JAUNUMI

Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumi №847 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 6.aprīļa noteikumos №334 «Noteikumi par valsts pārbaudījumu norises kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 15.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumi №868 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2013.gadā»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumi №854 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumos №842 «Noteikumi par vispārējā valdības parāda klasifikāciju»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumi №836 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 1.jūnija noteikumos №501 «Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem, un galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №823 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumos №140 «Dabas lieguma «Ventas ieleja» individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumi №835 «Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumos №414 «Noteikumi par skaidras naudas deklarācijas veidlapu, tās aizpildīšanas, iesniegšanas un sniegto ziņu pārbaudes kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 15.decembri.

Otrdien, 18. decembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika pieņemti vairāki MK noteikumu projekti, kas izstrādāti saistībā ar jauno PVN likumu. Paredzēts, ka līdzšinējo 20 MK noteikumu vietā ar PVN likumu turpmāk būs saistīti 8 MK noteikumi. Noteikumu projekts "Pievienotās vērtības nodokļa par elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā aprēķināšanas un maksāšanas kārtība" nosaka trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja reģistrācijas un izslēgšanas kārtību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kā arī PVN aprēķināšanas un maksāšanas kārtību par trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem ES teritorijā. Noteikumu projekta tiesiskais regulējums attieksies uz trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātājiem, kuri elektroniski sniedz pakalpojumus ES teritorijā un šo pakalpojumu sniegšanai reģistrējas Latvijā. Noteikumu projektā pārsvarā tiek saglabāts šobrīd spēkā esošajos MK noteikumos par kārtību, kādā aprēķināms un maksājams PVN par elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem ES teritorijā, iekļautais regulējums. Savukārt noteikumu projekts "Kārtība, kādā atmaksājams...

Sākot ar nākamā gada 1. jūliju, tiks krietni samazināts darba aizsardzības speciālistu pamatlīmeņa apmācību minimālais apjoms - tās būs 60 stundas līdzšinējo 160 stundu vietā. To un citus administratīvā sloga mazinājumus paredz valdības otrdien, 18.decembrī, apstiprinātie grozījumi vairākos Labklājības ministrijas sagatavotajos Ministru kabineta noteikumos - Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos Nr.749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos", Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumos Nr.99 "Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju", Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumos Nr.902 "Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti", Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 4.februāra noteikumos Nr.66 "Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku". No minētajām 60 stundām 40 stundas būs paredzētas teorijas apmācībai, bet 20 – praktiskajai apmācībai. Papildus paredzēta specializēta apmācība 40 stundu apjomā saistībā ar bīstamiem komercdarbības veidiem, piemēram, kokapstrādi, būvniecību, ražošanu, u.c. Šāda apmācība nepieciešama, jo bīstamo nozaru uzņēmumos darbinieki...

Valdība pieņēmusi lēmumu samazināt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni vienam cilvēkam, apstiprinot noteikumu projektu "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni". Tie paredz, ka, sākot ar nākamo gadu, GMI vienam cilvēkam būs 35 lati mēnesī, informē Labklājības ministrija (LM). Pašvaldībām būs tiesības noteikt augstāku GMI līmeni dažādām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem, vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kā arī pirmspensijas vecuma cilvēkiem u.c. Tā maksimālais līmenis plānots līdz 90 latiem. LM uzsver, ka līdz 2012.gada 31.decembrim personām piešķirtais GMI pabalsts netiks pārrēķināts. GMI pabalstu izmaksu nodrošināšanai 2013.gadā kopējais finansējums plānots 15, 45 milj. latu apmērā, t.sk. pašvaldībās 14, 52 milj. latu un LM līdzfinansējums 937, 3 tūkst. latu apmērā par pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem GMI pabalsta izmaksām līdz 2012.gada 31.decembrim. No 2013.gada 1.janvāra paredzēts pārtraukt līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldībām un saglabāt pirms Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanas uzsākšanas noteikto sociālās palīdzības pabalstu finansēšanas principu. Tas nozīmē, ka pabalstus pilnībā finansēs no pašvaldības budžeta līdzekļiem. GMI pabalsta...

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme uzsver, ka GMI nav pabalsts, bet gan garantētais minimālais ienākumu līmenis, kuru nodrošina gan pats cilvēks, gan valsts, gan pašvaldības. Valsts katru gadu pārskata GMI līmeni sadarbībā ar pašvaldību viedokli pārstāvošo organizāciju - Latvijas Pašvaldību savienību saistībā ar gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu. GMI pabalstu piešķir ģimenei vai mājsaimniecībai, kura atzīta par trūcīgu un kuras ienākumi nesasniedz garantēto minimālo ienākumu līmeni. GMI pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta vai pašvaldības noteikto GMI līmeņu summu katram mājsaimniecības loceklim un mājsaimniecībā ietilpstošo cilvēku kopējiem ienākumiem mēnesī. Pašvaldībām ir tiesības savu finansiālo iespēju robežās noteikt arī citu, augstāku GMI līmeni, kuru pašvaldības sociālais dienests piemēro pabalsta apmēra aprēķināšanai. Šobrīd Ministru kabinets ir noteicis, ka augstāku GMI līmeni pašvaldības var noteikt vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem. Saskaņā ar likumu Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu pašvaldībām ir tiesības un pienākums vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz...

Valdība otrdien, 18. decembrī, pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem", kas paredz no 2013. gada dubultot obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu summu gan par vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem bērna kopšanas pabalstu, gan par vecākiem, kuri kopj bērnu līdz gada vecumam un saņem vecāku pabalstu. Šiem vecākiem no nākamā gada palielināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu un invaliditātes apdrošināšanai. Turpmāk pensiju apdrošināšanai veiks iemaksas 20 % apmērā no 100 latiem mēnesī, kā arī no 100 latiem mēnesī veiks iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu un invaliditātes apdrošināšanai. Nākamgad palielinātās sociālās iemaksas veiks par 12 300 cilvēkiem mēnesī. Pašreiz iemaksas veic no 50 latiem mēnesī. Tāpat no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam iemaksas pensiju apdrošināšanai no 50 latiem veiks par cilvēkiem, kuri veic algotos pagaidu sabiedriskos...

Turpmāk privātpersonas savus "Latvijas Krājbankas" privatizācijas sertifikātu kontus ērtāk varēs pārcelt uz "Hipotēku banku". To paredz otrdien, 18.decembrī, valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumos Nr.712 „Privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumi”. Grozījumi paredz, ka konta pārcelšana privātpersonai izmaksās 5 latus par katru kontu, un, lai to izdarītu, būs jāvēršas tuvākajā Hipotēku bankas filiālē, jāiesniedz iesniegums un jāsamaksā konta pārcelšanas maksa. Tomēr Ekonomikas ministrija tiem privatizācijas sertifikātu īpašniekiem, kam nav nepieciešams veikt steidzamus darījumus ar sertifikātiem, aicina nesteigties ar kontu pārcelšanu, jo drīzumā plānots veikt "Latvijas Krājbankā" esošo sertifikātu kontu centralizētu pārcelšanu, kas konta īpašniekam nemaksās neko un neprasīs arī nekādas papildu darbības. Patlaban vēl turpinās diskusijas par privatizācijas sertifikātu kontu centralizētai pārcelšanai nepieciešamo laiku un izmaksu apmēru, kā arī par privatizācijas sertifikātu turpmāko administrēšanu. Piedāvātie risinājumi ir apkopoti informatīvajā ziņojumā, kuru ir plānots skatīt Ministru kabineta 2013.gada 8.janvāra sēdē. Ekonomikas ministrija atgādina par iespēju pārdot sev piederošos privatizācijas sertifikātus...

Otrdien, 18.decembrī, Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus „Kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība”, kas nosaka kārtību, kādā pašvaldība iesniedz pieteikumu par kūrorta statusa piešķiršanu un tajā iekļaujamo informāciju, kā arī kārtību, kādā pašvaldība sniedz pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem. Kūrorta statusa piešķiršana balstīsies uz vietējās pašvaldības brīvu izvēli un iniciatīvu noteikt šādu savas teritorijas vai tās daļas attīstības plānošanas virzienu, taču pieteikumus par kūrorta statusa piešķiršanu izvērtēs ar EM rīkojumu izveidota komisija, kuras sastāvā ir divi pārstāvji no EM, divi pārstāvji no Veselības ministrijas un divi pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Vērtēšana notiks atbilstoši Tūrisma likumā minētajiem nosacījumiem - tiks vērtēts, vai teritorijā ir pieejami dabas dziednieciskie resursi, vai teritorijā darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde, vai dabas dziednieciskie resursi tiek izmantoti, lai nodrošinātu attiecīgajā teritorijā esošās kūrorta ārstniecības iestādes darbību, vai vides kvalitātes...

Otrdien, 18.decembrī, Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais "Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2012.-2014.gadam". Tas paredz nodrošināt koordinētu pasākumu veikšanu, lai mazinātu alkoholisko dzērienu kaitējumu sabiedrības veselībai. Plānā piedāvātie risinājumi alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanai un alkoholisma ierobežošanai paredz četrus galvenos rīcības virzienus: alkoholisko dzērienu piedāvājuma ierobežošanu un kontroli; pieprasījuma mazināšanu; riskantas un kaitējošas alkohola lietošanas samazināšanu un alkoholisko dzērienu lietošanas un tā radīto seku monitoringu un sabiedrības informēšanu. Rīcības plāns paredz pastiprināt nelikumīgu alkoholisko dzērienu aprites apkarošanu (pastiprināt kontroli tirdzniecības vietās, lai mazinātu iespēju nepilngadīgām personām iegādāties alkoholu, palielināt nakts laikā veikto kontroļu intensitāti veikalos, kafejnīcās, kur tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni, pastiprināt alkoholisko dzērienu aprites kontroli u.c.), kā arī ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību un reklāmu (noteikt alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegumu vides reklāmās, rosināt alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegumu televīzijā no plkst.6:00 līdz 22.00, noteikt ierobežojumus alkoholisko dzērienu akciju reklāmai, noteikt vecuma un profesiju ierobežojumus personām,...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 17.decembrī nolēma apturēt tiesvedību Valsts SIA „Latvijas televīzija” (turpmāk – Latvijas Televīzija) pieteikuma lietā par Rīgas domes lēmuma atcelšanu, ar kuru pieteicējai uzlikts par pienākumu samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par 2007.-2009.gadu. Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1.panta otrās daļas, ciktāl tā neietver sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, atzīšanu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no izdošanas brīža. Senāta ieskatā, apstāklis, ka likumdevējs likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” nav noteicis atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas īpašumam, kuru izmanto pieteicēja, rada pretrunu ar Latvijas Republikas Satversmes 100.panta pirmo teikumu, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Senāta ieskatā, likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrajā daļā bija jābūt iekļautai arī norādei uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tā kā sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi...