JAUNUMI

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №878 «Lauksaimniecības datu centra nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumi №6 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumos №1375 «Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №891 «Latvijas Kara muzeja nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №876 «Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumi №2 «Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 27.septembra noteikumos №731 «Noteikumi par akcīzes preču apvienotā Kopienas tarifa (TARIC) nacionālajiem kodiem un to piemērošanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №880 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos №298 «Kārtība, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumi №8 «Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 13.oktobra noteikumos №846 «Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai pasākumam «Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 9.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumi №867 «Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 28.decembri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumi №7 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija noteikumos №600 «Veterināro zāļu reģistrēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 9.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumi №4 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos №740 «Kārtība, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №885 «Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumos №902 «Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 22.decembri.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Tādējādi līdz 2013.gada 15.janvārim VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2012.gada decembrī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 500 latus. Aprēķinātā nodokļa summa nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2013.gada 30.janvārim. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus...

Latvijas Darba Devēju konfederācijas trešdien, 9. janvārī, rīkotajā diskusijā „Nodarbinātības vai bezdarba politika?” par valsts nodarbinātības politiku no valsts pārstāvju un uzņēmēju puses izskanēja dažādi bezdarba problēmas risināšanas varianti. Tika ieteikts gan motivēt bezdarbniekus aktīvākai darba meklēšanai, gan veidot pārdomātāku bezdarbnieku pārkvalifikācijas politiku, gan citi iespējamie risinājumi. Diskusijā piedalījās Līga Menģelsone, LDDK ģenerāldirektore, Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Inese Kalvāne, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, Arvils Ašaradens, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, Agita Kalniņa, SIA "Latvāņi" valdes locekle (Madona), Velta Lasmane, JUKP priekšsēdētāja, SIA "Akvaparks" izpilddirektore, p.p. (Jūrmala), Andis Araks, SIA "Krauzers" valdes priekšsēdētājs, Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētājs (Talsi). Vairāk par diskusijas norisi lasiet šeit.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pabeidzis tirgus uzraudzības projektu rotaļlietu pārbaudēm, kas norisinājās no 2012. gada maija līdz novembrim, un kurā konstatēts, ka 50% pārbaudīto rotaļlietu neatbilst rotaļlietu drošuma noteikumu prasībām. Projekta ietvaros veiktas 68 pārbaudes, kopā pārbaudīti 346 rotaļlietu modeļi, no kuriem pusei tika konstatētas neatbilstības: nebija CE atbilstības marķējuma, ražotāja un/vai importētāja nosaukuma un/vai adreses, nepieciešamo brīdinājumu vai lietošanas pamācības valsts valodā, norādījuma par konkrēto apdraudējumu, kura dēļ noteikts vecuma ierobežojums u.c. Papildus projekta ietvaros testēšanai tika izņemti 32 rotaļlietu paraugi, lai noteiktu to atbilstību mehānisko, fizikālo un/vai ķīmisko īpašību prasībām. No testētajām rotaļlietām 30% gadījumu konstatētas neatbilstības. Būtiskākie pārkāpumi, kas tika konstatēti PTAC tirgus uzraudzības projekta laikā, ir saistīti ar mākslas un amatniecības materiāliem (piemēram, plastilīns, guaša krāsas u.tml.), kas uzskatāmi par rotaļlietām. 77% pārbaudīto materiālu tika konstatētas neatbilstības, piemēram, marķējuma neatbilstības, kā arī 58% no pārbaudītajiem mākslas un amatniecības materiāliem nebija nodrošināti ar CE atbilstības...

Turpmāk, piešķirot pensiju saskaņā ar Latvijas un Lietuvas normatīvajiem aktiem, apdrošināšanas stāžā vairs neieskaitīs vienu un to pašu darba vai tam pielīdzināto periodu, kas uzkrāts bijušajā PSRS līdz 1990.gada 31.decembrim. To nosaka Saeimā ceturtdien, 10.janvārī, galīgajā lasījumā pieņemtais likums „Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu”. Līguma mērķis ir novērst gadījumus, kad personai, kura pirms neatkarības atjaunošanas strādājusi gan Latvijā, gan Lietuvā un arī citās bijušās PSRS republikās un kurai pensiju piešķir abas minētās valstis, uzkrātos apdrošināšanas periodus citās bijušās PSRS republikās apdrošināšanas stāžā ieskaita gan Latvijas, gan Lietuvas kompetentās iestādes atbilstoši saviem normatīvajiem aktiem. Tas nepamatoti ļauj saņemt pensiju par vieniem un tiem pašiem apdrošināšanas periodiem no divām valstīm. Līgums attiecas uz personām, kuras pensionēsies pēc līguma spēkā stāšanās un kuras ir Latvijas pilsoņi un ir uzkrājušas bijušā PSRS darba un tam pielīdzinātos periodus. Savukārt uz nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem attiecas tikai...