JAUNUMI

Pirmdien, 7. janvārī, valdības komitejas sēdē tiks skatīts likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kas paredz iespēju konfiscēt muitā nedeklarētu naudu, ja tās apjoms pārsniedz 10 000 eiro. Grozījumi ļaus veikt nedeklarētas skaidras naudas konfiskāciju Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ietvaros gadījumos, kad skaidra nauda (vairāk kā 10 000 EUR), šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, tiek ievesta ES muitas teritorijā vai izvesta no tās nedeklarējot vai nepatiesi deklarējot. Nedeklarētās skaidras naudas konfiskācija tiktu piemērota tikai tādā gadījumā, ja tā tiktu ievesta apzināti slēptā veidā, vai būtu pamatotas aizdomas, ka naudai ir nelegāla izcelsme. Patlaban Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz iespēju vien uzlikt līdz 200 latu soda naudu (ar grozījumiem tiek palielināts arī šīs soda naudas apjoms līdz maksimāli 500 latiem) nedeklarētās naudas ievedējam Eiropas Kopienas muitas teirtorijā, taču pašu naudu konfiscēt nedrīkst. Jaunie grozījumi izstrādāti, lai samazinātu iespēju, ka apritē nonāk nelegāli un noziedzīgi iegūtie līdzekļi, kas veicina narkotiku tirdzniecību, ieroču nelikumīgu tirdzniecību,...

Pievienošanās eirozonai 2014. gada 1.janvārī ir mērķis, kas nodrošinās ilgtspējīgu Latvijas valsts kopējo attīstību, un, pateicoties vienotajai Eiropas valūtai, arī ātrāk spēsim sasniegt augstāku labklājības līmeni ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tā, piektdien, 4.janvārī, par eiro ieviešanas ieguvumiem informēja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna, finanšu ministra padomnieks Jānis Platais un Latvijas Bankas galvenā ekonomiste Daina Paula, paužot pārliecību, ka eiro sniegs ieguvumus visām sabiedrības grupām, tāpēc pievienošanās eirozonai jāuztver kā mūsu kopīgs projekts individuālam un valstiska mēroga labumam. Ieguvumus no eiro ieviešanas vispirms izjutīs ekonomiski aktīvie iedzīvotāji - cilvēki ar profesionālajām zināšanām un pieredzi, kā arī cilvēkiem ar vēlmi tādu iegūt. Privātajā sektorā strādājošo panākumi, uzņēmumu attīstība pieaugošo ārvalstu investīciju rezultātā un radītie papildu nodokļu ieņēmumi dos iespēju palīdzēt arī citām sabiedrības grupām - celt atalgojumu skolotājiem, mediķiem, policistiem, paaugstināt pensijas un minimālo algu, sociālos pabalstus. Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, pateicoties eiro ieviešanai, līdz 2020. gadam varētu tikt papildus izveidotas ap 33 000...

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) informē, ka Ekonomikas ministrija, gatavojoties euro ieviešanai Latvijā 2014. gada 1. janvārī, 2013. gada janvārī veiks patēriņa cenu monitoringu, lai nodrošinātu patērētājus ar informāciju par biežāk pirkto patēriņa preču un pakalpojumu cenām (latos un euro) un to pārmaiņām vienu gadu pirms un vienu gadu pēc euro ieviešanas, tādējādi mazinot motivāciju ar euro ieviešanu saistīto cenu noapaļošanu izmantot kā papildus iespēju cenu paaugstināšanai. Cenu monitoringu veiks iepirkuma konkursa kārtībā izvēlēta organizācija. Preces un pakalpojumi tiks novēroti populārākajās tirdzniecības vietās Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Ventspilī un Rēzeknē, paredzot monitorēt un fiksēt aptuveni 120 preču un pakalpojumu cenas dažādās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās. Katrai precei un pakalpojumam katrā pilsētā cenas tiks reģistrētas vairākās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās. Cenu monitoringa ietvaros plānots novērot cenas konkrētiem maizes un labības izstrādājumiem, gaļai, zivīm un to izstrādājumiem, augļiem, dārzeņiem, tējai, kafijai, atspirdzinošajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, medicīniskajiem produktiem, transporta...

Lai arī aizvadītajā gadā reģistrēts ievērojams skaits jaunu uzņēmumu, tomēr 2011.gada rekordu nav izdevies pārspēt, liecina nformācijas tehnoloģiju uzņēmuma Lursoft veiktā pētījuma rezultāti. Kopumā 2012.gadā Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 16 889 jauni subjekti, no kuriem 15 753 bijuši SIA, 760 - IK un 31 AS, kas ir tikpat daudz, kā 2011.gadā. Lursoft apkopotajos datos par aizvadītā gada uzņēmējdarbību Latvijā redzams, ka 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, par 9,87% palielinājies likvidēto subjektu skaits - pērn likvidēti 4 308 subjekti. Jau iepriekš minēts, ka straujo jaunreģistrēto komersantu skaita pieaugumu veicinājusi iespēja reģistrēt mazkapitāla SIA. Kā liecina Lursoft pētījuma dati, pērn Latvijā reģistrētas 10 939 mazkapitāla SIA, no kurām pusei reģistrētais pamatkapitāls ir vien 1 lats, savukārt 2 615 SIA pamatkapitāls ir robežās no 2 līdz 10 latiem. Salīdzinot ar 2011.gadu, redzamas ievērojamas izmaiņas jaunreģistrēto mazkapitāla SIA pamatkapitāla apjomā - 2011.gadā 1 lata pamatkapitāls bija 77% reģistrēto mazkapitāla SIA, savukārt 2 līdz 10 lati - 13%. Jāpiebilst,...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātas sarakstos šonedēļ iekļautas 30 lietas. Tiesas sēdē izskatīs 27 apelācijas sūdzības, bet rakstveida procesā izskatīs trīs jautājumus par kļūdas labošanu. Informācija par atsevišķām lietām: * 8.janvārī paredzēts izskatīt Krievijas uzņēmuma ZAO "Mirra-M" apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 11.novembra spriedumu, ar kuru apmierināta Vācijas uzņēmuma "Hager&Werken GBMH&CO" prasība par preču zīmes nelikumīgas izmantošanas izbeigšanu un Krievijas uzņēmumam ZAO "Mirra-M" noteikts aizliegums ievest, uzglabāt un realizēt Latvijas Republikā produkcijas, kas paredzētas zobu, mutes dobuma, lūpu un rīkles kopšanai ar apzīmējumiem "mirra" vai "mirra dent". Tāpat ar pirmās instances tiesas spriedumu noraidīta ZAO "Mirra-M" pretprasība pret Vācijas uzņēmumu "Hager&Werken GBMH&CO" par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu. (Lieta PAC-123/2013). * 10.janvārī atkārtoti apelācijas kārtībā tiks izskatīta prasība par kompensāciju saistībā ar prettiesisku personas brīvības nolaupīšanu un goda un cieņas aizskārumu. Prasītājs ar prasību tiesā vērsās 2007.gadā, lūdzot tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājam Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai atsaukt 2002.gada...

Piektdien, 4.janvārī, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis parakstījis līgumus ar Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajām augstskolām un koledžām par budžeta vietu finansēšanu 2013./2014.gadā. Pēc IZM organizētām individuālām sarunām ar augstskolu pārstāvjiem, kurās piedalījās arī darba devēju pārstāvji, izmaiņas ir veiktas 1417 budžeta vietām 142 programmās, informē Reinis Tukišs, izglītības un zinātnes ministra padomnieks. Ministrs atzīst, ka "izmaiņu kopējā tendence ir lielāks finansējuma piešķīrums augstāk kvalificētām un dārgākām studijām, proti, maģistra un doktora programmām, tādējādi rūpējoties par valsts budžeta līdzekļu ieguldīšanu jomās, kuras ir ar lielāku nozīmi kopējā valsts attīstībā". Kopā IZM padotības augstskolās 2013.gadā paredzētas 19 353 budžeta vietas ar kopējām izmaksām 30 361 118 latu apmērā. Prognozēts, ka 2013. gadā studentiem tiks piedāvātas studijas 870 akreditētās studiju programmās. Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē izmaiņas notikušas 19 un 51 programmā, un budžeta finansējums arī lielākā mērā piešķirts maģistra un doktora studijām. Lielākās izmaiņas skārušas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, Liepājas...

Viena no 2013.gada valsts budžeta prioritātēm ir atalgojuma palielināšana noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām – pedagogiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, ieslodzījumu vietu pārvaldes un tiesu darbiniekiem, kā arī sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Kopumā atalgojuma palielināšanai sabiedriskajā sektorā paredzēts finansējums 34,67 milj.latu apmērā. Pedagogu atalgojuma reformas ietvaros jau kopš 2012.gada 1.septembra ir paaugstinātas algas vispārizglītojošo skolu pedagogiem, bet kultūrizglītības iestāžu pedagogu algas ir pielīdzinātas vispārizglītojošo skolu pedagogu algām. Izstrādājot budžetu 2013.-2015.gada periodam, valdība ir noteikusi vairākas prioritārās nozares, kurām piešķirts papildu finansējums, tostarp demogrāfiskās situācijas uzlabošana, nacionālās identitātes un valodas stiprināšana un sabiedrības saliedēšana, Latvijas prezidentūra ES padomē, "Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta" pasākumi, kā arī Dziesmu un deju svētki. Lielākā daļa jeb 34% no kopējiem 2013. gada budžeta izdevumiem ir paredzēta sociālajai aizsardzībai, savukārt atbalsts ekonomikas izaugsmei ir paredzēts 19% apmērā. Plašāk par valsts budžetu 2013.-2015.gadam un finansējumu valdības izvirzītajām prioritārajām nozarēm iespējams skatīt Valsts kancelejas sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādātajā infografikā.

2013. gadā paredzēts realizēt vairākas iniciatīvas sociālā atbalsta jomā ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti, vardarbībā cietušajiem bērniem un bezdarbniekiem, informē Labklājības ministrija. Vairākas aktivitātes labklājības nozarē Latvijā īstenos pirmo reizi. Bērniem ar invaliditāti vecumā no 5 līdz 18 gadiem un pieaugušajiem ar I un II grupas invaliditāti pašvaldībās būs pieejami asistenta pakalpojumi līdz 40 stundām nedēļā. Asistents palīdzēs ārpus mājas: nokļūt vietā, kur cilvēks mācās, strādā, saņem pakalpojumus vai veic sabiedriskās aktivitātes. Labklājības ministrijas (LM) rīcībā esošie dati liecina, ka šo pakalpojumu ik mēnesi varētu saņemt aptuveni 540 bērni ar invaliditāti, 1100 pieaugušie ar I grupas invaliditāti un 854 pieaugušie ar II grupas invaliditāti. Šī pakalpojuma nodrošināšanai no valsts budžeta paredzēti 1,86 milj. latu. Lai saņemtu asistenta pakalpojumu, cilvēkam ar invaliditāti vai viņa likumiskajam pārstāvim deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā būs jāiesniedz iesniegums ar lūgumu piešķirt asistenta pakalpojumu. Pieaugušajiem būs jāuzrāda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK)...

Rīgas klientu apkalpošanas centrā Brīvības ielā 49/53 no šī gada 7.janvāra būs iespēja saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas par Rīgas pilsētas pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa. Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra juriskonsulti konsultācijas sniegs pirmdienās no plkst 9.00 līdz 17.30 un piektdienās no plkst.9.00 līdz 16.45 (ar pusdienas pārtraukumu no plkst.12.00 līdz 12.45). Rīgas klientu apkalpošanas centrā pieejami sekojoši pakalpojumi: Informācijas sniegšana par iesnieguma virzību; Vispārīga informācijas sniegšana par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem; Vispārīgas konsultācijas par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem; Vispārīga rakstura juridiskas konsultācijas par pilsētas pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem; Rīgas pašvaldības iestādēm, struktūrvienībām un amatpersonām adresēto dokumentu pieņemšana; Personas autorizācija, piešķirot tiesības e-pakalpojumu lietošanai pašvaldības interneta portālā www.eriga.lv Apmeklētāji var arī saņemt informāciju un veikt norēķinus ar tādiem pašvaldības uzņēmumiem kā SIA „Rīgas Namu pārvaldnieks”, SIA „Rīgas satiksme”, SIA „Rīgas ūdens” un AS „Rīgas siltums. Klienti informācijas iegūšanai var izmantot arī bezmaksas informatīvo tālruni 80000800, kā arī...

Divarpus gadu laikā Imigrācijas likumā noteikto iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju pret investīcijām Latvijas tautsaimniecībā izmantojuši kopskaitā 4744 ārzemnieki, veicot ieguldījumus 318,3 miljonu latu apmērā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā arī 2012.gadā vislielākā ārzemnieku interese ir bijusi par iespēju saņemt uzturēšanās atļauju, iegādājoties Latvijā nekustamo īpašumu - aizvadītajā gadā 2435 ārzemnieki uzturēšanās atļauju pieprasīja, pamatojoties uz faktu, ka viņi paši vai viņu ģimenes locekļi ir iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā vismaz 100 000 vai 50 000 latu vērtībā. Ārzemnieku interesi visbiežāk piesaistījuši dzīvokļi Rīgā un Jūrmalā, kur pērn kopumā nopirkti attiecīgi 487 un 303 īpašumu. Kā rāda PMLP apkopotā statistika 2012.gadā ārzemnieki nekustamā īpašuma iegādē ieguldījuši 145,2 miljonus latu. Kopš Imigrācijas likuma grozījumu spēkā stāšanās līdz šī gada 1.janvārim kopumā nekustamajā īpašumā ieguldīti 252,9 miljoni latu. Krietni mazāka summa jeb 19,8 miljoni latu aizvadītajā gadā ieguldīti banku subordinētajā kapitālā, kas arī dod tiesības ārzemniekam pieprasīt uzturēšanās...

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №930 «Rakstniecības un mūzikas muzeja nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2012.gada 21.decembra noteikumi №273 «Kredītiestādes maksātnespējas procesa administratora un likvidatora amata kandidātu atlases noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 4.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №887 «Noteikumi par valsts nodevu par Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas sagatavošanu un izsniegšanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №934 «Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi №932 «Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa - Turaidas muzejrezervāta - nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.