VISI RAKSTI

Saeimas 2012.gada 1.novembra likums «Par Latvijas Republikas valdības un Maķedonijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 14.novembri.

Saeimas 2012.gada 1.novembra likums «Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 25.septembra noteikumi №668 «Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 19.oktobri.

Rīgas Domes 2012.gada 4.septembra saistošie noteikumi №184 «Rīgas pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 14.novembri.

Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošie noteikumi №37 «Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir sagatavojis informāciju par visbiežāk sastopamajām neatbilstībām iepirkuma procedūru dokumentācijā un norisē, kas ir konstatētas, veicot iepirkumu pirmspārbaudes. Viena no tādām neatbilstībām ir arī apakšuzņēmēju piesaistes ierobežošana. Kā norāda IUB, dažkārt iepirkuma procedūras dokumentācijā sastopams aizliegums līguma izpildē piesaistīt apakšuzņēmējus vai arī izteikta veicamo darbu/sniedzamo pakalpojumu daļa procentuāli, kuru nedrīkst nodot izpildei apakšuzņēmējiem. Iepirkumu uzraudzības birojs norāda, ka Publisko iepirkumu likums neparedz pasūtītāja tiesības ierobežot apakšuzņēmējiem nododamo darbu apjomu, proti, pretendents ir tiesīgs nodot apakšuzņēmējiem veicamos darbus pretendenta izvēlētajā apjomā, vienlaikus kā ģenerāluzņēmējs saglabājot atbildību par šo darbu izpildi attiecībā pret pasūtītāju (pasūtītāja tiesības ierobežot apakšuzņēmējiem nododamo darbu apjomu tika izslēgtas ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 2012.gada 1.augustā). Pasūtītāja tiesības ierobežot apakšuzņēmējiem nododamo darbu apjomu neparedz arī Direktīvas 2004/17/EK2 un 2004/18/EK. Turklāt atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā (skat. Siemens and ARGE Telecom (C-314/01) 42.-48.p.; Holst Italia (C-176/98) 24.-30.p.) paustajai tiesību normu interpretācijai nav pamata ierobežot...

Augstākas tiesas (AT) Senāts 6. novembrī izskatīja rakstveida procesā J.S. pilnvarotās pārstāves kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2012.gada 8.februāra spriedumu Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” prasībā pret J.S. par darba līguma izbeigšanu. Situācijas apraksts Atbildētājs pārejošas darbnespējas dēļ nav veicis darbu vairāk kā sešus mēnešus, viņam nav noteikta invaliditāte un nepārtrauktas darbnespējas cēlonis nav nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. No Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punkta izriet, ka darba devējam, neiejaucoties ārstniecības personu kompetencē, ir pietiekoši konstatēt juridisko faktu, ka darbiniekam ir pārejoša darbnespēja noteiktā laika posmā. Atbildētājs pārejošas darbnespējas dēļ nav veicis darbu vairāk nekā sešus mēnešus no 2010.gada 2.februāra līdz prasības pieteikuma iesniegšanai un to apliecina darbnespējas lapas, tādēļ prasītājai ir radušās Darba likuma 101.panta pirmajā daļā ietvertās tiesības uzteikt atbildētājam darba līgumu. Senāta secinājumi un spriedums Kā secināms no Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punkta darba devējam, konstatējot, ka darbinieks nav veicis darba pienākumus...

Saeima ceturtdien, 15.novembrī, mēģinās pieņemt nākamā gada budžetu, lemjot par to otrajā un galīgajā lasījumā, kā arī grozījumiem 25 likumos, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Saistībā ar nākamā gada budžetu, pavisam kopā tautas kalpiem būs jāizvērtē vairāk nekā 500 priekšlikumi, kas iesniegti šī budžeta projektam un pavadošajiem likumprojektiem. Turklāt ceturtdienas sēdē tiks skatīts arī vidēja termiņa budžeta 2013.-2015.gadam projekts. Par prioritātēm, kurām paredzēts arī papildus finansējums, nākamā gada budžetā noteikta ekonomikas attīstība, demogrāfiskās situācijas uzlabošana (kurai paredzēts novirzīt 38 miljonus latu) un atalgojuma palielināšana noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām. Šajās kategorijās ietilpst vispārizglītojošo un kultūrizglītības iestāžu pedagogi, policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi, Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošie, tiesu darbinieki, kā arī sociālās aprūpes centru darbinieki. Papildu finansējumu prēmiju izmaksai nākamgad plānots piešķirt arī atsevišķu valsts institūciju darbiniekiem, ja viņu darbības rezultātā būtiski uzlabosies situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā, kā arī valsts budžeta izdevumu samazināšanā, nodrošinot efektīvu valsts parāda vadību. Saeima...

Saeima ceturtdien, 15. novembrī, lems par likumprojektu "Grozījumi Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā", kas izdara likumā nepieciešamās izmaiņas, saskaņojot to ar Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma normām un tādējādi harmonizējot normatīvo regulējumu maksātnespējas jomā. Grozījumi paredz izslēgt no likuma vairākas normas. Viena no tām ir norma par maksātnespējas iestāšanās dienas noteikšanu. Šāda norma likumā vairs nav nepieciešama, jo Maksātnespējas likums vairs neparedz juridiskās personas maksātnespējas procesa ierosināšanas stadiju un Civilprocesa likumā ir notikusi atteikšanās no tiesas pienākuma noteikt maksātnespējas iestāšanās dienu, paredzot, ka maksātnespējas iestāšanās diena ir maksātnespējas procesa pasludināšanas diena. Lieka likumā kļuvusi arī norma par to, ka, gadījumos, kad krimināllietas ietvaros ir uzlikts arests mantai, tiesa, kas ierosina maksātnespējas lietu, nelemj jautājumu par kredīt­iestādēs parādnieka kontos esošo naudas līdzekļu, viņam piederošo publiskā apgrozībā esošo vērtspapīru un pamatlīdzekļu apķīlāšanu. Šādai normai vairs nav juridiskās noslodzes, jo ir mainījies juridisko personu maksātnespējas procesa tiesiskais regulējums un ar Maksātnespējas likuma stāšanos spēkā ir...

Ceturtdien, 15. novembrī, Saeimā tiks izskatīts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, kas paredz palielināt vecāku pabalsta minimālo apmēru no 63 līdz 100 latiem. Vecāku pabalsta palielinājums paredzēts, sākot ar 2013. gada 1. janvāri. Likuma grozījumi paredz noteikt, ka vecāku pabalstu piešķir 70 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāk kā 100 latu mēnesī. Pabalsta palielinājums skars ne tikai 2013. gadā piedzimušu bērnu vecākus, bet arī tos, kas sākuši saņemt pabalstu vēl šogad, un kuru pabalsta apmērs ir mazāks par minētajiem 100 latiem, turklāt līdz nākamā gada 1. aprīlim plānots izmaksāt arī starpības kompensāciju. Labklājības ministrija aprēķinājusi, ka minimālā vecāku pabalsta saņēmēji, uz kuriem tātad attieksies šīs izmaiņas, ir apmēram 9,2% no visiem vecāku pabalsta saņēmējiem jeb 888 personas vidēji mēnesī. Likumprojekta autori uzskata, ka grozījumu īstenošana veicinās sociāli apdrošinātu ģimeņu ar bērniem vecumā līdz gadam labklājību, kā arī pozitīvi ietekmēs personu motivāciju legāli strādāt...

Eiro ieviešanas likumprojekta izstrādes procesā Valsts ieņēmumu dienests ir sagatavojis vadlīnijas (projektu) par darbu ar kases aparātiem un kases sistēmām cenu paralēlās atspoguļošanas un latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periodā, kas ir nodotas apspriešanai un komentēšanai profesionālajām asociācijām.Viedokļus VID gaida līdz šīs nedēļas nogalei. Plānotas vēl vadlīnijas par valūtas maiņas kursu, statistikas jomu u.c. jautājumiem. Vadlīnijas lejupielādēt: Darba ar kases aparātiem un kases sistēmām vadlīniju projekts

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, trešdien, 14.novembrī, konceptuāli atbalstījuši ierosinātos grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, tomēr vienlaikus daži no viņiem izteikuši skepsi par to, vai grozījumos plānotā zemes nomas maksas (piespiedu nomas gadījumā) noteikšana līdz sešiem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības, spēs atrisināt dalītā īpašuma problēmu. „Risinājumam ir jābūt vienkāršam un saprotamam, taču šis piedāvājums, kas rosina zemes īpašniekam ar dzīvojamās mājas īpašnieku vienoties par situācijai atbilstošu zemes nomas maksu, manuprāt, visu sarežģīs vēl vairāk. Galvenais klupšanas akmens ir tas, ka iesaistītās puses nekādi nespēj panākt vienošanos un strīdu tālāk ilgstoši skata tiesa, kas jau tagad ir apgrūtināta ar šādām lietām,” pauda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš. V.Liepiņš arī atzīmēja, ka ar piedāvātajām izmaiņām vislielākais slogs tiks uzlikts zemes īpašniekam, kam būs vēl arī jāsamaksā nekustamā īpašuma nodoklis par zemi. „Drīzāk ir jādomā par to, kā izbeigt dalītā īpašuma pastāvēšanu, piemēram,...

Otrdien, 13.novembrī, valdībā pieņemti Kultūras ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi "Noteikumi par Latvijas Nacionālā arhīva sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi", kas paredz izmaiņas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādī. Jaunie noteikumi, ņemot vērā sabiedrības intereses un vajadzības, papaplašina arhīva pakalpojumus veidus, precizē pakalpojuma saturu, kā arī iekļauj publisko maksas pakalpojumu izmaiņas, tostarp atsevišķu izmaksu samazināšanu. Lai nodrošinātu LNA sniegto publisko pakalpojumu maksimālu pieejamību, MK noteikumos ir iekļauti seši jauni LNA maksas pakalpojumu veidi, tostarp, bibliotēkas fonda dokumenta melnbaltās elektrografiskās kopijas izgatavošana;skaņas dokumenta izsniegšana demonstrēšanai, kopēšanai (ar pasūtītāja tehniskiem līdzekļiem) ārpus arhīva uz vienu dienu; kino/videodokumenta kopēšana ciparu formātam atbilstošā datu nesējā (neiekļaujot datu nesēja vērtību); digitālās kopijas izgatavošana un apstrāde no fotodokumenta negatīva un citi veidi. Pieņemtajos noteikumos saturiski ir precizēti 16 pakalpojumu veidi, tostarp sociāli tiesiskas izziņas sagatavošana; arhīva dokumenta melnbaltās elektrografiskās kopijas izgatavošana; arhīva dokumenta kopijas, izraksta, kā arī noraksta noformēšana un apliecināšana; dokumenta izsniegšana demonstrēšanai,...

Lai mazinātu viltotu zāļu nokļūšanas risku legālas zāļu piegādes ķēdē, izstrādāti Farmācijas likuma grozījumi, pie kuru trešā lasījuma redakcijas trešdien, 14.novembrī, noslēdza darbu Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Likumprojekts paredz ieviest ne tikai zāļu, bet arī zāļu izgatavošanā izmantojamo aktīvo vielu ražotāju, importētāju un izplatītāju reģistrāciju, un šim nolūkam tiks paplašinātas Zāļu valsts aģentūras funkcijas uzraudzības jomā. Grozījumi paredz arī piešķirt īpašus kvalitātes apliecinājumus - zāļu un aktīvo vielu ražotājiem un importētājiem būs jāsaņem labas ražošanas prakses sertifikāts, savukārt zāļu izplatītājiem – labas izplatīšanas prakses sertifikāts. Šie pienākumi izriet no Eiropas Savienības direktīvām, kas vērstas uz zāļu viltošanas riska mazināšanu un uzlabos tirgū esošo zāļu drošuma uzraudzību. Likums paredz Veselības inspekcijai tiesības aizliegt ne tikai zāļu, bet arī aktīvo vielu un palīgvielu izplatīšanu, ja tiek konstatēts, ka tās ir nekvalitatīvas vai viltotas. Lai saņemtu sertifikātu veterināro zāļu izplatīšanai, personai, kas vēlas to darīt, būs jāapliecina sava kvalifikācija saskaņā ar Latvijas veterinārārstu...

Otrdien, 13. novembrī, valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) rīkojumu „Grozījumi Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā 2008.–2013.gadam” un „Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 6.maija noteikumos Nr.323 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai pasākumam „Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana””. Tā kā samazinās pieejamie savvaļas zivju resursi un nav iespējams nodrošināt to ilgtspējīgu izmantošanu, uz zinātniskiem pamatiem ierobežojot nozveju, zvejniecībā iesaistīto uzņēmumu komercdarbība ir apdraudēta, jo no zvejniekiem neatkarīgu apstākļu dēļ to darbība nevar notikt līdzšinējā apmērā. Tādēļ Zivsaimniecības konsultatīvās padomes (ZKP) 2010.gada 18.jūnija sēdē tika nolemts, ka ir jāturpina atbalstīt zvejas flotes kapacitātes samazināšanu, atbilstoši precizējot Sabalansēšanas plānu un papildinot to ar jaunu kuģu ekspluatācijas pastāvīgas pārtraukšanas shēmu 2011.–2012.gadam. Shēmu sāka īstenot 2011.gadā, un līdz šim laikam tika atvērtas trīs projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas. Tomēr, tā kā 2012.gadā ir nozīmīgi samazinājušās Latvijas zvejas kvotas un 2011.–2012.gada shēmā vēl ir pieļaujams zvejas kapacitātes samazinājums, ZKP nolemts...