VISI RAKSTI

IKP izmaiņu grafiks. Avots: Ekonomikas ministrijaLatvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada 3.ceturksnī pieaudzis par 5,3 %, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu (tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums, līdz ar to šie dati var mazliet mainīties). Kopumā šī gada trīs ceturkšņos IKP ir par 5,7 % lielāks nekā 2011.gada atbilstošajā periodā. Savukārt, attiecībā pret iepriekšējo ceturksni IKP palielinājies par 1,7 % (pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem). Izrādās, ka tas ir šogad straujākais IKP pieaugums ceturkšņa laikā, jo šī gada 1.ceturksnī IKP pieauga par 1,2 % , bet 2.ceturksnī - par 1,3 % uz iepriekšējā ceturkšņa fona. Kopumā kopš 2009.gada 3.ceturkšņa, kas bija krīzes zemākais punkts, IKP ir pieaudzis par 14,7 % un šobrīd sasniedzis 86 % no pirmskrīzes līmeņa. Ekonomikas struktūra rāda, ka viena no galvenajām lomām IKP pieaugumā ir eksportam. Šī gada 3.ceturksnī preču eksports faktiskajās cenās bija par 16 % liekāks nekā iepriekšējā gada 3.ceturksnī un kopumā šogad deviņos mēnešos...

Rīgas 2013.gada budžeta ieņēmumi tiek plānoti 464 146 669 latu apjomā. Salīdzinot ar šo gadu, budžeta ieņēmumi prognozēti ar 4,2 miljonu latu pieaugumu. Šādu pašvaldības nākamā gada ieņēmumu prognozi pagājušonedēļ apstiprināja Rīgas domes Budžeta komisija. "Ieņēmumu pieaugums Rīgas pašvaldības budžetā ir tik neliels, "pateicoties" valdības īstenotajai nodokļu politikai, kas nākošgad atņem mums aptuveni 14 miljonus latu," - norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.Par 8,3 miljoniem latu 2013.gadā samazināsies arī tiešās valsts mērķdotācijas. Pašvaldībai vairs netiks piešķirts valsts līdzfinansējums garantētā minimālā ienākuma (GMI) un mājokļa pabalstam, kas šogad bija 3,6 miljoni latu. Par 0,9 miljoniem latu samazināsies valsts maksājumi no autoceļu fonda, par 2,7 miljoniem latu - ES fondu atmaksa. Salīdzinot ar 2012.gadu, lielākais izdevumu palielinājums plānots Izglītības, kultūras un sporta departamentam (3,7 miljoni Ls), Labklājības departamenta programmām (2,3 miljoni Ls), Pašvaldības policijai (346 000Ls), jaunajai programmai "Iekškvartālu piebraucamo ceļu remonti" (4 milj. Ls). Investīciju programmā iekļauti: Dienvidu tilta 3.kārtas būvniecības izdevumi (10,3...

Jau 15. reizi Latvijā notiks Božolē vīna jaunās ražas ( Beaujolais Nouveau) un franču kulinārijas vakars, ko šogad 15.novembrī Rīgas Latviešu Biedrības namā, iesaistot Stokholmas Ekonomikas augstskolas studentu asociāciju, rīko Francijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ( turpmāk CCIFL). Pasākuma laikā vairāk nekā 600 lūgtiem viesiem tiks prezentēts CCIFL jaunais aktivitāšu kalendārs. Viesu vidū būs Latvijas Republikas premjerministrs Valdis Dombrovskis, Latvijas vadošo nozaru ministri, Latvijas Republikas Saeimas un 35 dažādu diplomātisko dienestu pārstāvji. CCIFL turpmāk regulāri rīkos informatīvi izklaidējošus pasākumus, lai stiprinātu Latvijas uzņēmēju un valdības pārstāvju izpratni par Francijas kultūras un biznesa un makroekonomiskās vides niansēm, kas veicinātu Francijas un Latvijas sadarbību tirdzniecības, jaunu pakalpojumu un biznesa projektu radīšanā. CCIFL mērķis nākotnē ir iesaistīt Latvijas augstskolu studentus, topošos uzņēmējus, savās aktivitātēs, kas padziļinātu jauniešu izpratni par mūsdienu biznesa aktvitāšu dinamisko raksturu, sniegtu informāciju par darba iespējām Francijas uzņēmumos, kā arī stimulētu potenciālo darba devēju un jauno speciālistu mijiedarbību un ideju apmaiņu. Jebkuram...

Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi №752 «Noteikumi par masalu un masaliņu pretepidēmijas pasākumiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi №743 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta noteikumos №872 «Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 9.novembri.

Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi №744 «Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.jūliju.

Saeimas sēdē ceturtdien, 8.novembrī, otrajā un galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” jeb t.s. "referendumu likumā" . Tie paredz, ka no 2015. gada visi referenduma ierosināšanai nepieciešamie 1/10 daļas vēlētāju paraksti, kas patlaban varētu būt 154 000 vēlētājuparaksti, būs jāsavāc referenduma iniciatoriem un jāsedz radušās izmaksas. To būs iespējams darīt arī bez maksas elektroniski. Vairāk par grozījumos paredzēto var lasīt šeit. Jāpiebilst, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš divas reizes jau atteicās izsludināt grozījumu iepriekšējās redakcijas un nodeva tās Saeimai atkārtotai caurlūkošanai. Opozīcija paziņojusi, ka tā vēlreiz vēsīsies pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt grozījumus. Tāpat Saeima 8. novembrī pieņēma likumprojektu "Parāda atgūšanas likums", kas reglamentē parādu atgūšanas kārtību, aizliedzot parādu piedzinējam vērsties pret parādnieku ar agresīvām metodēm. Piemēram, par nesamērīgu likuma izpratnē uzskatāma komunikācija ar parādnieku, kas notiek svētdienās un svētku dienās, no pulksten deviņiem vakarā līdz astoņiem rītā vai bez parādnieka piekrišanas no...

Darba devējiem no nākamā gada varētu būt jāsniedz vēl precīzākas ziņas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saviem darbiniekiem. To paredz ceturtdien, 8.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Likumprojekta autori cer, ka izmaiņas, kas zināmā mērā palielinās administratīvo slogu komersantiem, palīdzēs VID efektīvāk cīnīties pret „aplokšņu algām”. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, ja darba devēji būs snieguši informāciju par nodarbināto profesijām un nostrādāto stundu skaitu, VID rīcībā būs precīza informācija par komersantu deklarēto vidējo darba samaksu stundā katrai profesijai, kā rezultātā VID nodokļu auditā varēs papildus noteikt darba samaksu no starpības starp vidējo rādītāju valstī un auditējamā komersanta deklarēto darba samaksas lielumu (starpība – iespējamā „aplokšņu alga”). Līdz šim Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts...

Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments 26.oktobra atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.I. pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 1.augusta lēmuma Nr.19/21864 atcelšanu daļā par papildu nomaksai budžetā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu, sakarā ar J.I.un Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzībām par Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 14.februāra spriedumu. Situācijas apraksts Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica pieteicējam J.I. iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) auditu par 2004., 2005. un 2006.gadu. Audita rezultātā papildu nomaksai budžetā tika noteikts IIN 90 655,41 lats, soda nauda 40 864,07 lati, kā arī nokavējuma nauda 23 418,21 lats. Administratīvais process noslēdzās ar VID ģenerāldirektora 2008.gada 1.augusta lēmumu Nr.19/21864. Tajā norādīts, ka pieteicējs, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus, ir veicis saimniecisko darbību. Par saimnieciskās darbības rezultātā gūtajiem ienākumiem pieteicējs nav samaksājis IIN. Pieteicējs iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt VID ģenerāldirektora lēmumu. Pieteikumā norādīts, ka pieteicējs nav veicis saimniecisko darbību. Administratīvā...

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 8.novembrī, izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts "Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam". Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierosinājuma noteikumu projektā ir iekļauts regulējums, kas paredz, ka atmaksas pieteikumā ir jānorāda informācija par katru atmaksas dalībvalstī izrakstīto PVN rēķinu vai par katru dokumentu, kas apliecina atmaksas dalībvalstī veikto preču importu. Savukārt citas dalībvalsts atmaksas pieteikumā ir jānorāda informācija par katru iekšzemē izrakstīto PVN rēķinu vai par katru dokumentu, kas apliecina iekšzemē veikto preču importu. Pēc VID ierosinājuma MK noteikumu projektā iekļauts arī regulējums, kas paredz, ka PVN summa, kas kļūdaini atmaksāta citas dalībvalsts pieteikuma iesniedzējam, atmaksājama valsts budžetā vai par šo summu samazināma atmaksai pieprasītā PVN summa par citiem atmaksas periodiem. Tas varētu būt, piemēram, gadījumā, ja ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kuri bija...

Likumā „Parādu ārpustiesas atgūšanas likums”, kas ceturtdien, 8. novembrī, tika galīgajā lasījumā pieņemts Saeimā, paredzēts, ka parādu piedzinējiem turpmāk būs jāsaņem darbības licence. Ekonomikas ministrija jau izstrādājusi un 8. novembrī starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz, izmanto, pārreģistrē, aptur un anulē speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanai un maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju, kā arī prasībām parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam speciālās atļaujas (licences) saņemšanai". Plānots, ka MK noteikumu projekts stāsies spēkā līdz 2013.gada 1.februārim, savukārt līdz 2013.gada 1.maijam parādu piedzinējiem tiks dots laiks licences iegūšanai. Licenci varēs saņemt gan fiziska, gan juridiska persona, kas savas profesionālās vai komercdarbības ietvaros vēlēsies sniegt parāda atgūšanas pakalpojumu. Plānots, ka licence tiks izsniegta uz trīs gadiem un valsts nodevas apmērs par licences izsniegšanu būs 2500 latu, savukārt valsts nodeva licences pārreģistrācijai būs 1000 latu. Parādu piedzinēju uzraudzību un licencēšanu veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs....

Sākot ar 2013.gada 1.janvāri, garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis visiem trūcīgajiem cilvēkiem Latvijā būs 35 lati (līdz šim GMI līmenis pilngadīgai personai ir 40 latu mēnesī un bērnam – 45 lati mēnesī). Tomēr pašvaldībām būs tiesības noteikt arī augstāku GMI līmeni - gan vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, gan arī bērniem. Maksimālais GMI varēs būt 90 latu apmērā. To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni", kas ceturtdien, 8.novembrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. No 2013.gada 1.janvāra paredzēts pārtraukt līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldībām un saglabāt pirms Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanas uzsākšanas noteikto sociālās palīdzības pabalstu finansēšanas principu. Tas nozīmē, ka pabalstus pilnībā finansēs no pašvaldības budžeta līdzekļiem. GMI pabalstu izmaksu nodrošināšanai 2013.gadā kopējais finansējums plānots 15, 45 milj. latu apmērā, t.sk., pašvaldībās 14, 52 milj. latu un LM līdzfinansējums 937, 3 tūkst. latu par pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem...

Labklājības ministrija (LM) rosina virkni izmaiņu normatīvajos aktos attiecībā uz bezdarbniekiem un darba meklētājiem: paredz gan paplašināt bezdarbnieka statusa saņēmēju loku, veicināt bezdarbnieku un darba meklētāju darba meklēšanas pienākuma izpildi, gan arī nodrošināt mērķētāku un piemērotāku atbalstu bezdarba vai bezdarba riska iestāšanās gadījumā. Iepriekšminētie priekšlikumi iekļauti LM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā", kuru ceturtdien, 8.novembrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Ņemot vērā starptautisko normu prasības, plānots paplašināt to cilvēku loku, kuriem ir tiesības iegūt bezdarbnieku un darba meklētāju statusu. Paredzēts, ka bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu varēs iegūt arī tie cilvēki no trešajām valstīm, kuri būs saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju un kuriem būs tiesības strādāt pie jebkura darba devēja. LM uzsver, ka šiem cilvēkiem būs ierobežota piekļuve Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem. Piemēram, viņi netiks iesaistīti tādos ilglaicīgos pasākumos, kā subsidētā nodarbinātība, profesionālās vai neformālās izglītības programmas...

Šobrīd vidējā maternitātes pabalsta saņēmēja ir sieviete 29 - 30 gadu vecumā ar vidējo algu 463,80 lati, savukārt vidējais paternitātes pabalsta saņēmējs ir vīrietis 31 gada vecumā ar vidējo algu 579,90 lati, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par īstermiņa sociālās apdrošināšanas pabalstu ģimenēm ar bērniem (maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu slima bērna kopšanai) saņēmējiem. "Statistika liecina, ka īstermiņa sociālās apdrošināšanas pabalstus ģimenēm ar bērniem saņem cilvēki vidēji ap 30 gadu vecumu, kuri ekonomiski jūtas pietiekami stabili. Turklāt šāda tendence iezīmējas jau ilgākā laika periodā. Tajā pašā laikā satraucoša iezīme ir tā, ka aptuveni 6000 sieviešu nestrādā un saņem nevis vecāku, bet gan bērna kopšanas pabalstu līdz bērna gada vecumam. Tas nozīmē, ka viņas pirms bērna piedzimšanas nav bijušas darba attiecībās un nav veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tādējādi šīs sievietes nākotnē varētu būt pakļautas nabadzības riskam, jo paļaujas uz bērna tēvu vai valsti, nevis uz sevi un ienākumiem no algota...

Tieslietu ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā "Par risinājuma variantiem hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma izstrādei", ko ceturtdien, 8. novembrī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, ir daudzas būtiskas nepilnības, šādu viedokli pauž Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), kas ir gatava turpināt sadarboties ar Tieslietu ministriju un sniegt konstruktīvus priekšlikumus. LKA norāda, ka vairāki apgalvojumi ziņojumā ir klaji populistiski, piemēram, par daudzskaitlīgu un pārmērīgu saistību izpildes nodrošinājuma pieprasīšanu. LKA uzskata, ka TM būtu jāveic nopietna situācijas un statistikas izpēte, un tikai tad jāizdara faktos pamatoti secinājumi. LKA neuzskata, ka šobrīd tiktu pieprasīti pārmērīgi nodrošinājumi, jo bankām ir jāsabalansē abu pušu - gan kredītņēmēju, gan noguldītāju - intereses. Tāpat arī pārmetumi par biežajiem kredītu atteikumiem izteikti, nebalstoties ne uz kādu apkoptu informāciju un statistiku. Arī sadaļa par kredītu procentiem, pēc LKA uzskata, būtu pārstrādājama un papildināma, jo tajā ir sajauktas divas nesavienojamas lietas - likumiskajiem procentiem nav saistības ar kredītprocentiem, jo kredītprocentu veidošanos nosaka naudas tirgus. Kopumā LKA atbalsta,...