CSP noteiktais patēriņa cenu indekss par pēdējiem 10 gadiem ir: — 2013.gadam – (2002=100) ir 172,6 jeb koeficients 1,726; — 2012.gadam – (2001=100) ir 172,1 jeb koeficients 1,721; — 2011.gadam – (2000=100) ir 169,0 jeb koeficients 1,690; — 2010.gadam – (1999=100) ir 175,4 jeb koeficients 1,754. Kapitāla pieaugums, atsavinot (pārdodot) nekustamo īpašumu, tiek noteikts no nekustamā īpašuma atsavināšanas (pārdošanas) cenas atņemot iegādes vērtību un nekustamā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību nekustamā īpašuma turēšanas laikā. Gadījumā, ja nekustamais īpašums iegūts īpašumā līdz 2000.gada 31.decembrim un maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma iegādes vērtību, par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās...

Piektdien, 25.janvārī, Ekonomikas ministrija noslēgusi līgumu ar SIA „Aptauju Centrs” par patēriņa cenu monitoringa veikšanu, kas ir viens no Latvijas Nacionālā euro ieviešanas plānā iekļautajiem pasākumiem, kura galvenais mērķis ir novērot cenu svārstības pirms euro ieviešanas un tās laikā. Patēriņa cenu monitorings pilotprojekta veidā tiks uzsākts jau šonedēļ. Līdz 2013. gada 30.septembrim cenu monitoringu plānots veikt reizi mēnesī Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Valmierā, Liepājā un Ventspilī, paredzot monitorēt un fiksēt aptuveni 120 preču un pakalpojumu cenas dažādās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās. No šī gada 1.oktobra līdz 31.decembrim cenas tiks novērotas četras reizes mēnesī. Cenu monitoringa ietvaros plānots novērot cenas maizes un labības izstrādājumiem, gaļai, zivīm un to izstrādājumiem, augļiem, dārzeņiem, tējai, kafijai, atspirdzinošajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, mājokļa komunālajiem pakalpojumiem un remontam, medicīniskajiem produktiem, transporta pakalpojumiem, sakariem, presei, atsevišķiem izklaides pasākumu izdevumiem, kā arī ēdināšanas, finanšu, tūrisma, personīgās aprūpes un citiem pakalpojumiem. Cenu monitorings pilotprojekta veidā tiks uzsākts janvāra pēdējās...

Zaļo un Zemnieku savienības (turpmāk - ZZS) deputāti 24.janvārī iesnieguši Saeimas Prezidijam likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kas paredz pensiju indeksācijas kārtību iestrādāt likumā. Likums stātos spēkā 2013.gada 1.septembrī. ZZS sagatavotie grozījumi paredz likuma "Par valsts pensijām" 26.pantu papildināt ar normu, ka valsts pensiju apmērs ir pārskatāms, ja faktisko patēriņa cenu indekss ir lielāks par skaitli "1". Šādā gadījumā: 1) valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz četrkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (līdz 180 Ls), tiek pārskatītas divas reizes gadā - 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem; 2) valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz četrkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (virs 180 Ls), tiek pārskatītas vienu reizi - 1.oktobrī, ņemot vērā tikai faktisko patēriņa cenu indeksu. Likuma līdzšinējās redakcijas 26.pants nosaka, ka valsts pensijas apmērs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārskatāms ik gadu, ņemot vērā patēriņa cenu...

Konkurences padome saņēmusi SIA "EAST-WEST TRANSIT", SIA "Baltijas Degviela" un SIA "Baltijas Nafta" apvienošanās ziņojumu. Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi. Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padomes mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki. SIA "EAST-WEST TRANSIT" ir uzņēmums, kas pārvalda "Latvijas Naftas" degvielas uzpildes stacijas (kopumā 33 visā Latvijā), savukārt SIA "Baltijas Degviela" un SIA "Baltijas Nafta" kopīgais īpašnieks ir AS "Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība".

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izteikusi aicinājumu Finanšu ministrijai (FM) par vienu no Eiropas Savienības fondu investīciju prioritātēm Latvijā nākamajā plānošanas periodam noteikt pašvaldību investīcijas, t.i., integrētās teritoriālās investīcijas, iekļaujot to FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības fondu investīciju prioritātēm Latvijā 2014.-2020.gada plānošanas periodam". VARAM izstrādātais integrēto teritoriālo investīciju apraksts paredz dažādu tematisko mērķu ietvaros ietvertas investīcijas infrastruktūrā un kapacitātes stiprināšanā, kur pašvaldības būtu noteiktas kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondi) finansējuma saņēmējas. Atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Eiropas Komisijas priekšlikumā* noteiktajam vismaz 5% no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma valsts līmenī jāpiešķir integrētām darbībām ilgtspējīgai pilsētu attīstībai. VARAM vērš uzmanību, lai sekmētu visas valsts teritoriju attīstību, integrēto teritoriālo investīciju ietvaros finansējums pamatā ir jākoncentrē attīstības centros (9+21). Tāpat tas jāieplāno arī specifiskām teritorijām ar īpašām investīciju vajadzībām kā Baltijas jūras piekrastei un Austrumu pierobežai. Kopā šiem mērķiem VARAM ir pieprasījusi 700 milj....

Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka divi nozīmīgākie iemesli apkures rēķinu palielinājumam šoziem ir izmaksu pieaugums siltumapgādes uzņēmumu iekšējās pārstrukturizācijas dēļ (28%) un dabas gāzes izmaksu pieaugums (25%). To atklāj pētījumu aģentūras TNS janvārī veiktais pētījums. Kā nākamie būtiskie iemesli apkures rēķinu pieaugumam tiek minēti inflācijas pieaugums (10%) un aukstais laiks decembrī (10%). Salīdzinoši retāk Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji kā iemeslus apkures rēķinu pieaugumam nosauc uzņēmumu vēlmi palielināt peļņu (6%), tarifu paaugstināšanu ar mērķi nosegt "nemaksātāju" rēķinus (1%), vai arī kādu citu iemeslu (5%). 15% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Vairākums (72%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka viņu mājsaimniecība pašlaik spēj nomaksāt rēķinus par ūdeni, gāzi, siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem (38% - noteikti jā; 34% - drīzāk jā). Tomēr ceturtā daļa (25%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzīst, ka viņu mājsaimniecība šobrīd nespēj pilnībā nomaksāt rēķinus par komunālajiem...

Elektroenerģijas tirgus atvēršana Latvijā, pēc kuras elektroenerģiju vajadzēs pirkt arī mājsaimniecībām, varētu notikt jau 2013. gadā, tomēr informācija patērētājiem par iespējamo cenu pieaugumu, norēķināšanās kārtību, sūdzību un jautājumu izskatīšanu, līgumsaistībām u.c. jautājumiem vēl nav pieejama. Par šiem jautājumiem Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija 29.janvārī organizē diskusiju "Sociālā aizsardzība pēc brīvā tirgus atvēršanas elektroapgādē", lai pievērstu sabiedrības, publiskās pārvaldes, uzņēmēju u.c. iesaistīto pušu uzmanību. Diskusijā piedalīsies: Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārstāvis Dins Merirands, Enerģētikas departamenta direktors, kurš iepazīstinās ar Elektroenerģijas tirgus atvēršanas procesu Latvijā. Baiba Miltoviča, Eiropas Patērētāju Konsultatīvās grupas pārstāve Latvijā, iepazīstinot ar tēmu "Iniciatīvas un piemēri elektroenerģijas jomā Eiropas Savienībā". Latvijas pašvaldības savienības padomniece veselības un sociālos jautājumos Silvija Šimfa par situāciju Latvijas pašvaldībās saistībā ar sociālo palīdzību elektroenerģijas tirgus atvēršanas kontekstā. Ilmārs Poikāns, IT speciālists, iepazīstinās klausītājus ar Universālā pakalpojuma ieviešanu elektroapgādē, kā arī par tiesvedību saistībā ar "Latvenergo "tarifu paaugstināšanu.

Lai veicinātu elektronisko pakalpojumu attīstību Latvijā, kampaņas "Uzslavē labu servisu!" ietvaros Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) jau otro gadu novērtēs Latvijas uzņēmumu un iestāžu sniegtos e-pakalpojumos. Kampaņas "Uzslavē labu servisu!" ietvaros LIKTA e-pakalpojumus vērtēs četrās kategorijās: "Sabiedrībai draudzīgākais uzņēmums e-pakalpojumos" (B2C); "Biznesam draudzīgākais uzņēmums e-pakalpojumos" (B2B); "Sabiedrībai draudzīgākā valsts vai pašvaldību iestāde e-pakalpojumos"; "Uzņēmumiem draudzīgākā valsts vai pašvaldību iestāde e-pakalpojumos". Vērtējot uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestāžu sniegtos elektroniskos pakalpojumus, tik vērtēts piedāvāto e-pakalpojumu izmantošanas ērtums, nepieciešamais laika un resursu patēriņš, ko prasa e-pakalpojumu izmantošana, kā arī savstarpējā integrācija ar citiem pakalpojumiem un elektroniskajiem risinājumiem, piemēram, interneta vietnēm, sociālajiem tīkliem u.c. Tāpat tiks aplūkots sniegto e-pakalpojumu skaits, dažādība un nodrošinātā funkcionalitāte, kā arī ekonomiskais ieguvums - laika, finanšu un resursu ekonomija, ko iegūst lietotājs, izmantojot e-pakalpojumus. Kampaņā "Uzslavē labu servisu!" var iesaistīties jebkurš uzņēmums vai jebkura valsts un pašvaldību iestāde. Pieteikšanās notiek līdz 15.februārim, nosūtot pieteikuma anketu, ko var atrast mājas...

GRĀMATVEDĪBA Jaunie apjomīgie grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un to piemērošana 2013. gada 1. janvārī stājās spēkā 2012. gada 15. novembrī Saeimā pieņemtais likums „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr. 192 (4795)). Ar minētajiem grozījumiem likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir papildināts ar ienākumu veidiem, kas veido ar algas nodokli apliekamo objektu, noteikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikšanas kārtība ienākumam, kas pienākas no līdzdalības zemu nodokļu valstu vai teritoriju sabiedrībās, trastos vai citos juridiskos veidojumos, kā arī veikti citi grozījumi. Lai ierobežotu nodokļu plānošanu uzņēmumiem, kuri, izsniegdami skaidras vai bezskaidras naudas avansus un nelikdami par tiem norēķināties, izvairās no algas nodokļa nomaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas, ar veiktajiem grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikti termiņi, līdz kuriem ir jāveic norēķini, lai skaidras vai bezskaidras naudas norēķini netiktu uzskatīti par algota darbam pielīdzināmu ienākumu. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo...

Ministru kabineta 2013.gada 8.janvāra noteikumi №27 «Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 25.janvāri, bet piemērojami ar 2013.gada 1.janvāri.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības likumā noteikto par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu papīra vai elektroniskā formā, kurā norādīti konkrēti rekvizīti un cita informācija. Par atsevišķiem darījumiem nodokļa rēķinā ir nepieciešams iekļaut attiecīgas norādes un atsauces. Izveidotajā tabulā ir iekļautas svarīgākās atsauces un norādes, kas uzrādāmas nodokļa rēķinā. Vēršam uzmanību, ka starptautiskajos darījumos nodokļu maksātāju un dalībvalstu kompetento iestāžu administratīvais slogs ir mazāks, ja nodokļa rēķinos ir norādītas atsauces uz Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu normām nevis uz attiecīgo valstu nacionālās likumdošanas normām. Līdz ar to zemāk minētajā tabulā gadījumos, kad, veicot starptautisko darījumu, rēķinā ir jānorāda atsauce uz likumdošanas normu, ir norādītas atsauces uz iepriekš minētās direktīvas normām nevis uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma normām. Atsauces un norādes nodokļa rēķinā Darījums: PVN Atsauce Atsauce angļu valodā Būvniecības pakalpojuma sniegšana Īpašais PVN piemērošanas režīms „nodokļa apgrieztā maksāšana” „reverse charge” Metāllūžņu...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2013.gada 8.janvārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.26 „Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju””, kas stājas spēkā 2013.gada 18.janvārī. Noteikumos veikti šādi grozījumi: 1. Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 ir papildināti ar 8.4punktu, kurā noteikts, kas ir skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss šo noteikumu izpratnē. Skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss ir uzņēmuma darbiniekam (arī valdes loceklim vai īpašniekam) izsniegta skaidra vai bezskaidra nauda, kas paredzēta uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai. (piemēram, uzņēmuma darbiniekam izsniegti naudas līdzekļi komandējuma izdevumu segšanai vai kancelejas preču iegādei). Cita veida skaidrās vai bezskaidrās naudas maksājumi, kas nav paredzēti uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai (piemēram, darba algas avansa maksājumi, aizdevumi un zemnieku saimniecības īpašnieka personiskajam patēriņam izņemtie naudas līdzekļi) nav uzskatāmi par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansiem šo noteikumu izpratnē.   2. Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 ir papildināti ar 9.1 un 9.2punktu. Noteikumu 9.1punktā noteikta papildus...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 24.janvārī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Euro ieviešanas likumprojektu, kas paredz nodrošināt efektīvu un caurskatāmu Eiropas Savienības vienotās valūtas — eiro — ieviešanu Latvijā. Jaunais likumprojekts nosaka, ka eiro ieviešanai paredzēts īstenot vairākus pasākumus, kas saistīti ar latu un eiro vienlaicīgu apgrozību, skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, preču un pakalpojumu cenu paralēlu atspoguļošanu, grāmatvedības uzskaites pielāgošanu jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumus. Lai eiro ieviešana neietekmētu līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību, likumprojektā paredzēts, ka atsauces uz latiem pirms eiro ieviešanas dienas ir uzskatāmas par atsaucēm uz eiro. Tādējādi iedzīvotājiem, piemēram, nebūs jādodas uz banku un jāpārslēdz iepriekš noslēgtie kredītlīgumi. Pārejā no latiem uz eiro likumprojekts paredz naudas summas pēc latu konvertācijas uz eiro noapaļot līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata — ja tā ir no nulles līdz četri, tad centa vērtību nemaina, ja trešā zīme aiz komata ir no...

Ceturtdien, 24. janvārī, notika biedrības “Līdere”, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un tirgus un sociālo pētījumu aģentūru “Latvijas Fakti” 2012. gada nogalē veiktā pētījuma „Sieviete uzņēmējdarbībā 2012” rezultātu un secinājumu prezentācija. Par sieviešu loma uzņēmējdarbībā Latvijā informēja Aiva Vīksna, biedrības “Līdere” valdes priekšsēdētāja, kas ir arī izdevniecības Lietišķās informācijas dienests izpilldirektore. Savukārt pētījuma rezultātus un secinājumus analizēja Aigars Freimanis, pētījuma vadītājs, bijušais “Latvijas Fakti” direktors. Par to, ko no pētījuma rezultātiembūtu jāņem vērā valsts politikas turpmākai veidošanai, sprieda Ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova. Pētījuma laikā aizvadītā gada nogalē tika intervētas 200 uzņēmējas. Pētījumā konstatēts gan tas, kā sievietes vērtē Latvijas biznesa vidi, gan identificētas problēmas, ar ko sievietēm biznesā nākas saskarties, gan citi faktori. Līdzīgu pētījumu veica 2007. gadā, tāpēc bija iespējams salīdzināt, kas šo gadu laikā mainījies. Nedaudz vairāk par pusi (52%) aptaujāto sieviešu – uzņēmēju pārstāvēja viedokli, ka sievietei šobrīd uzsākt uzņēmējdarbību ir tikpat grūti kā pirms pieciem gadiem. 27% respondenšu...