VISI RAKSTI

Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi №750 «Nacionālā dokumentārā mantojuma reģistra noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 9.novembri.

Ministru kabineta 2012.gada 16.oktobra noteikumi №710 «Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 19.oktobri.

Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi №746 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumos №38 «Noteikumi par īslaicīgās aizturēšanas vietā ievietoto personu uztura, mazgāšanas un personīgās higiēnas līdzekļu nodrošinājuma normām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 9.novembri.

Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi №751 «Maksātnespējas administrācijas nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 30.oktobra noteikumi №729 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 17.maija noteikumos №364 «Kārtība, kādā licencē un uzrauga komersantus, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 2.novembri.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 13.novembrī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektu. Jaunais regulējums, apvienojot līdz šim vairākos atsevišķos likumos noteikto kārtību, noteiks aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Likumprojekts paredz aizliegt priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā 30 dienas pirms vēlēšanām. Šis ierobežojums neattieksies uz sludinājumiem par deputātu kandidātu tikšanos ar vēlētājiem. Tāpat aizliegums neattieksies uz likumā noteikto bezmaksas raidlaiku sabiedriskās televīzijas un radio pirmajā programmā. Līdzīgi kā iepriekš partijas aģitācijai bez maksas varēs izmantot četras reizes pa piecām raidlaika minūtēm 25 dienu laikā pirms vēlēšanām. Šāda kārtība katram partiju sarakstam nodrošinās vienādu bezmaksas raidlaiku. Papildus valsts nodrošinātajam bezmaksas raidlaikam katrs vēlēšanām pieteiktais saraksts varēs piedalīties priekšvēlēšanu raidījumu veidošanā elektronisko plašsaziņas līdzekļu un komerctelevīziju programmās. Paredzēts, ka finansējumu šādiem raidījumiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros plānos Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Likumprojekts precizē, kas ir publiska vieta un ārtelpas un ko priekšvēlēšanu laikā šādās telpās drīkst darīt....

Otrdien, 13. novembrī, valdība apstiprinājusi likumprojektus "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" un "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", kas paredz paplašināt Latvijas starptautisko administratīvo sadarbību nodokļu jomā, pārņemot jauno Eiropas Savienības (ES) direktīvu. Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz noteikt nodokļu administrācijai pienākumu nodrošināt arī tās rīcībā neesošas informācijas iegūšanu un sniegšanu citas ES dalībvalsts nodokļu administrācijai, ja šī informācija ir paredzami svarīga nodokļu administrēšanas vajadzībām pieprasījuma iesniedzēja dalībvalstī. Saskaņā ar grozījumiem, citas ES dalībvalsts pieprasītā informācija būs jāsniedz arī pašam nodokļu maksātājam, ja šī informācija ir paredzami svarīga nodokļu administrēšanas vajadzībām. Tāpat jaunie grozījumi precizē arī paša nodokļa, kā arī valsts nodevas jēdzienu definīcijas (šo jēdzienu būtību tas nemaina). Savukārt grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz noteikt kredītiestādēm pienākumu, pamatojoties uz pieprasījumu, ko akceptējis VID ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, sniegt VID informāciju, kas ir paredzami svarīga Latvijas, citas ES vai otras līgumslēdzējas valsts nodokļu administrēšanas vajadzībām, saskaņā...

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) neatbalsta Ministru kabineta otrdien, 13.novembrī akceptētos grozījumus Kredītiestāžu likumā, jo šie grozījumi neatbilst OECD paraugkonvencijai par ienākuma un kapitāla nodokļiem un dod nodokļu administrācijām nesamērīgi lielu pieeju banku klientu informācijai. Turklāt attiecībā uz pieprasījumiem paša Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vajadzībām netiek nodrošināts princips, lai nodokļu administrācija būtu izmantojusi visas tās rīcībā esošās iespējas nepieciešamās informācijas ieguvē no paša klienta. LKA turpinās savu pozīciju aizstāvēt arī parlamentā likumprojekta izstrādes gaitā, jo tās viedoklis netika ņemts vērā. Likumu grozījumu izstrādātājs, Finanšu ministrija, norāda, ka grozījumi nepieciešami, lai Latvijā pārņemtu jauno Eiropas Savienības (ES) direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Šie grozījumi, pēc LKA uzskata, būtiski paplašina nodokļu administrācijai sniedzamās informācijas klāstu, ko ES direktīva precīzi nenosaka, savukārt ES direktīvā paredzētās standarta informācijas apmaiņas veidlapas vēl nav apstiprinātas Eiropas Komisijā. Direktīva uzliek pienākumu ES valstu nodokļu administrācijām apmainīties savā starpā ar to rīcībā esošo, no kredītiestādēm iegūto informāciju. Tādēļ LKA ir...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 13.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos likumos, kas paredz ierobežot alkohola patēriņu bērnu un jauniešu vidū, kā arī atbildību par alkoholisko dzērienu iegādāšanos un nelegālā alkohola tirdzniecību. Komisija izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, likumā „Par policiju” un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK). Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumi paredz pienākumu alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem bez uzaicinājuma pārdevējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī alkoholu lielveikalos tirgot atsevišķā nodaļā. Grozījumi noteiks aizliegumu tirgot alkoholu arī dienesta viesnīcās, sociālās aprūpes, valsts un pašvaldību iestāžu telpās. Likumprojekts paredz alkoholisko dzērienu reklāmā ietvert arī informāciju par alkohola pārdošanas un iegādāšanās aizliegumu. Kā norāda likumprojekta autori, Latvija atrodas starp tām Eiropas valstīm, kur alkohola patēriņš jauniešu vidū ir viens no augstākajiem, alkohola pieejamība vērtējama kā augsta un pēdējo piecu gadu laikā situācija nav mainījusies uz labo pusi. Komisija šodien atbalstīja arī grozījumus...

Pirmdien, 12.novembrī, Tautsaimniecības padomē notika diskusija par uzņēmējdarbības vides novērtējumu Latvijā. Diskutēts par to, kāpēc reformas Latvijā tiek īstenotas novēloti, kā arī par pasākumiem, kas būtu jāveic līdz 2013.gada 1.ceturkšņa beigām, lai uzlabotu Latvijas biznesa vides novērtējumu Pasaules bankas pētījumā Doing Business 2014 un Pasaules Ekonomikas foruma veiktajā Globālās konkurētspējas indeksa vērtējumā. Ekonomikas ministrija piedāvājusi četru mēnešu laikā veikt uzlabojumus uzņēmējdarbību reglamentējošajās procedūrās, ar to nodrošinot Latvijas biznesa vides konkurētspējas kāpumu pasaules mērogā. Tautsaimniecības padome izteica aicinājumu Saeimai aktivizēt darbu pie jaunā Būvniecības likuma (kā zināms, no šāgada Doing Business pētījuma izriet, ka Latvijā lielas problēmas ir tieši šajā jomā), kā arī pie grozījumu izskatīšanas Civilprocesa likumā, Likumā par pievienotās vērtības nodokli un Komerclikumā. Latvija stratēģiskais mērķis esot radīt uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgu vidi, kas būtu par pamatu jaunu darba vietu radīšanai un līdz ar to labklājības celšanai. Nosprausts mērķis tuvāko gadu laikā iekļūt un ilgtermiņā saglabāt savas pozīcijas Doing Business 20...

Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" Saeimas prezidijam iesniegusi likumprojektu grozījumiem likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", rosinot samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) par 20% mazajiem uzņēmumiem un par 10% vidējiem uzņēmumiem. "Likumprojekta mērķis ir atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, dodot iespēju uzņēmējiem vairāk finanšu līdzekļu ieguldīt uzņēmumu attīstībā un parādu segšana," norāda likumprojekta autors, deputāts Vladimirs Reskājs, atzīmējot, ka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpatsvars Latvijā ir ļoti liels. "Šobrīd Latvijā iespējas attīstīties mazajam, vidējam un lielajam biznesam nav vienlīdzīgas. Dažādās banku administrētās uzņēmumu atbalsta programmās pārsvarā var iesaistīties lielie uzņēmumi, jo mazo un vidējo uzņēmumu brīvie finanšu resursi samazinājušies, tostarp cīnoties ar ekonomiskās un finanšu krīzes sekām. Šī pati problēma liedz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus," pauž V.Reskājs. Grozījumi paredz, ka, lai saņemtu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, uzņēmumam vajadzēs atbilst vismaz diviem no katrai kategorijai izvirzītiem kritērijiem. Mazo uzņēmumu kategorijā gada kopsavilkuma bilancei ir jābūt līdz 250 000...

Turpinās virzība uz plašāku elektroniskā paraksta lietošanu - Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 13.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektronisko dokumentu likumā, kas paredz, ka drošu elektronisko parakstu varēs izmantot arī, piemēram, darījumu sagatavošanā ģimenes un mantojumu tiesību jomā un galvojuma līgumos. Tas ir vēl viens solis, lai atteiktos no pašreizējā likuma redakcijā noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz noteikta veida dokumentu parakstīšanu ar elektronisko parakstu. Šādus ierobežojumus saglabāt vairs neesot pamata, jo tehnoloģijas ir attīstījušās un elektroniskā paraksta drošības līmenis ir augsts, uzskata likumprojekta autori. Jaunie grozījumi arī vienkāršos procedūru, lai atkārtoti varētu saņemt drošu elektronisko parakstu. Par Elektronisko dokumentu likuma grozījumiem trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Pūķu dekori uz LTRK centrālā biroja ēkas Valdemāra 35. Foto: I. Kubliņš, Plz.lv, PhotoRiga.comPiektdien, 9.novembrī, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) unTieslietu ministrija (TM) parakstīja sadarbības vienošanos, kas paredz uzņēmējdarbības tiesisko pamatu stiprināšanu. Vienošanās līgumu LTRK vārdā parakstīja biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, TM – ministrs Jānis Bordāns. Līdz šim LTRK un TM ir veiksmīgi sadarbojusies, kā rezultātā ir identificēti abu pušu prioritārie sadarbības virzieni: reiderisma problemātikas risināšana, šķīrējtiesu regulējuma pilnveide, mediācija un komercstrīdu izskatīšanas ātruma uzlabošana tiesās. Vienošanās par sadarbību turpmāk būs kā institucionāls pamats, kas nostiprinās esošo sadarbību un būs par pamatu kopīgam darbam nākotnē arī citās jomās. Līdz ar vienošanās noslēgšanu atrunāta kārtība, kādā LTRK pārstāvji tiek nominēti dalībai TM veidotajās darba grupās, konsultatīvajās padomēs un citās koleģiālās institūcijās, sniedz atzinumus un praktiķu viedokļus par ministrijas izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektiem u.c. jautājumiem. LTRK un TM vienojas arī par sadarbību kopīgu semināru, diskusiju un...

Latvijas Bankas padome vakar, 13. novembrī, kārtējā sēdē apsprieda jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie padomes secinājumi saistīti ar ekonomisko aktivitāti valstī, inflācijas dinamiku un kreditēšanas attīstību, informē Latvijas Banka. Gada inflācija oktobrī sasniedza zemāko līmeni kopš 2010. gada rudens, proti – 1.6%, tādējādi nodrošinot, ka Latvijā šobrīd ir trešā zemākā inflācija ES valstu vidū. Bankas padome uzskata, ka tuvākajā nākotnē nav gaidāms ne ārējo, ne iekšzemes faktoru izraisīts inflācijas spiediens Latvijā. Tas savukārt nozīmē, ka inflācija arī nākamgad saglabāsies zemā līmenī, apliecinot zemas inflācijas noturību. Runājot par kreditēšanas attīstību, padome norādījusi, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, turpina palielināties arī mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību pieprasījums pēc kredītiem. Tajā pašā laikā kredītiestāžu standarti kredītiem nefinanšu sabiedrībām ir palikuši nemainīgi un mājsaimniecībām vietumis kļuvuši pat daudz stingrāki, kopumā mājsaimniecību kredītportfelis banku sistēmā arvien samazinās. Septembrī mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis Latvijā darbojošās bankās bija par gandrīz...

Valdība otrdien, 13. novembrī, pieņēmusi uz Eiropas Savienības direktīvas pamata izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumos Nr.132 "Rotaļlietu drošuma noteikumi”. Tie paredz, ka bērnu rotaļlietas kļūs mazāk ķīmiski kaitīgas, samazinot tajās pieļaujamo kadmija devu. Kadmijs ir ķīmiska viela, kas tiek izmantota kā stabilizators polivinilhlorīda jeb plastmasas materiālu ražošanā, kā pigments spilgtu krāsu radīšanai, kā arī tas tiek izmantots rotaļlietu metāla detaļās, līdz ar to praktiski kadmiju var saturēt jebkura bērnu rotaļlieta, kas satur plastmasas, mīkstās plastmasas vai metāla detaļas. Ražotāji kadmiju sākuši plaši izmantot pēc tam, kad rotaļlietās tika aizliegts izmantot svinu. Kadmijs ir tikpat lēta, bet vienlaikus tikpat toksiska, kancerogēna izejviela, kas īpaši apdraud bērnus līdz 3 gadu vecumam, kuru dabiskā uzvedība ir rotaļlietas bieži likt mutē. Kadmijs tiek plaši pielietots arī lētu bērnu rotaslietu izgatavošanā, kas saskarsmē ar ādu pakļauj bērnu lielam saindēšanās riskam. Kadmijam ir arī tendence uzkrāties organismā un ietekmēt cilvēka veselību ilgtermiņā, īpaši ietekmējot reproduktīvo sistēmu....