JAUNUMI

Vakar, 24. janvārī, Saeima noraidīja Juridiskās komisijas akceptēto ikumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kas rosināja no Latvijas Republikas Satversmes izslēgt deputātu aizklātos balsojumus par Valsts prezidenta ievēlēšanu amatā un Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu. Tāpat tika noraidīts Reformu partijas virzītais likumprojekts "Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā" , kas paredzēja samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un izslēgt no Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma normu, ka domes deputāts savus pienākumus veic no darba brīvajā laikā. Tāpat noraidīts likumprojekts "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā". Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs norāda, ka balsojumi par šiem likumprojektiem izgaismo atbalsta trūkumu valdībai Saeimā. Ministrs uzskata: šis balsojums nenoliedzami liecina, ka koalīcija pastāv "tikai uz papīra" un atgādina, ka šis nav pirmais gadījums, kad Reformu partijas iniciatīvas, negūst pārējo koalīcijas partneru atsaucību. E. Sprūdžs atgādina, ka vēl pirmdien Ministru kabinets atbalstīja gan izmaiņas deputātu statusa...

Vakar, 24. janvārī, Saeimas sēdē 2. steidzamajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas laboja tehniski pieļauto kļūdu likuma 126. pantā, kas attiecas uz vienkāršoto nodokļa rēķinu. Turpmāk 126.panta pirmās daļas 4. un 5.punkts būs izteikts šādā redakcijā: 4) preces nosaukums vai pakalpojuma veids un daudzums; 5) preces vai pakalpojuma cena (ar vai bez nodokļa) un darījuma kopsumma (ar vai bez nodokļa). Savukārt noraidīts tika Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas rosinājums piemērot nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā siltumenerģijas piegādei, ja tās faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs, kas pērk un patērē siltumenerģiju mājsaimniecības vajadzībām. Attiecībā uz grozījumu, kas attiecas uz vienkāršoto nodokļu rēķinu, Valsts ieņēmumu dienests informē Par darījumiem iekšzemē, kuru kopējā vērtība, bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 100 latiem un kredītrēķina izrakstīšanas gadījumā, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības izrakstīt vienkāršoto nodokļa rēķinu. Par vienkāršoto nodokļa rēķinu var izmantot arī kases čeku vai citu dokumentu, ja tas satur vienkāršotam...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 24.janvārī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Fiskālās disciplīnas likumprojektu, kas paredz nodrošināt stingru fiskālo disciplīnu ilgtermiņā. Likumprojektā noteikti fiskālās politikas principi un nosacījumi, lai nodrošinātu ekonomikas ciklā sabalansētu budžetu un tādējādi sekmētu ilgtspējīgu valsts attīstību un makroekonomisko stabilitāti, kā arī samazinātu ārējo faktoru negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Ar jauno tiesisko regulējumu plānots īstenot pretciklisku fiskālo politiku, ekonomikas cikla augšupejas fāzē īstenojot ierobežojošu, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējošu fiskālo politiku. Kā galvenais instruments atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai noteikts vidēja termiņa budžeta ietvara likums, ko sagatavo katru gadu turpmāko trīs gadu periodam. Maksimāli pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms pirmajam un otrajam vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda gadam būs pārmantots no iepriekšējā ietvara likuma perioda otrā un trešā gada. Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektam papildus paskaidrojumiem būs jāpievieno arī fiskālo risku deklarācija, kurā noteikti nepieciešamie pasākumi fiskālo rādītāju stabilitātes...

Nolūkā sniegt iespēju patērētājiem sekot līdzi preču un pakalpojumu cenām trīs mēnešus pirms euro ieviešanas dienas un sešus mēnešus pēc euro ieviešanas dienas cenas precēm un pakalpojumiem būs jānorāda gan latos, gan euro. Ekonomikas ministrija izstrādājusi un ceturtdien, 24.janvārī, starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus 1999.gada 18.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.178 „Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”, papildinot tos ar jaunu nodaļu „Preču un pakalpojumu cenu norādīšana euro valūtā paralēlās atspoguļošanas periodā”. Saskaņā ar MK noteikumu projektu, laika periodā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 31.decembrim pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem papildus cenu norādīšanai latos būs jānorāda cenas arī euro. Euro valūtā obligāti būs jānorāda preces vai pakalpojuma galīgā pārdošanas cena (t.i., cena, kādu patērētājam jāmaksā par preci vai pakalpojumu). Pārējo cenu (t.i., noteiktas mērvienības cenu un sākotnējo cenu) norādīšana euro nebūs obligāta, tomēr pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji būs tiesīgi visas cenas norādīt abās valūtās. Attiecīgi arī laika periodā no 2014.gada...

Saeima ceturtdien, 24.janvārī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par policiju”, kas paredz policijas darbiniekiem iespējas kontrolpirkumos plašāk iesaistīt nepilngadīgos. Grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam jānosaka kārtība, kā kontrolpirkums izdarāms un kas policistiem jāievēro, iesaistot kontrolpirkumos nepilngadīgos. Lai konstatētu alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem, policija pašlaik kontrolpirkumos var iesaistīt nepilngadīgos, taču tie ir tikai jaunieši, kas papildu vispārējai vidējai izglītībai apgūst iemaņas policista darbā. Likumprojekta autori norāda, ka tiesa šādu praksi atzinusi par tiesisku un grozījumi sekmēs sabiedrības līdzdalību likumpārkāpumu novēršanā. Grozījumi likumā „Par policiju” ir daļa no likumprojektu paketes, kas paredz mazināt alkohola patēriņu jauniešu vidū. Kā norāda likumprojekta autori, Latvija atrodas starp tām Eiropas valstīm, kur alkohola patēriņš jauniešu vidū ir viens no augstākajiem, alkohola pieejamība vērtējama kā augsta un pēdējo piecu gadu laikā situācija nav uzlabojusies. Izmaiņas arī paredz, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteiktajā kārtībā pašvaldība, kura nav izveidojusi savu pašvaldības policiju, var deleģēt sabiedriskās kārtības uzturēšanas...

Saeima ceturtdien, 24.janvārī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā un Meža likumā, kas paredz elektrolīniju īpašniekiem atvieglot objekta uzturēšanu un novērst drošas elektroapgādes apdraudējumu. Tieši krītoši koki mežos rada nozīmīgākos kaitējumus elektrolīnijām, tādēļ grozījumi precizē gaisvadu elektrolīniju aizsargjoslu platumu. Aizsargjoslām būs divas daļas - trase, kas jāuztur tīra no kokiem un krūmiem, un josla, kurā atļauta bīstamo koku ciršana. Grozījumi precizē, kādi koki uzskatāmi par potenciāli bīstamiem elektrolīniju nepārtrauktas darbības nodrošināšanai. Šādu koku izciršana tiks veikta pēc situācijas novērtēšanas jau laikus, lai nepieļautu to uzkrišanu elektrolīnijām. Izmaiņas arī paredz, ka meža īpašnieki varēs prasīt elektrolīniju īpašniekiem atpirkt nocirstos kokus. Tāpat grozījumi precizē apdraudošo koku ciršanas kārtību elektrolīniju aizsargjoslās, ārpus tām, kā arī ārkārtas situācijās. Pagarināts arī termiņš meža īpašnieku informēšanai par nocirstajiem kokiem. Kā norāda likumprojekta autori, krītošu koku izraisīta elektrolīniju bojājumu novēršana gadā izmaksā vidēji no 10 līdz 12 tūkstošiem latu, kā arī vidēji reizi piecos gados īpaši nelabvēlīgu dabas apstākļu...

Saeima ceturtdien, 24.janvārī, konceptuāli lems par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz pāriet uz atklātu Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu. Parlaments jau pagājušā gada sākumā grozīja Saeimas kārtības rulli, atsakoties no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas, taču Satversmē nostiprinātais regulējums joprojām paredz, ka Valsts prezidents un Satversmes tiesas tiesneši ievēlējami aizklāti. Parlaments pirmajā lasījumā skatīs grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā, kas paredz samazināt pašvaldībās ievēlamo deputātu skaitu. Likumprojektā paredzēts, ka novados, kuros reģistrējušies no 5001 līdz 20 tūkstošiem iedzīvotāju, būtu jāievēl 11 deputāti līdzšinējo 13 vietā, bet pašvaldībās, kurās dzīvo no 20 001 līdz 50 tūkstošiem iedzīvotāju — 13 deputāti līdzšinējo 17 vietā. Tāpat paredzēts no 19 uz 15 samazināt deputātu skaitu pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju. Saeima lems par konceptuālu atbalstu grozījumiem likumā, kas paredz risināt dalītā īpašuma problēmas. Savukārt, lai precizētu finansēšanas modeli bibliotēku elektroniskās informācijas resursu pieejamības nodrošināšanai atbilstoši valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas praksei, parlaments pirmajā lasījumā...

Valstī šobrīd noteiktās minimālās darba algas apmērs ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu, kādu to paredz arī Pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji nolēmusi ratificēt arī Latvija. Valdība pati norāda, ka minimālās darba algas apmēram būtu jābūt vismaz 303 lati, pēc trešdien, 23. janvārī, notikušās Saeimas Ārlietu komisijas sēdes paziņojis tiesībsargs Juris Jansons. Pārskatītā Eiropas Sociālā harta noteic, ka valsts apņemas atzīt strādājošo tiesības uz tādu taisnīgu atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Pēc ekspertu aprēķiniem atalgojumam, kas nodrošinātu strādājošiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus, ir jābūt vismaz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas – jeb attiecīgi 303 vai 360 lati. Valdība norāda, ka šī iemesla dēļ Latvija nevar ratificēt attiecīgo Pārskatītās hartas panta punktu. Palielinot minimālo darba algu, pozitīvi izmainītos statistikas rādītāji, jo pieaugtu to strādājošo iedzīvotāju skaits, kuri netiek pakļauti nabadzības riskam. Tas skartu vismaz 35 procentus...

Valsts Kase publicējusi pārskatu par valstrs budžeta izpildi pagājušajā gadā, kas parāda, ka gan valsts konsolidētajā kopbudžetā, gan valsts konsolidētajā budžetā 2012. gadā bijis pārpalikums. Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2012. gada decembrī bija 519,8 milj. latu, izdevumi – 702,7 milj. latu, bet finansiālais deficīts – 182,9 milj. latu. Savukārt pagājušajā gadā kopumā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 5 742,8 milj. latu, izdevumi – 5 723,6 milj. latu. Rezultātā izveidojies finansiālais pārpalikums 19,1 milj. latu apmērā. Savukārt Valsts konsolidētā budžeta jeb pamatbudžeta ieņēmumi decembrī bija 311,3 milj. latu, izdevumi – 444,5 milj. latu, bet finansiālais deficīts 133,3 milj. latu apmērā. Savukārt 2012. gadā kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 3 405,6 milj. latu, izdevumi – 3 265,1 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo pārpalikumu 140,4 milj. latu apmērā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) decembrī bija 126,1 milj. latu, izdevumi – 117,1 milj. latu, finansiālais pārpalikums – 9,0 milj....

82% Latvijas iedzīvotāju, kas pelna algu līdz 600 latiem, savu nākotnes ikmēneša pensiju vēlētos saņemt lielāku, nekā viņu pašreizējā alga, liecina Bankas Citadele veikta socioloģiskā aptauja. Interesanti, ka aptaujas rezultātos vērojama sakarība - jo augstāku algu aptaujātie pelna, jo mazāks īpatsvars no viņiem savu pensiju vēlētos lielāku par šo algu. Tā, piemēram, no iedzīvotājiem, kas pelna no 401 lata līdz 600 latiem, tikai 55% vēlas pensiju virs 600 latiem; savukārt no tiem, kas pelna no 251 lata līdz 400 latiem, pensiju virs 400 latiem vēlas saņemt 80%, bet no tiem, kas pelna no 151 lata līdz 250 latiem, 94% vēlas pensiju virs 300 latiem; tie, kas pelna līdz 150 latiem, pilnīgi visi vēlētos saņemt lielāku pensiju. Arī 70% iedzīvotāju, kas pelna vairāk nekā 600 latus, vēlētos saņemt pensiju, kas būtu virs 600 latiem; no viņiem visvairāk - 36% - vēlētos saņemt pensiju, kas būtu no 1000 līdz 2000 latiem. Aptaujas rezultāti sniedz...

Otrdien, 22. janvārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2007. gada 2. maija noteikumos Nr. 296 „Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”. Galvenās izmaiņas saistītas ar šo noteikumu normu piemērošanu Eiropas Savienības (ES) jaunākajām likumdošanas iniciatīvām. Lai nodrošinātu Latvijā realizētās zvejas kontroles atbilstību ES prasībām par attiecīgo kontroli, inspekcijām un Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumu piemērošanu, grozījumi precizē rūpnieciskās zvejas noteikumus. Tāpat noteikumos veikti redakcionāli un tehniski precizējumi, lai nodrošinātu vienotas terminoloģijas lietošanu, precizētu procedūras veicamajiem uzdevumiem. Ievērojot Latvijas Zvejnieku federācijas priekšlikumu un ņemot vērā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” atzinumu, noteikumos paredzēts izmantot ES tiesību aktā noteikto atkāpi un atļaut Latvijas zvejniekiem Baltijas jūrā akmeņplekstu piezveju 3% apmērā laika periodā no 1. jūnija līdz 31. jūlijam. Izmaiņas noteikumos samazina administratīvo slogu rūpnieciskās zvejas veicējiem. Turpmāk informāciju par kuģa iziešanu no ostas, zvejas rīka ievietošanu, nozvejas pacelšanu uz klāja, kā...

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) publiskojusi ziņojumu par cenu izmaiņām Latvijas rūpniecībā 2012. gadā. CSP dati liecina, ka 2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gada vidējo līmeni ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā palielinājās par 3,7% (vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas pieauga par 5,2%, bet eksportētajai produkcijai – par 1,8%). Vislielākie cenu kāpumi bija vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 12,5%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 9,6%), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 7,8%), citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 6,2%). Ražotāju cenas rūpniecībā 2012.gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, palielinājās par 3,6%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,2%, bet eksportētajai produkcijai – par 2,9%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 7,7%), pārtikas produktu ražošanā (par 5,1%) un koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,7%). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu līmeni bija cenu samazinājumam metālu...

Valsts Kanceleja nolēmusi veikt pētījumu, aptaujājot iedzīvotājus, lai noskaidrotu administratīvos šķēršļus, kas attur privātpersonas un uzņēmumus no iestādes lēmumu un tiesas nolēmumu tālākas apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas administratīvajā procesā. Aptaujas anketa pieejama šeit: http://www.visidati.lv/aptauja/762456288/, un ikviens ir aicināts to aizpildīt līdz šā gada 31.janvārim. Administratīvā procesa mērķis ir garantēt cilvēktiesību ievērošanu un nodrošināt gan sabiedrībai, gan indivīdam taisnīgu rezultātu konkrētajās tiesiskajās attiecībās. Tādēļ ar aptaujas palīdzību Valsts kanceleja vēlas noskaidrot iemeslus, kādēļ personas neizmanto sniegtās iespējas lēmumu apstrīdēšanai. Aptauja tiek īstenota pētījuma „Administratīvā procesa likuma ieviešanas ietekmes izvērtējums un efektivizēšanas priekšlikumu izstrāde” ietvaros, un to veic SIA „SAFEGE Baltija”. Pētījums tiek veikts ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu 2007.–2013.gada ES fondu plānošanas perioda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitātes „Administratīvās kapacitātes stiprināšana” projekta Nr. 1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/001 „Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana” ietvaros. 85 % no projekta kopējā apjoma finansē Eiropas Savienība no...

Daugavpils pilsētas domes 2012.gada 13.decembra saistošie noteikumi №27 «Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 22.janvāri.