JAUNUMI

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013., 2014. un 2015.gadam»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījumi likumā «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Par valsts budžetu 2013.gadam»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījumi likumā «Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 22.novembra likums «Grozījums likumā «Par Latvijas Nacionālo bibliotēku»»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 20.decembri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījumi Invaliditātes likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 15.novembra likums «Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012.gada 20.novembrī pieņēma noteikumus Nr.783 „Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.237 „Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi””, kuri stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī. 2012.gada 21.jūnijā Saeimā tika pieņemts likums „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, kas stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī, un noteikts: 1. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1 000 latu līdzšinējo 3 000 latu vietā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ar 2013.gada 1.janvāri būs jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1 000 latu. 2. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti un nav reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā...

Tiek plānots, ka aizdevēju institūcijas par parāda atgūšanas izmaksu atlīdzināšanu nedrīkstēs parādniekam prasīt vairāk kā 12 latus - tā noteikts 6. decembrī starpinstitūciju saskaņošanai nodotajos jaunajos Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”. Līdz šim parādu atgūšanas procesa izmaksas var veidot no 6 līdz 74 Ls (vidēji tās ir 36 Ls), liecina Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotā informācija. Procesa izmaksu svārstības atkarīgas no parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēja veiktajām darbībām - to skaita, secības, regularitātes un intensitātes. Jaunais noteikumu projekts paredz, ka ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējs drīkst prasīt kompensēt izdevumus, kas saistīti ar parāda atgūšanu, taču tie kopumā nevar pārsniegt 12 latus. Proti: par rakstveida paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esamību un aicinājums labprātīgi veikt kavēto maksājuma saistību izpildi, uzsākot parāda atgūšanu, un par nepieciešamajām papildus veicamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams,...

Satversmes tiesa 6.decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2012-01-01 "Par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkta, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam". Atsevišķu atkritumu apsaimniekotāju tiesiskās paļāvības aizsardzība neierobežotā laikā nav samērīga ar aizskārumu, kas tiek radīts sabiedrības interesēm, ja tiek izkropļota konkurence un liegta iespēja saņemt kvalitatīvāku pakalpojumu par atbilstošāku maksu Apstrīdētā norma Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkts: "Līdz 2005. gada 26.jūlijam pašvaldības un sadzīves atkritumu apsaimniekotāja noslēgtais līgums par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu izbeidzas līgumā noteiktajā termiņā. Ja pašvaldība un sadzīves atkritumu apsaimniekotājs pēc 2005. gada 26.jūlija ir noslēguši vai pagarinājuši līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, minētais līgums izbeidzams ne vēlāk kā līdz 2013. gada 1.jūlijam." Augstākā...

Līdz ar Saeimas ceturtdien, 6.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemto Ēku energoefektivitātes likumu tiek noteikti jauni energoefektivitāti veicinoši pasākumi, piemēram, biežāk nekā līdz šim (vairāk gadījumos) būs nepieciešams veikt ēku energosertifikāciju, paredzēta arī plašāka nekustamo īpašumu pircēju informēšana par īpašuma energoefektivitāti. Likums nosaka, ka, jau izvēloties māju vai dzīvokli, pircējs varēs uzzināt, cik energotaupīga ir konkrētā ēka, gūstot priekšstatu, cik, piemēram, būs jāmaksā par siltumu. Tāpat jaunais likums būtiski uzlabo pašreizējo ēku energoefektivitātes regulējumu, papildinot to arī ar Eiropas Savienības direktīvā ietvertajiem jauninājumiem. Likumā noteiktas minimālās energoefektivitātes prasības projektējamām, rekonstruējamām, renovējamām un ekspluatējamām ēkām. Izmaiņas paredz dzīvojamām un sabiedriskām ēkām paplašināt energosertifikācijas regulējumu. Ēkas energosertifikācija būs jāveic projektējamai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu, kā arī ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu vai iznomātu. Energosertifikācija pēc pircēja pieprasījuma būs jāveic arī ekspluatējamas ēkas daļai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir...

Žurnāla BILANCE ikgadējā konferencē „Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”, kas notika 28. novembrī, ar ziņojumiem uzstājās 10 eksperti, informējot par dažādām grāmatvežiem un uzņēmējiem aktuālām tēmām, sākot ar jaunāko nodokļu likumdošanā un beidzot ar elektronisko dokumentu sagatavošanas iespējām. Portālā Plz.lv tuvākajā laikā varēsit iepazīties ar atsevišķiem video fragmentiem no ekspertu uzstāšanās. Šajā video Elīna Girne, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu biroja Girne & Partneri partnere un starptautiskā elektronisko rēķinu projekta E-invoice Gateway konsultante Latvijā stāsta par e-paraksta izmantošanu lietvedībā un dokumentu uzglabāšanas prasībām:

Ja līdz šim valsts nodrošināja sociālo rehabilitāciju personām ar funkcionāliem traucējumiem tikai darbspējīgā vecumā, tad turpmāk šāds, valsts apmaksāts pakalpojums pienāksies visām nodarbinātām personām ar funkcionāliem traucējumiem - to paredz grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas ceturtdien, 6.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā. Likuma grozījumi nosaka arī pašvaldībām par pienākumu atrast dzīvesvietu personām, kurām vairs nav nepieciešami ilgstošās sociālās aprūpes iestādes pakalpojumi, bet kuras nevar atgriezties iepriekšējā miteklī. Par izmitināšanu būs atbildīga tā pašvaldība, kuras teritorijā persona dzīvojusi pirms iestāšanās institūcijā, bet, ja to nevar noskaidrot, tad rūpes jāuzņemas pašvaldībai, kurā ir personas pēdējā konstatējamā atrašanās vieta. Tomēr likuma grozījumi pārceļ no nākamā gada plānoto valsts finansēto sociālo rehabilitāciju no vardarbības cietušiem pieaugušajiem un vardarbības veicējiem - tagad plānots, ka tā būs pieejama tikai no 2015. gada. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Saeimas Juridiskā komisija izstrādājusi vērienīgus grozījumus Krimināllikumā ar mērķi mīkstināt sodu politiku un samazināt cietumnieku skaitu Latvijā, kā arī resocializēt sodītās personas un aizsargāt sabiedrības drošību. Krimināllikuma pašreizējā redakcija ir saglabājusi daudzas padomju laika sodu sistēmas iezīmes, piemēram, tas paredz ļoti bargus sodus par mantiskiem noziegumiem, kā arī plašu brīvības atņemšanas piemērošanu. Tādējādi Latvija starp 48 Eiropas valstīm ir otrajā vietā pēc ieslodzīto skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Kriminālsodu politikas reforma ar laiku ļaus samazināt ieslodzījuma vietu noslodzi. Tas ir svarīgi, ņemot vērā, ka no visiem soda veidiem tieši brīvības atņemšanas nodrošināšana nodokļu maksātājiem izmaksā visvairāk. Likuma grozījumi paredz paplašināt soda piemērošanas mērķu kopumu, nosakot, ka soda mērķi ir arīdzan aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu un resocializēt sodīto personu. Patlaban likums definē tikai divus soda mērķus - sodīt personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Likumprojekts paredz samazināt...