JAUNUMI

Saeimas 2012.gada 20.decembra likums «Grozījumi likumā «Par kultūras pieminekļu aizsardzību»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 23.janvāri.

Saeimas 2012.gada 20.decembra likums «Grozījumi likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 23.janvāri.

Ceturtdien, 10.janvārī, notiks pirmā Saeimas plenārsēde 2013.gada ziemas sesijā. Sēdē tiks lemts par kopumā 34 jautājumiem, arī 6 likumprojektiem galīgajā lasījumā, kuru vidū ir grozījumi Kriminālprocesa likumā, grozījumi Jūras kodeksā, grozījumi likumā „Par Latvijas Banku” un citi likumprojekti. Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz nodrošināt iespēju aizstāvim un prokuroram pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem, lai tos iesniegtu kā papildu pierādījumus tiesas izmeklēšanas laikā. Grozījumi Jūras kodeksā paredz mazināt administratīvo slogu kuģu īpašniekiem un novērst praksē konstatētās nepilnības. Darba kārtībā iekļauti arī grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”, nosakot, ka Latvijas Banka emitēs eiro banknotes un monētas un noteiks prasības eiro skaidras naudas apstrādes iekārtām un banknošu apstrādes kvalitātes prasības. Tāpat galīgajā lasījumā Saeima lems par Latvijas un Lietuvas valdību līguma par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu apstiprināšanu. Līguma apstiprināšana novērsīs situāciju, kad, piešķirot pensiju saskaņā ar Latvijas un Lietuvas normatīvajiem aktiem, apdrošināšanas stāžā ieskaita vienu un...

Saeimas Sociālo lietu komisija nolēmusi izvērtēt iespējamās sekas uz valsts tautsaimniecību, ko radītu papildu brīvdienas piešķiršana pēc darbinieka izvēles to svētku svinēšanai, kas oficiāli nav noteikti kā brīvdiena, pirms lemt, vai šādas izmaiņas virzīt iestrādāšanai Darba likumā. Plānotie grozījumi Darba likumā paredz noteikt, ka darbiniekam ar darba ņēmēju, slēdzot darba līgumu, jāvienojas par svētku dienas datumu, kuru atzīmēšanai darbinieks var paņemt brīvdienu. Šādu likumprojektu komisijā ir iesnieguši deputāti, un tas nav ticis skatīts valdības apspriešanā, tāpēc komisijas sēdē nolemts pieprasīt rakstiskus atzinumus gan no atbildīgajām ministrijām, gan sociālajiem partneriem, informē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Viņa uzsver, ka pastāv neskaidrības arī par papildu brīvdienas tiesiskajiem aspektiem, piemēram, vai tā būtu papildu diena pie esošā atvaļinājuma, kā arī tas, cik taisnīgs šāds regulējums būtu pret reliģiskām konfesijām nepiederošajiem. Latvijā pašlaik ir vairāk nekā desmit reliģisko konfesiju. Ņemot vērā Latvijas multikulturālo raksturu, šie likuma grozījumi veicinātu iedzīvotāju savstarpējo sapratni un parādītu toleranci visu reliģisko konfesiju...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā diskusijā "Nodarbinātības vai bezdarba politika?" trešdien, 9. janvārī, piedalījās pārstāvji no LDDK, Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un uzņēmēji no dažādiem Latvijas reģioniem (Madona, Jūrmala, Talsi), kas apmainījās ar viedokļiem par to, ko valsts līdz šim ir darījusi bezdarba problēmu risināšanai un kā darba devēji vērtē paveikto. LDDK norādīja, ka darba tirgū visos Latvijas reģionos arvien vairāk saasinās gan kvalificētu speciālistu trūkums, īpaši uz eksportu orientētajās nozarēs (mašīnbūves un metālapstrādes, ķīmijas un farmācijas, kokrūpniecības, elektronikas un elektrotehnikas, IKT, transporta un loģistikas), gan zemas kvalifikācijas profesiju darbinieku trūkums. NVA programma "Apmācības pēc darba devēju pieprasījuma" kļūst arvien populārāka darba devēju vidū darbinieku trūkuma dēļ. Iepriekšējā gada laikā NVA ir centusies attīstīt savu pakalpojumu klāstu, kā arī tiek plānots 2013.gadā ieviest jaunas nodarbinātības atbalsta programmas, piemēram, darbinieku reģionālās mobilitātes atbalstam, tomēr joprojām pastāv izteikts ilgstošais bezdarbs reģistrēto bezdarbnieku vidū. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Mēs sagaidām intensīvāku darbu no...

Latvijas Darba Devēju konfederācijas trešdien, 9. janvārī, rīkotajā diskusijā „Nodarbinātības vai bezdarba politika?” par valsts nodarbinātības politiku uzņēmēji izteicās par bezdarba cēloņiem, minot gan vispārējo nabadzības līmeni laukos, kas neļauj jauniešiem iegūt izglītību, gan pārāk zemās algas un augstās transporta izmaksas, kas nenodrošina bezdarbniekiem pietiekamu motivāciju strādāt attālināti no dzīvesvietas. Diskusijā piedalījās Līga Menģelsone, LDDK ģenerāldirektore, Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Inese Kalvāne, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, Arvils Ašaradens, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, Agita Kalniņa, SIA "Latvāņi" valdes locekle (Madona), Velta Lasmane, JUKP priekšsēdētāja, SIA "Akvaparks" izpilddirektore, p.p. (Jūrmala), Andis Araks, SIA "Krauzers" valdes priekšsēdētājs, Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētājs (Talsi). Vairāk par diskusijas norisi lasiet šeit.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdienas, 9.janvāra sēdē vienojās turpmāk katru nedēļu veltīt vienu komisijas sēdi Būvniecības likuma grozījumiem un darbu pie apjomīgajām izmaiņām būvniecības regulējumā plāno pabeigt un virzīt to izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā mēneša laikā. Grozījumu mērķis ir krietni paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem. Būvniecības grozījumu likumprojektā noteikti konkrēti termiņi, cik ilgā laikā pašvaldības būvvaldei jāpieņem lēmumi atkarībā no būvniecības ieceres. Pašreizējais regulējums konkrētus termiņus neparedzēja. Jaunajā regulējumā noteikti būvniecības principi un kas šajā jomā jāievēro, piemēram, inženiertehniskā kvalitāte, ilgtspējīgas būvniecības princips un atklātība, lai būvniecības process būtu atklāts un sabiedrība tiek informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem. Tāpat skaidri noteiktas būves, kurām regulējums būs jāpiemēro. Jaunā likuma redakcija konkrēti definē arī likuma mērķi, tajā izmantotos terminus, kā arī nosaka un precizē būvniecības ieceres, būvatļauju, projektēšanas, būvniecības atbildības un informācijas sistēmas kārtību. Pašreizējais būvniecības regulējums neatbilst mūsdienu situācijai, jo...

Valdība otrdien, 8. janvārī, atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus 2006.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība", kas paredz, ka no 1.februāra ārstējošajam ārstam būs jānosūta pacients arī pie cita ārsta - speciālista vai ģimenes ārsta - pēc atzinuma darbnespējas turpināšanai vai pārtraukšanai. Tāpat izvēlētajam speciālistam vai ģimenes ārstam būs jāveic pacienta novērtējums saistībā ar darbnespējas turpināšanu vai pārtraukšanu, norādot precizēto diagnozi, prognozi, kā arī izmeklējuma plānu gadījumā, ja darbnespējas lapa ir jāturpina. Līdz šim normatīvie akti neparedzēja ārstējošajam ārstam nosūtīt pacientu pie cita ārsta. Ārsts vai ārsta palīgs izsniedza darbnespējas lapu pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas, pieņemto lēmumu pamatojot medicīniskajā dokumentācijā. Kā norāda VM, jaunā kārtība atvieglos ārstējošā ārsta lēmuma pieņemšanu saistībā ar darbnespējas turpināšanu vai pārtraukšanu. Tāpat ar to iecerēts nodrošināt objektīvu darbnespējas novērtēšanu un adekvātu darbnespējas lapas izsniegšanu vai pagarināšanu atbilstoši pacienta veselības stāvoklim, kā arī veicināt informācijas apmaiņu starp ārstiem - ārstējošo ārstu, speciālistu,...

Saeimas Juridiskajā komisijā trešdien, 9.janvārī, pabeigts darbs pie grozījumu likumā „Par tiesu varu” otrā lasījuma redakcijas un citstarp tajā atbalstīts priekšlikums, kas paredz, ka, ja pret rajona (pilsētas) tiesnesi ierosināta disciplinārlieta vai uzsākts kriminālprocess un viņš atstādināts no amata, viņam izmaksās valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. „Gadījumi, kad noziegumos apsūdzēts tiesnesis ik dienu nāk uz darbu, faktiski nestrādā, bet turpina saņemt pilnu algu, rada pamatotu sabiedrības neizpratni un ir mulsinoši arī pašiem tiesnešiem. Šis ir pirmais solis, lai valstī noteiktu vienotus principus ― cik līdzekļu var saņemt šādas atstādinātas amatpersonas,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Komisijas deputāti piekrita Tieslietu ministrijas apsvērumam, ka šāda pieeja būtu attiecināma arī uz Satversmes tiesas tienešiem un prokuroriem, un uzdeva ministrijai divu nedēļu laikā sagatavot nepieciešamos grozījumu projektus attiecīgajos likumos. Komisijas atbalstītā likumprojekta redakcija paredz, ka tiesnesis uz atstādināšanas laiku pēc tieslietu ministra norīkojuma var strādāt Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā. Deputāti vēl vērtēs, vai...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2012.gada 20.decembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.C. pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu akceptēts tehniskais projekts dzīvokļa atslēgšanai no centralizētās siltumapgādes sistēmas un autonomās apkures sistēmas ierīkošanai, sakarā ar I.C. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 11.aprīļa spriedumu. Situācijas apraksts Pieteicējs I.C. vērsās Jūrmalas pilsētas būvvaldē ar iesniegumu, lūdzot akceptēt tehnisko projektu dzīvokļa atslēgšanai no centralizētās apkures sistēmas un jaunas autonomas apkures sistēmas ierīkošanai pieteicēja dzīvoklī. Būvvalde 2008.gada 6.oktobrī sniedza pieteicējam atbildi, norādot, ka nepieciešama pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišana, jo centralizētās siltumapgādes sistēmas pārbūve ir funkcionāli nedalāmi saistīta ar visas mājas ekspluatāciju. Pēc projekta saskaņošanas ar dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību „Rūpniecības nams 15” pieteicējs atkārtoti iesniedza projektu saskaņošanai būvvaldē. Būvvalde ar 2008.gada 29.decembra lēmumu atteica projektu akceptēt, norādot, ka dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā neietilpst visi mājas dzīvokļu īpašnieki, līdz ar to pieteicējs nav saņēmis visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu...

Eksporta apjomi 2012. gada novembrī turpināja pieaugt, sasniedzot 696,5 miljonus latu, savukārt pērnā gada vienpadsmit mēnešos kopumā apjomi palielinājās par 15,1%. Šāds sniegums ir vērtējams atzinīgi, ņemot vērā stagnējošo ārējo vidi, informē Finanšu ministrija. Kopumā eksporta apjoms faktiskajās cenās novembrī par 1,4% pārsniedza oktobra līmeni, gada pieaugumam sasniedzot 27,9%. Tāpat kā divos iepriekšējos mēnešos arī novembrī lielākais devums eksportā bija pārtikas un lauksaimniecības nozarei. Neskatoties uz iepriekšējos mēnešos sasniegto augsto līmeni, nozares eksporta apjoms novembrī salīdzinājumā ar oktobri palielinājās vēl par 13%, gada izaugsmi paaugstinot līdz 84,9%. To pamatā noteica graudaugu ražas eksports, kas turpinājās arī novembrī. Graudaugu kultūru eksports novembrī bija par 74% lielāks nekā oktobrī un 3,1 reizi lielāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā mēnesī. Neraugoties uz bažām par pieprasījuma samazināšanos, resursu pieejamības un citām problēmām, kas tiek minētas saistībā ar nozares eksporta turpmāku izaugsmi, koksnes un tās izstrādājumu eksports novembrī sasniedza lielāko apjomu šogad - 95,9 miljonus latu (+16,1% salīdzinājumā...

Aizvadītajā gadā sarucis reģistrēto komercķīlu skaits un to kopējā maksimālā prasījuma summa, liecina informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Lursoftveiktā pētījuma dati. 2012.gadā Latvijā reģistrētas 5 035 komercķīlas, kas ir par 5,78% mazāk nekā 2011.gadā, par kopējo prasījuma summu 9,642 miljardi lati (par 13,16% mazāk nekā 2011.gadā).Pētījumā iegūtie dati uzskatāmi parāda, ka īpaši liels komercķīlu skaita pieaugums reģistrēts laika posmā no 2004. līdz 2007.gadam, kad to skaits pārsniedza pat 27 tūkstošus, savukārt jau nākamajā, 2008.gadā to skaits jau atkal saruka gandrīz uz pusi. Savdabīgi, ka vislielākā komercķīlu prasījuma summa reģistrēta nevis laika posmā, kad ķīlu skaits ievērojami pieauga, bet gan 2009.gadā, kad reģistrētas vien 4 846 ķīlas.2012.gada lielākie komercķīlu devēji un parādnieki pēc reģistrēto ķīlu skaita 1. SIA SUSHI POINT (23 komercķīlas); 2. SIA KANTINA (20 komercķīlas); 3.-5. Vismanes Anita Mežotnes pagasta zemnieku saimniecība VISMAŅI (18 komercķīlas); 3.-5. SIA CDzP (18 komercķīlas); 3.-5. SIA KULDĪGAS KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI (18 komercķīlas). Kā redzams Lursoft uzņēmumu izziņās, gan...

Ārlietu ministrija informē, ka Armēnijas valdība no 10.janvāra ir noteikusi bezvīzu ieceļošanas kārtību valstī Eiropas Savienības dalībvalstu un ārpus Eiropas Savienības esošo valstu, kuras piemēro Šengenas acquis, pilsoņiem. Saskaņā ar jauno kārtību Latvijas pilsoņu pasu turētāji no šodienas var ieceļot un uzturēties Armēnijā bez vīzas līdz 180 dienām gada laikā. Līdz šim Latvijas pilsoņu pasu turētājiem ieceļošanai Armēnijā bija jānoformē vīza. Latvijas nepilsoņiem, tāpat kā līdz šim, ieceļošanai Armēnijā ir nepieciešama vīza, ko var noformēt Latvijā akreditētajā Armēnijas vēstniecībā Polijā. Ārkārtas situācijās konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgie var saņemt jebkurā Eiropas Savienības dalībvalsts pārstāvniecībā Armēnijā. Nokļūstot ārkārtas situācijā ārvalstī, aicinām nekavējoties sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni: +371 26 33 77 11 vai e-pastu: [email protected]. Valstu un teritoriju saraksts, uz kurām Latvijas pilsoņi var doties bez vīzas Valstu un teritoriju saraksts, uz kurām Latvijas nepilsoņi var doties bez vīzas

Otrdien, 8. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju"". Grozījumi galvenokārt veikti, lai uzņēmumi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinos, kuri ir izteikti ārvalstu valūtās un kurus izmanto par attaisnojuma dokumentiem ierakstiem grāmatvedības reģistros, varētu PVN summas pārrēķināt uz latiem, izmantojot Eiropas Centrālās bankas publicētos ārvalstu valūtas kursus. Noteikumos arī precizētas grāmatvedības organizācijas dokumentiem noteiktās prasības, tajā skaitā tās, kas attiecas uz pārskatu sniegšanu par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu izlietojumu un šo pārskatu iesniegšanas termiņiem, ņemot vērā nodokļus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos norēķina termiņus. Veiktie grozījumi arī precizē atbrīvojumus, kas paredzēti atsevišķām uzņēmumu grupām no visu vai atsevišķu grāmatvedības organizācijas dokumentu sagatavošanas, kā arī noteikumus par ārvalstu valūtā izteikto uzskaites vienību atlikumu pārrēķināšanas kārtību gada beigās un skaidro jēdzienu „skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss” šo noteikumu izpratnē. Sīkāk par...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 8.janvārī, noslēdza darbu pie triju likumu grozījumu trešā lasījuma redakcijas, kas paredz bezmantinieku mantas atsavināšanas funkciju nodot zvērinātu tiesu izpildītāju pārziņā, tādējādi efektivizējot atsavināšanas procesu un atbrīvojot valsts iestādes no tām neraksturīgām funkcijām. Piedāvātie likuma grozījumi Civillikumā, Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā atvieglos bezmantinieku mantas atsavināšanu. Pēdējā laikā arvien vairāk ir gadījumu, kad pēc fiziskas personas nāves mantinieki atsakās no mantojuma, jo tas apgrūtināts ar parādsaistībām, kas pārsniedz mantojuma vērtību. Šādi īpašumi – nami, zeme, kapitālsabiedrību daļas - piekrīt valstij, un patlaban īpašumus pārņem valsts iestādes, lai tos atsavinātu un varētu norēķināties ar kreditoriem. Jaunā likuma redakcija paredz, ka tiesu izpildītājs būs atbildīgs par tam pārvaldībā piešķirtās valstij piekritīgās bezmantinieku mantas pārvaldīšanu, apsardzību un realizāciju, kā arī uz šo mantu pieteikto kreditoru pretenziju apmierināšanu. Lai novērstu mantas apgrūtināšanu ar fiktīvām saistībām un nodrošinātu, ka kreditoru prasības ir ticamas un nav apšaubāmas, jaunais regulējums nosaka, ka valsts atzīst...