JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 8.janvāra noteikumi №18 «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumos №88 «Nacionālās alkoholisma ierobežošanas padomes nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 11.janvāri.

Daugavpils pilsētas domes 2012.gada 18.decembra saistošie noteikumi №32 «Grozījums Daugavpils pilsētas domes 2010.gada 28.janvāra saistošajos noteikumos №5 «Pabalsta apmērs audžuģimenēm»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošie noteikumi №47 «Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 17.septembra saistošajos noteikumos №35 «Par nekustamā īpašuma nodokli Jūrmalā 2013.gadā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.decembri.

Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumi №5 «Dabas lieguma «Liepājas ezers» individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.janvāri.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 2013.gada 1.janvāra pievienotās vērtības nodoklis par komerciāliem preču sūtījumiem no trešajām valstīm, tajā skaitā par pirkumiem internetā, jāmaksā, ja preču vērtība pārsniedz 22 eiro 2013.gada 1.janvārī stājušās spēkā izmaiņas nelielas vērtības komerciālu preču sūtījumu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, aplikšanā ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN). Izmaiņas paredz, ka ar PVN neapliek preču sūtījumu no trešajām valstīm, ja tajā esošo preču vērtība nepārsniedz 22 eiro vai ekvivalentu summu latos. Līdz šim saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” nosacījumiem no PVN tika atbrīvoti nelielas vērtības komerciāli preču sūtījumi, kas no trešajām valstīm par atlīdzību tika sūtīti saņēmējam Latvijā, ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedza 10 eiro. 2013.gada 1.janvārī stājās spēkā jauns „Pievienotās vērtības nodokļa likums”, kas nosaka izmaiņas saistībā ar PVN piemērošanu nelielas vērtības komerciāliem preču sūtījumiem. Tādējādi no 2013.gada 1.janvāra nelielas vērtības preču sūtījumam no trešajām valstīm piemēro atbrīvojumu no PVN,...

Otrdien, 15.janvārī, Ministru kabinets iepazinās ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto Informatīvo ziņojumu „Par priekšlikumiem grozījumiem būvniecību regulējošos normatīvajos aktos, lai garantētu sabiedrības intereses kopumā un nodrošinātu atsevišķu indivīdu tiesību aizsardzību būvatļaujas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas procesā” un tam pievienotajiem grozījumiem spēkā esošajā Būvniecības likumā, kas atvieglos būvniecības procesu un sekmēs investīciju veikšanu. Ministru kabinets atbalstīja EM piedāvātos grozījumus Būvniecības likumā un uzdeva Ekonomikas ministrijai tos operatīvi saskaņot ar iesaistītajām ministrijām un iesniegt izskatīšanai Saeimā. Veicot atbilstošus grozījumus spēkā esošajā Būvniecības likumā, tiks atvieglota un veicināta gan pašmāju, gan ārvalstu komersantu investīciju veikšana Latvijā, radot vienkāršāku un paredzamāku būvniecības procesu, neradot risku apturēt uzsākto investīciju projektu un zaudēt jau veiktos ieguldījumus, uzskata likumprojekta autori. Minētie grozījumi paredz svītrot no likuma paredzētās būves publiskās apspriešanas procedūru būvniecības procesā. Tāpat paredzēts saīsināt būvatļaujas apstrīdēšanas termiņu, nosakot to vienu mēnesi no būvatļaujas izsniegšanas brīža, ja būvniecības ierosinātājs nodrošinājis pienācīgu trešo personu informēšanas procedūru (šobrīd šis...

Palielinoties vidējai darba samaksai valstī un noslēdzoties likumā noteiktajam pārejas periodam, kurā taupības budžeta apstākļos tika iesaldēts deputātu atalgojuma fonds, 2013.gadā mainās Saeimas deputātu atalgojuma apmērs. Pirms vairākiem gadiem reformētā deputātu atalgojuma sistēma sasaista deputātu amatalgas apmēru ar valstī vidējās algas izmaiņām. Reforma paredz, ka katru gadu deputātu algas apmērs mainās līdz ar vidējās algas pieaugumu vai kritumu. Deputātu mēnešalga 2013.gadā tiks aprēķināta, par pamatu ņemot valstī strādājošo mēneša vidējo darba samaksu 2012.gada pirmajā pusgadā, kas bija 474 lati, un piemērojot tam koeficientu 3,2. Tādējādi deputāta mēnešalga šogad būs 1517 lati pirms nodokļu nomaksas. 2012.gadā deputātu alga bija 1417 lati pirms nodokļu nomaksas. Saskaņā ar likuma pārejas noteikumiem to aprēķināja, piemērojot samazinošu koeficientu 0,94, lai taupības budžeta apstākļos nepaaugstinātu Saeimas deputātu atalgojuma fondu un iesaldētu to 2010. un 2011.gada līmenī. 2013.gadā likuma norma par samazinošā koeficienta piemērošanu vairs nav spēka. Šogad līdz ar Saeimas deputātu atalgojumu mainās amatalgas apmērs arī Ministru prezidentam,...

Otrdien, 15.janvārī, valdība atbalstīja Valsts kancelejas ierosinātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.311 "Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību", kas turpmāk novērsīs iespēju valsts lielajās kapitālsabiedrībās vairākkārtīgi palielināt valdes locekļu atalgojumu bez sasaistes ar uzņēmuma sasniegtajiem rezultātiem un mērķiem, kā arī neņemot vērā vidējo darba samaksu valstī. Nosakot atalgojumam piemērojamā koeficienta apmēru, grozījumos rosināts ņemt vērā šādus kritērijus: vidējais atalgojums nozarē un līdzīga lieluma kapitālsabiedrību (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) valdes locekļu vidējais atalgojuma līmenis; vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem ekonomiskajiem un specifiskajiem nozares mērķiem. Grozījumi paredz, ka valsts kapitālsabiedrībā, kuras iepriekšējā gada neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu vai kura darbojas atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam un kuras valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi var saņemt atalgojumu arī par cita amata pildīšanu kapitālsabiedrībā, kopējais atlīdzības apmērs...

Otrdien, 15.janvārī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” un saistītos grozījumus likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”. Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvas „Par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos” pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā. Direktīvas izstrādes pamatā ir Eiropas Komisijas pieņemtais Eiropas Savienības Vienotais tirgus rīcības plāns, kurš tika apspriests Amsterdamā Eiropas Padomē 1997. gada jūnijā, un saskaņā ar kuru cīņa ar kavētajiem maksājumiem tika noteikta par galveno prioritāti Vienotā tirgus mērķu sasniegšanai, kā arī Eiropas Komisijas 2009. gada sākotnējās ietekmes novērtējums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projektam par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos. Līdz ar to Eiropas Komisija kavēto maksājumu novēršanu ir izvirzījusi kā prioritāru uzdevumu un dalībvalstīm ir pienākums nacionālajā tiesību sistēmā pārņemt tās prasības un kritērijus, kuras Eiropas Komisija ir atzinusi par būtiskiem kavēto maksājumu ierobežošanā....

Otrdien, 15.janvārī, Ministru kabinets pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam", kas nosaka, ka minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam paliek nemainīgs. Noteikumu projekts paredz, ka katra vecāka pienākums ir nodrošināt savus bērnus ar vismaz noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Proti, katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, šobrīd tie ir 50 latu un katram bērnam no 7 - 18 gadu vecuma sasniegšanai minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, šobrīd tie ir 60 latu. Atgādinām, ka 2013.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Civillikumā, kuri paredz izteikt jaunā redakcijā Civillikuma 179.panta piekto daļu, kurā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. Līdz ar to zaudējusi spēku tā Civillikuma 179.panta...

Izvērtējot situāciju Latvijā, Eiropas Savienības nodarbinātības komiteja pozitīvi novērtējusi nodarbinātības pasākumiem paredzēto finansējuma paaugstinājumu, bet uzsvērusi nepieciešamību precīzi mērķēt atbalstu, lai to saņemtu tie bez darba esošie cilvēki, kuriem atbalsts ir tiešām nepieciešams, lai iekļautos darba tirgū. Latvijai rekomendē arī veikt padziļinātus šādu pasākumu ietekmes novērtējumus. Vienlaikus ES dalībvalstīs jānodrošina efektīva publisko nodarbinātības dienestu darbība, tostarp, sniedzot individuālu atbalstu bezdarbniekiem. ES Nodarbinātības komiteja vienojās tālākus secinājumus par Latvijas progresu izdarīt pavasarī pēc pētījuma "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?" rezultātu iegūšanas un jauno pasākumu (reģionālā mobilitāte un atbalsts ilgtermiņa bezdarbniekiem ar atkarības problēmām) īstenošanas. 2013.gada 10.janvārī notika ES Nodarbinātības komitejas Ad Hoc grupas sanāksme, kurā vērtēja ES dalībvalstu progresu attiecībā uz ES Padomes izteiktajām rekomendācijām aktīvo darba tirgus politikas pasākumu un nodarbinātības dienestu jomā. Šādas rekomendācijas ir izteiktas Spānijai, Vācijai, Francijai, Ungārijai, Čehijas Republikai, Slovākijai, Bulgārijai, Latvijai un Lietuvai. Novērtēšana notika divās grupās, vienu vadīja ES Nodarbinātības komitejas vadītājs Miks...

2012.gadā publicēto iepirkumu skaits ir samazinājies par 4%, salīdzinot ar 2011.gadu. Visvairāk tie tika izsludināti celtniecības, arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, kā arī medicīnas nozarē. Tāpat bija novērojami vairāki neierasti un specifiski iepirkumi, informē Elīna Ciemiņa, SIA "Mercell Latvia" projektu vadītāja. Publisko iepirkumu likumā reglamentēto iepirkumu skaits ir samazinājies par 8,5%, kas ir vairāk kā 1500 konkursi gadā. Turpretī likumā nereglamentēto konkursu skaits 2012.gadā ir ievērojami pieaudzis - par 19%. Šie konkursi tiek izsludināti tikai pašvaldību, ministriju, valsts iestāžu un uzņēmumu mājaslapās. Visvairāk iepirkumusizsludināja 2.ceturksnī, bet vismazāk 3.ceturksnī. Svārstības publicēto iepirkumu skaitā gadā laikā nosaka ne tikai sezonalitāte, bet arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma pieejamība un izsludinātie projekti. Visaktīvāk iepirkumus izsludināja celtniecības nozarē (5371 konkurss), arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu (1592), kā arī medicīnas nozarē (1281). Ja medicīnas nozarē iepirkumi tiek izsludināti salīdzinoši vienmērīgi visu gadu, tad celniecības darbiem, arhitektūras un inženiertehniskajiem pakalpojumiem ir sezonāls raksturs, kas atspoguļojas arī izsludināto konkursu skaitā. 2012.gada 2.ceturksnī...

Otrdien, 15. janvārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2012. gada 14. februāra noteikumos Nr. 112 „Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”. Izmaiņas noteikumos paredz, ka 2013. gadam Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā „Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai (subsīdijas)” valsts atbalstam subsīdiju veidā paredzētais finansējums ir 6 926 145 lati. Ņemot vērā līdzšinējo pasākumu efektivitāti, valsts atbalsta līmeni un valsts ekonomisko situāciju, lauksaimniekiem ļoti būtisks valsts atbalsts ir virzienos, kas stimulētu lauksaimnieka dzīvotspēju un konkurētspēju. Izmaiņas noteikumos paredz, ka pieejamais finansējums galvenokārt novirzīts lauksaimniecības produktu ražotājiem šādiem pasākumiem: 1) lopkopības attīstībai – 3 367 021 lats; 2) augkopības attīstībai – 391 361 lats; 3) pētījumiem, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 858 321 lats; 4) tirgus veicināšanai – 216 000 latu; 5) dalībai pārtikas kvalitātes shēmās – 472 438 lati 6) lauksaimniecības nozaru riska samazināšanai – 812 900 latu; 7) kooperācijas attīstībai...

Lai iedzīvotājiem sniegtu plašākas iespējas iesaistīties pašvaldībai nozīmīgu jautājumu lemšanā, Ministru kabinets 15. janvārī atbalstīja pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iniciatīvas sagatavoto Vietējo pašvaldību referendumu likumu. Atbilstoši jaunajam likumam referendumus varēs rīkot par pašvaldības domes atlaišanu un pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai kādu tajā noteiktu jautājumu, kā arī publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, ja to ierosinājusi pati pašvaldība. Iecerēts, ka referendumi varēs notikt ne tikai klātienē, bet arī elektroniski. Saskaņā ar likumprojekta 5.pantu, pašvaldības referendums var notikt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu, kas attiecas uz pašvaldības autonomajām funkcijām, publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība un ir plānota publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecība, bet pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli, kā arī par domes atlaišanu. Likumprojekts nosaka, ka gan parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai, gan balsošana pašvaldības referendumā notiek klātienē un elektroniski vienlaicīgi – parakstu vākšanu klātienē organizē...

Otrdien, 15. janvārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 1145 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma „Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” īstenošanai”. Izmaiņas noteikumos precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus un nodrošina nemainīgu atbalsta saņemšanas nosacījumu piemērošanu. Grozījumos precizēts atbalsta nosacījums par jaunaudžu kopšanu. Jaunaudzi uzskata par kopjamu, ja tajā jākopj vismaz 500 koki uz hektāra vai audzējamo koku skaits jāsamazina par 500 kokiem hektārā. Savukārt, lai novērstu pretrunu ar Meža likumu, šajos noteikumos precizēts termina “jaunaudze” lietojums, tādejādi nodrošinot nemainīgu atbalsta saņemšanas nosacījumu piemērošanu arī turpmāk.