JAUNUMI

Ar 2013. gada 1. janvāri stāsies spēkā vairāki Finanšu ministrijas (FM) pārziņā esoši tiesību akti nodokļu politikas jomā. Visvairāk Latvijas iedzīvotājus skars izmaiņas attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), proti, no 2013. gada 1. janvāra IIN likme būs 24% līdzšinējo 25% vietā, savukārt ar 2013. gada 1. jūliju IIN atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu tiks palielināts no līdzšinējiem 70 uz 80 latiem mēnesī. „Latvija pašlaik ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas samazina nodokļu slogu iedzīvotājiem, lai atvieglotu ikdienu un veicinātu konkurētspēju tuvējā Baltijas reģionā. Darbaspēka nodokļu samazināšana ir valdības prioritāte, tāpēc uzsākto darbu turpināsim arī nākamajos gados,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks. No 2013. gada ir ieviestas nodokļu pretizvairīšanās normas attiecībā uz tāda ienākuma aplikšanu ar nodokli, kas IIN maksātājam pienākas no tā līdzdalības zemu nodokļu un beznodokļu valstu vai teritoriju sabiedrībās, trastos vai citos juridiskos veidojumos (ārvalstu sabiedrībās). Paredzēts, ka ar nodokli tiks aplikts uz maksātāju attiecināmais ārvalstu sabiedrības ienākums,...

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen, kurš ir arī viens no mūsu portāla Ekspertu komandas dalībniekiem, sniedz ieskatu par jauno PVN likumu un tā piemērošanu praksē. Jāorientējas trijos normatīvajos aktos Uzreiz jāsaka – sākotnēji tika solīts, ka jaunais likums būs daudz plašāks un tādēļ nebūs nepieciešami likuma piemērošanas noteikumi, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka, neskatoties uz likuma apjomīgumu, tomēr tiek gatavoti arī tā piemērošanas noteikumi. Tādējādi, tāpat kā līdz šim, meklējot atbildes uz jautājumiem par savu darījumu aplikšanu, nodokļu maksātājiem būs jāspēj orientēties vienlaikus vismaz divos normatīvajos aktos. Runājot par jauno likumu, īpaši atgādinām, ka PVN piemērošanu regulē ne tikai PVN likums (vecais vai jaunais), bet arī PVN Regula Nr. 282/2011 (Regula). Regula ir spēkā no 2011.gada 1.jūlija un tiek tieši piemērota visās dalībvalstīs, tādēļ tā nekad netiks iestrādāta likumā. Nodokļu maksātājiem Regulas normas ir jāskata vienlaikus gan ar jaunā, gan vecā likuma normām. Tomēr mūsu praksē bieži sastopamies ar gadījumiem, kad nodokļu...

Saeima ceturtdien, 20.decembrī, apstiprināja Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP2020) galīgo redakciju. Par NAP2020 virzību Saeimā atbildīgās Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Raimonds Vējonis iepriekš atzīmēja, ka „NAP izstrādē, apspriešanā un uzlabošanā ir ieguldīts milzīgs darbs un šis ir pirmais plānošanas dokuments, kas sasaistīts ar valsts budžeta finansējumu. Lai dokumentā izvirzītos mērķus sasniegtu, ir būtiski šo sasaisti turpināt arī nākamajās finanšu plānošanās”. Nacionālais attīstības plāns ir galvenais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikti valsts attīstības mērķi, prioritātes un rīcības virzieni katrā no tām, kā arī sasniedzamie rezultāti un atbildīgās institūcijas. NAP2020 ir kā valsts attīstības redzējums vidējam termiņam, kas iezīmē nacionāla līmeņa prioritātes - tautsaimniecības izaugsmi, cilvēka drošumspēju un izaugsmi atbalstošas teritorijas. Īstenojot šīs prioritātes, Latvijai prognozēts ekonomikas izrāviens, sasniedzot galveno mērķi – iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Tautsaimniecības izaugsmes stimulēšanai plānots orientēties uz uzņēmējdarbības veicināšanu, investīciju piesaisti un produktivitātes pieaugumu, ņemot vērā sociālās atbildības principus. Galvenie darbības virzieni – ražojošais...

Saeima ceturtdien, 20.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas palīdzēs risināt situācijas, kurās darba ņēmēji darba devēju rīcības dēļ zaudē tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Likuma grozījumi paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības atsevišķos gadījumos reģistrēt darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Tas nepieciešams, jo daži darba devēji ilgstoši neinformē VID par to, ka persona uzņēmumā vairs nestrādā. Tādējādi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) saskaras ar problēmu, ka persona joprojām ir reģistrēta kā darba ņēmējs, lai gan faktiski darba attiecības ir pārtrauktas. Tas liedz bijušajiem darbiniekiem pretendēt uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, piemēram, bezdarbnieka pabalstu. Problēma tiks atrisināta, VID paredzot iespēju reģistrēt sociāli apdrošinātas personas statusa zaudēšanu un par to paziņojot VSAA. Patlaban ir gadījumi, kad, piešķirot sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, personas apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīti mēneši, par kuriem darba devējs nav savlaicīgi sniedzis VID ziņojumu par veiktajām obligātajām iemaksām. Tādēļ likums paredz, ka darba ienākumus un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu...

Saeima ceturtdien, 20.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas saskaņo procesuālo regulējumu ar jauno Krimināllikuma redakciju, kurā būtiski mainīta kriminālsodu politika. Ar likuma grozījumiem no trim mēnešiem uz 30 dienām tiek samazināts pieļaujamais apcietinājuma termiņš par kriminālpārkāpumu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar jauno Krimināllikumu par kriminālpārkāpumu var piemērot brīvības atņemšanu, kas nav ilgāka par trim mēnešiem, nav samērīgi paredzēt, ka personu apcietinājumā var turēt maksimāli iespējamo soda termiņu. Likums nosaka konkrētus apcietinājuma termiņus nepilngadīgajiem. Iepriekš bija noteikts, ka tas nevar pārsniegt pusi no maksimālā iespējamā termiņa, kas atsevišķos gadījumos radījis neskaidrības apcietinājuma termiņa noteikšanā. Saskaņā ar jauno regulējumu par pamatu apcietinājumam varēs būt ne tikai pirmās instances tiesas spriedums, bet jebkuras instances spriedums, kurā piemērota brīvības atņemšana. Var būt situācija, kad pirmās instances tiesa personu attaisno, bet apelācijas kārtībā šīs spriedums tiek atcelts un tiek piemērota brīvības atņemšana. Tādēļ likumā jānosaka pamats apcietinājuma piemērošanai šādos gadījumos. Procesa virzītājam tiek paredzēts...

Saeima ceturtdien, 20.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIK), kas paredz no regulējuma izslēgt arestu, tā vietā saskaņā ar Krimināllikuma izmaiņām paredzot jaunu brīvības atņemšanas soda paveidu – īslaicīgu brīvības atņemšanu - un tā izpildes kārtību. Izmaiņas noteic, ka personas, kas notiesātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, turamas atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, tomēr atļauts tās iesaistīt garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos ar pārējiem notiesātajiem. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu maksimāli drošu un sociāli lietderīgu īslaicīgo brīvības atņemšanas izpildes gaitu, kas neradītu smagas sekas uz notiesātā turpmāko dzīvi pēc soda izciešanas. Likuma grozījumos noteikti arī tiesību ierobežojumi notiesātajiem ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Ņemot vērā īso laiku, ko šīs personas pavadīs brīvības atņemšanas iestādē, notiesātajiem ar īslaicīgu brīvības atņemšanu salīdzinājumā ar citiem notiesātajiem, noteikts mazāks tiesību apjoms, tomēr saglabājot iespējas īstenot būtiskākās cilvēktiesības. Attiecībā uz notiesāto nodarbināšanas vietu, noteikts izņēmums - šiem notiesātajiem atļauts strādāt tikai cietuma teritorijā. Minētais grozījums nodrošinās iespēju nodarbināt...

Arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji. To nosaka Saeimas ceturtdien, 20.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Grozījumi paredz senlietu definīciju, nosakot, ka tās ir cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti — artefakti, piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā, kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī. Paredzēta arī stingrāka kultūras pieminekļu izpētes, konservācijas, restaurācijas un remonta darbu veikšanas kārtība. Turpmāk bez nekustamā īpašuma īpašnieka atļaujas vai bez Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atļaujas kultūras pieminekļu izpētei būs aizliegts izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai, piemēram, metāla detektorus. Tāpat bez nekustamā īpašuma īpašnieka atļaujas aizliegts veikt kultūras pieminekli pārveidojošas darbības. Savukārt Kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi, piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt...

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Kredītbiroju likumprojektu un 20.decembrī iesniedza to starpinstitūciju saskaņošanai. Ekonomikas ministrija uzskata, ka kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kreditēšanas tirgus atbildīgu attīstību, samazinot pārmērīgas aizņemšanās un neapdomīgas kreditēšanas riskus. Tas tiks panāks, radot regulējumu, kurš uzlabos kredītspējas vērtējuma pamatā esošo datu apjomu un kvalitāti, vienlaicīgi paredzot normas, kas nodrošinās personas kontroli pār to, kas un kādiem mērķiem ir pieprasījis datus. Likumprojekts nosaka prasības kredītbiroja darbībai, kredītinformācijas apstrādei un kredītinformācijas glabāšanas termiņus, kā arī kredītinformācijas izsniegšanas noteikumus un atbildību par kredītinformācijas apstrādi. Plānots, ka kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti, kas nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas, kā arī kredītriska pārvaldību līguma darbības laikā. Kredītbiroji apkopos datus no kreditoriem (saimnieciskās darbības veicējiem) par saistību izpildes pārkāpumiem (parādiem), kā arī kredītinformāciju no tām Valsts informācijas sistēmām, kuru informācija jau patreiz tiek ņemta vērā, vērtējot personas kredītspēju. Plānots,...

Ceturtdien, 20. decembrī, Saeima otrajā lasījumā pieņēma Fiskālās disciplīnas likumu. Tas ir nozīmīgs solis pretī šobrīd īstenotās atbildīgās finanšu politikas nostiprināšanai, jo pirmo reizi ar likumu tiks noteikts, ka Latvijā ir jāveido ekonomiskajā ciklā sabalansēts budžets. Proti, tiks veidots efektīvs mehānisms, ar kura palīdzību ekonomikas cikla augšupejas fāzē īstenot ierobežojošu, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējošu fiskālo politiku, informē Finanšu ministrija. Fiskālās disciplīnas likumprojekta otrā lasījuma redakcijā ir iekļauti jaunie Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas nosacījumi, kas ir ietverti līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ko Latvija ratificēja šā gada 31. maijā. Likumprojektā noteikti svarīgākie pamatprincipi un fiskālie nosacījumi atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai. Kā galvenais instruments paredzēts vidēja termiņa budžeta ietvara likums, ko sagatavo katru gadu turpmāko trīs gadu periodam. Maksimāli pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms pirmajam un otrajam vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda gadam būs pārmantots no iepriekšējā ietvara...

Zemkopības ministrija sadarbībā ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām ir izstrādājusi Latvijas piena nozares attīstības virzienus līdz 2020. gadam. Šādu attīstības virzienu definēšana ir īpaši svarīga šobrīd, kad nozarei ir jāgatavojas strādāt tirgū bez ražošanas ierobežojumiem, jo tuvojas 2015.gads, kad Eiropas Savienībā (ES) tiks atcelta piena kvotu sistēma un ražotājam pašam būs jāseko līdzi tirgus situācijai un tendencēm un ražošana attiecīgi jāplāno, jo pārdošanas iespējas būs atkarīgas no pieprasījuma. Piena nozares tālāku attīstību plānots veicināt, izmantojot dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Lauku attīstības programmas 2014-2020 pasākumus "Ieguldījumi materiālajos aktīvos", "Sadarbība", "Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi", valsts atbalsta pasākumus, atbalstu kvalitātes shēmām, atbalstu mazo uzņēmumu sadarbībai, īso pārtikas ķēžu veidošanu, kooperācijas veicināšanu, ražotāju un starpnozaru organizāciju veidošanu, atbalstu eksporta apjoma piedāvājuma koncentrēšanai, ES veicināšanas programmas, programmu "Skolas piens" u.c. Viens no nozares attīstības mērķiem ir panākt piena un piena produktu eksporta pieaugumu, saglabājot un palielinot svaigpiena ražošanas ikgadējo pieaugumu, turklāt ir svarīgi, lai tas notiktu nevis...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) informē, ka tie VID muitas kontroles punkti ( MKP), kas darbojas diennakts režīmā, strādās bez darba laika izmaiņām gan Ziemassvētkos, gan Vecgada dienā un Jaungada dienā. Svētku dienās diennakts režīmā strādās šādi VID Muitas pārvaldes MKP: Rīgā – Lidostas MKP, Rīgas brīvostas MKP un MKP 0264 (Ezera ielā 22); Latgalē – Terehovas MKP, Grebņevas MKP, Silenes MKP, Pāternieku MKP, Vientuļu MKP, Indras MKP, Zilupes MKP, Rēzeknes II MKP, Kārsavas MKP un Daugavpils preču stacijas MKP ; Kurzemē – Liepājas ostas MKP un Ventspils ostas MKP. Brīvdienās un svētku dienās – no 2012.gada 22.decembra līdz 26.decembrim un no 29.decembra līdz 2013.gada 1.janvārim – nestrādās šādi VID Muitas pārvaldes MKP: Rīgā – MKP 0265 (Buļļu ielā 74), MKP 0206 (Maskavas ielā 427a), MKP 0229 (Lubānas ielā 84) un Šķirotavas MKP (Krustpils ielā 38b); citur Latvijā – Pasta MKP (Ziemeļu ielā 10, Mārupes novadā), Jelgavas MKP, Saldus MKP, Talsu MKP,...

Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumi №845 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 4.novembra noteikumos №921 «Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanu, to darbības nosacījumiem un kontroli, kā arī kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju grupām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 15.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №818 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumos №248 «Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 12.decembri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2012.gada 13.decembra ieteikumi №264 «Ieteikumi par vienādu attieksmi pret abu dzimumu pārstāvjiem attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju un apdrošināšanas atlīdzību lieluma noteikšanu»Ieteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 20.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi №828 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumos №1236 «Noteikumi par valsts akciju sabiedrības «Elektronisko sakaru direkcija» publisko maksas pakalpojumu cenrādi un samaksas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 19.decembri.