JAUNUMI

Mikrouzņēmumiem nāksies maksāt paaugstinātu nodokli par laiku, kurā tie vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas trešdien, 16.janvārī, konceptuāli atbalstītie Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tiem būtu jānovērš iespēju uzņēmējiem mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu izmantot negodprātīgi. Grozījumi paredz, ja uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot labvēlīgo mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas kārtību, attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam tiks piemērota mikrouzņēmuma nodokļa 20 procentu likme. Patlaban mikrouzņēmuma nodokļa likme ir deviņi procenti. Tāpat paredzēts, ka uzņēmums mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēs pēctaksācijas periodā, ja, precizējot kādu no iepriekšējo taksācijas periodu deklarācijām vai iesniedzot deklarāciju ar nokavējumu, tiek konstatēts, ka pārsniegts kāds no noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz uzņēmuma apgrozījumu, darbinieku skaitu vai darbinieku atlīdzību. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu gadījumus, kad uzņēmēji, apzināti slēpjot informāciju par mikrouzņēmuma stāvokli, nepamatoti izmanto labvēlīgo nodokļu režīmu, izvairoties maksāt darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā. Likumprojekts arī paredz mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja atbildību, ja uzņēmuma darbinieki...

Grozījumi Būvniecības likumā, kas paredz būvatļaujas apstrīdēšanai atvēlēt īsākus termiņus nekā līdz šim, turpina strauji virzīties uz priekšu - Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 16.janvārī, deva konceptuālu atbalstu šiem grozījumiem un lūdza Saeimu to izskatīt steidzamības kārtībā. Komisijas deputāti šodien turpināja skatīt Būvniecības likuma grozījumus otrā lasījuma redakcijā, kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā, kuru mērķis ir krietni paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem. Likumprojektā noteikti konkrēti termiņi, cik ilgā laikā pašvaldības būvvaldei jāpieņem lēmumi atkarībā no būvniecības ieceres. Pašreizējais regulējums konkrētus termiņus neparedz. Jaunajā regulējumā noteikti būvniecības principi un tas, kas šajā jomā jāievēro, piemēram, inženiertehniskā kvalitāte, ilgtspējīgas būvniecības princips un atklātība, lai būvniecības process būtu atklāts un sabiedrība tiktu informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem. Tāpat skaidri noteiktas būves, kurām regulējums būs jāpiemēro. Jaunā likuma redakcija konkrēti definē arī likuma mērķi, tajā izmantotos terminus, kā arī nosaka un precizē būvniecības...

Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu ieguldījumu plāniem 2012.gads ir bijis ļoti veiksmīgs, vidējais gada ienesīgums tajos sasniedzis gandrīz 9%, informē Latvijas Komercbanku asociācija (LKA). LKA 2012.gadā sagatavoja trīs ikceturkšņa Valsts fondēto pensiju apskatus, kas analizēja valsts fondēto pensiju jeb tā sauktā otrā pensiju līmeņa fondu darbību un rezultātus. Lūkojoties uz gada darbības rezultātiem, LKA apskatu ir būtiski paplašinājusi un turpmāk vienkopus piedāvās gan otrā, gan trešā pensiju līmeņa (privāto pensiju fondu) darbības rezultātus un analīzi. Tas ļaus daudz ērtāk un saprotamāk vienkopus saņemt informāciju par visu pensiju fondu darbību, rezultātiem un aktualitātēm. Valsts fondētās pensijas - pensiju 2.līmenis Pensiju 2.līmeņa fondos vidējā atdeve pēdējā gada laikā ir 8,87%. Tas ļāvis pensiju 2.līmeņa dalībnieka vidējam uzkrājumam 2012.gada laikā pieaugt nedaudz vairāk kā par 100 latiem jeb 13,6% - no 757,50 latiem līdz 860,60 latiem. Turklāt svarīgi, ka vairāk nekā pusi - vairāk nekā 50 latus - no šī pieauguma...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien, 16.janvārī, sāka skatīt likumprojektu "Brīvprātīgā darba veikšanas likums", kas paredz ieviest visaptverošu brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu. Likumprojekta autori norāda, ka šāds likums veicinātu brīvprātīgā darba attīstību un brīvprātīgā darba veicēju darba vides sakārtošanu. Brīvprātīgā darba apjomi ar katru gadu pieaug gan nevalstiskajās organizācijās, gan pašvaldībās, tāpēc šā jautājuma sakārtošanai vajadzīgs atsevišķs likums. Civillikumā, Jaunatnes likumā, Biedrību un nodibinājumu likumā brīvprātīgais darbs aktualizēts tikai fragmentāri. Jaunā likuma mērķis būs sekmēt brīvprātīgo darba veikšanu un sabiedrības līdzdalību, bet brīvprātīgais darbs definēts kā fiziskas personas uz brīvprātības pamata veikts bezatlīdzības darbs, kas vēsts uz sabiedriskā labuma darbību. Brīvprātīgā darba laikā iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, ņemot vērā gūto neformālās mācīšanās pieredzi, ir būtiski motivējošs faktors, kas veido saikni starp brīvprātīgo darbu un izglītību. Brīvprātīgā darba veicējs iegūto darba pieredzi varēs izmantot turpmākajās darba gaitās, un darba devējs varēs ņemt to vērā, izvēloties potenciālos darbiniekus, teikts likumprojekta anotācijā....

Sociālās drošības sistēmas attīstība atbilstoši pēckrīzes perioda vajadzībām, uz iekļaujošu izaugsmi vērsta nodarbinātības politika, atbalsts ģimenēm ar bērniem, atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, virzība uz aprūpi ārpus institūcijām - šādas ir Labklājības ministrijas (LM) darba prioritātes 2013.gadā. Īstenojot iepriekšminētās prioritātes, LM prognozē, ka šogad pieaugs sociāli apdrošināto cilvēku skaits, palielināsies vidējā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu alga, paplašināsies atbalsts strādājošiem cilvēkiem ar bērniem, kā arī samazināsies nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaits. "Viena no būtiskākajām prioritātēm ir mazināt tos šķēršļus, kas neļauj cilvēkam atgriezties darbā. Latvijas ekonomiskā izaugsme ir ar pozitīvu zīmi. Pērn darbu atrada vairāk kā 75 tūkst. cilvēku, un mēs kā vienīgo attīstības iespēju redzam turpmāku cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociāli apdrošināto personu vidū. Tas dos iespēju cilvēkiem pašiem nopelnīt iztikas līdzekļus un nebūt atkarīgiem no sociālās palīdzības. Protams, LM rūpju lokā joprojām paliks tie cilvēki, kas par sevi nevar parūpēties no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ," uzsver LM valsts sekretāre Ieva...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 16.janvārī, noslēdza darbu pie Aizsargjoslu likuma grozījumu trešā lasījuma redakcijas, kas paredz elektrolīniju īpašniekiem atvieglot objekta uzturēšanu un novērst drošas elektroapgādes apdraudējumu. Tieši krītoši koki mežos rada nozīmīgākos kaitējumus elektrolīnijām, tādēļ grozījumi precizēs gaisvadu elektrolīniju aizsargjoslu platumu. Likumprojekts paredz, ka aizsargjoslām būs divas daļas - trase, kas jāuztur tīra no kokiem un krūmiem, un josla, kurā atļauta bīstamo koku ciršana. Grozījumi precizēs, kādi koki uzskatāmi par potenciāli bīstamiem elektrolīniju nepārtrauktas darbības nodrošināšanai. Šādu koku izciršana tiks veikta pēc situācijas novērtēšanas jau laikus, lai nepieļautu to uzkrišanu elektrolīnijām. Komisijas deputāti šodien atbalstīja arī priekšlikumu, ka meža īpašniekam būs tiesības prasīt elektrolīniju īpašniekiem atpirkt nocirstos kokus. Tāpat grozījumi precizēs apdraudošo koku ciršanas kārtību elektrolīniju aizsargjoslās, ārpus tām, kā arī ārkārtas situācijās. Paredzēts pagarināt termiņu meža īpašnieku informēšanai par nocirstajiem kokiem. Kā norāda likumprojekta autori, krītošu koku izraisīta elektrolīniju bojājumu novēršana gadā izmaksā vidēji no 10...

Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputātu priekšlikumi par kultūras kanona pilnveidošanu ietver idejas par secīguma principa ievērošanu attiecībā pret 2008.gada izstrādāto kultūras kanonu. Ir skaidri jānorāda kultūras kanona turpmākie atjaunošanas un papildināšanas pamatprincipi un pasākumi, ar kuriem tiek īstenota kultūras kanona politika. Komisijas deputāti uzskata, ka būtiski, lai kultūras kanons kļūtu par valsts politikas instrumentu kultūras, izglītības, sabiedrības saliedētības un Latvijas tēla veidošanas jomās. Tāpat kultūras kanona atjaunošanas koncepcija jāveido ciešā sasaistē ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas institūtu. Komisija aicina kultūras vērtību uzskaitījumu veidot tādu, kas ir izteikts mākslas darbos vai kultūras objektos un katram cilvēkam uztverams konkrēti, izvairoties no abstraktiem vispārinājumiem. Komisija uzskata, ka nākamajā kultūras kanona kultūras vērtību atjaunošanas kārtā nevajadzētu palielināt ietverto vērtību vienību apjomu ― 99 vērtības. Turklāt blakus kompaktajam un viegli aptveramajam kultūras kanonam varētu tikt izstrādāti dažādi pielikumi ― bērnu, jauniešu vai atsevišķu nozaru. Komisijas deputāti uzskata, ka jāizvērtē iespēja kultūras kanonā ietvert arī mazākumtautību...

Eiropas Parlaments (EP) trešdien, 16. janvārī, apstiprināja jaunus noteikumus, kas paredz stingrāku kredītreitingu aģentūru darbības kārtību attiecībā uz valsts parāda un privāto uzņēmumu "finanšu veselības" vērtējumiem. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem aģentūras varēs publicēt nepasūtītus valsts parāda vērtējumus tikai noteiktos laika periodos, savukārt privātie ieguldītāji varēs vērsties tiesā par kredītreitingu aģentūru nodarīto kaitējumu. Noteikumi paredz "griestus" arī akciju vai daļu īpatsvaram, kas kredītreitinga aģentūrai var piederēt uzņēmumā, kuru tā vērtē. Pēc deputātu prasības aģentūrām būs jāpamato to publicēto reitingu pamatā esošie kritēriji. Ar kredītreitingu starpniecību nedrīkstēs ietekmēt politiku un aģentūras nedrīkstēs tieši ierosināt ekonomikas politikas virziena maiņu. Par jaunajiem noteikumiem jau panākta neoficiāla vienošanās ar Padomi. Noteikti valsts parāda reitingu publicēšanas datumi Nepasūtītos valsts kredītreitingus varēs publicēt vismaz divas bet ne vairāk kā trīs reizes gadā, saskaņā ar kredītreitingu aģentūras iepriekšējā gada beigās izziņoto kalendāru. Minētos reitingus varēs publicēt tikai pēc Savienībā reģistrēto tirdzniecības vietu slēgšanas un vismaz vienu stundu pirms to atvēršanas....

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 16. janvārī pārliecinoši (ar 546 balsīm par, 96 pret un 28 atturoties) atbalstīja Jaunatnes garantiju shēmu ieviešanu ar mērķi visus Eiropas Savienības jauniešus, kas jau vairāk nekā četrus mēnešus ir bez darba, nodrošināt ar darbu, izglītību vai praksi. Deputāti rezolūcijā aicināja dalībvalstu nodarbinātības ministrus 2013. gada februārī apstiprināt Padomes ieteikumu visām dalībvalstīm ieviest šīs shēmas. Jaunatnes garantiju shēmas mērķis ir nodrošināt visiem līdz 25 gadu veciem likumīgiem ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem un nesen skolu beigušiem jauniešiem, kuriem vēl nav 30 gadi, labas kvalitātes darba piedāvājumus, pastāvīgu izglītību vai praksi četru mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Parlaments jau divas reizes ir aicinājis ieviest minēto shēmu un stingri atbalsta Eiropas Komisijas ierosinājumu Padomei izstrādāt ieteikumu, lai šīs shēmas ieviestu visās dalībvalstīs. Jaunatnes garantiju shēmām vajadzētu saņemt ES finansējumu, jo īpaši no Eiropas Sociālā fonda, kuram vajadzētu piešķirt vismaz 25% no ES struktūrfondien,uzskata EP deputāti. Parlaments arī aicina Komisiju palīdzēt ieviest...

2012. gadā Latvijas pilsonībā uzņemtas 2213 personas, kas ir aptuveni par 5 % mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā statistika. Lielākā interese par Latvijas pilsonības iegūšanu vēl joprojām ir novērojama Rīgā, kur saņemti 1398 iesniegumi, savukārt ārpus Rīgas par naturalizācijas procesu salīdzinoši liela interese bijusi Liepājā - saņemts 151 iesniegums. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami ir samazinājusies interese par naturalizācijas procesu Daugavpilī. 2011.gadā saņemti 174 iesniegumi, bet 2012.gadā tikai 95 iesniegumi. No lielajām Latvijas pilsētām viszemākā nepilsoņu aktivitāte novērojama Alūksnē un Preiļos, kur pērn nav saņemts neviens naturalizācijas pieteikums. Salīdzinot statistiku dinamikā, var secināt, ka ar katru gadu pieaug naturalizēto ārzemnieku skaits. 2012.gadā vispopulārākās valstis, kuru pilsoņi vēlas iegūt Latvijas pilsonību, ir Krievija, Ukraina, Baltkrievija. Joprojām aktīvākie pilsonības pretendenti ir nepilsoņi vecumā līdz 32 gadiem. 2012.gadā par 35% pieaudzis no naturalizācijas eksāmena valodas pārbaudes atbrīvoto skaits, ko PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs skaidro ar 2011.gada 5.jūlijā...

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas trešdien, 16.janvārī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Bibliotēku likumā paredz precizēt finansēšanas modeli pašvaldību publisko bibliotēku elektroniskās informācijas resursu pieejamības nodrošināšanai atbilstoši valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas praksei, lai iedzīvotājiem nodrošinātu nepārtrauktu bezmaksas pieeju publiskajiem datoriem, internetam un vispārpieejamiem elektroniskās informācijas resursiem pašvaldību bibliotēkās. Bibliotēku likumā noteikts, ka valsts un pašvaldību bibliotēku īpašie pienākumi ir nodrošināt lietotājiem pieeju valsts un pašvaldību institūciju sagatavotajai un publicētajai informācijai, kā arī bezmaksas pieeju internetam, datora izmantošanai un vispārpieejamiem elektroniskās informācijas resursiem. Tomēr pašvaldību bibliotēkas, kuras tiek finansētas no pašvaldību budžeta līdzekļiem, spēj nodrošināt aptuveni 65 procentus no nepieciešamā finansējuma, un ik gadu tam tiek piešķirta valsts budžeta mērķdotācija. Valsts budžets 2013.gadam jau paredz finansējumu 316 975 latu apmērā bezmaksas interneta un datoru izmantošanai pašvaldību publiskajās bibliotēkās, tādējādi grozījumos paredzēto normu īstenošanai nav nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta. Aizvadītā gada 31.decembrī beidzās trīspusējie pakalpojumu līgumi starp valsts aģentūru „Kultūras informācijas sistēmas”, pašvaldībām...

Rēzeknes pilsētas domes 2012.gada 21.decembra saistošie noteikumi №34 «Grozījumi Rēzeknes pilsētas domes 2009.gada 27.novembra saistošajos noteikumos №14 «Par sociālo palīdzību Rēzeknes pilsētas pašvaldībā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 29.decembri.

Ministru kabineta 2013.gada 8.janvāra noteikumi №20 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos №1498 «Makšķerēšanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 11.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 8.janvāra noteikumi №18 «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumos №88 «Nacionālās alkoholisma ierobežošanas padomes nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 11.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 8.janvāra noteikumi №21 «Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 11.janvāri.