VISI RAKSTI

Piektdien, 30.novembrī, bankas "Citadele" konferenču zālē (Rīgā, Republikas laukumā 2a) tiek organizēts pirmais Latvijas reģionālo pārstāvju forums "Kā izdzīvot Latvijas reģionos?!" ar mērķi panākt Latvijas reģionu atdzimšanu un LR Satversmē noteikto cilvēktiesību ievērošanu, novēršot straujo dzīves līmeņa pazemināšanos un iedzīvotāju izceļošanu no valsts, informē Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence. Forumā piedalīsies Latvijas pašvaldību un pilsētu domju vadītāji un deputāti, reģionālo politisko partiju pārstāvji, Latvijas Pašvaldību Savienība, NVO pārstāvji, nozaru eksperti un valsts pārvaldes pārstāvji. Foruma iniciatori ir daudzi Latvijas pašvaldību vadītāji- un Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA). "1990.gada 4.maijā mēs visi bijām kopā un izcīnījām neatkarīgas Latvijas atdzimšanu. Pēc 22 brīvības gadiem starp valsts pārvaldi un pašvaldībām diemžēl izveidojusies atšķirīga izpratne par valsts attīstību. Lai rastu risinājumu un vienotos par turpmāk saskanīgāku un uz iedzīvotāju interesēm vērstu darbību, aicinām sanākt kopā gan pašvaldību pārstāvjus, gan ekspertus. Pirmā Latvijas reģionālo pārstāvju foruma mērķis ir vienoties par reģionālo pārstāvju savstarpēju sadarbību un...

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināšanos ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl 40 milj. latus, kas iegūti no izsolēm, atgūtajiem kredītiem un citiem atgūtiem līdzekļiem. Kopumā Noguldījumu garantiju fondam patlaban pārskaitīti 90 milj. lati. Noguldījumu garantiju fonds ir lielākais Latvijas Krājbankas kreditors. Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija 336 milj. latu, kas tagad samazinājušās līdz 246 milj. latu. Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri. Šāds bankrota procedūras regulējums un minētā kreditoru rinda ir noteikta, lai Noguldījumu garantiju fonds kā valsts garantiju mehānisms nodrošinātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu...

Saskaņā ar 2012. gada 13. novembra Ministru kabinetanoteikumiem Nr.775 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā un materiālās bāzes pilnveidošanai", kas stājās spēkā 24. novembrī, līdz 2012.gada 30.novembrim notiek iesniegumu pieņemšana valsts atbalstam: kredītprocentu daļējai dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem kredītprocentu daļējai dzēšanai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām kredītprocentu daļējai dzēšanai lauksaimniecības produktu pārstrādes komersantiem kredītprocentu daļējai dzēšanai lauksaimniecības produktu pārstrādes komersantiem investīcijām materiālās bāzes pilnveidošanai pētījumu un laboratorisko analīžu veikšanai Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai tiek piešķirts par laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.septembrim faktiski samaksātajiem ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga procentiem. Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražošanas un lauku ekonomiskās telpas attīstību, veicinot lauksaimniecības un lauku attīstības investīciju projektu īstenošanu un materiālās bāzes pilnveidošanu. Pieteikumus atbalstam var iesniegt Lauksaimniecības atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, kā arī centrālajā aparātā Rīgā.

Ministru kabineta 2012.gada 13.novembra noteikumi №775 «Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā un materiālās bāzes pilnveidošanai»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 24.novembri.

Ministru kabineta 2012.gada 20.novembra noteikumi №796 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 14.jūlija noteikumos №560 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.4.1.2.2.apakšaktivitāti «Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes un dzirdes traucējumiem»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 24.novembri.

Ministru kabineta 2012.gada 20.novembra noteikumi №797 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumos №181 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.3.1.1.3. apakšaktivitātes «Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība» trešo kārtu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 24.novembri.

Ministru kabineta 2012.gada 20.novembra noteikumi №795 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumos №1075 «Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 24.novembri.

KOMERCINFORMĀCIJA Kaut gan grāmatvežu sertifikācija Latvijā notiek jau labu laiku, vēl arvien ir daudz neskaidru jautājumu par šo procedūru, kas apliecina profesionālo kompetenci. Grāmatveža arods šobrīd Latvijā nav iekļauts reglamentēto un obligāti sertificējamo profesiju sarakstā. Tomēr grāmatvežiem pastāv iespēja novērtēt savu zināšanu līmeni un profesionālo atbilstību, kā apliecinājumu saņemot valsts atzītu kompetences sertifikātu. Sertifikācija ir grāmatveža brīvprātīga izvēle, taču tā var būt arī darba devēja iespēja pārliecināties par darbinieka profesionālo kompetenci. Grāmatvežu profesionālās kompetences apliecinājumā ieinteresētās personas ir arī grāmatvedības pakalpojumu saņēmēji. Saprotams, ka jebkurš darba devējs ir ieinteresēts nodarbināt zināšanām bagātu grāmatvedi, kuram visā pilnībā var uzticēt saimnieciskās darbības uzskaiti un finanšu resursu apriti. Taču- kā nekļūdīgi novērtēt grāmatveža kompetenci, spējas un praktisko pieredzi? Tālab valstī ir izstrādāta personāla atbilstības novērtēšanas sistēma, saskaņā ar kuru šādu novērtējumu un apliecinājumu ir tiesīgas izsniegt tieši personāla sertificēšanas jomā neatkarīgas un kompetentas institūcijas. SIA "Grāmatvežu sertifikācijas...

Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem līdz 28. decembrim ir iespēja pieteikties Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētai Ārējo tirgu apguves programmai (ĀTA), kas paredzēta eksporta aktivitāšu atbalstam. Programmas īstenošanā iesaistījusies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kopā ar GatewayBaltic, piedāvājot uzņēmumiem piesaistīt eksporta sadarbības partnerus dažādās Eiropas valstīs. LTRK un GatewayBaltic izstrādājušas īpašu sistēmu eksporta partneru piesaistei, kas tiek pielāgota katram uzņēmumam, noskaidrojot un saskaņojot tā vēlamos partnerus mērķa tirgū, tad organizējot šo partneru atlasi un veicot komunikāciju ar tiem. "Ja tiek saņemta pozitīva ārvalstu uzņēmēju atbilde, tiek rīkotas individuālas tikšanās, kurās uzņēmums ar ārvalstu partneriem klātienē pārrunā sadarbības iespējas. Cenšamies organizēt tādas tikšanās, kas būtu iespējami tuvas darījuma noslēgšanai, taču jārēķinās ar faktoriem, kurus nav iespējams ietekmēt, piemēram, pieprasītie ražošanas apjomi, cena vai kvalitātes sertifikāti", informē GatewayBaltic eksporta projektu vadītāja Līga Vanaga. 2012.gadā ĀTA programmas ietvaros GatewayBaltic un LTRK organizēja eksporta partneru piesaistes vizītes uz Zviedriju, Dāniju un Somiju. Uzņēmumi, kas vizītēs piedalījās, eksporta...

Eiropas Savienība veikusi apsekojumu interneta vietnēm, kas piedāvā patēriņa kredītus, izvērtējot, vai šajās vietnēs patērētājam tiek sniegta visa ES normatīvajos aktos prasītā informācija, ko nepieciešams iekļaut patēriņa kredītu reklāmās, kā arī nepieciešamība patērētājam nodrošināt 14 dienas pārdomām, kuru laikā tas var bez maksas atteikties no līguma. Pēc apsekojuma rezultātā īstenotajiem pasākumiem pret tīmekļa vietnēm, kuras neatbilda likuma prasībām, šobrīd vairāk nekā trīs ceturtdaļas interneta lapu ievietojušas visu nepieciešamo informāciju (pirms gada tādu bija tikai 30%). Latvijā to izdarījušas visas deviņas apsekotās patēriņa kredītus piedāvājošās vietnes. ES koordinētajā Sweep (tīrīšanas) apsekojumā, kas norisinājās 2011.gada septembrī, valstu uzraudzības iestādes pārbaudīja 565 patēriņa kredītu tīmekļa vietnes visās 27 ES dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā un Islandē. No 70% tīmekļa vietnēm, kas tika nododas tālākai apsekošanai, 10% galarezultātā tika atzītas par atbilstošām un 35% tika uzlabotas pēc valstu uzraudzības iestāžu aktivitātēm. Atlikušās mājas lapas vairāk nepastāv vai ir pakļautas administratīvajam vai tiesas procesam. Galvenās problēmas, kas tika...

Konkurences padome (KP) nolēmusi izbeigt ierosināto lietu pret komunālo pakalpojumu sniedzēju SIA "Sabiedrība Mārupe", jo pēdējā rakstiski apņēmusies novērst savās darbībās konstatētos konkurences tiesību pārkāpumus. SIA „Sabiedrība Mārupe" sākotnēji bija atteikusi uzņēmumam SIA „Latectus" izsolē iegādātā īpašumā pieslēgt siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, pieprasot uzņēmumam apmaksāt komunālos parādus, ko bija atstājis telpu iepriekšējais īpašnieks. Spēkā esošie normatīvie akti gan paredz, ka atjaunot atslēgtu komunālo pakalpojumu sniegšanu var tikai pēc parādu nomaksas, tomēr šādā gadījumā, kad telpas sāk izmantot jauns īpašnieks, tiek slēgts jauns līgums un konkrētie pakalpojumi pēc būtības tiek nevis atjaunoti, bet gan pieslēgti no jauna. Sabiedrisko pakalpojumu piegādes līgums tiek slēgts ar lietotāju, nevis nekustamo īpašumu, tāpēc arī saistības nav attiecināmas uz nekustamo īpašumu. Tāpēc KP konstatēja, ka SIA „Sabiedrība Mārupe", cenšoties no SIA „Latectus" atgūt citas personas parādu, ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū. Vienlaikus KP norāda, ka pakalpojumu sniedzējam ir nodrošināta iespēja aizstāvēt savas intereses, jo tas var...

Augstākās Tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā šonedēļ izskatīs vairākas kasācijas sūdzības. To vidū ir arī lieta, kurā radies strīds par nodokļu maksāšanas kavējumu. Kā uzskata kasācijas sūdzības iesniedzējs, nodokļi laikā netika nomaksāti, jo Valsts ieņēmumu dienests laikā nesniedza uzziņu. Pirms AS „Somdaris” kapitāla daļu pārdošanas pieteicējs pieprasīja no Valsts ieņēmumu dienestu uzziņu, vai minēto kapitāla daļu pārdošana ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā kā iestāde ilgstoši kavējās sniegt uzziņu, pieteicējs pārdeva kapitāla daļas un nodokli nesamaksāja. Uzziņa tika izsniegta astoņus mēnešus pēc pieprasījuma iesniegšanas brīža. Iestāde atzina, ka pieteicējam nodoklis ir jāmaksā. Vienlaikus iestāde aicināja pieteicēju samaksāt nodokli un nokavējuma naudu. Atbilstoši iestādes aicinājumam pieteicējs samaksāja gan nodokli, gan nokavējuma naudu. Taču, uzskatot, ka nokavējuma nauda no viņa pieprasīta nepamatoti, pieteicējs lūdza to atmaksāt. Pieteicēja lūgums tika noraidīts, tāpēc viņš iesniedza pieteikumu administratīvajā tiesā. Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Tiesas atzina, ka pieteicējs...

Portālā Latvija.lv iedzīvotāji tagad var samaksāt arī savus administratīvos sodus. Šo e-pakalpojumu izstrādājusi Valsts reģionālās attīstības aģentūra sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru. Tagad iedzīvotāji var bez maksas iegūt informāciju no Sodu reģistra un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datubāzes par sev, saviem nepilngadīgajiem bērniem, aizbildnībā un/vai aizgādnībā esošām personām piemērotajiem administratīvajiem sodiem un administratīvo pārkāpumu lietu ietvaros noteiktajiem izdevumiem par alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veikto pārbaudi. No Sodu reģistra ir iespējams saņemt ziņas par privātpersonām piemērotajiem administratīvajiem sodiem un administratīvo pārkāpumu lietās noteiktajiem izdevumiem par apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm un tos arī apmaksāt, izmantojot e-pakalpojumu. No CSDD reģistra ir iespējams saņemt informāciju par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem un stāvēšanas un apstāšanās pārkāpumu soda kvītīm, kas izrakstītas bez vadītāja klātbūtnes. Lai apmaksātu CSDD sodus, lietotājam jāpieslēdzas CSDD mājaslapā esošajai e-pakalpojumu sistēmai. Naudas sodu apmaksa ar portāla www.Latvija.lv starpniecību izslēdz neprecīzas informācijas norādīšanu maksājuma uzdevuma mērķī, kā...

Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” ietvaros laikā no 2013. līdz 2016. gadam ir plānots veikt kultūras mantojuma objektu restaurāciju un saglabāšanu, vienlaikus veicinot to ekonomiskās darbības formu attīstību un dažādošanu, sekmēt zināšanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas un donorvalstu institūcijām un paaugstināt sabiedrības izpratni par kultūras mantojuma nozīmību un daudzveidību. Programmas atklāšanas pasākums norisināsies šā gada 27. novembrī. Donorvalstis programmu „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” apstiprināja šā gada 10. septembrī. Programmas īstenošanai pieejamais EEZ finanšu instrumenta finansējums ir vairāk nekā 10 miljoni eiro, kas veido 85% programmas finansējuma, bet pārējie 15% ir Latvijas valsts līdzfinansējums. Programmas ietvaros paredzēts sniegt atbalstu arī sadarbības izveidei un stiprināšanai, pieredzes un ideju apmaiņai un mobilitātes veicināšanai starp kultūras pakalpojumu sniedzējiem Latvijā un donorvalstīs, tādējādi sekmējot kultūras un mākslas dažādību. Interesenti par jaunās EEZ finanšu instrumentu programmas „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” atbalsta...

Valsts kanceleja saņēmusi vairāk nekā 100 priekšlikumus no iedzīvotājiem valsts pārvaldes administratīvā sloga mazināšanā un klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidošanā. Ņemot vērā šos priekšlikumus, valsts pārvaldē tiek īstenotas izmaiņas gan ar grozījumiem normatīvajos aktos, gan ar pakalpojumu elektronizāciju un valsts rīcībā esošo datu bāžu savietojamības nodrošināšanu. Viens no piemēriem, ar ko Valsts kanceleja ilustrē šo iedzīvotāju priekšlikumu lomu valsts pārvaldes reformās, ir kāda iedzīvotāja piedāvātais risinājums, lai valsts iestāžu iepirkumu procesos netiktu pieprasītas nepamatoti daudz dokumentu kopiju, izziņu no citām valsts iestādēm - vajadzētu izveidot vienotu datu bāzi, kas būtu pieejama visām iestādēm. Atsaucoties uz šo ideju, radusies Valsts ieņēmumu dienesta iecere izveidot datu bāzi ar informāciju par nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu parādi kopsummā pārsniedz 100 latus. Datu bāze tiek veidota Publisko iepirkumu likuma vajadzībām, lai Valsts ieņēmumu dienestam nav jāizsniedz izziņas par nodokļu neesamību. Paredzēts, ka tā sāks darboties no 2013.gada 1.janvāra. Pilnīgākai publisko iepirkumu procedūru...